Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

EP pieņem stingrāku likumu cīņai pret naudas atmazgāšanu

20/05/2015

Uzņēmumu faktiskie īpašnieki būs jāreģistrē ES dalībvalstu centrālajos reģistros, kas būs pieejami gan kompetentajām iestādēm, gan personām, kam ir likumīga interese par šo informāciju, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem. To paredz trešdien apstiprinātā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi. Jaunās direktīvas mērķis ir cīnīties pret noziegumiem nodokļu jomā un teroristu organizāciju finansēšanu.  Apstiprināti arī jaunie noteikumi, kas uzlabos naudas līdzekļu pārvedumu izsekojamību.

Ceturtā direktīva pret naudas atmazgāšanu pirmo reizi uzliek pienākumu ES dalībvalstīm veidot centrālos reģistrus, kuros uzskaitīti faktiskie labuma guvēji no korporatīvo un citu juridisko vienību, kā arī trastu darbības. Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā šādu reģistru nebija, tos iekļāva pēc EP deputātu prasības.
Direktīva arī uzliek  bankām, revidentiem, notāriem, kā arī nekustamo īpašumu aģentiem un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ziņot par  aizdomīgiem klientu darījumiem.

Likumīga piekļuve īpašnieku reģistriem

Centrālie reģistri bez ierobežojumiem pieejami kompetentajām iestādēm un to finanšu ziņu vākšanas vienībām, atbildīgajiem subjektiem (piemēram, bankām, kas veic klienta uzticamības pārbaudi), kā arī sabiedrības locekļiem (personai, kas pieprasa informāciju, varētu prasīt reģistrēties tiešsaistē un segt administratīvās izmaksas).
Personām vai organizācijām (piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem vai NVO), kas vēlēsies piekļūt reģistram, būs jāpierāda, ka tām ir likumīga interese par aizdomīgu naudas atmazgāšanu, teroristu finansēšanu un ar tām saistītiem nodarījumiem – piemēram, korupciju, nodokļu noziegumiem un krāpšanu.
Pēc likumīgas intereses pierādīšanas tām varētu dot piekļuvi informācijai par faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu un mēnesi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī īpašumtiesībām. Dalībvalsts ārkārtas apstākļos, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumus attiecībā uz piekļuvi reģistram.
Centrālā reģistra informācijai par trastiem jābūt pieejamai tikai kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

Īpaši pasākumi attiecībā uz “politiski redzamām” personām

Direktīva  precizē noteikumus attiecībā uz  personām, kas ieņem svarīgus politiskus amatus, piemēram, valsts vadītājiem, valdības locekļiem, augstākās tiesas tiesnešiem, parlamenta deputātiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Šie cilvēki ir pakļauti ļoti augstam korupcijas riskam savu amata pienākumu dēļ.
Darījumu attiecībām ar "politiski redzamām" personām jāpiemēro papildu pasākumi, lai noteiktu, piemēram, labklājības un līdzekļu izcelsmi, teikts direktīvā.

Līdzekļu pārvedumu izsekošana

EP deputāti apstiprināja arī Regulu par naudas līdzekļu pārvedumiem, kas ļaus uzlabot  maksātāju un maksājumu saņēmēju, kā arī viņu aktīvu izsekojamību.

Turpmākie pasākumi

Dalībvalstīm divos gados būs jāpārnes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva savos tiesību aktos. Regula par naudas līdzekļu pārvedumiem būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Fakti

Apjoms: 2-5%
Atmazgātā nauda - daļa no visas pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP)

Definīcija
Patiesais labuma guvējs ir īpašnieks, kam faktiski pieder uzņēmums vai kurš to kontrolē un pieņem galīgos lēmumus par darījumiem vai nu īstenojot īpašumtiesības tieši vai  ar pilnvarotas personas starpniecību.

Turpmākā informācija:

Kontakti papildinformācijai:
Marta Rībele,
EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja
marta.ribele@europarl.europa.eu
tālr. 29296524