skip to content

Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

Drīz vairs nebūs jāmaksā par viesabonēšanu

27/10/2015

Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma jauno telekomunikāciju tiesību aktu paketi, kas no 2017.gada jūnija vairs neļaus piemērot viesabonēšanas uzcenojumu, iedzīvotājam lietojot mobilo tālruni citā ES dalībvalstī. Jaunie noteikumi nodrošina arī vienlīdzīgas tiesības uz piekļuvi internetam.

„Viesabonēšanas tarifu pārtraukšana atvieglos dzīvi daudziem - vienkāršajiem iedzīvotājiem, jauniem, inovatīviem uzņēmējiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un dažādām organizācijām,” teica ziņotāja Pilar del Castillo (EPP, Spānija) debatēs pirms balsojuma. „Pateicoties šim balsojumam, Eiropa arī kļūs par vienīgo reģionu pasaulē, kas ar likuma spēku garantē atvērtu internetu un tīkla neitralitāti. Tīkla neitralitātes principu tieši pielāgos 28 ES dalībvalstīs. Tas arī nodrošinās, ka interneta ātrumu vairs nedrīkstēs pielāgot tam, kurš satura nodrošinātājs maksā vairāk,” viņa teica.

No 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienībā būs aizliegts piemērot viesabonēšanas tarifus par telefonsarunām, īsziņām un mobilā interneta lietošanu. Savukārt jau no 2016.gada 30.aprīļa viesabonēšanas uzcenojums (salīdzinājumā ar tarifu, ko abonents maksā savā mītnes zemē) nedrīkst pārsniegt:

• +0,05 eiro minūtē par balss zvaniem;
• +0,02 eiro par īsziņu;
• +0,05 eiro par megabaitu par mobilā interneta lietošanu;

Maksimālo uzcenojumu par zvanu saņemšanu Eiropas Komisija precizēs vēlāk, bet gaidāms, ka tas būs ievērojami zemāks nekā par izejošajiem zvaniem.

Peļņas nodrošināšana operatoriem

Ja mobilo sakaru operators varēs pierādīt, ka viņš nespēj atpelnīt izmaksas, ko rada sakaru nodrošināšana citās ES dalībvalstīs, un ka jaunie noteikumi ietekmēs arī cenas vietējiem abonentiem, regulators katrā dalībvalstī (Latvijā - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) varēs atļaut ārkārtas gadījumā noteikt nelielu papildmaksu, lai atgūtu šīs izmaksas. EP deputāti likumdošanas sarunās panāca, ka dalībvalstu regulatoriem būs tiesības operatora noteikto piemaksu mainīt vai neatļaut.  

Lai aizsargātu nozares operatorus pret iespēju, ka lietotāji varētu šo likumu izmantot ļaunprātīgi, piemēram, darbojoties „mūžīgā viesabonētāja režīmā”, operatoriem pie zināmiem nosacījumiem varētu atļaut iekasēt nelielu piemaksu, kurai tomēr jābūt zemākai par pašreizējiem vieabonēšanas tarifu griestiem. Precīzus noteikumus par to, kā tas parādīsies līgumos par sakaru pakalpojumu sniegšanu, vēl izstrādās Eiropas Komisija, sadarbojoties ar telekomunikāciju nozares regulatoriem dalībvalstīs.

Brīva piekļuve internetam

Jaunie noteikumi uzliek pienākumu interneta pieslēguma nodrošinātājiem vienlīdzīgi izturēties pret visu veidu saturu, proti, nedrīkstēs bloķēt vai palēnināt piekļuvi noteiktam saturam, lietojumprogrammai vai pakalpojumam komerciālu apsvērumu dēļ. To drīkstēs darīt vien tad, ja vien tas būs vajadzīgs tiesas spriedumu pildīšanai, tiesību aktu pildīšanai, kiberuzbrukumu apkarošanai vai datplūsmas pārblīves novēršanai. Ja minēto iemeslu dēļ būs jāiejaucas datplūsmā, tam būs jānotiek pārredzami, nediskrimējoši un proporcionāli, un to nedrīkstēs darīt ilgāk, nekā nepieciešams.

Tomēr operatoriem būs ļauts piedāvāt specializētus pakalpojumus (piemēram, labāku interneta kvalitāti, kas vajadzīga noteiktu pakalpojumu sniegšanai), bet tikai ar nosacījumu, ka tas neietekmēs pārējo datu plūsmas kvalitāti.

Interneta ātrumam jāsasniedz solītais

EP deputāti panāca, ka interneta nodrošinātājiem būs topošajiem līgumslēdzējiem par fiksētā vai mobilā interneta pakalpojumiem skaidri jānorāda, ar kādu vidējo augšupielādes un lejupielādes ātrumus viņi var rēķināties (salīdzinājumā ar reklāmu, kurā parasti norāda maksimālo interneta ātrumu).

Datplūsmas atšķirības no solītā, ja tās būs pastāvīgas vai gadīsies regulāri, sniegs lietotājam tiesības uz kompensāciju vai līguma laušanu. Dalībvalstu regulatori būs atbildīgi par lēmumu, vai solītā un reālā interneta ātruma atšķirības ir pietiekamas, lai to uzskatītu par līguma pārkāpumu.

Procedūra: koplēmums, 1.lasījums

Video: Intervija ar Pillar del CastilloPieņemtais teksts būs pieejams šeit (27.10.2015)Debašu videoieraksts (27.10.2015)Preses konferences videoEbS+ (27.10.2015) Audiovizuālais materiāls žurnālistiemEP Pētniecības centrs: Eiropas elektronisko komunikāciju vienotais tirgusZiņotāja Pilar del Castilloem> (EPP, ES)

Papildu informācijai:
Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
Tālr.: + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu