skip to content

Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

Jautājumi un atbildes par Eiropas Parlamenta vēlēšanām

 

1. Kad būs nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas?

Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā būs sestdien, 24. maijā. Eiropas Savienībā noteiktais Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiks ir no 22. līdz 25. maijam.

 

2. Cik kandidātu piedalās EP vēlēšanās?

EP vēlēšanās Latvijā piedalās 14 deputātu kandidātu saraksti, kopā sarakstos apstiprināti 170 deputātu kandidāti. Septiņos kandidātu sarakstos ir  lielākais iespējamais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti, pārējos - mazāk. 65% jeb 110 EP deputātu kandidātu ir vīrieši, bet 35% jeb 60 ir sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 45,8 gadi, vecākajam kandidātam ir 78, bet jaunākajam - 22 gadi. 93% kandidātu ir augstākā izglītība. Visvairāk kandidāti (100) ir no Rīgas un Jūrmalas (14). Partiju programmas un kandidātu sarakstus var lasīt http://ep2014.cvk.lv/saraksti/.

 

3. Kas var balsot EP vēlēšanās Latvijā?

Latvijā EP vēlēšanās var balsot visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsot EP vēlēšanās var arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā un likumā noteiktajā termiņā ir piereģistrējušies balsošanai Latvijā. Tādā gadījumā viņi balsos par Latvijas kandidātu sarakstiem.

 

4. Kas ir nepieciešams, lai piedalītos EP vēlēšanās?

Lai piedalītos EP vēlēšanās, ir nepieciešama derīga pase vai identifikācijas karte.

 

5. Kur būs iespējams nobalsot EP vēlēšanu laikā?

Balsot varēs vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs ir iekļauts. Līdz 15. martam vēlētājiem uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīta vēstule ar norādi, kurā vēlēšanu iecirkņa sarakstā viņš vai viņa ir iekļauts. Citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā, paziņojumi par viņu vēlēšanu iecirkni tiek izsūtīti atsevišķi 10 dienas pirms vēlēšanām (14. maijā). Ja gadījumā paziņojums nav saņemts, tad jāzvana uz PMLP pa tālruni 67049999, lai noskaidrotu savu iecirkni.

 

6. Kādi būs vēlēšanu iecirkņu darba laiki?

Vēlēšanu dienā - 24. maijā - iecirkņi būs atvērti no 07:00 līdz 20:00.

 

7. Vai būs iespējams nobalsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas?

Jā, nobalsot varēs arī ātrāk – katrai personai norādītajā vēlēšanu iecirknī. Iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas: trešdien, 21. maijā, to varēs izdarīt no 17:00 līdz 20:00, ceturtdien, 22. maijā no 09:00 līdz 12:00 un piektdien, 23. maijā, no 10:00 līdz 16:00.

 

8. Vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās var balsot arī ar nepilsoņa pasi?

Nē, EP vēlēšanās var balsot tikai pilntiesīgi pilsoņi.

 

9. Vai es drīkstu nobalsot vairakkārt un par vairāk nekā vienu kandidātu?

Balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāji drīkst tikai vienu reizi. No visiem vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem balsojot jāizvēlas viens saraksts (viena vēlēšanu zīme); var arī balsot ar tukšu aploksni (atturoties). Vēlēšanu zīmē vēlētājs drīkst izdarīt neierobežotu skaitu atzīmju „+” un „-” pretī attiecīgā saraksta kandidātiem.

 

10. Vai Latvijas pilsoņi var piedalīties EP vēlēšanās, ja atrodas ārpus Latvijas?

Jā, EP vēlēšanās var balsot arī ārpus Latvijas esošie pilsoņi, ja bija tam iepriekš pieteikušies.

 

11. Vai man būtu jāiet balsot EP vēlēšanās? Tāpat jau nekas nemainīsies!

Eiropas Parlaments kopā ar ES ministru Padomi pieņem direktīvas un regulas, kuras, pēc aptuvenām aplēsēm, ietekmē aptuveni 80% no Latvijas likumiem. Taču tikai Eiropas Parlaments ir tieši vēlēta ES institūcija. Tādēļ tikai nobalsojot EP vēlēšanās, Jūs varat ietekmēt to, kuri cilvēki pieņems likumus Eiropas līmenī, kas vistiešākajā veidā attieksies arī uz Jums.

 

12. Vai eksistē vēlētāju līdzdalības slieksnis, lai vēlēšanas skaitītos notikušas?

Nē, vēlēšanu slieksnis neeksistē. Tas nozīmē, ka vēlēšanas tiek uzskatītas par  notikušām neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes.

 

13. Vai eksistē vēlēšanu barjera, lai partiju ievēlētu?

Jā, barjera ir 5%. Vēlēšanu barjeru aprēķina katra saraksta saņemto derīgo zīmju skaitu pretstatot kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam.

 

14. Kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti?

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 25. maija uz 26. maiju, kad noslēgsies vēlēšanas tajās dalībvalstīs, kurās tradicionāli vēlēšanu diena ir svētdiena. Oficiālie rezultāti tiks publicēti 2 nedēļu laikā - līdz 6. jūnijam.

 

15. Cik EP deputāti tiks ievēlēti 2014. gada vēlēšanās? Cik Latvijā būs vēlēšanu apgabali?

2014. gada vēlēšanās no Latvijas tiks ievēlēti 8 deputāti. Tā kā atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, partijas Latvijas EP vēlēšanās katra piedāvā vienu kandidātu sarakstu.

 

16. Uz cik ilgu laiku tiek ievēlēti EP deputāti?

Deputāti tiek ievēlēti uz 5 gadiem.

 

17. Kā mainīsies kopējais EP deputātu skaits pēc 2014. gada vēlēšanām?

Kopējais deputātu skaits samazināsies no 766 līdz 751 deputātam.

 

18. Vai EP deputātiem ir jādeklarē savi ienākumi?

EP deputātiem ir jādeklarē savi ienākumi ārpus EP un jādara tas ne vēlāk kā 30 dienas pēc izmaiņām ienākumu avotos. Jāsniedz informācija par atalgojumu citās nodarbinātības vietās (kas ir savietojamas ar darbošanos EP), kā arī pašnodarbinātā ienākumiem.

 

19. Vai darbu Eiropas Parlamentā ir iespējams savienot ar citiem amatiem?

Ja vēlēšanu sarakstā kā kandidāts ir pieteicies Latvijas Republikas Prezidents, Valsts Kontroles darbinieks, vēstnieks, Satversmes tiesas tiesnesis, policists vai militārpersona, tad ievēlēšanas gadījumā personai viena mēneša laikā ir jāuzrāda oficiāls apliecinājums, ka ir pārtrauktas iepriekšējās darba gaitas.

EP deputāta amats nav savienojams arī ar ES dalībvalsts valdības locekļa vai parlamenta deputāta, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Revīzijas palātas vai Eiropas Investīciju bankas valdes locekļa amatu. To ES iestāžu vai struktūru, kas saskaņā ar ES Līgumiem izveidotas, lai pārvaldītu Kopienas līdzekļus, aktīvi nodarbinātajiem ierēdņiem arī ir aizliegts būt par EP deputātiem.

 

20. Kad oficiāli sākas priekšvēlēšanu periods Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

Priekšvēlēšanu periods sākās 25. janvārī un ilgst līdz 24. maijam.

 

21. Kādi ir priekšvēlēšanu ierobežojumi politiskajām partijām un partiju apvienībām  priekšvēlēšanu aģitācijas periodā?

Priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt politiskā partija, politisko partiju apvienība, deputāta kandidāts un nesaistītā persona.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā partija vai politisko partiju apvienība nedrīkst  aģitācijai iztērēt vairāk kā 317 247,82 eiro.

Savā vārdā priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistīta fiziskā, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība. Priekšvēlēšanu izdevumu apmērs nesaistītai personai nedrīkst pārsniegt 4 800 eiro.

Aģitācijas veicējiem ir 3 darba dienu laikā jāiesniedz paziņojums KNAB par aģitācijas materiālu izvietošanu (pieteikuma paraugs pieejams www.knab.gov.lv).

Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta. Tā ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts.

Aizliegts izmantot valsts un pašvaldību administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijas organizēšanai, veidošanai un izvietošanai (izplatīšanai).

Dienu pirms vēlēšanām, kā arī vēlēšanu dienā ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju).

 

22. Vai EP vēlēšanās Latvijā var kandidēt citu ES valstu pilsoņi?

Jā, Eiropas Parlamenta vēlēšanās var kandidēt jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš uzturas Latvijā un vēlēšanu dienā būs sasniedzis vismaz 21 gada vecumu. Kandidēt var tikai no Latvijas Republikā reģistrētas partijas vai partiju apvienības saraksta. Pats kandidāts var būt arī politiskajai partijai nepiederošs.

 

23. Vai EP vēlēšanās var kandidēt cilvēki ar iepriekšēju sodāmību?

Jā, EP vēlēšanās var kandidēt pilsoņi, kuri iepriekš sodīti, bet sodu izcietuši, kā arī tie pilsoņi, kuru sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

 

24. Kur es varu uzzināt papildinformāciju par Eiropas Parlamenta darbu un gaidāmajām vēlēšanām?

 

Visus jautājumus par Eiropas Parlamenta darbību var noskaidrot EP mājas lapā www.europarl.europa.eu, kā arī Eiropas Parlamenta Informācijas biroja mājas lapā www.europarl.lv. Atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu tehnisko pusi (kārtību) var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv, savukārt par aģitācijas ierobežojumiem - www.knab.gov.lv

 .