Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 
06/01/2011

A. Bulis: Eiropas vēstures muzejs - kopīgas Eiropas vēstures izpratnes meklējumos

2014.gadā Briselē plānots atvērt Eiropas vēstures muzeju, kura mērķis ir "padziļināt jebkuras Eiropas iedzīvotāju paaudzes zināšanas par kontinenta vēsturi, tā veicinot labāku izpratni par Eiropas attīstību mūsdienās un nākotnē" .

Muzeja izveides idejas ierosinātājs ir bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings. 2007.gadā, ierosinot uzsākt muzeja veidošanu, viņš izteicās: "Vēlos ierosināt radīt vietu atmiņām un nākotnei — vietu Eiropas idejas tālākai izaugsmei. Es vēlos ierosināt izveidot Eiropas vēsturei veltītu muzeju. Tam jākļūst par vietu, kurā glabāt mūsu atmiņas par Eiropas pagātni un pūliņiem panākt Eiropas apvienošanos un kura vienlaikus būtu atvērta visiem pašreizējiem un nākamajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai turpinātu veidot Eiropas identitāti".

Rihards Pīks, kas šī priekšlikuma laikā bija Eiropas Parlamenta deputāts, norāda, ka doma par muzeja veidošanu sāka virmot gaisā līdz ar Eiropas Savienības lielo paplašināšanos 2004.gadā, kad tai pievienojās arī Baltijas valstis un Polija. Tā kā Austrumeiropas un Rietumeiropas vēsture pēc Otrā pasaules kara veidojās stipri atšķirīgi, "radās nepieciešamība, pirmkārt, papētīt dziļāk Eiropas vēsturi, īpaši pēc Otrā pasaules kara, un, otrkārt, tuvināt Eiropas tautas un valstis," muzeja veidošanas ideju pamato R.Pīks . Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts no Spānijas M.A.Martines (Miguel Angel Martinez) uzskata, ka tas būs vienkāršs un lēts projekts, kura īstenošanai svarīgs motīvs ir tas, ka jauno cilvēku vidū ir nepietiekama izpratne par to, kas ir Eiropa un kā tā ir attīstījusies . Jaunveidojamajā Eiropas vēstures muzejā vislielāko uzmanību ir plānots veltīti 20.gadsmita vēsturei.

Pēc idejas ierosināšanas, to izvērtēja Eiropas Parlamenta Prezidijs, kas iniciatīvu veidot Eiropas vēsturei veltītu muzeju vienbalsīgi novērtēja atzinīgi un izveidoja ekspertu komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt Eiropas vēstures muzeja koncepciju. Šīs komisijas sastāvā darbojās deviņi locekļi - vēsturnieki un muzeju speciālisti no dažādām Eiropas valstīm. Briselē notika vairākas darba sanāksmes, kuru laikā komisijas locekļi izstrādāja šo koncepciju, to vienbalsīgi apstiprinot 2008.gada 15.septembrī . Pašlaik "Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi" tiek apspriesti un konkursa kārtībā tiek formēta 14 ekspertu-vēsturnieku muzeja speciālistu - darba grupa, kas muzeja koncepciju īstenos reālajā dzīvē jeb veiks praktiskas darbības muzeja izveidē. Arī Latvijas speciālisti-vēsturnieki ir pieteikušies šajā konkursā.
Latvijā pirmā publiskā diskusija par Eiropas vēstures muzeja izveidi Briselē notika 2010.gada 25.augustā, ko rīkoja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Paneļdiskusijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, politologs Viktors Makarovs, vēsturniece, Okupācijas muzeja pārstāve Ieva Gundare, LR Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva padomnieks Bonifācijs Daukšts, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Anita Meinarte, kura ir vienīgā Baltijas valstu pārstāve, kas no 2009.gada maija ir uzaicināta piedalīties muzeja akadēmiskās komitejas darbā. Diskusiju vadīja Antonijas Zunda, LU habilitētais profesors un Valsta prezidenta padomnieks vēstures jautājumos.

Eiropas vēsture muzejs: ambiciozs un sarežģīts projekts
Eiropas vēstures muzeja koncepcijā definēts, ka muzejs jāveido kā mūsdienīgs izstāžu, dokumentācijas un informācijas centrs. Tajā būs gan pastāvīgā ekspozīcija, kas iepazīstinās apmeklētājus ar Eiropas vēsturi, gan arī telpas, kurās izvietot īstermiņa izstādes (kopējā paredzamā platība - līdz 4000 m2). Muzejs sevī ietvers plašu pastāvīgo ekspozīciju, īstermiņa izstādes, informācijas centru, kas sniegs atbildes uz interesentu padziļinātiem jautājumiem, kā arī liela daļa materiālu apskatei būs pieejami arī internetā, virtuālajā muzejā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Anita Meinarte, kas piedalās arī muzeja akadēmiskās komitejas darbā, pauž viedokli, ka muzeja izveide ir milzīgs izaicinājums, jo tas tiek veidots praktiski no nulles - ēka ir izvēlēta blakus Eiropas Parlamentam, taču tā jāpārbūvē muzeja vajadzībām un ir ļoti daudz jautājumu par eksponātiem - kuri būs pastāvīgi izstādīti, vai būs to rotācijas izstādēs?  Muzejs pats nodarbosies gan ar eksponātu vākšanu, gan arī tos varēs īslaicīgi piedāvāt dalībvalstu muzeji.

Eiropas vēstures muzejs būs domāts visas Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma un izglītības līmeņa. Politologs Viktors Makarovs norāda, ka būtu jāapzinās, ka "muzejs tiek veidots visiem eiropiešiem, nevis tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, tādēļ, jo vairāk valodās muzejs būs pieejams, jo labāk" . Bez tam politologs uzskata, ka Eiropas vēstures muzejā nav jārāda nacionālo valstu vēsture, jo to atspoguļo katra valsts paša savos muzejos, bet Eiropas vēstures muzejā būtu jārāda Eiropas vienotības ideja, piemēram, tādas vērtības, kā tieksme pēc brīvības un labklājības.

Kā galvenie mērķi muzeja darbībai tiek izvirzīti padziļināt jebkuras Eiropas iedzīvotāju paaudzes zināšanas par kontinenta vēsturi, izskaidrot Eiropas vēstures pamataspektu, atspoguļot gan Eiropas vēstures daudzveidību, gan arī kopīgās saknes . Tieši vēstures daudzveidība un no tā izrietošās dažādās vēstures interpretācijas tiek minētas par lielāko izaicinājumu muzeja tapšanas gaitā. Vēsturnieks, Valsts Prezidenta padomnieks vēstures jautājumos LU habilitētais profesors Antonijs Zunda norāda, ka formulēt 27 dalībvalstu vēsturi 20.gadsimtā ir ļoti ambiciozs un sarežģīts projekts, jo cik valstu, tik viedokļu par to, kā atspoguļot Eiropas raibo vēsturi . Ne velti muzeja koncepcijā ir norādīts: "Eiropas īstenā iezīme ir mūsu kontinenta daudzveidība. Šis neviendabīgums un arī dažādām attīstības fāzēm raksturīgu norišu sinhronitāte rada visai sarežģītu uzdevumu muzeja izveides darba grupai un ekspozīciju veidotājiem" .

Muzeja koncepcija: precizējama un papildināma
Vērtējot dokumentu "Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi", eksperti 25.augustā notikušajā diskusijā par muzeja izveidi izteicās, ka šis dokuments ir pieņemams un labs, neskatoties uz to, ka koncepcijas izveides Ekspertu komisijā nebija neviena pārstāvja no Baltijas valstīm, bet tai pat laikā eksperti uzsvēra, ka šī koncepcija vēl ir papildināma un precizējama. Koncepcija ir papildināma ar atsevišķiem Eiropas vēsturei nozīmīgiem vēstures faktiem un precizējama ir dokumentā lietotā terminoloģija. Terminoloģijas neprecizitātes iespējams ir saistītas ar nekorektu tulkojumu latviešu valodā. Koncepcijā trūkst stāstījuma par demokrātijas attīstību Eiropā, Eiropas idejas attīstību un Eiropas vērtībām, kā dzimumu līdztiesība, sociālais taisnīgums, tieksme pēc labklājības.

Vēsturnieks Antonijs Zunda un LR Ārlietu ministrijas pārstāvis Bonifācijs Daukšts uzskata, ka pašreizējā muzeja koncepcijā un pamatprincipos izpaliek vairāki nozīmīgi vēstures fakti, kas ir svarīgi gan Baltijas valstu, gan arī kopējai Eiropas vēsturei. To vidū ir nepieciešamība norādīt, ka ļaunums bija ne tikai nacistiskā Vācija, bet arī komunistiskā Padomju Savienība, kā arī svarīgi ir norādīt, ka PSRS kara sākumā bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā un ka Tautu Savienība par 2.pasaules kara agresoriem atzina četras valstis - nacistisko Vāciju, PSRS, Itāliju un Japānu . Būtu vērtīgi arī pieminēt pretošanos un tieksmi pēc brīvības PSRS eksistences laikā Austrumeiropā, tai skaitā Atmodas kustību Baltijas valstīs.

Vēsturniece, Okupācijas muzeja pārstāve Ieva Gundare novērtē, ka "kopumā koncepcija ir akadēmisks apkopojums un tajā uzsvars ir likts uz nacionālo pieeju, jo bieži tiek sauktas atsevišķas valstis" . Vēstures muzeja koncepcijā Eiropas idejas vēsture varētu būt spēcīgāka.

Eiropas vēstures muzeja izveides procesā svarīga ir mijiedarbība starp politiķiem un vēstures speciālistiem. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka "politiķiem nav tiesību iejaukties vēstures izpētē - politiķiem jāveicina un jāveido apstākļi, lai vēsturnieki varētu strādāt un pētīt, lai varētu izveidot vienotu konceptuālu izpratni par Eiropas vēsturi" . Savukārt LR Ārlietu ministrijas pārstāvis Bonifācijs Daukšts uzsver, ka "LR Ārlietu ministrija aktīvi nepauž nostāju muzeja izveides jautājumā, jo tas ir Eiropas Parlamenta projekts un ekspertu darba jautājums, bet tas nenozīmē, ka Ārlietu ministrija nedrīkst paust viedokli."  Ministrija muzeja izveidi vērtē pozitīvi, jo tas ir Latvijas interesēs.

Latvija Eiropas vēstures muzejā
Latvija un Baltijas valstis muzeja koncepcijā šobrīd parādās šādos kontekstos: kristietības izplatīšanās Eiropā, baznīcas šķelšanās 16.gadsimtā (luterticības izplatīšanās Baltijas valstīs), autoritāro režīmu izplatīšanās Eiropā 20.gs. 20.-30. gados, Baltijas valstu okupācija 1940.gadā, staļinisma represijas, Padomju Savienības sabrukums un Baltijas valstu neatkarības atgūšana, kā arī ES paplašināšanās 2004.gadā, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti.

Politologs Viktors Makarovs norāda: "Latvijas interese būtu, lai muzejā tiktu atspoguļots Padomju periods un tā sekas, bet varbūt tā nebūtu vieta, kur uz to būtu jāliek lielākais akcents, tādēļ ir jāapsver, vai tas ir vienīgais, ko par sevi varam parādīt. Sevi būtu jāparāda, ka esam eiropieši, nevis austrumeiropieši."  Viņš arī uzskata, ka visas savas problēmas vairs nevaram norakstīt uz okupācijas sekām, jo jau 20 gadus esam brīvi.

Eksperti diskusijā par muzeja izveidi 25.augustā bija vienisprātis, ka ļoti būtiska ir Baltijas valstu vēstures adekvāta atspoguļošana muzejā, ko vislabāk varētu panākt, muzeja izveides ekspertu-speciālistu vēsturnieku darba grupā iekļaujot vismaz vienu pārstāvi no Baltijas valstīm. Līdz šim muzeja koncepcijas izstrādes Ekspertu komisijā no Centrāl- un Austrumeiropas valstīm bija pārstāvji vienīgi no Polijas un Ungārijas.

Līdz ar to Latvijā Eiropas vēstures muzeja izveide tiek vērtēta pozitīvi. Muzejā jāpievērš liela uzmanība muzeja lomai sabiedrības izglītošanai par vēstures jautājumiem un proporcionāli muzejā lielākais uzsvars būtu jāliek uz Eiropas vēsturi 20.gadsimtā, jo tas ir vissarežģītākais gadsimts no mūsdienu perspektīvas. Dokumentā "Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi" ir nepieciešami papildinājumi un precizējumi gan par Eiropas vēsturei nozīmīgiem vēstures faktiem, gan par lietoto terminoloģiju. Koncepcijā vairāk jāpievēršas Eiropas vērtībām un demokrātijas attīstībai Eiropā. No Latvijas skatījuma raugoties, ļoti būtiska ir Baltijas valstu vēstures adekvāta atspoguļošana Eiropas vēstures muzejā, ko vislabāk varētu panākt, iekļaujot vismaz vienu pārstāvi no Baltijas valstīm muzeja izveides ekspertu-speciālistu darba grupā, kas pašlaik konkursa kārtībā tiek formēta.


Raksta autors: Aldis Bulis, politologs
25.augusta diskusijas par Eiropas vēstures muzeja izveidi Briselē dalībnieks