Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 
25/04/2012

Vai Latvija var kļūt par centru Ziemeļeiropas pilsoņu iniciatīvām?

Trešdien, 2. maijā, plkst. 14.00 ES Mājas 2.stāvā notiks ekspertu diskusija "Vai Latvija var kļūt par centru Ziemeļeiropas pilsoņu iniciatīvām?". Eksperti un EP deputāts K.Šadurskis analizēs, kādas ir iespējas Latvijai, apvienojoties ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm, izvirzīt ES līmenī likumu priekšlikumus.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina uz apaļā galda diskusiju par Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas attīstības iespējām, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī. ES cenšas iedzīvotājus ne tikai pietuvināt lēmumu pieņemšanas procesam, bet viņus tajā iesaistīt. Skandināvijas, Baltijas valstis un vēl viena ES dalībvalsts sasniedz nepieciešamo slieksni, lai izvirzītu likumu ierosinājumus ES līmenī, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem paveras potenciāla iniciatīvas iespēja.

Nevalstiskām organizācijām visticamāk varētu būt starpnieka loma šīs jaunās ES iniciatīvas apgūšanā, un tās var kalpot kā sabiedrības "lokomotīves". Šajā sakarā interesanti ir šogad martā pabeigtā apjomīgā pētījuma "Latvijas nevalstisko organizāciju aktivitāte interešu pārstāvībā"  rezultāti, ar kuriem īsumā diskusijas dalībniekus iepazīstinās Dr. Ilze Rūse. Piemēram, salīdzinoši ar Austriju, kur šo pētījumu veica 2011.gada nogalē, Latvijas NVO ir pat četras reizes neaktīvākas tiešo kontaktu ziņā ar ES. Pētījums sniedz arī īsu ieskatu par Latvijas NVO sadarbības tendencēm ar citām NVO nacionālā un pārrobežu kontekstā.

Diskusijā piedalīsies EP deputāts K.Šadurskis, Simon Drewsen Holmbergs (Dānijas Kultūras institūta direktors), Zanda Kalniņa- Lukaševica (Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja), Lolita Čigāne (Saeimas deputāte), Ilze Rūse (Rīgas Juridiskā augstskola), Rasma Pīpiķe (Latvijas Pilsoniskās alianses direktore), Kristofs Blaus un Jānis Erts (www.manabalss.lv) un Diāna Potjomkina (Eiropas Kustība Latvijā).
Diskusijas vadīs Pauls Raudseps ("Ir") un Dace Akule (Providus)

Uzziņai
Tā kā pilsoņu iniciatīvas organizatoriem būs iniciatīvas pilnvaras — jaunas tiesības, kas piešķirs nebijušu varu, tad jāuzņemas arī daži pienākumi, lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīvas ir nopietnas un pārstāv Eiropu. Organizējot iniciatīvu, jāievēro šādi noteikumi:
• iniciatīvai jāattiecas uz jautājumu, par kuru Komisijai ir tiesības ierosināt tiesību aktus (piemēram, paplašināšanās, vide, lauksaimniecība, transports un veselības aizsardzība);
• tai jāsavāc viens miljons ES balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu no vismaz septiņām dalībvalstīm;
• paraksti jāsavāc gada laikā; tos vāc komiteja, kurā ir vismaz 7 pilsoņu no vismaz 7 dalībvalstīm. Vākšanu var veikt elektroniski, izmantojot ES piedāvātu instrumentu. Parakstus apstiprina attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām.

Kad Komisija iniciatīvu būs saņēmusi un atzinusi par "pieņemamu", organizatori tiksies ar tās pārstāvjiem, lai sīki izklāstītu iniciatīvas saturu un mērķus. Pēc tam tā būs jāprezentē Eiropas Parlamenta rīkotā atklāta uzklausīšanā. Trīs mēnešu laikā Komisija  oficiāli paziņos, kādus pasākumus tā gatavojas veikt (vai nē) un paskaidros pieņemtā lēmuma iemeslus.

Saites

Kontakti: Iveta ĶELPE  
iveta.kelpe@europarl.europa.eu
(+371) 67 08 54 60 (Rīga)
(+371) 2 948 94 81 (Mob.)