Skaista ir jaunība — Erasmus programmai aprit 20 gadi

2007. gadā ES studentu apmaiņas programmai Erasmus apritēja 20 gadi — no tās šajā laikā labumu guvuši un vairākus mēnešus ārzemēs zinības krājuši jau vairāk nekā 1,5 miljoni studenti no visas Eiropas. Šī pieredze ir zelta vērta ne tikai, lai apgūtu svešvalodas un iegūtu jaunus draugus, bet gan arī, pēc universitātes beigšanas meklējot darbu. Arī daži no mūsu eirodeputātiem ir piedalījušies šajā programmā. Uzziniet, ko šī pieredze ir devusi viņiem.

Erasmus programmā, kas nosaukta filozofa, teologa un humānista Roterdamas Erasma (1465-1536) vārdā un kas tika uzsākta 1987. gadā, pirmajā gadā piedalījās tik vien kā 3244 studenti. 2005. gadā tie jau bija 144 032 studenti. 20 gadu laikā no Erasmus programmas un stipendijām labumu guvuši vairāk nekā 1,5 miljoni studentu no visas Eiropas Savienības. Vispieprasītākās valstis 2005. un 2006. gadā bijušas Spānija, Francija un Vācija.

2012. gadam nosprausts mērķis — 3 miljoni Erasmus studentu. Tamdēļ palielināts arī programmas budžets — no 950 miljoniem eiro 2000. - 2006. gadam līdz 3,1 miljardam eiro 2007.-2013. gadam.


Erasmus — uzskatāma Eiropas vienotība dažādībā:

Itāļu deputāts Giusto Catania (Kreiso grupa) kā Erasmus students 1995. gadā uzturējās Amsterdamā: "Es atceros šo laika posmu ar lielu sajūsmu. Es iemācījos, ka kultūras apmaiņa ir ļoti būtiska — Eiropas kultūrai un Eiropas identitātēm jāsajaucas."

Britu deputāts Alyn Smith (Zaļo grupa) deviņdesmito gadu sākumā apmaiņas programmas ietvaros devās uz Heidelbergu Vācijā: "Vissvarīgākais, ko es iemācījos, bija novērtēt piederību pie ES. Es, protams, gāju uz lekcijām, uzlaboju vācu valodu un iemācījos, kā Vācijā darbojas tiesiskā sistēma, taču pats vērtīgākais bija saprast, ka vari dzīvot citā valstī un citā kultūrā un tikt uzņemts ar labvēlību."

Beļģu sociālists Saïd El Khadraoui 1997. gadā pabija Parīzē. Viņš stāsta: "Man ir ļoti labas atmiņas par šiem 5 mēnešiem Parīzē — es iemācījos valodas un satiku draugus visai dzīvei! Erasmus studentam ir jāiemācās būt neatkarīgam, bez mammas un tēta palīdzības. Visvairāk tomēr iegūsti atvērtības ziņā — satiekot dažādus cilvēkus, tu apzinies, ka atšķirības ir relatīvas, un tās labāk izproti. Tas ir ļoti bagātinoši."


Vai Erasmus ir tikai izklaide?

G. Catania norāda: "Erasmus filozofijas būtiska iezīme ir tā, ka tiek kombinētas gan mācību aktivitātes, gan izklaide — to arī tikai var atbalstīt."

"Mācību daļa ir svarīga, taču sajaukšanās ar cilvēkiem no citām zemēm, svešvalodu apgūšana un laika pavadīšana ar citām kultūrām ir tikpat būtiska Erasmus pieredzes daļa," saka A. Smith.


Vai Erasmus pieredze palīdz atrast darbu?

S. El Kharadoui: "Darba devēji neskatās tikai uz diplomu, bet arī uz kandidāta personību. Ja kāds ir bijis Erasmus students, tas liecina par viņa spēju piemēroties, kā arī par valodu prasmi. Tā ir papildu pieredze un tādējādi priekšrocība salīdzinājumā ar citiem."

Alyn Smith atzīst: "Profesionālā ziņā ir bijis neiedomājami noderīgi pavadīt zināmu laiku ārpus mājām, Eiropā. Patiesībā es varu pilnīgi noteikti teikt, ka, ja man nebūtu šīs Erasmus pieredzes, es šodien nebūtu eirodeputāte."


Finansiālais aspekts — vai Erasmus ir tikai izredzēto programma?

Erasmus vidējā stipendija ir 150 eiro mēnesī — zema, salīdzinot ar patiesajām ar studijām ārzemēs saistītajām izmaksām. Daži studenti tāpēc programmā nevar piedalīties finansiālu iemeslu dēļ. Saskaņā ar aptauju rezultātiem lielākajai daļai Erasmus studentu vecāku ienākumu līmenis ir virs vidējā valstī.

Sarunās par 2007.-2013. gada budžetu Eiropas Parlaments prasīja 300 eiro lielu stipendiju Erasmus studentiem, taču beigās tika panākti tikai 200 eiro.

G. Catania dalās pieredzē: "Mana stipendija bija 350 000 liru liela (aptuveni 170 eiro). Pirms došanās uz Amsterdamu es nolēmu iekrāt naudu, sniedzot privātstundas itāļu literatūrā. Bez šīs naudas es dalību Erasmus programmā nebūtu varējis atļauties un nebūtu uzkrājis šo svarīgo pieredzi. Erasmus stipendijas ir pilnīgi nepiemērotas. Mums būtu jāpalielina finansējums, citādāk mums draud automātiska ekonomiska rakstura izlase. Ar 150 eiro nepietiek!"

Saïd El Khadraoui norāda: "Bīstami ir tas, ka no šīs iespējas labumu gūst tikai šaura elite. Lai iespēja studēt ārzemēs būtu visiem, jābūt kreatīviem  — varētu, piemēram, kombinēt stipendiju un sociālo aizdevumu ar nulles likmēm, kas būtu jāatmaksā, sākoties profesionālajai dzīvei."