Video - piedzīvojumi Eiropas Parlamentā

Viens no radošākajiem īstenotajiem Vadības partnerības projektiem jauniešu jomā ir  video sižetu konkurss 'Meklējam Eiropu tepat', kas noslēdzās ar uzvarētāju apbalvošanu Eiropas Savienības Dārza svētkos Vērmanes Dārzā šā gada 9. maijā. Konkursa uzvarētājus, komandu 'SKC' un 'Rozā lācīši',  Eiropas Parlamenta Informācija Birojs (EPIB) Rīgā godalgoja ar īpašu pārsteiguma balvu - vizīti uz Eiropas Parlamentu Briselē, kas notiks  21. - 22. jūnijā. I. Ķelpe, EPIB preses nodaļas vadītāja uzsvēra:  "Tā būs iespēja jauniešiem klātienē iepazīt, kā tiek pieņemti lēmumi Parlamentā, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, un kā notiek darbs dažādos dienestos -  jaunieši iepazīsies ar Audio-vizuālās nodaļas darbiniekiem un EP radio un televīzijas studiju darbu, notiks praktiska apmācība VOX BOX lietošanā un izmēģinās jauni apgūtas prasmes, izveidojot īsus sižetus par pieredzi Briselē, kas tiks publicēti EPIB mājas lapā. Turklāt, jauniešiem būs unikāla iespēja personīgi tikties ar Latvijas EP deputātiem un Latvijas vēstnieku ES."

Cik tāla ir Eiropa Latvijas iedzīvotājam? Apgalvosiet, ka tāla , jo turpat 2000 kilometri šķir mūsu Rīgu un Eiropas galvaspilsētu Briseli? Patiesībā Eiropa mums ir krietni tuvāka. Atjaunoti ceļu posmi, uzlabota ūdens kvalitāte, drošāka sadzīves tehnika, dalība apmaiņas programmā „Erasmus” – visus šos labumus savā ikdienā kā Latvijas iedzīvotāji esam saņēmuši kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Ik dienas daudzi tūkstoši cilvēku Briselē un ārpus tās strādā eiropiešu interešu vārdā. Maija vidū mēs, krietns pulciņš Latvijas Universitātes Politikas zinātnes studentu devāmies Eiropas Parlamenta (EP) atbalstītā mācību ekskursijā uz Briseli, lai lūkotu, kā tad šis darbs norisinās praksē, kāds ir ceļš, pa kuru tiek panākti praktiski un tehniski uzlabojumi ikkatra eiropieša ikdienā.

Institūciju gaiteņi klātienē - Eiropa atvērta ikvienam
Briseles ekspedīcija aizsākās EP, kur tikāmies ar Apmeklējumu un semināru nodaļas pārstāvi Lauru Zandersoni, kura stāstīja par darba kārtību parlamentā un savu līdzšinējo pieredzi strādājot ES institūcijās. Tad saruna bija ar Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieku Ģirtu Salmgriezi, kas sniedza ieskatu savā un parlamenta deputātu ikdienas darbā, sīkāk iepazīstināja ar komunikācijas procesiem ES, īpašu uzmanību pievēršot mūsdienu informācijas tehnoloģiju ietekmi uz tiem. Jāteic, ka gan parlamentā, gan citās iestādēs, ko apmeklējām, sevišķi vērtīgi šķita darbinieku personīgie stāsti par viņu ceļu līdz darbam Briselē; tādējādi esam guvuši lielu motivācijas devu mācībām un ārpus studiju aktivitātēm, kā arī valodu apguvei. Ar EP pārstāvjiem diskutējām par ļoti plašu jautājumu loku, tādējādi vēl vairāk apzinoties, ka EP deputātu darbības rezultāti sastopami vai ik uz soļa, to neapzinoties un nenovērtējot. Deputāti ikdienā ar savu iniciatīvu cīnās par veselīgu pārtiku eiropiešiem, par drošāku sadzīves tehniku un citiem uzlabojumiem. Diskutējām par būtiskākajiem ieguvumiem, ko Latvija saņēmusi kopš iestāšanās ES. Parlamenta darbinieki ar interesi uzklausīja mūsu viedokli par komunikācijas procesiem. Eiropas Padomē Elīna Dzalbe iepazīstināja ar Padomes lomu vienotas ārpolitikas veidošanā, drošības jautājumu dienaskārtību.
Priecē ES institūciju, sevišķi EP, atvērtība eiropiešiem – ja ir vēlēšanās, šādos pieredzes braucienos var doties ne tikvien politikas zinātnes studenti, bet arī skolēnu grupas un citi interesenti.

Eiropa – atvērta zinošiem, aktīviem jauniešiem
Cik tad tāla ir Eiropa mums, jauniešiem? Divu stundu lidojums? Jā, arī tā. Bet var arī citādi. Eiropa ir tuvu tiem, kas vēlas to sasniegt. Ja ir aicinājums, izglītība un, kā pārliecinājāmies, arī labas svešvalodu zināšanas, Eiropa ir lielu iespēju lauks. Ne tikai politikas zinātnes studentiem, bet ikvienam – dabas pētniekam, ekonomistam, datorspeciālistam, humanitāro zinātņu pārstāvim. Eiropai ir vajadzīgi jauni cilvēki, kas nebaidās no šī laikmeta izaicinājumiem, nav stīvi savā domāšanā, spēj veidot veiksmīgu Eiropas komunikāciju ar sabiedrību, spēj palīdzēt Eiropai iet līdzi laikam, pilnveidoties un augt. Tuvojas 2015. gads, kad Latvija pārņems ES prezidentūras stafeti, līdz tam vēl varam iespēt franču valodas apguvi – darbam un dzīvei Briselē franču valoda ir ļoti nepieciešama.

Video - LU studenti Parlamentā: http://www.youtube.com/watch?v=_DlSlHHSNH4    

LU SZF Politikas zinātnes 2. kursa studenti