Eiropas Parlamenta deputātus ievēl vispārējās tiešās vēlēšanās saskaņā ar proporcionālas pārstāvniecības principu vai nu no reģioniem, kā tas ir, piemēram, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Beļģijā, vai no visas valsts, kā tas ir Francijā, Spānijā, Austrijā, Dānijā, Luksemburgā un citās valstīs, vai arī saskaņā ar jauktu sistēmu (Vācijā).

Vēlēšanas notiek saskaņā ar visās valstīs vienādiem demokrātiskiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz tiesībām piedalīties balsošanā no 18 gadu vecuma, sieviešu un vīriešu līdztiesību un aizklātu balsošanu. Dažās dalībvalstīs - Beļģijā, Luksemburgā un Grieķijā - piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta.

Kopš 1993. gada, kad stājās spēkā Māstrihtas Līgums, ikviens kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kas dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, var balsot vai kandidēt vēlēšanās valstī, kurā viņš dzīvo.

Eiropas Parlamenta deputātiem ir aizliegts veikt dažas profesionālas darbības un ieņemt dažus amatus (piemēram, tiesneša, ministra vai valsts uzņēmuma vadītāja amatu). Deputātiem ir jāievēro valstu likumi, kas ierobežo vai aizliedz divkāršus mandātus.

Eiropas Parlamenta deputāti saņem tādu pašu algu kā attiecīgo valstu parlamentu deputāti. To izmaksā katra dalībvalsts, un Eiropas Parlaments piemaksā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta deputātu pienākumiem un palīgu algošanu. Šīs summas var samazināt, ja deputāti plenārsēdēs nepiedalās regulāri.

Pēc Parlamenta lūguma Amsterdamas Līgumā ieviesta klauzula, kas piešķir visiem Eiropas Parlamenta deputātiem līdzvērtīgu statusu. Šo statusu drīzumā akceptēs, un tas likvidēs algu atšķirības dažādu valstu deputātiem, kā arī nodrošinās lielāku caurskatāmību.