DISKUSIJU CIKLS "MAN IR KO TEIKT!"
"Vai iespējama vienota Eiropas vēsture?"
11.aprīlī plkst.15:30
Eiropas Savienības māja, Aspazijas bulvāris 28, 2. stāvs
Diskusiju vada Ivars Ijabs, politologs
15:30 Ievads
Ivars Ijabs
Kādi vēstures strīdus āboli grūti risināmi Eiropas kontekstā?
Uz ko norāda Latvijas sabiedrisko domu aptaujas par vienotas vēstures koncepciju?
15:40 Paneļdiskusija
- Vai ir politiska nepieciešamība vienotai Eiropas/Latvijas vēstures koncepcijai?
- Kādi ir Vācijas, Krievijas, Latvijas u.c. valstu grūti risināmi jautājumi vienotai vēstures koncepcijai?
- Kā risināt dialogu par atšķirīgām vēstures koncepcijām? Eiropā? Latvijā?
- Vai mūsu izglītības sistēma veicina vienotu vēstures koncepciju?
Piedalās:
RU embassy official
Ģirts Valdis Kristovskis, Eiropas Parlamenta deputāts
Kārlis Kangeris, vēsturnieks, Latvijas Universitāte
Miroslavs Mitrofānovs, Saeimas deputāts
Andris Gobiņš, Eiropas kustība Latvijā, prezidents
Dzintars Ābiķis, Saeimas deputāts
Dace Saleniece, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis
16:40 Jautājumi, diskusija
17:15 Kopsavilkums, secinājumi
Diskusijas turpinājums neformālā gaisotnē
Džordža Orvela piezīmes par vēsturi
iz esejas "Atskatoties uz Spānijas pilsoņu karu" (1943. gadā)
Bieži vien ir sajūta, ka objektīvas patiesības koncepts pasaulē izzūd. Tas liek domāt, ka meli (..) ieies vēsturē.
Kā gan lai (..) uzraksta patiesu vēsturi? (..)
Tomēr kaut kāda vēsture tiks uzrakstīta, un, kad tie, kas to patiešām piedzīvojuši un atceras būs miruši, šī vēsture būs jau vispārpieņemta. Šādā ceļā, praktiski runājot, meli būs kļuvuši par patiesību ikreiz.
Es zinu - ir modē sacīt, ka lielākā daļa vēstures tik un tā ir meli. Es esmu ar mieru ticēt, ka vēsture lielākoties ir neprecīza un tendencioza, taču, tas, kas ir īpatnējs mūsu laikmetam ir tas, ka mūsu pašu paaudze atmet pārliecību par to, ka patiesa vēsture varētu būt uzrakstīta.
Agrāk cilvēki tīšuprāt meloja, nevilšus pārveidoja uzrakstīto vai arī cīnījās pēc patiesības, labi zinot, ka viņiem ir jāpieļauj daudz kļūdu, taču viņi katrā ziņā ticēja, ka pastāv "fakti", kurus vairāk vai mazāk ir iespējams noskaidrot. Praktiski, vienmēr bija atrodams objektīvs faktu kopums, kam gandrīz ikkatrs varēja piekrist.
Ja ielūkojamies, piemēram, pagājušā kara (1. P.k., MG) vēstures aprakstā Britu enciklopēdijā, tad atradīsim visai daudz materiālu, kas aizgūti no vācu avotiem. Angļu un vācu vēsturnieka viedokļi atšķirsies daudzos fundamentālos jautājumos, bet pastāvēs ievērojams, neitrālu faktu kopums, ko neviens nopietni neapšaubītu.
Tas ir zināms vienprātības kopējais pamats, kas saistās ar to, ka visas cilvēciskās būtnes ir viena dzīvnieku suga, kuru iznīcina totalitārisms. Nacionālsociālistu ideja tik tiešām noliedz, noteiktas "patiesības'' eksistenci. Viņiem, piemēram, nepastāv tāda lieta kā "zinātne". Viņiem pastāv vienīgi "Vācu zinātne", "Ebreju zinātne" utt. Šāda domu gājiena gala mērķis ir murgu pasaule, kurā Vadonis vai kāda vadoša kliķe kontrolē ne tikai nākotni, bet arī pagātni. Ja Vadonis tādā vai citādā gadījumā apgalvo, ka "Tas nekad nav noticis" - tātad - (mums jāsaprot) tas nekad nav noticis. (..)
Pretēji šai "fantasmagoriskajai" pasaulei, kurā melns rītu var būt balts, un pat vakardienas laika apstākļi var mainīties pēc pavēles, patiesībā ir tikai divi glābiņi. Viens ir - lai arī cik ļoti jūs noliegtu īsteno patiesību, tā tomēr turpina eksistēt jums neredzamā veidolā, līdz ar ko jūs, pēc būtības, tomēr to nevarat reāli noliegt. Otrs ceļš ir - saglabāt liberālās tradīcijas (kas dod iespējas brīvi izdibināt reālo patiesību, MG).
