Dalībvalstīm būs jāievēro saistoši mērķi atkritumu pārstrādei

Jauna direktīva, ko šodien atbalstīja Eiropas Parlaments, liks dalībvalstīm izstrādāt nacionālās programmas ar saistošiem mērķiem, lai mazinātu atkritumu daudzumu. Līdz 2020.gadam dalībvalstīs būs jāpārstrādā vai atkārtoti jāizmanto 50% sadzīves atkritumu un 70% nekaitīgo būvniecības atkritumu.

Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Caroline JACKSON (EPP-ED, AK) vakar debatēs atgādināja — ceļš uz kompromisu 2.lasījumā bijis garš un grūts. Parlamentam direktīvā izdevies iekļaut saistošus mērķus atkritumu pārstrādei, jaunus noteikumus to daudzuma mazināšanai, lielāku uzsvaru likt uz bīstamo atkritumu pārstrādi, iestrādāt jaunu pantu par bioloģiskajiem atkritumiem.

Eiropas Parlamentam izdevās panākt, ka direktīvā iekļauti konkrēti pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķi. Tādus neparedzēja ne Eiropas Komisijas priekšlikums, ne dalībvalstu kopējā nostāja. Saskaņā ar šodien atbalstīto redakciju dalībvalstīm jāsper nepieciešamie soļi, lai līdz 2020.gadam sasniegtu šādus mērķus:

- jāpārstrādā  vai otrreiz jāizmanto 50% papīra, metāla un stikla atkritumu, ko rada mājsaimniecības un līdzīgi atkritumu avoti;

- jāpārstrādā  vai otrreiz jāizmanto 70% nekaitīgo atkritumu, kas rodas būvniecības vai ēku nojaukšanas darbos.

Stavros DIMAS, Eiropas komisārs vides jautājumos, vakar debatēs atzina, ka pārliecināt dalībvalstis par mērķiem nav bijis viegli. Ja mērķi līdz 2020. gadam netiks sasniegti, Eiropas Komisija pret attiecīgo dalībvalsti varēs celt prasību tiesā.

Dalībvalstīm būs jāizstrādā atkritumu pārvaldes plāni un programmas nolūkā novērst atkritumu rašanos, nosakot saistošus mērķus pieciem gadiem kopš direktīvas spēkā stāšanās. Eiropas Komisija  vajadzības gadījumā līdz 2014.gada beigām iesniegs priekšlikumus par mērķiem, kas līdz 2020.gadam jāsasniedz atkritumu daudzuma mazināšanas un sadales ziņā.

Diskusijas par to, vai atkritumu dedzināšana var uzskatīt par reģenerāciju, ilgst jau vairākus gadus. Šodien atbalstītā direktīva paredz, ka šāda dedzināšanas klasifikācija ir iespējama, gan tikai tajos gadījumos, kad izpildīti energoefektivitātes standarti.

Tam, ka dedzināšanu var uzskatīt par reģenerāciju,  Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā iebilda. Deputāti uzsvēra, ka atkritumu dedzināšana videi un cilvēkiem ir  bīstamāka, nekā parasts uzskatīt. Tādēļ tagad direktīvā iekļautais jaunais nosacījums ļaus nodrošināt, ka par pārstrādes uzņēmumiem varēs uzskatīt tikai energoefektīvākos atkritumu dedzinātājus.

C. JACKSON paskaidroja: "Šī iniciatīva, kas prasa — dedzināšanas uzņēmumiem jāatbilst augstiem standartiem —  vērtējama atzinīgi, un būtu labi, ja mēs šajos "degvielas nabadzības" laikos atcerētos, ka atkritumus var izmantot kā degvielu."  

Priekšlikums arī ietver pasākumu hierarhiju, kas dalībvalstīm jāievēro, piešķirot prioritāti apsaimniekošanas veidiem, paredz lielāku ražotāja atbildību un prasa, lai dalībvalstis veicinātu, ka bioloģiskos atkritumus vāc atsevišķi.  

Eiropas Savienība ik gadu saražo vairāk nekā 1,8 miljardus tonnu atkritumu. To daudzums pieaug ātrāk nekā iekšzemes kopprodukts, bet tikai trešdaļu no atkritumiem ES izdodas pārstrādāt. Dažas dalībvalstis apglabā poligonos 90% pašvaldību savākto atkritumu, citas tikai 10%. Eiropas Komisija 2005.gada septembrī ierosināja 1975. gada atkritumu direktīvu pārstrādāt, galvenokārt, lai samazinātu patērētāju sabiedrībā aizvien augošo atkritumu daudzumu.

Latvijā 2007.gadā tika savākti 1,386 milj. tonnu atkritumu, no tiem 800 tūkst. tonnas apglabātas. Pārējais daudzums nodots pārstrādei. Jaunās direktīvas prasības nozīmē, ka Latvijai tāpat kā citām valstīm būs jāturpina darbs pie atkritumu šķirošanas,  pārstrādes un  reģenerācijas. Latvijā sadzīves atkritumu dedzināšanas uzņēmumu nav, tāpēc nosacījums par pārstrādi dedzinot to varētu ietekmēt tad, ja šādu pakalpojumu kāda pašvaldība gatavotos ieviest.


Caroline JACKSON (EPP-ED, GB)
Ieteikums otrajam lasījumam: Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana
A6-0162/2008
Procedūra: koplēmuma
Debates: 16.06.2008.
Balsojums: 17.06.2008.

Kontakti:

Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)      
Tel.: +33 3 881 74651
(Brisele)          
Tel.: +32 2 28 31032
(Mobilais tel.)  
+32 498 98 33 32
e-pasts:            
prese-lv@europarl.europa.eu