EP atbalsta iniciatīvu "Savienība Vidusjūras reģionam"

Šodien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atbalsta Barselonas procesa "Savienība Vidusjūras reģionam" pamatelementus, kas ietver vienotu pārvaldes struktūru un galotņu sanāksmju rīkošanu ik divus gadus. Deputāti vienlaikus uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai jākļūst par neatņemamu atjauninātā Barselonas procesa sastāvdaļu.

Parlaments rezolūcijā atbalsta iniciatīvas Barselonas procesam "Savienība Vidusjūras reģionam", ar ko Komisija nāca klajā šā gada 20.maija paziņojumā. Iniciatīvas mērķis — dot svaigu impulsu ES daudzpusējām attiecībām ar Vidusjūras reģiona partneriem, uzlabojot politiskās attiecības un īstenojot efektīvākus un iedzīvotāju vajadzībām labāk atbilstošus projektus. Šos mērķus līdz šim Eiropas Savienība tiecās īstenot 1995.gadā uzsāktā Barselonas procesa kontekstā. Vienlaikus deputāti prasa procesā vairāk uzmanības pievērst cilvēktiesībām, tostarp sieviešu tiesībām.

Deputāti atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumos ietverto: Vidusjūras reģiona savienības darbs jāvada kopīgai ES un vienas procesa partnervalsts prezidentūrai, kurā ES pusi pārstāvētu ES institūcijas. Prezidentūras līdzpriekšsēdētājs no Vidusjūras reģiona ir vienprātīgi jāieceļ Vidusjūras reģiona partnervalstīm. Uz augstākā līmeņa un ministru sanāksmēm jāuzaicina visas valstis, kas ir Barselonas procesa dalībnieces.

Parlaments uzskata, ka savienības kopīgajam sekretariātam jāatrodas Briselē un šī vienība jāiekļauj Eiropas Komisijas struktūrā. Personāls jāveido no darbiniekiem, ko norīkos procesa dalībvalstis.

Atjauninātais Barselonas process aptver 44 valstis: visas 27 ES valstis, kā arī Vidusjūras un Adrijas jūras baseina valstis un Barselonas procesa novērotājus (Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Izraēla, Libāna, Lībija, Mauritānija, Maroka, Palestīniešu pašpārvalde, Tunisija, Sīrija, Turcija, Albānija, Bosnija, Horvātija, Melnkalne un Monako).

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai (EMPA) deputātu skatījumā jākļūst par Vidusjūras reģiona savienības neatņemamu sastāvdaļu, citiem vārdiem, Barselonas procesa parlamentāro dimensiju. Tai būtu pilnvaras izstrādāt savus priekšlikumus un vērtēt citu sagatavotos.

Eiropas komisāre Benita FERRERO WALDNER debašu sākumā izklāstīja atjauninātā Barselonas procesa ieceri, un tai sekojošajā diskusijā deputāti jo īpaši pievērsās jautājumam, kā nodrošināt, lai atjaunotā Barselonas procesa administratīvā pārvalde būtu efektīva. Vito BONSIGNORE (EPP-ED, IT) pauda iniciatīvai savas politiskās grupas atbalstu, atzīstot — līdz ar to Francijas prezidenta Nicolas SARKOZY iecere turpina attīstīties pareizajā virzienā.

PSE grupas priekšsēdētājs Martin SCHULZ (DE), atbildot uz Eiropas Komisijas pārstāves teikto, norādīja — Francijas prezidents radījis priekšstatu, ka iniciatīva par ciešāku sadarbību Vidusjūras reģionā ir patstāvīga Francijas iecere, kurā Vācijai būtu tikai novērotāja statuss. Mēs nevēlamies projektu dubultošanos, mums nav vajadzīgas jaunas institūcijas un birokrātiskie izdevumi, — uzsvēra deputāts.

ALDE pārstāvis Graham WATSON (AK) atzīmēja, ka uzņemties saistības bez finansējuma šim grandiozajam projektam būtu lielākā Francijas kļūda. Konrad SZYMAŃSKI (UEN, PL) izteica atbalstu konkrētiem, praktiskiem, ar ieceri saistītiem iniciatīvas projektiem. Hélène FLAUTRE (Verts/ALE, FR) savukārt pauda viedokli, ka izvairīties no lieka darba un pienākumu dubultošanās ļautu Barselonas procesa iekļaušana pamatlīgumos. Deputāts Francis WURTZ (GUE/NGL, FR) vērsa uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem un milzīgo ekonomisko nevienlīdzību daudzviet Vidusjūras dienvidu krastā. Pieverot acis uz tiem, viņaprāt, iecerei nebūs nekādas ticamības. Uz to, ka iecerē ir maz atsauču uz cilvēktiesībām, debatēs vērsa uzmanību arī citi deputāti.

Barselonas process. Pamatus Barselonas procesam ES dalībvalstis lika 1995.gadā. Kopš pirmsākumiem process ir bijis galvenais Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību instruments mieram, drošībai un kopīgai labklājībai. Eiropas Komisija ir atbalstījusi Barselonas procesu, kopš 1995. gada piešķirot tam vairāk nekā 16 miljardus eiro no Kopienas budžeta.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja veido unikālu forumu, jo pulcē 27 ES dalībvalstu un visu Tuvo Austrumu miera procesā iesaistīto pušu pārstāvjus.  Asambleju ES izveidoja, uzsākot Barselonas procesu.  


Eiropas Parlamenta rezolūcija par Barselonas procesu "Savienība Vidusjūras reģionam"
RC-B6-0281/2008
Debates: 05.06.2008.
Balsojums: 05.06.2008.

Kontakti:

Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)      
Tel.: +33 3 881 74651
(Brisele)          
Tel.: +32 2 28 31032
(Mobilais tel.)  
+32 498 98 33 32
e-pasts:          
prese-lv@europarl.europa.eu