Tibetas jautājumu iekļauj Eiropas Parlamenta plenārsesijas dienas kartībā

Šodien, 26. martā Briselē notika Eiropas Parlamenta speciālā plenārsēde, kurā papildus kā darba kārtības jautājums tika iekļauta diskusija par situāciju Tibetā.

EP speciālā plenārsesija 26. martā sākotnēji tika plānota, lai EP deputāti apspriestu pavasara Eiropadomes sanāksmes (notika 13.-14.03.2008.) rezultātus, taču sakarā ar notikumiem un dramatisko situāciju Tibetā, šo jautājumu iekļāva EP plenārsesijas dienaskārtībā.

Debates Tibetas jautājumā atklāja EP priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, uzsverot, ka notikumu attīstība Tibetas galvaspilsētā Lhasā un citās Ķīnas pilsētās kopš šī gada 10. marta ir patiešām dramatiski: "Mēs nosodām vardarbību jebkurās tās izpausmēs un pārspīlētu militārā un policijas spēka pielietojumu. Mēs nosodām cilvēku, kas piedalījušies miermīlīgās akcijās, nogalināšanu." H. G. Pöttering pauda solidaritāti ar Dalai Lamu un aicināja nepieļaut Tibetas garīgā līdera demonizāciju vai pielīdzināšanu pat teroristam. EP priekšsēdētājs aicināja Ķīnas valsts vadītājus sākt sarunas ar Dalai Lamu, lai, respektējot Ķīnas teritoriālo integritāti, sasniegtu vienošanos, kas garantētu tibetiešu kultūras un reliģijas identitāti.

Dalai Lama ir pieņēmis EP uzaicinājumu decembrī uzrunāt parlamentāriešus Starpkultūru dialoga gada pasākumu ietvaros. Taču, kā uzsvēra EP priekšsēdētājs, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību, Dalai Lama ir aicināts apmeklēt Eiropas Parlamentu jebkurā laikā.

Pievēršoties jautājumam par ES-Ķīnas attiecībām un Olimpiskajām spēlēm, H. G. Pöttering norādīja, ka dialogs un sadarbība ir abu pušu intereses, un Ķīna ir valsts, ar kuru ES vēlas partnerattiecības. Viņš uzsvēra: "Mēs vēlamies, lai Olimpiskās spēles noritētu veiksmīgi. Taču tam nepieciešama cieņa pret Tibetas tautas kultūru un reliģiju, kā arī brīva un patiesas informācijas sniegšana pirms un pēc Olimpisko spēļu norises. Tāpēc mēs nosodām žurnālistu un korespondentu izraidīšanu no Tibetas."

EP priekšsēdētājs aicināja katram politiķim uzdot sev jautājumu, vai apmeklēt Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju šī gada augustā, ja Ķīnas valdība neveidos dialogu un nemeklēs kompromisa risinājumu. Runas noslēgumā viņš uzsvēra: "Mēs vēlamies palīdzēt sasniegt mērķi — lai pasaules atlēti var sacensties brīvās un godīgās sacensībās Beižinā. Taču mūsu vērtību un pašcieņas dēļ mēs nedrīkstam nodot savus principus. Mums, Eiropas Parlamentam, ir īpaša atbildība cilvēktiesību jautājumos."

Tālākajās debatēs par situāciju Tibetā, vairāki EP deputāti aicināja boikotēt Olimpiskās spēles Ķīnā šī gada vasarā vai dalību to atklāšanas ceremonijā. Daudzi no deputātiem, kas uzstājās debatēs, norādīja uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un izteica atbalstu Tibetas neatkarībai. Savukārt citi deputāti norādīja, ka boikotēt Olimpiskās spēles būtu neatbilstoši.

ES Padomes prezidentvalsts Slovēnijas premjerministrs Janez JANŠA: Eiropadomē mēs panācām vienošanos par ambiciozu trīs gadu ciklu Lisabonas stratēģijai — tādu, kas piedāvā labāku balansu starp iedzīvotāju rūpēm un vides jautājumiem no vienas puses un konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītu ekonomiku no otras; mēs apstiprinājām pamatprincipus un laika grafiku enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķiem; noteicām turpmākos soļus, kas jāveic, lai stabilizētu finanšu tirgus.

Jautājumā par zināšanām un inovācijām, Eiropadome ieviesa "piekto brīvību" — kopēju, atvērtu pētniecību, zinātnieku un jauno talantu brīvību strādāt citā dalībvalstī. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, kura izveidi pirms divām nedēļām atbalstīja Parlaments, ir iespēja veicināt Eiropas izpētes un attīstības potenciālu, norādīja ES Padomes pārstāvis.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO debatēs par Eiropadomes darbu atgādināja par Eiropas iestāžu sadarbības nepieciešamību — kopīgu nākotnes redzējumu. Komisija līdz vasarai strādās pie tādiem jautājumiem kā sociālo jautājumu pārskatīšana (globalizācijas, demogrāfijas, izglītības, migrācijas u.c. kontekstā), mazo un vidējo uzņēmumu dzīves cikla (birokrātijas mazināšana) un Vidusjūras partnerība.

Joseph DAUL (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, FR) debatēs par Eiropadomes secinājumiem uzsvēra brīvu zinātnieku pārvietošanos un nepieciešamību uzlabot dalībvalstu savstarpēju diplomu atzīšanu un universitāšu sadarbību.

Martin SCHULTZ (Sociāldemokrātu grupa, DE): pauda nepieciešamību pievērsties sociālai politikai, vienlaikus paužot satraukumu par Padomes un Komisijas rīcību nesaskaņotību. Cīņā ar klimata pārmaiņu jautājumiem ir jāiesaista ražotājus, ierosināja deputāts. Komentējot Padomes panākto vienošanos par sadarbību Vidusjūras reģionā, viņš pauda viedokli, ka Austrumu dimensijai ir jādod vienlīdz liela nozīme kā Vidusjūras dimensijai.

Adina Ioana VĂLEAN (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, RO): Eiropadomes secinājumi ir vairāk retoriskas dabas nekā praktiski. Deputāte aicināja nebūt pārmēru optimistiskiem vērtējot ekonomisko situāciju. Vairākums dalībvalstu nav sasniegušas 3 % mērķi izaugsmei un izpētei. Četras brīvības aizvien netiek pilnībā ievērotas, jo īpaši pakalpojumu brīva kustība, tāpēc runāt par piekto brīvību ir nedaudz pārsteidzīgi, uzskata deputāte.

Brian CROWLEY (Nāciju Eiropas grupa, IE): patiesība ir tāda, ka drauds ir nevis ASV zemas kvalitātes kredītu izraisīta krīze, bet gan mūsu nespēja uzņemties riskus un rast inovatīvus risinājumus. Deputāts brīdināja, ka 2017. gadā darba tirgū būs 73 % no esošiem strādājošiem un tikai 10 % no tehnoloģijām, ko mēs izmantosim, ir šodien šeit. Tātad mums ir jāiegulda šajās tehnoloģijās, secina deputāts.

Rebecca HARMS (ZAĻIE/ALE, DE): mans priekšstats ir, ka mēs netiecamies pēc ambiciozām inovatīvām politikām — pauda deputāte kritizējot Eiropadomes pieņemtos secinājumus. Kā mēs varam runāt par izņēmumiem, ja mums ir jāpārliecina citas valstis tiekties sasniegt klimata mērķus?

Dimitrios PAPADIMOULIS (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, EL) uzsvēra Eiropadomes veiksmes trūkumu. Tostarp mērķi nav sasniegti sociālajā jomā: Eiropā ir 70 miljoni nabadzīgu cilvēku, daudzas darba vietas ir zemi atalgotas un nedrošas.

Johannes (Hans) BLOKLAND (Neatkarības un demokrātijas grupa, NL) apsveica ambiciozos nodomus klimata pārmaiņu jomā. Deputāts Roger HELMER (NI, UK) pauda uzskatu, ka Eiropadomes secinājumi ir ierastās klišejas par maziem un vidējiem uzņēmumiem un nepieciešamību pievērsties sociālai politikai, vienlaikus ignorējot tādus jautājumus kā ES spēju sastapties ar konkurētspējas izaicinājumiem globālajā tirgū un pārmērīgiem nodokļiem.