Igaunijas prezidents T.H.ILVES uzrunā Eiropas Parlamentam: mēs vairs neesam "jauna" dalībvalsts

Otrdien, 11. martā, Strasbūrā uzrunā Eiropas Parlamentam Igaunijas Republikas prezidents Toomas Hendrik ILVES aicināja atteikties no dalībvalstu dalījuma jaunajās un vecajās, radīt skaidru ideju par Eiropas vietu pasaulē 21. gadsimtā un šo jautājumu izvirzīt kā centrālo nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

"Ceru, ka nākamajās Eiropas Parlamenta velēšanās partijas sacentīsies ne tikai savā starpā, bet arī par idejām, kādai jābūt Eiropas nākotnei," uzsvēra prezidents. "Jaunajiem Lisabonas līguma instrumentiem būs maza vērtība, ja mums nebūs fundamentālas izpratnes par Eiropas vērtībām," uzskata T. H. Ilves. "Nacionālās intereses tiek ievērotas labāk, ja katrs no mums no kaut kā atsakās."

Ir vērtīgi palūkoties pagātnē, lai redzētu, cik garu ceļu nogājušas Latvija, Lietuva un Igaunija, kur gadiem ilgi vadīja totalitārs režīms un kur tagad valda brīvība. Šo valstu pilsoņi ir ievēlējuši pārstāvjus, kas tagad ir mūsu vidū. Viens no viņiem ir Igaunijas prezidents T. H. Ilves, kas no 2004. gada līdz ievēlēšanai prezidenta amatā 2006. gadā bija Eiropas Parlamenta deputāts, — ievadot Igaunijas prezidenta uzrunu, atgādināja Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING.

"Mēs vairs neesam jauna dalībvalsts, kas mācās. Ir laiks nolikt šo terminoloģiju pie malas. Tas ir anahronisms, kam vairs nav vērtības," ar šādu aicinājumu Igaunijas prezidents uzsāka savu uzrunu bijušajiem kolēģiem, atzīmējot, "arī valstu koalīciju pamatā vairs nav tas, cik ilgi dalībvalsts ir atradusies ES".

Uzsverot, ka viņa pārstāvētā Igaunija jau 1990. gados pratusi veiksmīgi sagatavoties tehnoloģiskajam lēcienam, ieguldot IT, prezidents pievērsās Eiropas nākotnes uzdevumiem. Prezidenta skatījumā divi galvenie draudi — globālā sasilšana un sarūkošie fosilie energoresursi — ir saistīti ar Eiropas Savienības spēju konkurēt ES iekšienē un pasaulē. To var kavēt nepietiekama jauno tehnoloģiju attīstība un protekcionisms. "Manas valsts ieguldījums interneta tehnoloģijās ir attaisnojies," uzsvēra prezidents, piebilstot, "inovācijas ir prioritāte."

Konkurence un tās trūkums atstāj zināmas sekas arī drošības jomā, turpināja T. H. Ilves. Tomēr daudzas ES dalībvalstis vēršas pret enerģētikas nozares liberalizāciju laikā, kad Eiropas galvenais enerģijas avots ir valsts, kas sevi pasludinājusi par enerģētikas supervalsti un savā Ārlietu ministrijas mājas paziņo, ka enerģētika ir ārpolitikas instruments. "Tādēļ mums nepieciešama kopēja enerģētikas politika, ko atbalstītu enerģētikas komisārs kopā ar ārējās tirdzniecības komisāru."

Mudinot veidot pārliecinošāku ārpolitiku, prezidents atgādināja, ka Krievijā kaimiņvalstu politika ir daudz vairāk attīstīta politiski, ekonomiski un militāri, kamēr Eiropa apmierinās ar nesaistošiem instrumentiem.

"Mums nepieciešamas vairāk drosmes un izpratnes par to, kur mēs būsim pasaulē pēc 20-25 gadiem, kad tādas ekonomiskas lielvaras kā Vācija būs pavisam maziņas, salīdzinot ar Indiju un Ķīnu. Ceru, ka nākamajās Eiropas Parlamenta velēšanās partijas sacentīsies ne tikai savā starpā, bet arī par idejām, kādai jābūt Eiropas nākotnei," norādīja prezidents, pārejot pie institucionālajiem jautājumiem un uzsverot Eiropas Parlamenta lomu: "EP ir saikne starp institūcijām un pilsoņiem." Kā piemēru prezidents minēja Baltijas jūras stratēģiju, kas no Eiropas Parlamenta iniciatīvas ir kļuvusi par ES programmu.

Noslēgumā prezidents pievērsās arī tādiem jautājumiem kā nepieciešamība ES labāk izzināt Eiropas vēsturi un veicināt apmaiņas starp Eiropas iedzīvotājiem, jo īpaši izglītības jomā.  


Svinīgā sēde — Igaunija
11.03.2008. plkst. 12:00