Eiropas Parlamentā atzīmē pirmo Eiropas Jūras dienu
Eiropas Savienība 20. maijā iedibināja jaunu tradīciju, Parlamenta priekšsēdētājam H.-G. PÖTTERING, ES Padomes priekšsēdētājam J. JANSA un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam J.M. BARROSO parakstot deklarāciju par Eiropas Jūras dienu. Brīdi pirms tam Parlaments pieņēma ziņojumu par integrēto ES jūrniecības politiku, prasot ES steidzami izstrādāt pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām, jo īpaši ņemot vērā ledāju kušanu un ar to saistīto plūdu iespēju palielināšanos.
Par to, ka ik gadu Eiropas Savienība atzīmēs Eiropas Jūras dienu, kopīgi vienojās trīs Eiropas Savienības iestādes — Parlaments, Padome un Komisija. Šāds notikums radīs iespēju uzsvērt okeānu un jūru potenciālu Eiropai globalizācijas apstākļos, apzināties to ekonomisko un sociālo nozīmi, kā arī iepazīt, kopt un saglabāt ar jūru saistīto kultūras mantojumu.
Lai samazinātu emisijas jūrniecībā
Ar 587 balsīm par, 20 pret, un 38 atturoties, pieņemtajā ziņojumā par integrēto ES jūrniecības politiku Eiropas deputāti uzsver: jūrniecības politikai ir jādod būtisks ieguldījums emisiju samazināšanā, lai līdz 2050. gadam panāktu ES mērķi — samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas uz pusi. Tas nozīmē, ka emisiju tirdzniecības sistēmā jāiekļauj kuģniecība un jāpastiprina pētniecības darbs.
Nepieciešama arī labāka ES sadarbība ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO).
Parlaments jo īpaši pieprasa:
- noteikt slāpekļa oksīda emisiju standartus kuģiem, kuri izmanto ES ostas;
- samazināt maksimālo pieļaujamo sēra saturu kuģu degvielā;
- ieviest nodokļu pasākumus, piemēram, nodokļus vai maksu par sēra dioksīda un slāpekļa oksīda emisijām no kuģiem;
- pakāpeniski ieviest prasību kuģiem, kas ir noenkurojušies, izmantot elektroenerģiju no sauszemes avotiem;
- ierosināt ES direktīvu par kuģu degvielas kvalitāti;
- noteikt Vidusjūru, Melno jūru un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu par sēra emisiju kontroles zonām.
Deputāti arī atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt Arktisko iniciatīvu,
atzīmējot, ka ledāju kušana izraisa gan jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, gan neatgriezenisku kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Piekrastes piesārņojums un munīcijas krājumi Baltijas jūrā
Vēršot uzmanību uz piekrastē radīto jūras piesārņojumu, Eiropas Parlaments aicina bez kavēšanās īstenot jau esošos ES tiesību aktus, piemēram, Ūdens pamatdirektīvu.
Deputāti arī pieprasa rīcības plānu, lai noteiktu un likvidētu iepriekšējo karu laikā Ziemeļu un Baltijas jūrā nogremdētos vecās munīcijas krājumus.
Ziņojumā pievērsta arī uzmanība nodarbinātībai jūrniecībā un zvejniecībā, tostarp profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī pētniecībai. Pievēršoties Eiropas kopējai zivsaimniecības politikai, deputāti prasa, lai turpmāk tajā neparādīto tādi trūkumi kā pārmērīga centralizācija un nespēja ņemt vērā reģionālo daudzveidību.
Eiropas Komisija priekšlikumu par integrēto jūrniecības politiku sagatavoja 2007. gada oktobrī. Eiropas Parlaments savu viedokli pauda ziņojumā 2007.gada 12. jūlijā, un 2007. gada 14. decembra Eiropadomes sanāksmē politiku apstiprināja valstu un valdību vadītāji. Integrētās jūrniecības politikas galvenais mērķis — veidot saskanīgu sistēmu ES jūrniecības politikā, lai atrisinātu iespējamās pretrunas starp dažādām tās jomām, piemēram, vide, transports, sociālā politika, tūrisms.
Willi PIECYK (PSE, DE)
Ziņojums: Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika
A6-0163/2008
Procedūra: iniciatīva
Debates: 20.05.2008.
Balsojums: 20.05.2008.
Kontakti:
Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)
Tel.: +33 3 881 74651
(Brisele)
Tel.: +32 2 28 31032
(Mobilais tel.)
+32 498 98 33 32
e-pasts:
prese-lv@europarl.europa.eu
