Eiropas Parlaments prasa vairāk pārredzamības lobiju darbībā

Eiropas Parlaments 8. maijā ar 547 balsīm par, 24 pret, un 59 atturoties, pieņemtajā ziņojumā aicina izveidot Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai kopīgu lobētāju reģistru, iekļaujot tajā ziņas par šo ietekmes grupu finansējumu. Deputāti arī iesaka vienoties par kopīgu lobiju rīcības kodeksu un sankcijām par noteikumu pārkāpšanu.

Deputāti atbalstīja obligāta publiska lobētāju reģistra izveidi, paredzot lobijiem centralizētu reģistrācijas sistēmu. Proti, lobētājiem nebūtu jāreģistrējas katrā no ES iestādēm atsevišķi: pietiks, ja to izdarīs vienā no tām.

Lai reģistru izveidotu, deputāti iesaka nekavējoties sasaukt Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupu, lai tā līdz 2008.gada beigām sagatavotu tiesību akta priekšlikumu.

Saskaņā ar šodien pieņemto ziņojumu reģistrētos lobētājus saistīs rīcības kodekss, un tiks izstrādāts mehānisms izslēgšanai no reģistra pārkāpumu gadījumā. Lai lobiju darbību būtu iespējams uzraudzīt, deputāti arī prasa šim uzdevumam pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus.

Vienlaikus Parlaments prasa, lai lobētāji sniegtu par sevi pilnīgu finanšu informāciju. Konsultāciju uzņēmējsabiedrībām un juridiskām sabiedrībām, kuras nodarbojas ar lobēšanu ES iestādēs, reģistrā būs jānorāda ar ES iestāžu lobēšanu saistītais apgrozījums, kā arī ES iestāžu klientu īpatsvars. Nevalstiskajām organizācijām un pētniecības iestādēm jāsniedz informācija par savu budžetu un tā galvenajiem finansējuma avotiem.

Deputāti ziņojumā definē, ka par lobētāju jāuzskata personas, kas darbojas "ar mērķi ietekmēt ES iestāžu politikas formulēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus", tostarp nevalstiskas organizācijas, pētniecības iestādes, arodapvienības, arodbiedrības un darba devēju apvienības, kā arī bezpeļņas organizācijas un juristi, "ja viņu mērķis ir nodrošināt tiesisku palīdzību un aizstāvību tiesvedībā vai sniegt juridisku konsultāciju". Parlaments vienlaikus norāda, ka par lobijiem nav uzskatāmi dalībvalstu reģioni un pašvaldības, kā arī dalībvalstu un Eiropas līmeņa politiskās partijas.

Jebkurš referents — deputāts, kam uzticēta ziņojuma sagatavošana Parlamenta vārdā —, saskaņā ar EP ziņojumu pēc brīvas izvēles drīkstētu veidot to interešu pārstāvju sarakstu ar kuriem notikušas apspriešanās un kuriem bijusi būtiska nozīme ziņojuma sagatavošanas laikā. Deputāti arī rosina, lai līdzīgu praksi ievērotu Eiropas Komisija, gatavojot likumdošanas priekšlikumus.  


Pašlaik Briselē darbojas ap 15 000 lobētāju un 2 500 lobētāju organizāciju. No tiem 5000 reģistrēti Parlamenta atsevišķajā sarakstā un saņēmuši pastāvīgi (uz laiku līdz  gadam) vai īslaicīgi derīgas caurlaides.

Debatēs pirms balsojuma atbalstu ziņojumam pauda Parlamenta visu politisko spēku pārstāvji. Deputātu viedokļi dalījās par atsevišķiem aspektiem, piemēram, ierosinājumu panākt, lai reģistrs stātos spēkā jau pirms 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām — šo priekšlikumi balsojumā noraidīja. Vairākums (177 par, 316 pret, 125 atturoties) arī noraidīja priekšlikumu minēt baznīcas starp piemēriem par organizācijām, kas uzskatāmas par lobijiem.

Ingo FRIEDRICH (EPP-ED, DE)
A6-0105/2008
Ziņojums par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs
Procedūra: iniciatīva
Debates: 08.05.2008.
Balsojums: 08.05.2008.

Kontakti:

Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)      
Tel.: +33 3 881 74651
(Brisele)          
Tel.: +32 2 28 31032
(Mobilais tel.)  
+32 498 98 33 32
e-pasts:            
prese-lv@europarl.europa.eu