Oficiāli pieņemta deklarācija par 23. augustu kā Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs šodien plenārsēdē paziņoja, ka pieņemta piecu deputātu — M. Mikko (PSE, Igaunija), C. Beazley (EPP-ED, AK), I. Vaideres (UEN), Z. Gurmai (PSE, Ungārija) un A. Alvaro (ALDE, Vācija) iesniegtā deklarācija par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Deklarācija 23. septembrī tiks oficiāli publicēta, un to nosūtīs dalībvalstu parlamentiem.

Ar deklarāciju Eiropas Parlaments ierosina "pasludināt 23. augustu par staļinisma un nacisma noziegumu upuru atceres dienu, lai paturētu atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, vienlaicīgi nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti mūsu kontinentā".

Pamatojot atceres dienas datuma izvēli, deklarācijas autori norāda: "Padomju Savienībai un Vācijai 1939. gada 23. augustā parakstot Molotova-Rībentropa paktu, Eiropa ar šī pakta slepenajiem papildprotokoliem tika sadalīta divās interešu sfērās."

"Staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un apspiešana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci," skaidrots dokumentā, vienlaikus atzīstot, — "Eiropā ir maz zināms par padomju režīma un okupācijas ietekmi un nozīmi bijušo komunistisko valstu pilsoņu dzīvē."

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā kopš 2006. gada darbojas programma "Eiropa pilsoņiem", kas paredz finansējumu piemiņas pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut nacisma un staļinisma noziegumu atkārtošanos.

Rakstiska deklarācija

Eiropas Parlamenta deputāti rakstiskas deklarācijas var izmantot, lai sāktu vai atsāktu debates par jautājumu, kas attiecas uz kādu Eiropas Savienības darbības jomu.

Vismaz pieci Eiropas Parlamenta deputāti var iesniegt rakstisku deklarācijas tekstu parakstīšanai pārējiem deputātiem. Ja deklarāciju ir parakstījis deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē plenārsēdē, un deklarācija tiek oficiāli publicēta.

Vajadzīgais parakstu skaits jau bija savākts 10.septembrī, kad to bija parakstījuši 409 deputāti.

Turpmākie soļi

Iniciatīvas līdzautore Inese VAIDERE (UEN) skaidro: "Uzskatu, ka ir divas iespējas, kā šo jautājumu virzīt tālāk. Viena — visi 27 nacionālie parlamenti pieņemtu un izsludinātu šo atceres dienu savās  valstīs. Otra — parlamenti uzdotu savām valdībām šo jautājumu risināt Eiropas Savienības līmenī, — lai 23. augusts kļūtu par Eiropas mēroga atceres dienu."

Attiecībā uz deklarācijas nozīmi, deputāte uzsver: "Tas ir vēl viens solis, lai veidotu kopīgu izpratni par Eiropas vēsturi — lai atzītu un nosodītu ne vien nacisma un fašisma, bet arī staļinisma noziegumus; lai atcerētos un pieminētu arī otras puses, staļinisma upurus."



Kontakti:

Marika Armanoviča
Preses dienests

(Strasbūra)      
Tel.: +33 3 881 74651

(Brisele)          
Tel.: +32 2 28 31032

(Mobilais tel.)  
+32 498 98 33 32

e-pasts:            
prese-lv@europarl.europa.eu