Jaunais Eiropas Parlaments vērtē Zviedrijas prezidentūras darba programmu
Eiropas Parlamenta deputāti 15.jūlijā Strasbūrā ar Zviedrijas premjerministru Frederiku Reinfeltu (Fredrik Reinfeldt) apsprieda Zviedrijas prezidentūras prioritātes ES Padomē. Deputāti debates izmantoja arī kā iespēju apspriest Žozē Manuela Barozu (José Manuel Barroso) kandidatūru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam.
"Eiropas Savienībai ir reti bijis jāsaskaras ar tik daudz grūtu izaicinājumu vienlaikus," atzina Zviedrijas premjerministrs, piebilstot, "un ar tik lielu dažādību." Pāreja uz jauno Lisabonas Līgumu, finanšu un ekonomikas krīze un milstošā klimata krīze būs trīs galvenās prioritātes, kuras papildinās arī citi svarīgi darba kartības jautājumi: cīņa pret starptautisko terorismu un noziedzību, patvēruma politika, Kipras jautājuma noregulējums un Baltijas reģiona stratēģija.
"Esmu jo īpaši pateicīgs Eiropas Parlamenta aktīvajai lomai Baltijas jūras reģiona jautājumā. Parlaments jau 2005. gadā iesniedza reģiona stratēģijas priekšlikumu. Mēs ceram, ka šī iniciatīva sasniegs kulmināciju, Eiropadomei oktobrī pieņemot Baltijas jūras stratēģiju," teica F.Reinfeldt.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs José Manuel Barroso iepazīstināja ar galvenajiem likumdošanas priekšlikumiem, ar ko tā nāks klajā prezidentūras laikā. Debašu beigās, atbildot uz deputātu iebildumiem pret J.M.Barroso kandidatūru jaunās EK priekšsēdētāja amatam, viņš norādīja, ja jebkurā gadījumā šī amatpersona jāievēl uz pašreizējā līguma pamata, jo nav zināms stāsies spēkā Lisabonas Līgums. "Esmu gatavs sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem par jaunās Eiropas Komisijas sastāvu," norādīja J.M.Barroso, uzsverot, ka šo jautājumu nedrīkst atstāt neatrisinātu, gaidot uz jauno līgumu.
Politisko grupu nostājas
"Mēs ticam, ka Zviedrijas prezidentūra darīs to, ko vēlējās pilsoņi, ievēlot šo Parlamentu," uzticību Zviedrijas valdībai pauda Joseph DAUL (EPP, Francija) Eiropas Tautas partijas grupas vārdā. Grupas priekšsēdētājs vienlaikus aicināja "rīkoties aktīvāk un ātrāk", lai "ekonomiskā atveseļošanās nāktu no Eiropas, nevis Āzijas".
Martin SCHULZ (S&D, Vācija) uzsvēra, ka "darba vietu drošība ir pirmajā vietā" un viņa pārstāvētā grupa paļaujas uz Zviedriju, kas, sagaidāms, cīnīsies pret algu dempingu ES. Grupas priekšsēdētājs asi kritizēja to, ka Zviedrija nav ņēmusi vērā viņa aicinājumu atlikt J.M.Barosso kandidatūras formālu atbalstīšanu ES Padomē, pirms to apspriedis Eiropas Parlaments. Deputāts brīdināja, ka Parlamenta vairākums varētu noraidīt šo kandidatūru.
Liberāļu un demokrātu grupas skatījumā par galveno prioritāti jākļūst cīņai pret ekonomikas un finanšu krīzi, — šādu nostāju pauda grupas priekšsēdētājs Guy VERHOFSTADT (ALDE, Beļģija). Vienlaikus deputāts pauda atbalstu pārējām prezidentūras prioritātēm.
"Īstai klimata politikai jākļūst par galveno prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos. [..] Mēs vēlamies, lai visas vadošās amatpersonas tiktu ievēlētas saskaņā ar Lisabonas līgumu," šādas prioritātes pauda Rebecca HARMS (Zaļie/ALE, Vācija).
Atbalstu Zviedrijas prezidentūras prioritātēm pauda Michał Tomasz KAMIŃSKI (ECR, Polija) runājot Eiropas Reformistu un konservatīvo grupas vārdā. Grupa jo īpaši atzinīgi vērtē apņemšanos vērsties pret starptautisko noziedzību, tomēr iebilst pret vēlmi panākt Lisabonas Līguma ratifikāciju. "Atcerēsimies, ka īru tauta šo līgumu noraidīja demokrātiskā referendumā," uzsvēra deputāts.
Lothar BISKY (GUE/NGL, Vācija) atzinīgi novērtēja Zviedrijas vēlmi risināt Kipras jautājumu un nodomu tālāk saskaņot patvēruma politiku, tomēr pauda bažas, ka šī politika joprojām nenodrošinās cilvēka cienīgus dzīves apstākļus patvēruma meklētājiem. Grupas pārstāvis aicināja Zviedriju arī nodrošināt lielāku atklātību ekonomikas krīzes risināšanā.
Francesco Enrico SPERONI ("Brīvības un demokrātijas Eiropa", Itālija) aicināja Zviedriju likt uzsvaru uz iedzīvotāju uzticības krīzi, ko pierādīja zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. "Mums ir jāpierāda, ka ir jēga būt Eiropas Savienībā: ka dalība nav tikai jāpiecieš, bet jāizmanto kā iespēja," atzīmēja deputāts.
Neatkarīgais deputāts Barry MADLENER (NA), kas tika ievēlēts no Nīderlandes Brīvības partijas saraksta, pauda skepsi, ka Zviedrijas prezidentūra strādās viņa valsts iedzīvotāju labā. Deputāta skatījumā "paplašināšanās ir gājusi par tālu", iebilda pret iespējamo Turcijas pievienošanos ES un atzina, ka ES kopumā pārlieku iejaucas jomās, kas būtu jārisina dalībvalstīm.
Latvijas deputātu viedokļi
Vēlot panākumus Zviedrijai prezidentūrai, deputāts Arturs Krišjānis KARIŅŠ (EPP, Latvija) aicināja jo īpaši pievērst uzmanību Baltijas jūras reģiona stratēģijai un tās enerģētikas dimensijai.
"Kopēja Eiropas enerģijas tirgus drošība nav iespējama, kamēr Eiropā pastāv sašķelti un savstarpēji izolēti tirgi gan elektrībai, gan gāzei," norādīja deputāts. "Lai risinātu šo problēmu un diversificētu enerģētikas piegādi, mums ir nepieciešama vienota ES enerģētikas politika [..]. ES Baltijas jūras reģiona stratēģija ir solis pareizā virzienā."
Politiskās grupas
EPP - Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa
S&D - Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa
ALDE - Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa
Zaļie/ALE - Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
ECR - Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa
GUE/NGL - Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa
EFD - Grupa "Brīvības un demokrātijas Eiropa"
NA - Pie grupām nepiederoši deputāti
Kontakti:
Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra) Tel.: +33 3 881 74651
(Brisele) Tel.: +32 2 28 31032
(Mobilais tel.) +32 498 98 33 32
e-pasts: prese-lv@europarl.europa.eu
