otrdiena, 2009, 24 marts

Gordons Brauns: ES jāuzņemas līdera loma finanšu sistēmas reformā

Apvienotās Karalistes premjerministrs Gordons Brauns šodien Eiropas Parlamentā Strasbūrā piedalījās debatēs par gatavošanos 2. aprīlī Londonā paredzētajai G20 sanāksmei. Lielāko politisko grupu pārstāvji atbalstīja premjerministra pārliecību, ka ES atrodas "unikālās pozīcijās", lai meklētu ilgtermiņa risinājumus globālajai krīzei, kamēr vairāki deputāti apšaubīja Apvienotās Karalistes spēju tās pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzņemties līdera lomu.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING debašu ievadā atzīmēja, ka sammits rada labu iespēju rūpnieciski attīstīto un strauji attīstošos valstu pārstāvjiem strādāt kopā: "Londonas sammitā jāvienojas par makroekonomiskajiem politikas virzieniem un regulēšanas struktūrām, kas mums ļauj izkļūt no pašreizējās krīzes un radīt labāku, dzīvotspējīgāku sistēmu nākotnei. Kā G20 priekšsēdētājs Gordons Brauns  ir bijis aktīvs starptautisks līderis laikā, kas nesenākajā vēsturē ir viens no grūtākajiem."

Premjerministrs Gordons Brauns uzsvēra Eiropas priekšrocības, lai pasaules līmeņa sanāksmē uzņemtos līdera lomu, risinot globalizācijas galvenos izaicinājumus: "ES atrodas unikālās pozīcijās", jo tā radījusi pasaulē lielāko vienoto tirgu, izveidojusi progresīvāko vides aizsardzības sistēmu un sociālo aizsardzību saviem iedzīvotājiem.

Premjerministrs aicināja pielikt punktu nodokļu paradīzēm, atzīt, ka fiskāli stimuli ekonomikai var būt divkārt efektīvi, ja tos pieņems visas valstis kopā, nekā tad, ja tos valstis pieņems atsevišķi un veidot zema CO2 patēriņa ekonomiku. Premjerministrs apliecināja Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kas saskaras ar īpašām  grūtībām: "Mēs nenovērsīsies no jums laikā, kad esam jums nepieciešami." G.Brauns arī atgādināja par attīstītāko valstu apņemšanos pildīt Tūkstošgades mērķus nabadzības izskaušanai: tos nedrīkst aizmirst.

Joseph DAUL (EPP-ED, FR) atzīmēja — lai Eiropa varētu aizstāvēt savas pozīcijas  sammitā, tai jārunā vienā balsī. Tomēr "pirms kreisā spārna politiķi mums sāk prasīt tērēt naudu, kuras mums nav, ņemiet vērā, ka tāda pieeja noveda pie 1980. gadu problēmām," norādīja deputāts. Savukārt tieši tirgus ekonomika ļāva Eiropai sasniegt ekonomikas uzplaukumu.

"G.Brauna runa bija drosmīgs, spīdošs ceļa apraksts, lai dotos pareizajā virzienā," premjerministra runu komentēja Sociāldemokrātu grupas pārstāvis Martin SCHULZ (DE). Atbildot uz Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvja teikto par  publisko līdzekļu atbalstu krīzes risinājumam, viņš norādīja: "Spēja atšķirt  sociālo aizsardzību no protekcionisma, ir minimums, ko mēs būtu gaidījuši no politiskās grupas līdera."

"Vārdu kari nedrīkst sabojāt iespēju strādāt kopā ar B.Obamas admistrāciju," brīdināja Liberāļu un demokrātu grupas pārstāvis Graham WATSON (AK). "Mums nepieciešama jauna un dzīvotspējīga ekonomika, kas balstās uz globālās sabiedrības līgumu. Lai nodrošinātu izaugsmi, vienu izdzīvošana nedrīkst nozīmēt citu nogalināšanu."

Nāciju Eiropas grupas pārstāvis Brian CROWLEY (Īrija) uzsvēra, ka jaunā finanšu sistēma "jābalsta uz pagātnes panākumiem" un "tai jāatzīst pagātnes kļūdas", turklāt labums no tās jāgūst "cilvēkiem, nevis tirgum".

Monica FRASSONI (Zaļie/ALE, IT) iebilda, ka premjerministram vārdi būtu jāpierāda darbos: Apvienotās Karalistes nepiedalīšanās eiro un atkāpes no vairākām Eiropas politikām nostāda valsti nepiemērotā pozīcijā. Francis WURTZ (GUE/NGL, FR) savukārt aicināja politiskos līderus uzņemties atbildību par krīzi un "nostādīt cilvēkus pirmajā plānā", kas līdzšinējā finansu sistēmā nozīmētu "Kopernika revolūciju".

Nigel FARAGE (UK), uzstājoties Neatkarības un demokrātijas grupas vārdā,  pauda viedokli, ka vairākums Apvienotās Karalistes pilsoņu vēlas ar Eiropas Savienību "draudzīgas attiecības un brīvu tirgu", nevis veidot "politisku savienību".

Eiropadomes sanāksmē Briselē 19.-20.martā ES valstu un valdību vadītāji vienojās par ES nostāju G20 sammitam Londonā. Debates Parlamentā par Eiropadomes rezultātiem paredzētas rīt, 25.martā. Savukārt ES līmeņa pasākumus, proti, likumdošanas projektus finanšu regulējuma jomā, Parlaments plāno izskatīt nākamajās plenārsēdēs.