Pilsoņu forumi par iespējamu vienotu Eiropas vēsturi

Šī gada 17. martā divās lielākajās privātās Latvijas augstskolās tika meklētas atbildes uz jautājumiem Vai iespējama vienota Eiropas vēsture? Kāda nozīme ir vēsturei mūsdienu politikā?

Eiropas Parlamenta informācijas biroja organizētie Pilsoņu forumi Biznesa augstskolā Turība un Rīgas Stradiņa universitātē pulcēja ap 270 dalībniekus, tai skaitā studentus un pasniedzējus, kā arī vietējo skolu audzēkņus un sabiedrību.

Diskusijas mērķis
Atskatoties uz vēstures notikumiem senākajā un nesenākajā, nākas secināt, ka tie ietekmē notikumus Latvijā un citur Eiropā. Vēstures apziņai ir būtiska ietekme arī uz cilvēku identitāti. 20 gadus pēc Dzelzs aizkara krišanas, Austrumeiropa ir daļa no demokrātiskas apvienotas Eiropas, bet joprojām Eiropā valda atšķirīgi uzskati par vēstures procesiem, kas noveduši mūs līdz dalībai Eiropas Savienības brīvo valstu saimē.

Eiropai ir skarba pagātne un kopīga nākotne, kurā daudzas identitātes pārklājas, papildinot un bagātinot viena otru. Vēsturnieks Tonijs Džads (Tony Judt) atgādina: "Ļaunumu, it sevišķi ļaunumu, kādu Aušvicē vai Baltkrievijas mežos praktizēja nacionālsociālistiskais Trešais Reihs un "Gulagā" komunistiskā Padomju Savienība, nekad nevar pietiekami atcerēties. To atcerēties mums var palīdzēt tikai vēsture. Ja eiropieši grasās saglabāt šo vitāli svarīgo saikni, tad tā būs jāiemācās no jauna ar katru aizejošo paaudzi."

Pilsoņu forumi ir lieliska iespēja apmainīties ar viedokļiem no politiķu un ekspertu puses, kā arī no klausītāju puses. Galvenais uzsvars tika likts uz diskusiju, kuras laikā tika apzināta sabiedrības attieksme par aktuālajiem foruma jautājumiem. Pilsoņu forumu mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par iespējamu vienotas Eiropas vēsturi, kā arī par mūsdienu politikas platformu starptautiskā kontekstā, veroties vēstures mantojuma 'lādē'.

Pilsoņu forumu atziņas
Forumu laikā vairākkārt izskanēja jautājums par Latvijas un Krievijas attiecībām gan mūsdienu, gan vēstures kontekstā, kas liecina par to, ka sabiedrībai vēljoprojām attiecīgais vēstures periods ir ļoti aktuāls un diskusiju par tām par tiem ir nepieciešams turpināt. Līdzās tam radās jautājums par prioritātēm, kāds dalībnieks jautāja vai ir svarīgāk šobrīd aktualizēt katras valsts sāpīgās vēsturiskās tēmas Eiropas Savienības līmenī, vai par vairāk runāt Latvijā. Eiropas Parlamenta deputāti un eksperti uzsvēra, ka viens otru neizslēdz, bet papildina.

Foruma paneļa dalībnieki Biznesa augstskolā Turība atbildēja uz studentu, kā arī pasniedzēju jautājumiem, kā arī apsprieda to kā vēsture ietekmē mūsdienu politiku un ceļu nākotnē. Kāda skolotāja izteica šaubas par vienotu Eiropas vēstures iespējamību šobrīd: "Vai ir iespējama integrēta sabiedrība ar vienotu Eiropas vēstures izpratni, jo šobrīd vēl Latvija atrodas pārejas periodā?", savukārt kāds Latvijas Universitātes vēstures students piebilda: "Vai rakstot kopīgo Eiropas vēsturi nebūtu jāizvairās no vērtējumiem "labs/ļauns"? Tā vietā  iespējams labāk vajadzētu vairāk skaidrot vēsturisko norišu cēloņsakarības."

Rīgas Stradiņa universitātē, diskusijas gaitā, studentiem radās īpaša interese par deputātu veikumu Eiropas Parlamentā, kā arī nākotnes skatījumu. Visaktuālākie šķita jautājumi par Latvijas vietu Eiropas Parlamentā un tās veikto politiku attiecībā uz vēsturiski svarīgiem jautājumiem, piemēram, par kompensācijas piedziņu no Krievijas par PSRS laikā veiktajiem noziegumiem.  Kāds students jautāja: "Kas ir svarīgāk, vēstures jautājumus diskutēt ES līmenī, vai tos skaidrot Latvijas iedzīvotājiem?". Parādījās arī atsauces uz jautājumu par to kādām ir jābūt Latvijas deputātu prioritātēm Eiropas Parlamentā nākotnē, tai skaitā ekonomikas un sociālajā jomā.

Secinājumi
Diskusijas laikā dalībniekiem bija iespēja ar īsziņas palīdzību izteikt savu viedokli konkrētos jautājumos. Biznesa augstkolā Turība tika balsots par jautājumu Vai ir iespējama vienota Eiropas vēsture? Rezultāts bija pozitīvs -"Par" nobalsoja 73 dalībnieki un "Pret" 53.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē dalībnieki balsoja par jautājumu Vai Latvijas deputātiem ir iespējams iespaidot lēmumus ES līmenī un vai deputāti ir veiksmīgi pārstāvējuši Latvijas intereses? Klausītāju domas dalījās, raisot sarunas par lēmumu iespaidošanas iespējām un konkrētiem sasniegumiem. Par atbilžu variantu "Par" tika saņemtas 41 balsis, bet skeptiķu "Pret" atbilžu variants saņēma 57 balsis.

Piedalījās
Diskusiju BA Turībā atklāja augstskolas rektors prof. Antons Kiščenko un Māris Graudiņš, Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītājs, kas dalībniekus iepazīstināja ar rakstisku apsveikumu no komentētāja Franka Gordona (Izraēla).
Diskusijā piedalījās:
Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, Pilsoniskā Savienība/ Nāciju Eiropas grupa,
Dr. sc. pol. Toms Rostoks, LU SZF Politikas zinātnes nodaļas docents,
Dr. h. c. Atis Lejiņš, Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas pārstāvis, LSDSP,
Dr. sc. Soc., Mg. hist. Andris Pētersons, BAT Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns,
Dr. hist. Guntis Zemītis, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, LU Latvijas vēstures institūta direktors, LZA korespondētājloceklis.
Diskusiju vadīja Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, BAT Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs.

Rīgas Stradiņa universitātē ievada vārdus teica, Dr. hist., Asoc. prof. Ilga Kreituse, RSU Eiropas Studiju fakultātes dekāne un Māris Graudiņš, Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītājs.
Diskusijā piedalījās:
Rihards Pīks, Eiropas Parlamenta deputāts, Tautas Partija/ Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa,
Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, Pilsoniskā Savienība/ Nāciju Eiropas grupa,
Liene Liepiņa, Eiropas Parlamenta deputāte, Jaunais Laiks/ Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa,
Boriss Cilēvičs, Saeimas deputāts, Saskaņas Centrs,
Dr. h. c. Atis Lejiņš, Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas pārstāvis, LSDSP. Diskusiju vadīja Dr. hist. Valters Ščerbinskis, RSU Politikas zinātnes bakalaura programmas vadītājs.


Eiropas Parlamenta informācijas biroja projektu koordinē Eiropas Kustība Latvijā.    
Kontaktinformācija:
Māris Graudiņš,
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs
Mob. 29269333

 

HD