ES sammita uzmanības centrā — ekonomikas krīze Debates Eiropas Parlamentā
Eiropas Parlamentā Strasbūrā šodien notika debates par 19.-20. martā gaidāmo ES valstu un valdību vadītāju sanāksmi, kurā galvenie dienas kārtības jautājumi būs ekonomikas un finanšu krīze, enerģijas drošība un klimata pārmaiņas. Vairākums deputātu pauda viedokli, ka meklējot krīzes risinājumus, nepieciešama solidaritāte un jāizvairās no protekcionisma.
Pavasara Eiropadomes galvenos darba kārtības jautājumus deputāti apsprieda ar ES Padomi, ko pārstāvēja ES prezidējošās Čehijas premjerministra vietnieks Alexandr VONDRA, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel BARROSO.
Čehijas premjerministra vietnieks Alexandr Vondra, atklājot debates, uzsvēra: "Mēs esam izvairījušies no sistēmas sabrukuma." Tagad prioritāte ir cīnīties pret "kredītu trūkumu bankās, jo tas kavē aizdevumu izsniegšanu." Premjerministrs arī uzsvēra, ka uzticības atjaunošanai "ir nepieciešama dalībvalstu nepārprotama apņemšanās ievērot publisko izdevumu disciplīnu, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu."
"Darba vietu samazināšanās ir pārbaudījums Eiropas sociālajam modelim," teica José Manuel BARROSO: krīze tieši skar iedzīvotājus, ģimenes un uzņēmumus. Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāns, kas veido 3.3% ES iekšzemes kopprodukta, paredz "neparedzētu ekonomikas stimulu". Papildus atveseļošanas plāniem, kam rezervēti 5 miljardi eiro, šogad struktūrfondiem paredzēti 6.2 miljardi eiro.
"Mūsu vienotība ir solidaritātē," teica Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs Joseph DAUL. "Politiskās grupas vārdā vēlos lūgt dalībvalstu vadītājus nepadoties un aicināt valstis neizolēties. Mēs esam par ekonomiku ar skaidriem noteikumiem — par tirgus ekonomiku."
Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martin SCHULZ aicināja nezaudēt laiku un nekavējoties rīkoties, ieviešot praksē regulējumu par augsta riska un privātā kapitāla ieguldījumu fondiem, kā arī banku vadītāju algām.
"Šodien ir skaidrs, ka ne jau Lisabonas stratēģija ir problēma, bet valstis, kas to ignorē," pauda Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Graham WATSON. Deputāts arī uzsvēra, Parlamenta galvenais vēstījums Eiropadomes priekšvakarā ir "nodarbinātība, nodarbinātība un nodarbinātība."
"Mēs vēlamies skaidras norādes (..) par to, kuri pašreiz Eiropas bankās ir atbildīgi," atbalstot PES grupas viedokli, sacīja Nāciju Eiropas grupas līdzpriekšsēdētāja Cristiana MUSCARDINI.
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve Rebecca HARMS pauda nostāju, ka problēmas saknē ir "negodīga Lisabonas stratēģijas bilance. (..) Mēs jau ilgstoši diskutējam par krīzi, taču izvirzītie pasākumi nav saistoši," norādīja deputāte.
Jiří MAŠTÁLKA (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) skatījumā "līdzšinējā politika ir izgāzusies", tādēļ "vajadzīga jauna stratēģija ilgspējīgai izaugsmei un nabadzības apkarošanai".
Neatkarības/demokrātijas grupas deputāts Nigel FARAGE iebilda pret aicinājumiem uz solidaritāti: "(..) mēs nevaram izrakstīt čekus, lai glābtu Austrumeiropas valstis."
Eiropas Nāciju grupas deputāts Guntars KRASTS norādīja, ka vairākām Austrumeiropas valstīm šobrīd vienīgais reālais instruments ekonomikas stimulēšanai un Lisabonas stratēģijas ieviešanai ir ES fondu finansējums, taču fondu apguvei var pietrūkt līdzfinansējuma. "Ekonomikas stimulēšanai Austrumeiropā nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām. Būtiski jāatvieglo procedūras fondu saņemšanai, jāsamazina valsts un privātā sektora līdzfinansējuma apjomi un jāpagarina līdzekļu apguves termiņi," aicināja deputāts.
Debašu noslēgumā Parlaments pieņēma trīs rezolūcijas par sammita darba kārtības jautājumiem: nodarbinātības politikas vadlīnijām, klimata pārmaiņām un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu.
