Eiropas Parlaments atbalsta ekonomikas atveseļošanas plānu

Eiropas ekonomikas atveseļošanas programma paredz enerģētikas projektos, interneta infrastruktūrās un lauku attīstībā investēt 5 miljardus eiro. Eiropas Parlaments šodien apstiprināja plānu 3,98 miljardus eiro no šiem līdzekļiem atvēlēt enerģētikas infrastruktūrām, vēja ģenerācijas parkiem un oglekļa uztveršanas un glabāšanas projektiem. Deputāti arī atbalstīja 1,02 miljarda eiro piešķiršanu lauku attīstības pasākumiem.

Investīcijas enerģētikā

Parlaments atbalstīja iepriekš ar ES dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē panākto vienošanos par atveseļošanas plāna enerģētikas sadaļu, kam kopumā atvēlēti 3,98 miljardi eiro. No tiem 200 milj. eiro paredzēti "Nabucco" gāzes vada būvei, kas uz Eiropas Savienību ļaus transportēt gāzi no Kaspijas reģiona. Atbalstāmo projektu sarakstā  ir arī elektrības infrastruktūras  savienojums starp Zviedriju un Baltijas valstīm un tīkla nostiprināšana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
"Iepriecina, ka ievērojami līdzekļi atvēlēti visizolētākā Eiropas Savienības reģiona - Baltijas valstu - integrēšanai Eiropas elektrības tīklos," debatēs norādīja Guntars KRASTS (UEN). "Lai arī ar šīm investīcijām netiek atrisināta trīs Baltijas valstu tirgus pilnīga integrācija Eiropas tīklos, tomēr tas ir būtisks, stiprinošs un energoapgādes drošību veicinošs faktors," pauda deputāts.

Inese VAIDERE (UEN) atzina, ka piecu miljardu iniciatīva ir "labs pamats gan   energopolitikas tālākai attīstībai, gan lauku attīstībai ilgtermiņā", tomēr "lielāks uzsvars būtu liekams uz energoefektivitāti un diversifikāciju, izveidojot reālus stimulus jūras vēja enerģijas izmantošanai, ģeotermālās un citu atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanai."

"Ilgtermiņa projekta uzsākšana enerģētikas jomā, piemēram, Baltijas valstu savienošana ar Ziemeļvalstu elektrības tīkliem, ir pareizs signāls, jo īstermiņa krīzes pārvarēšanas jautājumi tomēr vairāk ir jārisina pašām dalībvalstīm," uzsvēra Roberts ZĪLE (UEN). Deputāts tomēr norādīja, ka saņēmējām jābūt uzmanīgām, jo termiņi projektu ieviešanai ir īsi.

Kopumā atveseļošanas plāna paredzētais atbalsts enerģētikai sadalīts šādā veidā:
• starpsavienojumu projektiem gāzes un elektroenerģijas jomā  2,365 mljrd. eiro;
• jūras vēja enerģijas projektiem  0,565 mljrd. eiro;
• oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem  1,05 mljrd. eiro.

Līdzfinansējuma apmērs elektrības un gāzes infrastruktūru projektiem ir puse to izmaksu, savukārt gāzes uztveršanas un uzglabāšanas projektiem — līdz 80 %.


Atbalsts lauku attīstībai

Eiropas Parlaments pieņēma arī atsevišķu atzinumu par Ekonomikas atveseļošanas plāna investīcijām lauku attīstībā un interneta infrastruktūrās. Deputāti neapstrīd šim nolūkam paredzēto 1,02 mljrd. eiro summu, tomēr iesaka, lai  tiktu palielināti šī  gada līdzekļi. Deputātu skatījumā arī jānodrošina, lai līdzekļus būtu iespējams izmantot elastīgāk.

"Runājot par lauku attīstību, reālajai situācijai ir vairāk jāpievērš uzmanība nekā vēsturiskiem rādītājiem. Ir runa ne tik vien par platjoslas interneta ieviešanu, bet arī, piemēram, lauku ceļu attīstību," debatēs norādīja Inese Vaidere.

Par investīcijām enerģētikā Parlaments ar ES Padomi lemj ar vienādām likumdevēja pilnvarām. Savukārt Parlamenta ziņojumam par atbalstu lauku attīstībai ir ieteikuma raksturs. Priekšlikumi par Kopienas finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas jomā un lauku attīstības atbalstam, ir daļa no ekonomikas atveseļošanas plāna, ko ES dalībvalstu un valdību vadītāji apstiprināja 2008. gada 11.-12. decembra Eiropadomē.



Kontakti:
Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)      Tel.: +33 3 881 74651
(Brisele)           Tel.: +32 2 28 31032
(Mobilais tel.)  +32 498 98 33 32
e-pasts:            prese-lv@europarl.europa.eu