Paneļdiskusija "ES un Baltijas valstis: Kas jādara, lai atjaunotu ekonomikas augšupeju?"

2009. gada 13. novembrī Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā organizēja paneļdiskusiju, lai kopā ar politiķiem, ekonomistiem un visiem interesētājiem apspriestu pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā un iespējām to uzlabot.

Savu viedokli un skatījumu uz iespējamajiem situācijas risinājumiem izteica Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Morten Hansen, Igaunijas mediju komentētājs un komunikācijas eksperts Jüri Estam, Eiro projekta vadītāja un Finanšu ministrijas eksperte finanšu nozares jautājumos Sanita Bajāre, kā arī citi eksperti, studenti un mediju pārstāvji. Diskusiju vadīja žurnālists Juris Kaža.

Diskusijas laikā tika apspriesti divi pamatjautājumi:
1) Eiropas Savienības devums Baltijas valstu ekonomikai un tirgum;
2) Eiro ieviešana un pieņemšana par oficiālu maksāšanas līdzekli Latvijā.

Apspriežot pirmo jautājumu, visi runātāji uzsvēra, ka tieši iestāšanās Eiropas Savienībā lielā mērā ietekmēja Baltijas valstu attīstības ceļu. Sākot diskusiju, Juris Kaža atgādināja par laiku, kad Latvija gatavojās iestāties ES un, vērtējot Latvijas sagatavotības līmeni pirms iestāšanas, uzsvēra, ka pat ar lielāku sagatavošanās laiku, Latvija nebūtu labāk sagatavojusies, un šobrīd situācija nebūtu vieglākā. Juri Estam atzina, ka uzskata sevi par eiropesimistu un bija "pret" Igaunijas pievienošanos ES. Viņš uzskata, ka, saņemot ES priekšrocības, Baltijas valstu iedzīvotāji nebija gatavi iespējamām sekām, un šobrīd situācija gan Latvijā, gan Igaunijā ir ļoti bēdīga - bezdarbs, IKP kritums utt. Roberts Zīle uzsvēra, ka pat, ja Latvija neiestātos ES, ekonomiskā situācija valstī šobrīd nebūtu labākā - varbūt Latvija neiekristu tik dziļi finanšu burbulī, bet izvairīties no krīzes mums neizdotos. Morten Hansens atzīmēja, ka Latvijai nav nākotnes bez Eiropas, bet nepieciešami mainīties pašiem, nevis visu laiku gaidīt palīdzību no ārpuses.

Latvija tika salīdzināta ar slimnieku, kas tiek turēts pie sistēmas un vēl ir dzīvs, jo atslēgšana no šīs "sistēmas" Eiropai izmaksās daudz dārgāk, nekā dzīvības uzturēšana.

Diskutējot par eiro ieviešanu, visu runātāju domas sakrita - eiro ieviešana ir nepieciešama, bet uzskatīt to par panaceju visu problēmu risināšanā nedrīkst. Sanita Bajāre uzsvēra, ka eiro ieviešana ir nākamais stratēģiskais solis, bet sākumā mums jāiziet visi sagatavošanas posmi, jo vienpusēja eiroizācija vai eiro ieviešana paralēli latam nekādu labumu Latvijai nedos. Viņa arī minēja labumus, ko iedos Latvijai pievienošanās eirozonai:

- Konvertācijas izmaksu izzušana;
- Transakciju izmaksu samazināšana;
- Valūtas risku samazināšana;
- Makroekonomiskā stabilitāte;
- Uzticamība valūtai un valstij;
- Procentmaksājumu samazināšana;
- Ārvalstu kapitāla ieplūšana;
- Ārējas un iekšējas tirdzniecības veicināšana;

Atbildot uz jautājumu, kā tad atjaunot ekonomikas augšupeju, runātāji atzina, ka nav vieglu un konkrētu risinājumu, bet tika minēti sekojoši soļi:

- Panākt noteiktību nodokļu sistēmā;
- Veicināt labvēlīgus apstākļus biznesa attīstībai;
- Attīstīt ražošanas sektoru;
- Veicināt eksportu;
- Civilizēti samazināt privāto slogu un līdz ar to arī publisko;
- Apkarot korupciju (kleptokrātiju) un birokrātiju;
- Modernizēt sociālo sektoru;  
- Paļauties uz saviem spēkiem, negaidot palīdzību no Eiropas;
- Ar pozitīvu skatu skatīties nākotnē.