J. Buzeks nosauc pilnvaru laika prioritātes
2009.gada 15.septenbrī plenārsesijā iepazīstinot kolēģus un vēlētājus ar sava pilnvaru laika prioritātēm, jaunais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks (Jerzy Buzek) atzina, ka Eiropas nopietnākā problēma ir finanšu krīze, uzsvēra nepieciešamību veidot saskaņotu enerģētikas politiku un norādīja, ka Parlamentam jākļūst atvērtākam un dinamiskākam.
Ekonomika
Ekonomikas krīze, solidaritāte, enerģētika, vides aizsardzība, ārpolitika un cilvēktiesības — šie ir vissvarīgākie izaicinājumi, kas Eiropai jārisina tuvākajos gados, uzskata Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks.
Runājot par ekonomikas stāvokli, priekšsēdētājs aicināja Eiropas Savienību globalizācijas priekšā turēties kopā un pretoties protekcionismam. Nav patiesas solidaritātes, ja paši vājākie tiek atstāti malā, viņš uzsvēra.
Buzeks arī pauda, ka vajadzīga līdzsvarota pieeja imigrācijai. Viņš norādīja, ka tā "Eiropai vienmēr devusi labumu", lai gan svarīga esot jaunpienācēju iekļaušanās sabiedrībā.
Priekšsēdētājs uzsvēra, ka krīzi nav iespējams pārvarēt bez "milzīgā ekonomiskā, intelektuālā un radošā potenciāla, ko sniedz sievietes."
Enerģētika
Pievēršoties enerģētikai, J. Buzeks norādīja, ka "eiropieši varbūt nepārzina ģeopolitiku, taču viņi saprot, ka ir izslēgta apkure." Viņš aicināja veidot kopēju enerģētikas politiku, ieguldīt vairāk līdzekļu atjaunojamo enerģiju izmantojumā un mudināja uz "zaļu revolūciju", kura "iegrožotu mūsu ekstravaganto dzīvesveidu".
Ārpolitika
J. Buzeks uzsvēra, ka jāturpina veidot stratēģiska partnerība ar Krieviju. "Mēs nevaram ļaut ekonomiskiem un politiskiem apsvērumiem sabradāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju," viņš teica, norādot, ka tas pats attiecas arī uz attiecībām ar Ķīnu.
Pieminot Horvātijas un Islandes pietuvošanos ES, priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka paplašināšanās joprojām ir viena no Eiropas veiksmīgākajam politikas jomām.
J. Buzeks arī pievērsās Ungārijas un Slovākijas strīdam par minoritāšu un valodu tiesībām un piedāvājās uzņemties starpnieka lomu.
Parlamenta reforma
Runājot par Parlamentu, Buzeks uzsvēra, ka ir svarīgi izmantot jaunās komunikāciju tehnoloģijas — gan nākamajās Eiropas vēlēšanās, gan, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk Parlamenta aktivitāšu iespējams izsekot tiešsaistē. "Pilsoņiem jāzina, kam viņi uztic savas balsis," viņš paskaidroja.
Debates
Eiropas Tautas partijas grupas līderis Žozefs Dols (Joseph Daul) piekrita priekšsēdētāja teiktajam par pārredzamību un norādīja, ka Parlamenta uzdevums ir Eiropas iedzīvotājiem labāk skaidrot izšķirošos jautājumus.
Sociālistu un demokrātu grupas vadītājs Mārtins Šulcs (Martin Schulz) atzina, ka J. Buzeks uzņemas Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus "laikā, kas ir grūts visiem, taču it īpaši Eiropas Parlamentam." Viņš pauda nožēlu, ka Eiropas vienotība vairs nav vispārpieņemts mērķis.
Liberāļu grupas priekšsēdētājs Gijs Verhofstads (Guy Verhofstadt) apliecināja, ka J. Buzekam ir perfekta pieredze, lai nākamajos gados īstenotu trīs mērķus: "ļautu labāk sadzirdēt Eiropas iedzīvotājus, nodrošinātu vairāk demokrātijas un lielāku Eiropas integrāciju".
Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Rebeka Hārmsa (Rebecca Harms) secināja, ka finanšu krīze padarīs vēl grūtāku "tilta celšanu" starp Austrumiem un "Rietumiem", norādot uz smago nevienlīdzības problēmu.
Eiropas Konservatīvo un reformistu līderis Mihals Kaminskis (Michał Kamiński) pauda pārliecību, ka priekšsēdētāja ievēlēšana bijis vēsturisks brīdis. "Pat ja mūsu viedokļi ir atšķirīgi, mēs varam panākt kompromisu," viņš norādīja.
Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāve Eva Brita Svensone (Eva Britt Svensson) aicināja Parlamentu "nodrošināt, ka lēmumi tiek pieņemti atklāti". Viņa uzsvēra, ka nevar sagaidīt, ka iedzīvotāji jūtas iesaistīti Parlamenta darbā, ja tā nejūtas paši deputāti.
Grupas "Brīvības un demokrātijas Eiropa" līdzpriekšsēdētājs Frančesko Enriko Speroni (Francesco Enrico Speroni) norādīja, ka viena no Parlamenta problēmām ir tā, ka tam nav likumdošanas iniciatīvas pilnvaru. "Mēs visu laiku rakstām rezolūcijas un parakstām rakstiskus paziņojumus, kuri netiek ņemti vērā," viņš sūdzējās.
Kontakti
Iveta ĶELPE
iveta.kelpe@europarl.europa.eu
(+371) 708 54 60 (Rīga)
(33-3) 881 74695 (STR)
(+371) 2 948 94 81 (Mob.)
