Kuģniecības drošība labākai vides un pasažieru aizsardzībai
Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā izskatīja piecus likumprojektus, kas veido daļu no tā dēvētās trešās kuģniecības drošības paketes. Likumdošanas priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt jūras negadījumu riskus, novērst piesārņojumu un labāk aizsargāt kuģu pasažieru tiesības, Parlaments atbalstīja, tomēr būtiski grozot.
Valsts veiktā kuģu kontrole
Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, kuras mērķis — pārskatīt pašreizējo direktīvu, lai uzlabotu un padarītu skaidrākus kuģu kontroles noteikumus dalībvalstu ostās. Ar grozījumiem Parlaments precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka kuģus, kas jāpārbauda, un rādītājus, pēc kuriem novērtē kuģa riska profilu. Parlaments prasa izveidot datu bāzi, kurā būtu uzrādīti kuģu riska profili un visi kuģi, kam jāveic pārbaude.
Kontrole būs jāveic visiem kuģiem, uz ko attiecas direktīva, proti, kuru tonnāža augstāka par 500 t — līdz šim tā tikai veikta apmēram 25 % šādu kuģu. Direktīva neattiecas uz militārajiem un zvejas kuģiem.
Grozījumi paredz, ka kuģiem ar augstu riska pakāpi, pasažieru, naftas un ķīmisku vielu transporta kuģiem, kas vecāki par 12 gadiem, jānosaka pastiprināta pārbaudes kārtība. Noteiktos gadījumos kuģiem, kas bijuši aizturēti ostās ilgāk par trim gadiem, pietauvošanos ES ostās drīkstētu aizliegt.
Roberts ZĪLE (UEN, Nāciju Eiropas grupa) debatēs vērsa uzmanību uz to, direktīvā pilnībā nav ņemtas vērā situācijas, kad kuģim tiek veikta inspekcija, tam esot enkurvietā, kas var būt arī atklātā jūrā. Tas ievērojami sarežģī pienācīgas kuģa pārbaudes veikšanu, turklāt šādi veiktas inspekcijas būs ne vien nekvalitatīvas, bet arī apdraudēs inspektoru dzīvības. Ierobežot inspekciju daudzumu enkurvietās īpaši svarīgi būtu Baltijas jūras apstākļos.
Deputāts arī ieteica mainīt metodiku kuģu iekļaušanai "pelēkajos" un "melnajos" sarakstos: "Piemēram, Latvijas kuģu aizturēšanas procents nav lielāks kā daudzām citām valstīm, kas atrodas "baltajā" sarakstā, tomēr Latvijas kuģi atrodas "pelēkajā" sarakstā un atbilstoši Parīzes memoranda metodikai tiem ir daudz sliktākas iespējas nekā lielo flotu valstu pārstāvjiem. Savukārt tas neveicina kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga". Deputāts norādīja, ka sarakstu sastādīšanas principi būtu maināmi saskaņā ar Komisijas izstrādātu metodiku
Kuģu patvēruma vietas un satiksmes informācijas sistēma
Viens no galvenajiem mērķiem, grozot 2002. gada direktīvu par kuģu satiksmes informācijas un uzraudzības sistēmu, ir izveidot skaidrus noteikumus par patvēruma vietām avarējušu kuģu uzņemšanai. Pārskatītajā direktīvā pamatnoteikumi par kuģu patvēruma vietām būs saskaņoti, jo dalībvalstis tos interpretēja atšķirīgi. Visas dalībvalstis būs saistītas "SafeSeaNet" tīklā, kas domāts informācijas apmaiņai par bīstamiem kuģiem vai kravām ES ūdeņos.
Organizācijas, kas veic kuģu pārbaudes un apsekojumus
Priekšlikuma mērķis ir uzlabot to iestāžu darbu, kuras ar dalībvalstu pilnvarojumu veic attiecīgās karoga valsts kuģu pārbaudi un sertificēšanu. Parlaments atbalsta nodomu izveidot neatkarīgu komiteju, kas izvērtētu klasificēšanas sabiedrību darbību.
Negadījumu izmeklēšana
Parlaments atbalstīja plānus noteikt skaidras Kopienas vadlīnijas jūras transporta negadījumu tehniskajai izmeklēšanai. Viens no likumprojekta mērķiem ir iegūt labākas zināšanas par jūras avāriju cēloņiem un apstākļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus. Parlaments pieņēma grozījumu ar mērķi veicināt izmeklēšanas struktūru neatkarību un skaidrāk nošķirt tehnisko izmeklēšanu no kriminālizmeklēšanas.
Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos
Direktīva attiecas uz pārvadātāju atbildību, kad nelaimes gadījumos uz jūras cieš pasažieri un viņu īpašums, piemēram, bagāža, transportlīdzekļi. Saskaņā ar direktīvu ES tiesībās būs jāiekļauj 2002. gada Atēnu Konvencijas protokols, kas ievieš obligātu pasažieru apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un paaugstina kompensācijas minimumus.
Ar nelielu balsu vairākumu Parlaments atbalstīja grozījumu, kas paredz no direktīvas darbības jomas izslēgt iekšzemes ūdens ceļu transportu.
Tālākie soļi
Šodien plenārsesijā pieņemtos grozījumus Parlaments nosūtīs Padomei. Pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi kopējo nostāju, likumprojekti atgriezīsies Parlamentā uz izskatīšanu otrajā lasījumā.
Par "Trešās kuģniecības drošības paketes" likumprojektiem Parlaments lemj saskaņā ar koplēmuma procedūru, t.i., ar tādam pašām likumdevēja pilnvarām kā ES Padome. Divus no ziņojumiem — par prasībām karoga valstīm (referente Marta VINCENZI (PSE, IT) un par īpašnieku civiltiesisko atbildību (referents Gilles SAVARY (PES, FR) Parlaments pieņēma marta sesijā Briselē.
Dirk STERCKX (ALDE, BE)
Ziņojums: Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma
A6-0086/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.
Jaromír KOHLÍČEK (GUE/NGL, CZ)
Ziņojums: Negadījumu izmeklēšana jūras transporta nozarē
A6-0079/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.
Paolo COSTA (ALDE, IT)
Ziņojums: Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem
A6-0063/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.
Dominique VLASTO (PPE/DE, FR)
Ziņojums: Ostas valsts kontrole (pārstrādāšana)
A6-0081/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.
Luis de GRANDES PASCUAL (PPE/DE, ES)
Ziņojums: Organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (pārstrādāta)
A6-0070/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.
Kontakti:
Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)
Tel.: (33-3) 881 74651
(Brisele)
Tel.: (32-2) 28 31032
(Mobilais tel.)
+ 32 498 98 33 32
e-pasts:
prese-lv@europarl.europa.eu
