Eiropas dzelzceļi: pasažieru pakalpojumu liberalizācija — tikai starptautiskos reisos
Otrajā lasījumā izskatot trīs likumprojektus par Eiropas dzelzceļa pakalpojumu tālāku liberalizāciju, tā dēvēto trešo dzelzceļa paketi, Eiropas Parlaments neguva absolūto balsu vairākumu, lai apstiprinātu savu pirmā lasījuma galveno prasību — dzelzceļa pakalpojumus pasažieru pārvadājumu jomā atvērt tirgum ne vien attiecībā uz starptautiskajiem, bet arī dalībvalstu iekšējiem reisiem. Attiecībā uz citiem neatrisinātajiem jautājumiem likumprojekti jāturpina izskatīt trešajā lasījumā.
Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja bija ieteikusi pasažieru pakalpojumus iekšējos dzelzceļa pārvadājumos atvērt tirgum 2017. gadā. Tā kā prasība šodien Parlamentā neguva vajadzīgo kvorumu, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā jeb samierināšanas procedūrā, Parlaments un ES Padome šim jautājumam vairs nepievērsīsies.
Trīs likumprojektus — par pasažieru pakalpojumu liberalizāciju dzelzceļa nozarē, pasažieru tiesībām, kā arī par profesionālajiem standartiem vilcienu personālam — Parlaments un ES Padome turpinās izskatīt tālāk trešajā lasījumā.
Roberts ZĪLE (Nāciju Eiropas grupa), kas aizstāvēja Transporta un tūrisma komitejas viedokli, debatēs norādīja: "Mēs nākotnes Eiropā nevaram piemērot dažādus standartus tā saucamajiem starptautiskajiem pārvadājumiem un iekšzemes pārvadājumiem. Pasažierim Eiropā ir jābūt vienādi aizsargātam gan tad, ja viņš šķērso valsts robežu, gan arī tad, ja viņš to nešķērso."
Balsojuma rezultāts arī nozīmē, ka liberalizācija praktiski uz Latviju neattieksies. "Ja es lūkotos Baltijas valstu pilsoņu acīm uz šo trešo dzelzceļa paketi un jautātu, kas man kā klientam mainīsies, tad no Padomes kopējās nostājas es atbildētu — nekas nemainīsies. Līdzīgi kā Baltija ir atdalīta no Eiropas Savienības elektrības tīkla, tā Baltija ir atdalīta arī no Eiropas Savienības starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem," debetēs paskaidroja Roberts ZĪLE.
Pasažieru tiesības un pienākumi
Regulas projektā par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem deputāti iesaka ieviest visā ES vienādus kompensāciju apjomus vilcienu kavēšanās gadījumā. Kopīgās likmes, pēc deputātu domām, nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem dzelzceļa pasažieriem. Parlaments uzstāj arī uz stingrākām prasībām attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju pienākumiem pret invalīdiem: dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un stacijas apsaimniekotājam jānodrošina, lai stacija, platformas, ritošais sastāvs un citi objekti ir pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Informācija par biļetēm un sarakstiem jāsniedz skaidrā un viegli saprotamā veidā, īpašu uzmanību pievēršot redzes un dzirdes invalīdiem.
Vienota sertifikācijas sistēma vilcienu personālam
Direktīvas projekts paredz, ka lokomotīvju vadītāju un pārējā personāla sagatavotībai jāatbilst saskaņotām minimālām profesionālām, medicīniskām un valodu zināšanu prasībām. Par atšķirībām, kas saglabājas Parlamenta un Padomes nostājās, abas iestādes lems trešajā lasījumā.
Padomei sava otrā lasījuma nostāja jāpauž 3 mēnešu laikā, savukārt samierināšanas komiteju likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā jāsasauc 6 nedēļu laikā pēc Padomes nostājas pieņemšanas.
Dirk STERCKX (ALDE, BE)
Regula: Starptautisko dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumi
A6-0479/2006
Procedūra: koplēmums, otrais lasījums
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.
Georg JARZEMBOWSKI (PPE/DE, DE)
Direktīva: Kopienas dzelzceļa attīstība
A6-0475/2006
Procedūra: koplēmums, otrais lasījums
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.
Gilles SAVARY (PSE, FR)
Direktīva: To vilcienu vadītāju sertifikācija, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā
A6-0480/2006
Procedūra: koplēmums, otrais lasījums
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.
Kontakti:
Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra)
Tel.: (33-3) 881 74651
(Brisele)
Tel.: (32-2) 28 31032
e-pasts:
prese-lv@europarl.europa.eu
