ATKLĀJ SOCIĀLO MĀKSLAS IZSTĀDI "SOLIDARITĀTE"
Piektdien, 26. februārī, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs atklāja sociālās mākslas izstādi "Solidaritāte", kas veidota ar mērķi atbalstīt un atgādināt sabiedrībai par talantīgajiem latviešu māksliniekiem šajā ekonomiski grūtajā laikā. Izstāde, kurā apmeklētāji var iepazīt sešu Latvijas mākslinieku darbus, ir apskatāma līdz šī gada 11.martam Aspazijas bulvārī 28 - 1.stāvā, Rīgā, un apmeklējums ir bezmaksas.
Izstāde, kas apskatāma Eiropas Savienības mājā Rīgā līdz 11.martam, ir viena no Eiropas gada "Cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību" aktivitātēm Latvijā. To organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs un organizatoriskos darbu koordinē biedrība UBI SUNT. Izstādē skatāmi Aijas Zīles, Vitas Mercas, Lolitas Zikmanes, Oļega Skaraiņa, Georga Barkāna, Guntas Liepiņas-Grīvas mākslas darbi glezniecībā, keramikā, grafikā, tēlniecībā, tekstilmākslā..
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Eiropā 2010.gads ir pasludināts par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo, taču Latvija ir daļa no Eiropas un Eiropas Parlamenta:"Tas nav kāds abstrakts "onkulis", kurš tagad atnāk un noorganizē mums izstādi. Mums jāsaprot, ka mūsu valsts un mēs paši esam daļa no ES. Ļoti svarīgi apzināties un saprast, kā pašiem palīdzēt un mazināt sociālo atstumtību."
EP deputāts Parlaments Alfrēds Rubiks savā uzrunā norādīja: "Ja Eiropā un Latvijā ir nabadzība, tad kaut kas nav kārtībā. Ja Latvijā pastāv zupas virtuves, kurās inteliģenti un izglītoti cilvēki saņem palīdzību, tad mums nav par ko lepoties. Mums jāsaprot, ka pašiem ir jādara un jālemj par to, kā gribam dzīvot, nevis jāgaida, ka starptautiskas organizācijas pateiks, ko mums darīt vai nedarīt."
Rakstnieks Andris Kolbergs, viens no izstādes līdzorganizātoriem, biedrības UBI SUNT valdes loceklis savu uzrunu uzsāka ar domu, ka "nav mūsu spēkos izmainīt pasaules lietu kārtību. Tā nosaka, ka visās profesijās vecāko paaudzi nomaina jaunāka, agresīvāk cīnoties par savu vietu." (...) Taču uzrunu rakstnieks noslēdza ar atziņu, ka: "Lai vai cik bēdīgi tas neizklausītos, apdaiņotā Atmoda latviešu kultūrā ir iecirtusi lielus robus. Varam runāt arī par morālo aspektu - Atmoda aiz sevis atstājusi arī pazemotos un galējā nabadzībā iedzītos kultūras cilvēkus. Šeit (izstādē) izvietoto darbu autori bija pīlāri, uz kuriem balstījusies vairāku paaudžu mākslas izpratne. Šodien viņi vairs nevar palīdzēt ne mums, ne sev. Šodien jau ir mūsu kārta pastiept draudzīgu roku."
Par darbu autoriem:
Aija Zīle (1940), māksliniece, keramiķe, bērnu grāmatu ilustratore. Strādājusi ar multiplikācijas filmām un žurnālu "Liesma", "Zīlīte", "Draugs" izdevniecībās. Pirmo apsveikumu kartiņu autore padomju laikos. Kopš 1970. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
Vita Merca (1951), māksliniece. Ir uzskatāma par vienu no vadošajām tonālās glezniecības meistarēm Latvijā. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās - ASV, Japānā, Vācijā, Francijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1980. gada un asociācijas "B - 13" (1993 - 1998) biedre.
Lolita Zikmane (1941), grafiķe, gleznotāja. Strādā galvenokārt oforta, bet pievērsusies arī linogriezuma un litogrāfijas tehnikai. Darinājusi plakātus un grāmatu ilustrācijas. Glezno ainavas, klusās dabas un portretus. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970.gada.
Oļegs Skarainis (1923), tēlnieks. Viens no Salaspils koncentrācijas nometnes upuru piemiņai veltītā memoriāla skulptūru tēlniekiem, pieminekļa režisoram Antmani-Briedītim autors, tēlnieks 1905. gada revolucionāru piemiņai veltītajam ansamblim, kā arī daudzu citu lielu darbu autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973.gada.
Georgs Barkāns (1925), arhitekts, viens no latviešu mūsdienu izcilākajiem tekstilmāksliniekiem. Apbalvots ar Arhitektu un Mākslas savienību Goda rakstiem, saņēmis Nopelniem bagātā mākslinieka titulu. Kopš 1966. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības un kopš 1956. gada Arhitektu savienības biedrs.
Gunta Liepiņa-Grīva (1942), gleznotāja. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu ar diplomdarbu Eduarda Kalniņa vadībā un studējusi mākslas vēsturi I.Repina glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā Sanktpēterburgā. Piedalījusies vairāk kā piecdesmit izstādēs Latvijā un ārzemēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970.gada.
EPIB kontaktpersona
Iveta Ķelpe, EPIB Preses nodaļas vadītāja
Tālr.: 6708 54 60, 2 948 94 81,
E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu
Plašāk par izstādi (68KB)