ES kandidātvalstīm jāturpina reformas

Eiropas Parlaments šodien sniedza atzinīgu vērtējumu Horvātijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (BDMR) pagājušā gadā paveikto ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES). Vērtējumā par Turciju deputāti uzsvēra tās ierobežotos panākumus ES dalības kritēriju izpildē.

Šodien pieņemtajās rezolūcijās Parlaments norāda, ka Horvātijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Turcijai joprojām jārisina tādi jautājumi kā tiesiskuma ieviešana, vārda brīvība, labas kaimiņattiecības, attieksme pret mazākumtautībām, sieviešu tiesības, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību.  

Horvātija

Pievienošanās sarunas ar Horvātiju varētu noslēgties 2010.gadā, un šīs kandidātvalsts veiksmīga pievienošanās ES varētu dotu labu impulsu pārējo Rietumbalkānu valstu integrācijai Eiropā, teikts  Hannes Swoboda (S&D, AT) gatavotajā rezolūcijā. Vienlaikus deputāti pauž bažas par Horvātijas sabiedrības sarūkošo atbalstu un norāda, ka Padomei (ES dalībvalstīm), cik drīz vien iespējams, jāuzsāk sarunas par sadaļu "Tiesu sistēma un pamattiesības".

No 35 ES iestāšanās sarunu sadaļām pašlaik ir atvērtas 28, un 17 ir noslēgtas pagaidu kārtībā.

No Horvātijas tiek sagaidīts, ka tā pilnībā sadarbosies ar Starptautisko krimināltiesu jautājumos par notikumiem bijušajā Dienvidslāvijā un sniegs tai piekļuvi prasītajiem dokumentiem kara noziegumu lietās.

Parlaments rezolūciju pieņēma ar 582 balsīm par, 24 pret, un 37 atturoties.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Deputāti cer, ka sarunas ar BDMR sāksies tuvākajā nākotnē, un prasa dalībvalstis marta Padomes sanāksmē atbalstīt Eiropas Komisijas ieteikumu sākt iestāšanās sarunas. Deputāti atbalsta Grieķijas valdības ierosinājumu noteikt simbolisku un motivējošu mērķa datumu — 2014. gadu — Rietumbalkānu valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā, norādīts Zoran Thaler (S&D, SL) gatavotajā, ar 584 balsīm par, 45 pret, 35 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā.

Jautājumā par valsts nosaukumu deputāti prasa gan BDMR, gan Grieķiju dubultot pūles, lai panāktu abas puses apmierinošu risinājumu. Deputātu skatījumā ES jābūt gatavai piedalīties sarunās.  

Turcija

Ria Oomen-Ruijten (EPP, NL) koordinētajā rezolūcijā Turcija saņēmusi kritiku par salīdzinoši maziem panākumiem 2009. gadā vairākās reformu jomās,. Deputāti norāda, ka jau ceturto gadu Turcija nepilda Eiropas Kopienas un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu, un ka Turcijas ostu un lidostu neatvēršana Kiprai var nopietni ietekmēt sarunu norisi.

Deputāti uzskata, ka Turcijas valdībai jāsper konkrēti soļi, lai atrisinātu Kipras jautājumu —nekavējoties sākot atsaukt karaspēku no salas ziemeļu daļas un risinot Turcijas valstpiederīgo apmetņu problēmu, Turcija palīdzētu veidot sarunām piemērotu atmosfēru.

Deputāti izsaka kritiku par Turcijas Konstitucionālās tiesas lēmumu slēgt kurdu intereses aizstāvošo Turcijas Demokrātiskās sabiedrības partiju (DTP) un atcelt tiesību aktus, kas ierobežo militāro tribunālu kompetences.  

Parlaments vienlaikus norāda uz vairākām labām ziņām no Ankaras, tostarp diplomātiskajiem pūliņiem normalizēt attiecības ar Armēniju: šajā jomā deputāti aicina ratificēt attiecīgos protokolus. Deputāti atzinīgi vērtē atceltos ierobežojumus informācijas pārraidei kurdu valodā.

Parlaments arī apsveic neseno līguma parakstīšanu par Nabucco gāzes vadu uz Eiropu un aicina Komisiju atvērt ES iestāšanās sarunu sadaļu enerģētikas jomā. No 35 sarunu sadaļām ir atvērtas 12, pēdējā no tām ir decembri atvērtā vides sadaļa.



Procedūra: rezolūcijas
• Horvātijas 2009. gada progresa ziņojums
• Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2009. gada progresa ziņojums
• Turcijas 2009. gada progresa ziņojums
Kontakti:
Iveta ĶELPE  iveta.kelpe@europarl.europa.eu
(+371) 708 54 60 (Rīga)