Lidostu nodevas: pasažieriem nav jāsedz papildu drošības izmaksas
Izmaksas par lidostu drošības pasākumiem, kas pārsniedz Eiropas prasības, piemēram, ķermeņa skeneri, jāsedz no dalībvalstu budžeta, nevis pasažieru kabatas, pauž Eiropas Parlamenta šodien pieņemtie likumprojekta grozījumi. Dalībvalstis ES Padomē iebilst pret šādu apmaksu no valsts budžeta, tādēļ direktīva, visticamāk, būs jāizskata otrajā lasījumā.
Parlaments direktīvas priekšlikumā par gaisa satiksmes drošības izmaksām grozījumos precizē, ka dalībvalstis joprojām varētu brīvi izvēlēties, kā sadalīt izmaksas par pamata pasākumiem, kas jau ir ietverti ES drošības prasībās (metāla, sprāgstvielu un šķidruma detektori, dienesta suņi, iztaustīšana). No valstu budžeta turpretim būtu jāapmaksā tādas ierīces kā ķermeņa skeneri, kas ES aviācijas drošības metožu sarakstā nav iekļauti.
Vairākas ES valstu valdības iebilst pret šādu direktīvu, kas prasītu drošības izmaksas segt no valsts finansējuma. Dalībvalstu valdības pašlaik var brīvi piemērot savus noteikumus. Vairākums lidostu šīs izmaksas liek segt lidsabiedrībām, un tā rezultātā izmaksas galu galā sedz pasažieri.
Parlaments arī prasa, lai direktīva attiektos uz visām komercpārvadājumu lidostām. Tam iebilst daudzas dalībvalstis, kas vēlas, lai direktīvai būtu pakļautas tikai lidostas, kuru gada apgrozījums pārsniedz piecus miljonus pasažieru.
Deputāti arī stingri uzstāj uz lielāku cenu pārskatāmību, uzskatot, ka pasažieriem precīzi jāzina lidostu drošības izmaksas. Grozījumi prasa, lai drošības izmaksas tiktu aprēķinātas, balstoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, pasažieru daudzumu vai pilnas lidmašīnas masu.
Grozījumus Parlaments apstiprināja ar 613 balsīm par, 7 pret, un 16 atturoties.
Procedūra: 1. lasījums
Referents: Jörg Leichtfried (S&D, AT)
• Jörg Leichtfried
• Eiropas Komisijas mājas lapa par lidostu drošību
Kontakti: Iveta ĶELPE iveta.kelpe@europarl.europa.eu
(+371) 708 54 60 (Rīga)
