Vai Latvija akceptēs Eiropas vēlēšanu reformu?
Šī gada 15. oktobrī plkst. 14.00 ES mājas sarunu istabā (Aspazijas bulvāris 28, 1st.) notiks diskusija par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reformu, par kuru notiek debates Eiropas Savienībā. Pasākumu varēs redzēt tiešraidē www.esmaja.lv
Latvijas pilsoņi EP vēlēšanās ir piedalījušies jau divas reizes - 2004. un 2009.gadā saskaņā ar veco sistēmu. Kāds ir Latvijas viedoklis par piedāvāto vēlēšanu reformu - vai esam gatavi balsot par ES kopsarakstu? Nākošās EP vēlēšanas notiks 2014.gadā, un tas nozīme, ka diskusijām dalībvalstīs ir pietiekoši laika.
EP deputāta Endrjū Daffa (Andrew Duff) rezolūcijas projekts, ko plānots Eiropas Parlamentā izskatīt decembra plenārsesijā, aicina reformēt Eiropas vēlēšanas, lai palielinātu Parlamenta leģitimitāti un efektivitāti, nostiprinot Eiropas demokrātisko dimensiju un mazinot atšķirības dalībvalstu vēlēšanu procedūrās.
Ko tad tas īsti nozīmē? Līdz šim vēlēšanas ir notikušas saskaņā ar katras dalībvalsts nacionāliem normatīviem aktiem. Lai arī Eiropas vēlēšanas visās dalībvalstīs notiek vienā laikā un balstās uz visām dalībvalstīm kopīgiem principiem — tomēr EP vēlēšanu kārtība dalībvalstīs atšķiras, jo parasti notiek pēc līdzīgiem principiem, kā nacionālās vēlēšanas. Piemēram, Īrijā iespējama jaukto sarakstu balsošana, kas atļauj balsot par labākajiem kandidātiem no dažādiem sarakstiem. Arī Malta, Luksemburga un Ziemeļīrijā iespējams balsot par kandidātiem no dažādiem sarakstiem. Igaunijā, piemēram, atļauts ar partijām nesaistītām personām veidot savu sarakstu.
Deputāts ierosina dot iespēju ES iedzīvotajiem balsot divreiz — par nacionālo vai reģionālo kandidātu — kā arī par pārnacionālo kandidātu. Proti, papildus 25 Eiropas Parlamenta deputātus ievēlēt no vienota vēlēšanu apgabala, kas aptvers visu Eiropas Savienības teritoriju; papildus balsij par valsts vai reģionālo sarakstu katram vēlētājam būtu iespēja nodot vienu balsi par ES kopsarakstu. Reforma paredz, ka tiktu izveidota ES līmeņa vēlēšanu institūcija, kas pārraudzītu un apstiprinātu vēlēšanu rezultātus par ES kopsarakstā iekļautiem kandidātiem. Reforma arī paredzētu iespēju vēlētājiem balsot par kandidātiem gan no partiju sarakstiem, gan individuāliem kandidātiem. Viens no ieteikumiem paredz vēlēšanas pārcelt no jūnija uz maiju un paredzēt balsošanas tiesības, sākot no 16 gadu vecuma (pašreiz tas ir atļauts tikai Austrijā), bet kandidātu minimālo vecumu - 18 gadi (pašreiz tā notiek 12 valstīs).
Uz diskusiju kā eksperti aicināti Īrijas vēstnieks Latvijā Aidan Kirwan, EP deputāta kandidāts Kārlis Šadurskis (Pilsoniskā Savienība), Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš. Diskusiju vadīs Māris Graudiņš, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs.
Iveta Ķelpe,
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja
preses nodaļas vadītāja,
tālr: +371 67085468
E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu
Programma (326KB)
