Eiropā vairāk jāmāca par totalitāro režīmu cietušajiem
Otrdien, 24. augustā Rīgā noslēdzās starptautiska studentu konference "Vienota Eiropas vēsture?" ("A Common European History?"). Dalībnieki no piecām valstīm atzina, ka nacisma un totalitārā komunisma noziegumi ir jāpēta un par tiem vairāk jāmāca skolu vēstures stundās.
EPIB vēstures konference: "A Common European History?" Paneļdiskusijas video.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) rīkotā studentu konference notika otro gadu ar mērķi apzināties vēstures jautājumu nozīmi mūsdienu politikai un iespējas gūt vienotu priekšstatu par Eiropas vēsturi. Dalībnieki aicināja pievērst uzmanību ciešanām un traģēdijām, kuras piedzīvoja Eiropas valstis 20. gadsimtā un kuru atbalss ietekmē sabiedriski politiskos notikumus arī šodien. Konference pulcēja 24 studentus, jaunos profesionāļus un nākotnes līderus no Baltijas valstīm un Krievijas.
Konferenci atklāja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, atzīmējot, ka viens iemesls Latvijas krievvalodīgo atšķirīgajiem uzskatiem par vēsturi ir, ka tie dzīvo citā mediju telpā. Konferences dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar Okupācijas muzeja direktores vietnieku Prof. Valteru Nollendorfu, ar pasniedzēju un pētnieku no Pēterburgas Socioloģijas un Ekonomikas augstskolas Dimitriju Nečiporuku un žurnālistu Igoru Vatoļinu. D.Nečiporuks atzina Molotova-Ribentropa paktu par kļūdu un izteica izbrīnu, par I.Vatoļina izteikumu, ka pakts varēja būt "preventīvs līdzeklis". Konferences otrajā dienā dalībnieki noskatīja filmu "Padomju stāsts". Konferences dalībniekiem no Krievijas filma pavēra jaunu skatījumu uz Padomju laika noziegumiem, taču viņi norādīja, ka pēdējos gados arī viņu valstī arvien vairāk diskutē par staļinisma noziegumiem.
Konferences secinājumi
Četras darba grupas apkopoja konferences diskusijās gūtos iespaidus un secinājumus. Kā secināja viena no darba grupām, sabiedrībai jābalstās uz vēsturi, veidojot savu identitāti un veicinot valsts stabilitāti. Vēsture pati par sevi nerada konfliktus, bet politiski motivētas interpretācijas un noliegumi var radīt sabiedrībā konfliktus.
Dalībnieki atzina, ka vēsturniekiem noteikti jāturpina pētīt nacisma un totalitārā komunisma režīmu noziegumus, un skolu vēstures grāmatās un stundās par tiem jāstāsta vairāk. Taču būtu jāuzmanās, lai nesāktu salīdzināt vai politiski manipulēt ar abu režīmu radītām ciešanām un traģēdijām un upuru "hierarhijas" veidošanu jo "upuri ir upuri, neatkarīgi, no kura režīma tie cietuši."
Konferences noslēguma diskusijās izskanēja doma, ka sabiedrībai kopumā vajadzētu kļūt atvērtākai, apzinoties dažādas vēstures notikumus un faktus, nevis tos noliedzot. Dalībnieki pauda viedokli, ka politiķiem un sabiedrībai būtu vairāk jāpievēršas morālo vērtību jautājumiem, un tiesas būtu tās, kas izmeklētu konkrētus nodarījumus un noziegumus.
Latvijas dalībniece Veronika Šopova norādīja, ka "Vēsture ir pagātnes pieredze. Mūsu diskusijas ir tagadne, kā arī ieguldījums nākotnei". Jūlija Plakhutina, studente un asistente Krievijas domē, piezīmēja, ka "būtiskākais ir patiesības meklēšanas process". Igaunijas vēstures students Kristo Nurmis, kurš pauda skeptisku viedokli par to, ka iespējams vienots Eiropas vēstures skatījums, konferences noslēgumā tomēr atzina, ka "vienota sapratne ir iespējama".
Māris Graudiņš, EPIB vadītājs, dalībniekiem paziņoja, ka konferences darba grupu secinājumus nosūtīs EP deputātiem, un aicināja dalībniekus aktīvi sekot līdzi Eiropas vēstures muzeja izveidei: "Pašreiz norit darbs pie Eiropas vēstures muzeja izveides Briselē, kuru plānots atklāt 2014.gadā. Muzeja ekspozīcijām būs jāskaidro Eiropas vēstures pamataspekti un vērtības, kas veicinājušas Eiropas integrāciju, lai būtu iespējams izprast neseno vēsturi un mūsdienas. Būtiski ir ar iegūt lielāku izpratni par Eiropas valstu ciešanām 20. gadsimtā. "
Uzziņai:
trešdien, 25.augustā, plkst. 15.00, ES mājas sarunu istabā (1.stāvā) notiks diskusija par Eiropas vēstures muzeja izveidi Briselē. Diskusija notiks ES mājas Sarunu istabā (1.stāvs), Aspazijas bulvāris 28, Rīgā. Visi interesenti aicināti pieteikt savu dalību, sūtot e-pastu uz epriga@europarl.europa.eu
Informāciju sagatavoja
Iveta Ķelpe,
EPIB Preses nodaļas vadītāja
Tālr.: 6708 5468,
E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu
