Parlaments par 2014. - 2020. gada budžetu
Parlaments aicina dalībvalstis, kuras pieprasa iesaldēt ES daudzgadu budžetu (2014.-2020.gadiem), skaidri norādīt, no kurām ES politikas prioritātēm vai projektiem tās ir gatavas atteikties. Lai nodrošinātu visu ES izvirzīto mērķu īstenošanu, budžets nākamajai daudzgadu finanšu perspektīvai jāpalielina par 5%, salīdzinot ar 2013. gadu, norāda EP deputāti.
"Mums beidzot jāatmet šis paradums uzņemties politiskas saistības bez atbilstoša finansējuma. ES budžeta samazināšana nav pieņemama tiem, kas tic konkurētspējīgas Eiropas idejai," uzsvēra Salvador Garriga Polledo (EPP, Spānija), deputāts, kas gatavoja ziņojumu par nākamo septiņu gadu budžetu jeb daudzgadu finanšu perspektīvu (shēmu).
"Daudzgadu finanšu perspektīvai jāatbilst Eiropa 2020 stratēģijai un citām rīcībpolitikām. Prasība palielināt budžetu ir nevis tāpēc, ka mēs izdomājam jaunas lietas, - mēs vēlamies reālu un īstenojamu budžetu," piebilda Jutta Haug (S&D, Vācija), Parlamenta īpašās komitejas politikas uzdevumiem priekšsēdētāja, kura vairāk kā gadu strādāja pie šī ziņojuma. Komitejas ziņojums tika apstiprināts ar 468 balsīm "par", 134 - "pret" un 54 - "atturas".
ES deputāti uzskata, ka ES daudzgadu budžeta iesaldēšana 2013. gada līmenī nav iespējama. Palielinot budžetu par vismaz 5%, salīdzinot ar 2013. gadu (kā to ierosina Parlaments), tas sasniegs 1,11% no kopējā nacionālā kopienākuma (NKI) Eiropas Savienībā, salīdzinot ar 2013. gadā paredzētajiem 1,06%.
Deputāti mudina dalībvalstis, kuras iestājas par daudzgadu budžeta iesaldēšanu, precīzi norādīt, no kurām politikas prioritātēm tās ir gatavas atteikties. Parlaments pauž bažas, ka, iesaldējot budžetu, tiks apdraudēts finansējuma pieaugums pētniecībai un inovācijām (no pašreizējiem 1,9% no IKP līdz 3%), ieguldījumiem infrastruktūrā, kā arī ārējās politikās un paplašināšanās jomās.
Rezolūcijā ir uzsvērts, ka esošajā līmenī ir jāpaliek finansējumam reģionālai politikai (kohēzijas un struktūrfondi) un kopējai lauksaimniecības politikai. Deputāti aicina Komisiju nākamajam plānošanas periodam ieviest starpposma kategoriju reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES IKP, lai tiem nodrošinātu skaidrāku statusu un lielāku drošību saistībā ar to attīstību. Turklāt jāpalielina investīciju apjoms enerģētikas infrastruktūrā.
Līdzekļu ietaupījums varētu veidoties, samazinot ES administratīvos izdevumus, piemēram, ja Eiropas Parlamentam būtu viena darbavieta.
Debates par jauniem resursiem jāpārtrauc
EP deputāti kritizē esošo finansējuma sistēmu, kura lielākoties balstās uz dalībvalstu iemaksām un ir kļuvusi loti sarežģīta. ES Līgums nosaka, ka "ES budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem". Taču veidā, kādā attīstījusies pašu resursu sistēma, pakāpeniski aizstājot patiesus pašu resursus ar tā dēvētajām valstu iemaksām, pārāk liela nozīme ir piešķirta dalībvalstu savstarpējām bilancēm, tādējādi radot pretrunu Eiropas solidaritātes principam, vājinot Eiropas interešu kopību un nepietiekami ņemot vērā Eiropas pievienoto vērtību, norāda deputāti.
Pašu resursu finansēšanas sistēma būtu "patstāvīgāka, taisnīgāka, pārredzamāka, vienkāršāka un līdzsvarotāka", saka deputāti, norādot, ka budžeta reforma pati par sevi neattiecas uz ES budžeta lielumu un nepaaugstinātu kopējo nodokļu slogu iedzīvotājiem. Turklāt Parlaments aicina izbeigt atlaižu, izņēmumu un korekcijas mehānismu darbību, kas ir izveidojušies pašreizējā sistēmā.
Elastības princips
Viens no esošās daudzgadu finanšu perspektīvas trūkumiem ir nepietiekama budžeta elastība finanšu gada ietvaros, kas ierobežo ES spēju reaģēt neparedzētos gadījumos. Deputāti uzskata, ka no viena gada budžeta neizlietotajām rezervēm - atceltiem un neizmantotiem maksājumiem - ir jāveido vispārēja daudzgadu finanšu perspektīvas rezerve.
Turpmākie soļi
Parlaments ir pirmā ES institūcija, kura pauž savu nostāju par daudzgadu finanšu perspektīvu. Eiropas Komisija 29. jūnijā iesniegs divus priekšlikumus - vienu par nākamo daudzgadu finanšu perspektīvu un otru par pašu resursu finanšu sistēmu, un tad sāksies sarunas par abiem jautājumiem. Pašreizējā finanšu perspektīva noslēgsies 2013. gada beigās.
Saites:
Kontakti: Iveta ĶELPE
iveta.kelpe@europarl.europa.eu
(+371) 67 08 54 60 (Rīga)
(+371) 2 948 94 81 (Mob.)
