31.01.2007  
Apstiprina Eiropas Parlamenta komiteju jauno sastāvu

Eiropas Parlaments šodien apstiprināja divdesmit komiteju un divu apakškomiteju jauno sastāvu.
Sasaukuma vidū, apritot divarpus gadiem no pilnvaru laika sākuma, Parlaments no jauna ievēl iestādes galvenās struktūrvienības. Iepriekšējā plenārsesijā Strasbūrā Parlaments nobalsoja par jaunu priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un kvestoriem. Šodien Parlaments apstiprināja divdesmit komiteju un divu apakškomiteju jauno sastāvu.

No Latvijas deputātiem izmaiņas attiecas uz Ģirtu Valdi KRISTOVSKI (UEN), kas pāriet no Attīstības komitejas uz Starptautiskās tirdzniecības komiteju, vienlaikus turpinot darbu Drošības un aizsardzības komitejā. Parlamenta komiteju skaits un uzdevumi palika nemainīgi; balsojums attiecās tikai uz komiteju pastāvīgo locekļu sarakstu.

Par komiteju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem deputāti lems komiteju sēdēs, kas ieplānotas šovakar, 31. janvārī, un rīt no rīta.

Procedūra: komiteju sastāva apstiprināšana
Balsojums: 31.01.2007.

  
Top rezolūcija par starptautisku nāvessoda moratoriju

Rīt, 1. februārī, kad Parīzē sāksies trešā Vispasaules konference pret nāvessodu, Eiropas Parlaments gatavojas pieņemt rezolūciju, lai aicinātu "nekavējoties un beznosacījumu kārtībā īstenot vispasaules moratoriju nāvessoda izpildei".
Rezolūcijas priekšlikumā Parlamenta politiskās grupas atbalsta Itālijas valdības un Eiropas Padomes kopīgo iniciatīvu, kuras mērķis — iegūt pēc iespējas lielāku atbalstu starptautiskai rezolūcijai ANO Ģenerālajā asamblejā par moratoriju nāvessoda izpildei. Moratorijam jāved uz pilnīgu nāvessoda atcelšanu visā pasaulē. Deputāti aicina ES prezidentūru spert atbilstīgus soļus, lai šāda rezolūcija ANO Ģenerālajā asamblejā tiktu iesniegta cik vien iespējams drīz.

Rezolūcijas projektā uzsvērta Eiropas Parlamenta pastāvīgā nosodošā nostāja pret nāvessodu, neatkarīgi no nodarījuma veida un apstākļiem, tostarp, "nosodot nāvessoda izpildi Sadamam Huseinam un viņa pakāršanas publiskošanu plašsaziņas līdzekļos". Dokumentā izteikta arī stingra prasība visām ES dalībvalstīm nevilcinoties ratificēt Otro fakultatīvo protokolu Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, lai panāktu nāvessoda pilnīgu atcelšanu.


Eiropas Parlamenta kopīgas rezolūcijas priekšlikums par iniciatīvu attiecībā uz vispasaules moratoriju nāvessodam
Balsojums: 01.02.2007.

  
Atklāj Eiropas Parlamenta plenārsesiju Briselē

Eiropas Parlaments 31. janvāra un 1. februāra plenārsesijā Briselē apstiprinās Parlamenta komiteju jauno sastāvu, kā goda viesus uzņems Bulgārijas un Rumānijas prezidentus, debatēs pievērsīsies cīņai pret klimata izmaiņām, veselīga uztura un liekā svara problēmām Eiropā, kā arī pieņems rezolūciju, aicinot visā pasaulē ieviest nāvessoda moratoriju.
Šodien, 31. janvārī, plenārsesija sākās ar Rumānijas prezidenta Trajana Bešesku (Traian Băsescu) uzrunu. Plkst. 15.30 ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji ziņos par cīņu pret klimata izmaiņām, par ko nākamajā plenārsesijā paredzēts pieņemt rezolūciju. Darba kārtībā ieplānotas debates par starptautisku nāvessoda moratoriju — par rezolūciju Parlaments balsos rīt, 1. februārī.

Parlaments pievērsīsies ES un ASV nolīgumam par Pasažieru datu reģistru un ASV iestāžu piekļuvi SWIFT sistēmā uzglabātajiem datiem, par ko deputāti ES Padomei un Komisijai ir iesnieguši jautājumus.

Ziņojumā par veselīgu pārtiku un fiziskās aktivitātes veicināšanu Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja piedāvā pasākumus, kas Eiropai līdzētu izvairīties no 21. gadsimta epidēmijām: liekā svara, aptaukošanās un ar to saistītām hroniskām slimībām.

Plkst. 17.30 paredzēts balsojums par Parlamenta komiteju jauno sastāvu. Sekos komiteju sēdes, lai apstiprinātu komiteju priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus.

Ceturtdien, 1. februārī, Parlaments izskatīs iniciatīvu par Eiropas Privātsabiedrības statūtiem, uzklausīs Eiropas Komisijas atbildi uz jautājumiem par sarunām PTO saistībā ar valsts iepirkuma nolīgumiem un balsos par iepriekšējā dienā izskatītajiem ziņojumiem. Plkst. 11.00 Parlamentu uzrunās Bulgārijas prezidents Georgijs Parvanovs (Georgi Parvanov).

  
29.01.2007

Konkursa uzvarētāji balvā saņems vizīti uz Eiropas Parlamentu

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs un Eiropas Parlamenta deputāti Valdis Dombrovskis, Aldis Kušķis un Guntars Krasts atbalsta studējošās jaunatnes radošo darbu konkursu internetā "ZENTA MAURIŅA UN MŪSDIENAS". Konkurss noritēs Romas līguma 50.gadadienas svinību ietvaros, un uzvarētāji kā balvu saņems vizīti uz Eiropas Parlamentu Briselē.
Konkursa mērķi ir paplašināt skolu jauniešu un studentu interesi par Latvijas un Eiropas literāro un kultūras mantojumu, sabiedrības ētiskajām pamatvērtībām un iepriekšējo paaudžu dzīvesziņu. Jau pirmskara Eiropā Zenta Mauriņa, cita starpā, rakstījusi par Eiropas vienotību un sajuta sevi tuvu tādiem rakstniekiem kā Romēns Rolāns, Anatols Franss, Fjodors Dostojevskis, Ļevs Tolstojs, viņa studēja arī seno un visjaunāko paaudžu rakstniekus un domātājus - tos, kam rūpēja dzīvības un nāves, mīlestības un radīšanas, grēka un soda jeb - citiem vārdiem - cilvēcības saglabāšanas problēmas. Konkursa organizatori* iecerējuši rosināt jauno paaudzi veidot savu suverēnu pasaules redzējumu, rakstot radošus darbus -apceres, esejas, referātus u.c. par dažādām ar Zentas Mauriņas darbību saistītām tēmām. Konkursam kā dalībnieki var pieteikties Latvijas vai ārvalstu izglītības iestāde/interešu centrs un individuāliem dalībnieki - skolēni (9. - 12.klase) un studenti (līdz 25 gadiem). Darbu iesniegšanas termiņš - 2007.gada augusts - novembris. Dalībnieku anketas var pieprasīt, nosūtot e-pastu maurina.konkurss@baltforms.lv vai aizpildīt to http://www.gramata21.lv/maurina-index.html Sīkāka informācija par konkursu un nolikums ir pieejami http://www.gramata21.lv/maurina-index.html

  
18.01.2007

Kā samazināt bojā gājušo skaitu uz Eiropas ceļiem?

ES ceļu satiksmes negadījumos ik gadu iet bojā vairāk nekā 40000 cilvēku. ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2010. gadam liktenīgo negadījumu skaitu samazināt uz pusi. Lai gan Eiropas Parlaments uzskata, ka ceļu satiksmes drošība ir dalībvalstu un ES dalīta atbildība, tas šodien pieņemtajā juridiski nesaistošajā ziņojumā norāda — ES steidzami jārīkojas, ja tā vēlas pietuvoties izvirzītajam mērķim.
Parlaments aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt apsolītos likumdošanas priekšlikumus, piemēram, par pārrobežu izpildi, tuvās gaismas lukturu lietojumu, aizmugures atstarojošo joslu izmantošanu kravas mašīnu kontūru marķēšanai un "aklo zonu" spoguļu izmantošanu.

EP deputāti iesaka vairāk uzmanības pievērst mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku — gājēju, velosipēdistu un motociklistu, kā arī invalīdu vajadzībām. Komisijai izteikts aicinājums sākt informācijas kampaņu pret vadītāju nogurumu, lai veicinātu ideju par nepieciešamību ceļojuma laikā ik pēc divām stundām apstāties.

Tā kā neskaidras vai pretrunīgas ceļazīmes apdraud satiksmes drošību, deputāti aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā ceļa zīmju saskaņošana uzlabotu satiksmes drošību Eiropā.

Deputāti uzskata, ka sodi par braukšanu dzērumā un drošības jostas neaplikšanu jāpiemēro efektīvi un vienādi pret visiem braucējiem neatkarīgi no tā, vai pārkāpums ir izdarīts pārkāpēja valstī, vai citā dalībvalstī.

No plašā tehnoloģiju klāsta īpaša uzmanība jāpievērš šādiem risinājumiem: drošības jostu lietošanas atgādinājuma ierīcēm un modernām drošības sistēmām, elektroniskajai stabilitātes kontrolei (ESK), ātruma ierobežošanas sistēmām, alkohola bloķētājiem, prognostiskas drošības sistēmām (avārijas bremžu palīgierīce, ieprogrammēta ātruma uzturēšanas sistēma, joslu sadalīšanās brīdinājuma sistēmas, ultraskaņas "aklo zonu" spogulis, amortizācijas kontrolsistēma) un e-zvanam. Pēc iespējas ātrāk jāievieš e-zvana sistēma un jāizvērtē kopējā neatliekamās palīdzības numura 112 ieviešanas ietekme.

Uzsverot, ka atšķirības starp dalībvalstīm ar sliktiem un labākajiem ceļu drošības rādītājiem arvien palielinās, deputāti uzsver, ka Komisijai jāsekmē ES finansētie sadarbības projekti starp tā dēvētajām jaunajām un vecajām dalībvalstīm.

Ewa HEDKVIST PETERSEN (PSE, SE)
Ziņojums: Eiropas Ceļu satiksmes drošības programma — termiņa vidusposma pārskats
A6-0449/2006
Procedūra: iniciatīva
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.

  
Eiropas dzelzceļi: pasažieru pakalpojumu liberalizācija — tikai starptautiskos reisos

Otrajā lasījumā izskatot trīs likumprojektus par Eiropas dzelzceļa pakalpojumu tālāku liberalizāciju, tā dēvēto trešo dzelzceļa paketi, Eiropas Parlaments neguva absolūto balsu vairākumu, lai apstiprinātu savu pirmā lasījuma galveno prasību — dzelzceļa pakalpojumus pasažieru pārvadājumu jomā atvērt tirgum ne vien attiecībā uz starptautiskajiem, bet arī dalībvalstu iekšējiem reisiem. Attiecībā uz citiem neatrisinātajiem jautājumiem likumprojekti jāturpina izskatīt trešajā lasījumā.
Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja bija ieteikusi pasažieru pakalpojumus iekšējos dzelzceļa pārvadājumos atvērt tirgum 2017. gadā. Tā kā prasība šodien Parlamentā neguva vajadzīgo kvorumu, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā jeb samierināšanas procedūrā, Parlaments un ES Padome šim jautājumam vairs nepievērsīsies.

Trīs likumprojektus — par pasažieru pakalpojumu liberalizāciju dzelzceļa nozarē, pasažieru tiesībām, kā arī par profesionālajiem standartiem vilcienu personālam — Parlaments un ES Padome turpinās izskatīt tālāk trešajā lasījumā.

Roberts ZĪLE (Nāciju Eiropas grupa), kas aizstāvēja Transporta un tūrisma komitejas viedokli, debatēs norādīja: "Mēs nākotnes Eiropā nevaram piemērot dažādus standartus tā saucamajiem starptautiskajiem pārvadājumiem un iekšzemes pārvadājumiem. Pasažierim Eiropā ir jābūt vienādi aizsargātam gan tad, ja viņš šķērso valsts robežu, gan arī tad, ja viņš to nešķērso."

Balsojuma rezultāts arī nozīmē, ka liberalizācija praktiski uz Latviju neattieksies. "Ja es lūkotos Baltijas valstu pilsoņu acīm uz šo trešo dzelzceļa paketi un jautātu, kas man kā klientam mainīsies, tad no Padomes kopējās nostājas es atbildētu — nekas nemainīsies. Līdzīgi kā Baltija ir atdalīta no Eiropas Savienības elektrības tīkla, tā Baltija ir atdalīta arī no Eiropas Savienības starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem," debetēs paskaidroja Roberts ZĪLE.

Pasažieru tiesības un pienākumi

Regulas projektā par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem deputāti iesaka ieviest visā ES vienādus kompensāciju apjomus vilcienu kavēšanās gadījumā. Kopīgās likmes, pēc deputātu domām, nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem dzelzceļa pasažieriem. Parlaments uzstāj arī uz stingrākām prasībām attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju pienākumiem pret invalīdiem: dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un stacijas apsaimniekotājam jānodrošina, lai stacija, platformas, ritošais sastāvs un citi objekti ir pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Informācija par biļetēm un sarakstiem jāsniedz skaidrā un viegli saprotamā veidā, īpašu uzmanību pievēršot redzes un dzirdes invalīdiem.

Vienota sertifikācijas sistēma vilcienu personālam

Direktīvas projekts paredz, ka lokomotīvju vadītāju un pārējā personāla sagatavotībai jāatbilst saskaņotām minimālām profesionālām, medicīniskām un valodu zināšanu prasībām. Par atšķirībām, kas saglabājas Parlamenta un Padomes nostājās, abas iestādes lems trešajā lasījumā.

Padomei sava otrā lasījuma nostāja jāpauž 3 mēnešu laikā, savukārt samierināšanas komiteju likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā jāsasauc 6 nedēļu laikā pēc Padomes nostājas pieņemšanas.

Dirk STERCKX (ALDE, BE)
Regula: Starptautisko dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumi
A6-0479/2006
Procedūra: koplēmums, otrais lasījums
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.

Georg JARZEMBOWSKI (PPE/DE, DE)
Direktīva: Kopienas dzelzceļa attīstība
A6-0475/2006
Procedūra: koplēmums, otrais lasījums
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.

Gilles SAVARY (PSE, FR)
Direktīva: To vilcienu vadītāju sertifikācija, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā
A6-0480/2006
Procedūra: koplēmums, otrais lasījums
Debates: 17.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.

  
Jāpanāk labāks dzimumu līdzsvars atbildīgos EP amatos

Deputāšu procentuālais skaits Eiropas Parlamentā ir nepārtraukti pieaudzis — no 17,5 % 1979. gadā līdz 30,45 % pašlaik. Parlaments tomēr uzskata, ka joprojām nepietiekams daudzums sieviešu ieņem atbildīgus administratīvus amatus.
Nenormatīvā ziņojumā par dzimumu līdzsvaru Eiropas Parlamenta komiteju darbā EP deputāti uzsver, cik nozīmīga var būt politisko grupu loma, lai atbalstītu sieviešu dalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicinātu sieviešu dalību Eiropas Parlamenta un dalībvalstu vēlēšanās. Deputāti arī iesaka pieņemt dzimumu līdzsvarošanas stratēģiju Parlamenta administratīvajām vienībām, turpināt ierēdņu apmācību dzimuma līdztiesības jautājumā un izveidot komiteju ierēdņu sadarbības tīklu.

Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās dzimumu līdzsvaru Parlamentā praktiski nav mainījusi. No 18 jaunajiem Bulgārijas deputātiem Eiropas Parlamentā 5 ir sievietes, 35 rumāņu deputātu vidū ir 11 sievietes.

No 16. janvārī ievēlētajiem 14 Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniekiem 4 ir sievietes; 6 Parlamenta kvestoru vidū ir 2 sievietes.

Anna ZÁBORSKÁ (PPE/DE, SK)
Ziņojums: Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai saistībā ar komiteju darbu
A6-0478/2006
Procedūra: iniciatīva
Debates: 18.01.2007.
Balsojums: 18.01.2007.

  
Nosoda Bulgārijas medmāsām piespriesto nāvessodu Lībijā

Eiropas Parlaments nosoda Lībijas piespriesto nāvessodu piecām bulgāru medmāsām un palestīniešu ārstam, kurus apsūdz par vairāku simtu bērnu inficēšanu ar HIV Bengāzī slimnīcā. Uzsverot savu radikālo nostāju pret nāvessodu un norādot uz smagiem pārkāpumiem tiesas procesā, Parlaments šodien gandrīz vienprātīgi (ar 567 balsīm par, 1 pret, 7 atturoties) pieņemtajā rezolūcijā aicina Lībiju atcelt spriedumu un mudina ES Padomi un Komisiju panākt ieslodzīto drīzu atbrīvošanu.
Noraidot apelācijas prasību, Lībijas Krimināltiesa 2006. gada 19. decembrī apstiprināja spriedumu par nāvessoda piemērošanu piecām bulgāru medicīnas māsām, Kristiana Vulcheva, Nasya Nenova, Valentina Siropulo, Valya Chervenyashka, Snezhana Dimitrova, un palestīniešu ārstam Ashraf al-Hagoug. Medicīnas darbinieki apsūdzēti par vairāku simtu bērnu tīšu inficēšanu ar HIV vīrusu.

"Atsaucoties uz Lībijas pārvaldes iestāžu lūgumu, HIV/AIDS jomā atzīti starptautiski eksperti sagatavoja ziņojumu, kurā izteikts kategorisks apgalvojums, ka HIV izplatīšanās notikusi dēļ infekcijas slimnīcas iekšienē, kura sākusies pirms apsūdzēto ierašanās Lībijā," un "ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka cietumā atbildētājus spīdzināja, lai piespiestu nepatiesi atzīties," teikts rezolūcijā.

Eiropas Parlaments atkārtoti uzsver savu radikālo nostāju pret nāvessodu un aicina Lībijas pārvaldes iestādes piespriesto nāvessodu pārskatīt un anulēt. Parlaments mudina Komisiju un Padomi rīkoties, lai nodrošinātu ieslodzīto medicīnas darbinieku drīzu atbrīvošanu. Tas aicina arī ģenerāli Kaddafi izmantot savas īpašās pilnvaras, kas viņam ļauj panākt atbrīvošanu steidzamā kārtā.

Parlaments uzskata, ka jāturpina piešķirt atbalsts, lai palīdzētu Lībijai novērst un apturēt HIV infekcijas izplatīšanos. Taču gadījumā, ja apsūdzēto mediķu lietā netiek panākts pozitīvs risinājums, Parlaments aicina Komisiju un Padomi apsvērt sadarbības noteikumu pārskatīšanu.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par piecu bulgāru medicīnas māsu un palestīniešu ārsta notiesāšanu un ieslodzīšanu Lībijā B6-0024/2006 Balsojums: 18.01.2007.

  
17.01.2007

Eiropas Parlaments ar kancleri A. Merkelu apspriež Vācijas prezidentūru

Vai Vācijai, šajā pusgadā vadot ES Padomi, izdosies pildīt solījumu un apstiprināt rīcības plānu Konstitucionālajam līgumam? Cik pareiza ir Vācijas pieeja energoresursu drošības, izaugsmes un ārlietu jautājumiem? Savu viedokli par šiem jautājumiem Eiropas Parlamenta deputāti izteica debatēs ar Vācijas kancleri Angelu MERKELU, apspriežot ES prezidējošās valsts Vācijas prioritātes.
Pamatojot ES Padomes pusgada prezidentūras prioritāšu izvēli, Angela Merkela uzsvēra trīs vērtības, kas, viņasprāt, raksturo Eiropas Savienību: daudzveidība, brīvība un tolerance. Kopīgās vērtības, pēc kancleres domām, cik iespējams ātri jānostiprina Konstitucionālā līgumā: "Mums vajadzīgs skaidrs dalībvalstu un Eiropas Savienības kompetenču apraksts, un noteikumiem jābūt piemērotiem mainīgajai situācijai." Prezidentūra konsultēsies ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, "lai prezidentūras beigās būtu gatavs rīcības plāns" un "lai process būtu pabeigts 2009. gadā". "Neizdošanās būtu vēsturiska neveiksme," teica A. Merkela.

Pievēršoties ārpolitikai, kanclere atgādināja, ka prezidentūra būs jārisina tādi jautājumi kā Kosovas statuss, kopā ar ASV, ANO un Krieviju jāturpina miera process Tuvajos Austrumos un jārisina attiecības ar Irānu. ES kaimiņvalstu politika var būt ļoti pievilcīgs risinājums valstīm, kas nevar iestāties ES, un Vācijas prezidentūra īpaši šajā sakarā pievērsīs īpašu uzmanību Melnās jūras reģiona un Centrālāzijas valstīm. Eiropas interesēs ir arī kopīgs transatlantisks tirgus. Sarunas par jauno partnerību ar Krieviju sāksies prezidentūras laikā, dialogā neaizmirstot plašsaziņas brīvību un cilvēktiesību jautājumus. Kanclere uzsvēra, cik Eiropas ārpolitikai svarīgs būtu Ārlietu ministra postenis.

Iekšpolitika
Kanclere uzsvēra, ka prezidentūrai būs svarīga Lisabonas stratēģijas redzējums par Eiropu kā augošu ekonomiku veselīgā vidē, ar nodarbinātību un efektīvu enerģētikas politiku, kā arī liekas birokrātijas atcelšanu, par ko kanclere gaida Eiropas Parlamenta priekšlikumus.

Kanclere vairākkārt uzsvēra, cik Eiropai būtiski ir stingri vērsties pret jebkāda veida neiecietību, norādot, ka arī zinātne var attīstīties tikai tolerances apstākļos.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO uzsvēra, ka Eiropas starptautisko svaru jo īpaši veicinās ilgtspējīga, droša un konkurētspējīga enerģētikas politika — ar paziņojumu par to Komisija nāca klajā 10. janvārī. Priekšsēdētājs aicināja Eiropas Parlamentu līdz maija Eiropadomes sanāksmei dot ieguldījumu, paužot savu viedokli.

"Augsti vērtējami ir prezidentūras mērķi turpināt Eiropas tirgu pilnīgu liberalizāciju pasta pakalpojumiem un apņemšanās pabeigt iekšējā tirgus izveidi gāzei un elektrībai. Ceru, ka Vācijai, izmantojot tās ietekmi, patiešām izdosies panākt lūzumu Eiropas energoapgādes drošības politikā, tostarp veidojot vienotu visu dalībvalstu atbalstītu politiku ar Krieviju," debatēs teica Guntars KRASTS (UEN). Deputāts prezidentūras programmu vērtēja atzinīgi, bet iebilda pret to, ka tā par pirmo prioritāti izvirzījusi debates par konstitūciju: "Konstitūcijas noraidījums divās lielās dalībvalstīs ir vismaz signāls tam, ka Eiropas Savienība ir kļuvusi pārāk tāla un nesaprotama velētājiem pat dibinātājvalstīs. Es biju to Eiropas konventa dalībnieku vidū, kas aicināja nerakstīt Eiropas konstitūciju, bet pilnveidot esošos līgumus, lai Eiropas Savienību lielās un mazās, vecās un jaunās dalībvalstīs tuvinātu pilsoņiem. To pašu es aicinu šodien."

Politisko grupu viedokļi

"Prezidentūra ir uzņēmusies risināt sarežģītus jautājumus. Mūsu politiskā ģimene Jums palīdzēs," teica Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas (PPE-DE) Joseph DAUL (Francija), atgādinot — vēsture ir pierādījusi, ka drosme ir stiprāka par demagoģiju. "Jūsu Subsidiaritātes princips mūsu grupai ir viens no svarīgākajiem. [..] Enerģētikas jautājumā mums jārunā viena balsī un mums tas jādara arī attiecībās ar Krieviju. Grupai svarīga ir arī plānotā transatlantiskā tirgus izveide.

"Jūs gūsiet mūsu politiskās grupas atbalstu," solīja Sociāldemokrātu grupas (PSE) priekšsēdētājs Martin SCHULTZ (Vācija). Deputāts tomēr aicināja kancleres piedāvāto brīvības definīciju papildināt ar brīvību uz sociālo drošību: "Pretējā gadījumā mums neizdosies saturēt Eiropu kopā." Enerģētikas politikā, viņaprāt, vajadzīga godīga partnerība ar sadarbības valstīm un jānovērš izšķērdība ar enerģētikas resursiem. PSE grupas priekšsēdētājs solīja grupas atbalstu, lai cīnītos pret tolerances trūkumu Eiropā.

Kritiskāk pret prezidentūras programmu bija noskaņots Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ALDE priekšsēdētājs Graham WATSON (AK). "Jūs esat sniegusi drosmīgu programmu," viņš teica, piebilstot: "Mēs Jūs vērtēsim ļoti strikti prezidentūras noslēgumā." Grupas līderis norādīja, ka ES "jāspēj sacelties pret Gazprom, tai vajadzīgs tirgus enerģētikā, savukārt tieslietās un iekšlietas deputāti nepiekritīs, ja prezidentūra koncentrēsies uz politikas represīvajiem aspektiem: "Kāpēc jūs neuzklausāt Parlamentu un nepiekrītat koplēpumam? ALDE atbalsta prezidentūras programmas "zaļās" prioritātes: enerģētiku un cīņu pret klimata izmaiņām.

Cristiana MUSCARDINI (UEN, IT) Nāciju Eiropas grupas vārdā norādīja, ka Padomi "nedrīkst izspiest no diskusijām par reformām" — Eiropai vajadzīgs līgums, kas respektē tautu atšķirības un kas spēj arī reaģēt uz globālajām izmaiņām. Ar Krieviju, viņasprāt, attiecības jārisina kopā, nevis divpusēji. Deputāte rosināja prezidentūru cīnīties pret pedofīliju internetā un aizstāvēt bērnu tiesības.

Konstitucionālā līguma jautājumā mums ir vajadzīgas publiskas debates, konvents un balsojums. Valdības jau ir visu pateikušas. Mēs nevēlamies balsojumu "tumšā istabā" — šādu viedokli pauda Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas (Zaļie/ALE) pārstāvis Daniel Kohn BENDIT, kas ierosināja arī rīkot plašu reģionālu konferenci par ūdeni.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupas (GUE/NGL) priekšsēdētājs Francis WURTZ norādīja, ka ES pašlaik ir vāja nevis Francijas un Nīderlandes referendumu, bet sociālekonomisku apsvērumu dēļ. Deputāts pauda bažas par darba tiesību un dzelzceļa pakalpojumu plānoto tālāko liberalizāciju.

"Ir sākusies bezgodīga un netaisnīga Vācijas prezidentūra," uzskata Neatkarības un demokrātijas grupas (IND/DEM) deputāts Nigel FARAGE. Tā vietā, lai konstitūciju uzspiestu, viņš aicināja ļaut Eiropas tautām paust savu izvēli brīvā un godīgā referendumā.

Jaunizveidotās grupas "Identitāte, tradīcija un suverenitāte" deputāts Andreas MÖLZER (NI, AT) izteica skepsi, ka Vācija saņems eiropiešu atbalstu konstitūcijas jautājumā. Viņš uzskata, ka Vācijas prezidentūras pienākums ir nepieļaut Turcijas iestāšanos ES un ierobežot masveida imigrāciju.

Pie politiskajām grupām nepiederošo jeb neatkarīgo deputātu pārstāvis Hans-Peter MARTIN (NI, AT) prasīja prezidentūru pievērsties konkrētiem projektiem tā vietā, lai runātu par abstraktām vērtībām.

  
16.01.2007

Ievēlēti Parlamenta kvestori

Eiropas Parlaments šodien apstiprināja amatā sešus kvestorus. Šīs amatpersonas Parlamentā ir atbildīgas par administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus. Kvestoru pilnvaru laiks divarpus gadi beigsies vienlaicīgi ar sasaukuma termiņu 2009. gada vasarā.
Kvestoru amatam bija izvirzīti seši kandidāti, kas atbilst Eiropas Parlamenta Reglamentā noteiktajam amata vietu skaitam, tāpēc Parlaments kandidātus varēja apstiprināt bez balsošanas. Ar balsojumu Parlaments noteica amata vecākuma kārtību.

Kvestoru amatā ievēlēti šādi deputāti:

James NICHOLSON (PPE/DE, Apvienotā Karaliste), 334 balsis
Astrid LULLING (PPE/DE, Luksemburga), 298 balsis
Mia De VITS (PSE, Beļģija), 285 balsis
Ingo FRIEDRICH (PPE/DE, Vācija), 280 balsis
Szaboles FAZAKAS (PSE, Ungārija), 267 balsis
Jan MULDER (ALDE, Nīderlande), 265 balsis

Ievēlot kvestorus, Parlamentam jānodrošina, lai dalībvalstis un politiskie uzskati Parlamentā būtu taisnīgi pārstāvēti. Seši kvestori ievēlēti pagaidu kārtībā līdz jaunajam sasaukumam, kad kvestoru skaits atkal būs pieci.

Parlamentam ievēlot arī citas vecākās amatpersonas — priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus, mainījās arī Parlamenta Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sastāvs.

Prezidijs

Prezidiju veido Parlamenta priekšsēdētājs un četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki. Kvestori piedalās Prezidija darbā ar padomdevēja tiesībām.

Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus par deputātiem un Parlamenta iekšējo organizāciju, Ģenerālsekretariātu un struktūrvienībām. Tas lemj par jautājumiem, kas attiecas uz sēžu norisi. Prezidijs sagatavo Parlamenta provizorisko tāmes projektu, atļauj rīkot komiteju sanāksmes ārpus parastajām darba vietām, veikt uzaicināto personu uzklausīšanu, kā arī referentu mācību un izpētes braucienus.

Priekšsēdētāju konference

Parlamenta Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti nosūta divus savus pārstāvjus uz Priekšsēdētāju konferences sanāksmēm, kurās viņi piedalās bez balsstiesībām.

Priekšsēdētāju konference lemj par Parlamenta darba organizēšanu un par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu. Tā sagatavo Parlamenta sesiju darba kārtības projektu un lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē.

Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrvienībām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem. Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar trešām valstīm un ārpuskopienas iestādēm un organizācijām.

  
Ievēlēti Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieki

Sākoties Eiropas Parlamenta sestā sasaukuma otrajam posmam, EP deputāti uz pusotra gada pilnvaru laiku ievēlēja četrpadsmit Parlamenta priekšsēdētāja vietniekus. Parlamenta priekšsēdētājs saviem vietniekiem var uzdot pildīt tādus pienākumus kā vadīt sēdi un balsošanu vai pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos.
Priekšsēdētāja vietnieki aizstāj Parlamenta priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā, vai arī ja viņš vēlas piedalīties debatēs.

Priekšsēdētāja vietnieku amatam bija izvirzīti tieši četrpadsmit kandidāti, kas atbilst Eiropas Parlamenta Reglamentā noteiktajam amata vietu skaitam. Tāpēc Parlaments deputātus varēja apstiprināt amatā bez balsošanas, kas gan bija vajadzīga, lai noteiktu priekšsēdētāja vietnieku amata vecākuma kārtību. To izšķir par deputātiem nodoto balsu skaits, un ja balsu skaits ir vienāds, noteicošais ir deputāta vecums.

Apstiprinātie priekšsēdētāja vietnieki pēc amata vecākuma:

Rodi KRATSA-TSAGAROPOULOU (PPE/DE, Grieķija)
Alejo VIDAL-QUADRAS ROCA (PPE/DE, Spānija)
Gérard ONESTA (Zaļie/ALE, Francija)
Edward H.C. McMILLAN-SCOTT (PPE/DE, Apvienotā Karaliste)
Mario Walter MAURO (PPE/DE, Itālija)
Miguel Angel MARTINEZ MARTINEZ (PSE, Spānija)
Luigi COCILOVO (ALDE, Itālija)
Mechtild ROTHE (PSE, Vācija)
Eluned MORGAN (PSE, AK)
Pierre MOSCOVICI (PSE, Francija)
Manuel António dos SANTOS (PSE, Portugāle)
Diana WALLIS (ALDE, Apvienotā Karaliste)
Marek Maciej SIWIEC (PSE, Polija)
Adam Jerzy BIELAN (UEN, Polija)

Priekšsēdētāja vietniekus var izvirzīt politiskās grupas vai vismaz 40 deputāti. Ievēlot Parlamenta priekšsēdētāja vietniekus jānodrošina, lai dalībvalstis un politiskie uzskati būtu taisnīgi pārstāvēti.

Par priekšsēdētāja vietniekiem deputāti balsoja pēc Hans-Gert POETTERING (PPE/DE, Vācija) ievēlēšanas Parlamenta priekšsēdētāja amatā.

  
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatā ievēl Hansu Gertu Poteringu

Eiropas Parlaments šodien Parlamenta priekšsēdētāja amatā uz pilnvaru laiku divarpus gadi ievēlēja Parlamenta Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas līdzšinējo vadītāju vācu deputātu Hansu Gertu Poteringu (Hans-Gert POETTERING). Aizklātajā balsojumā H. G. Poterings ieguva 450 no nodotajām derīgajām 689 balsīm, tā uzvarot vēlēšanu pirmajā posmā.
"Mana darba principi būs cilvēka cieņa, tiesiskums un solidaritāte Eiropas tautu starpā," inaugurācijas uzrunā teica jaunais Parlamenta priekšsēdētājs. "Neskatoties uz to, kādi ir mūsu politiskie uzskati un politiskie ideāli, mūsu kopīgais mērķis ir veidot arvien ciešāku Eiropas Savienību [..] Es vēlos būt taisnīgs un objektīvs priekšsēdētājs un ceru, ka jūs manu darbu vērtēsiet taisnīgi un objektīvi". Ar savu darba programmu H. G. Poterings iepazīstinās 13. februārī plkst. 13.00, februāra plenārsesijas laikā.

H. G. Poterings aizstās līdzšinējo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju José BORREL FONTELLES (PSE, Spānija), savukārt H. G. Poteringa vietā EPP-ED grupas priekšsēdētāja amatā darbu sāks Francijas deputāts Joseph DAUL (Žozefs Dols).

Uz priekšsēdētāja amatu kandidēja 4 deputāti. Neatkarības un demokrātijas grupas priekšsēdētājs dāņu deputāts Jens-Peter BONDE ieguva 46 balsis, Zaļo un Eiropas Brīvo alianses grupas līdzpriekšsēdētāja Itālijas deputāte Monica FRASSONI — 145 balsis un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšsēdētājs franču deputāts Francis WURTZ — 48 balsis. Nederīgi bija 26 biļeteni.

EPP-ED grupā, no kuras ievēlēts priekšsēdētājs, darbojas trīs latviešu deputāti: Valdis Dombrovskis, Aldis Kušķis un Rihards Pīks. Pirms balsojuma H.G. Poterings izteica pateicību par atbalstu ALDE un UEN grupām. ALDE grupā darbojas viens Latvijas deputāts, Georgs Andrejevs, UEN grupā darbojas četri Latvijas deputāti: Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle.

Priekšsēdētāja pienākumi

Parlamenta priekšsēdētājs vada iestādes darbu saskaņā ar Parlamenta Reglamentu; viņš atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes, nodrošina Reglamenta ievērošanu, uztur kārtību, dod vārdu, izvirza jautājumus balsošanai un paziņo balsošanas rezultātus. Viņš pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās vai finansiālās darbībās, un šo pienākumu veikšanai viņš var savas pilnvaras deleģēt.

Priekšsēdētājs Eiropas Parlamenta vārdā uzrunā Eiropadomi tās sanāksmju sākumā. Viņš paraksta Eiropas Savienības budžetu pēc otrā lasījuma. Kopā ar Padomes priekšsēdētāju viņš paraksta likumprojektus, kas pieņemti koplēmuma procedūrā.

Citu politisko grupu atsauksmes par H. G. Poteringa ievēlēšanu

Martin SCHULTZ (Vācija), PSE grupas vārdā norādīja: "Ceru, ka jaunais priekšsēdētājs savus pienākumus veiks, ievērojot neitralitāti, un būs lojāls Sociāldemokrātu grupas partneris." Deputāts izteica cerību, ka abas grupas varēs turpināt kopīgi attīstīt Eiropas vienotību.

ALDE grupas priekšsēdētājs Graham WATSON (Apvienotā Karaliste) norādīja — ALDE deputāti atbalstīja jaunā priekšsēdētāja kandidatūru, ņemot vērā viņa politiskās spējas, personību un neskatoties uz viedokļu atšķirībām starp abām grupām. Kā prioritāru tālākajā darbā deputāts uzsvēra Eiropas Savienības reformas.

Nāciju Eiropas grupas vārdā Cristiana MUSCARDINI (IT) izteica cerību, ka Parlamentam izdosies risināt galvenos Eiropas savienības uzdevumus un nesašķelties sīkumos. Viņa uzsvēra, ka Eiropas līderi pašlaik ir atstājuši novārtā Āfriku.

Zaļo/ALE grupas vārdā Daniel Marc COHN-BENDIT (Vācija) uzsvēra, ka jaunajam priekšsēdētājam jāatceras par Parlamenta neatkarību no jebkuras no dalībvalstu valdībām un jāorganizē debates par vienu EP mītnes vietu. Uzdevumam risināt Eiropas konstitūcijas jautājumu, viņaprāt, jābūt Eiropas Parlamenta, nevis valdību ziņā.

Francis WURTZ (FR) GUE/NGL vārdā apliecināja, ka uzticas H. G. Poteringam, kopš vien viņš strādā Eiropas Parlamentā, un aicināja H. G. Poteringu būt "visu Eiropas Parlamenta deputātu" priekšsēdētājam.

Jens-Peter BONDE (Dānija) Neatkarības un demokrātijas grupas vārdā uzsvēra prioritātes, ko viņš izvirzīja, cīnoties arī par priekšsēdētāja amatu: labāku politisko uzskatu pārstāvību, vienu EP mītnes vietu, labāku EP balsojumu un debašu organizāciju.

Jaunās grupas "Identitāte, tradīcijas, suverenitāte" priekšsēdētājs Bruno GOLLNISCH (FR) uzsvēra, ka priekšsēdētājam jābūt neitrālam un jānodrošina, lai tiktu aizstāvētas visu EP deputātu tiesības, tostarp tiesības uz deputāta neaizskaramību.

Pie grupām nepiederošā deputāte Irena BELOHORSKÁ (SK) aicināja jauno priekšsēdētāju būt pacietīgam, atceroties, ka savienībā tagad ir 27 dalībvalstis, un novērst diskrimināciju pret neatkarīgajiem deputātiem.

Hans-Gert POETTERING dzīves gājums

Hans-Gert POETTERING dzimis 1945. gadā 15. septembrī Berzenbrikā (Lejassaksijā), studējis tiesību zinātnes, politoloģiju un vēsturi Bonnā, Ženēvā un Ņujorkas štata Kolumbijas Universitātē; 1974. gadā viņš ieguvis doktora grādu. Kopš 1974. gada deputāts ir iesaistīts Vācijas CDU (Kristīgi demokrātiskajā savienībā), sākumā darbojoties tās Jaunatnes organizācijā. H. G. Poettering ir Eiropas Parlamenta deputāts kopš 1979. gada, un kopš 1999. gada viņš ir Parlamenta Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas (EPP-ED) priekšsēdētājs.

Pārējās kandidatūras priekšsēdētāja amatam

Izvirzot savas kandidatūras, Jens-Peter BONDE, Monica FRASSONI un Francis WURTZ atzina, ka EP priekšsēdētāja vēlēšanu rezultāti par labu H. G. Poteringam bija visai skaidri jau iepriekš, tomēr viņu personiskā dalība bija vajadzīga, lai uzsvērtu Parlamenta politisko uzskatu dažādību. Viņuprāt, Parlamentā nereti virsroku gūst kompromisi starp skaitliski lielākajām grupām, noslāpējot mazākuma viedokli.

Jens-Peter BONDE
Neatkarības un demokrātijas grupas pārstāvis no Dānijas, 1948. gadā dzimušais deputāts Jens-Peter BONDE, Eiropas Parlamentā ievēlēts kā Dānijas eiroreālistu "Jūnija kustības" pārstāvis un ir EP deputāts kopš 1979. gada. Dānijā 1972. gadā viņš bija viens no "Tautas kustības pret EK" līdzdibinātājiem. J. P. Bonde prioritātes ir godīgs politiskā līdzsvara sadalījums Eiropas Parlamentā, lai tajā nedominētu tikai divas skaitliski lielākās partijas, efektīvākas ES iestādes, to pārskatāmība un uzskatu demokrātiska pārstāvība.

Monica FRASSONI
Zaļo un Eiropas Brīvo alianses grupas līdzpriekšsēdētāja, Itālijas deputāte Monica FRASSONI Eiropas Parlamentā ievēlēta kā Itālijas Zaļo federācijas pārstāve. Deputāte dzimusi 1963. gadā un ir Eiropas Parlamenta deputāte kopš 1999. gada. Starp M. Frassoni prioritātēm ir demokrātiska politisko uzskatu pārstāvība Eiropas Parlamentā, ekoloģijas jautājumi, lielāka pārskatāmība un demokrātiskās plaisas mazināšana starp ES iestādēm un pilsoņiem. Zaļo/ALE grupā darbojas viena Latvijas deputāte, Tatjana Ždanoka.

Francis WURTZ
1948. gadā dzimušais Francis WURTZ, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas (GUE/NGL) priekšsēdētājs, Eiropas Parlamentā ievēlēts 1979. gadā. F. Vurcs studējis literatūru un kopš 1973. gada veidojis politisko karjeru Francijas Komunistiskajā partijā. Viņa prioritātes — Eiropas sociālā dimensija, ekoloģijas jautājumi, cīņa pret izstumtību un stingra Eiropas nostāja ārpolitikā.

  
10.01.2007

Apmaksāta stažēšanās programma Eiropas Parlamentā personām ar invaliditāti

Eiropas Parlaments 2007. gadā uzsāk īpašu stažēšanās programmu personām ar invaliditāti, lai veicinātu šādu personu integrāciju darba vietā. Uz šo stažēšanos var pieteikties gan cilvēki ar universitātes vai līdzvērtīgas izglītības iestādes diplomu, gan cilvēki ar zemāku kvalifikāciju.
Apmaksātas stažēšanās iespēju Eiropas Parlamentā piešķir uz 5 mēnešiem, un tā sāksies 2007.gada oktobrī. Galvenais programmas mērķis ir piedāvāt lielākam skaitam cilvēku ar invaliditāti nozīmīgu un vērtīgu darba pieredzi, sniedzot viņiem iespēju iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbību. Apmaksātās stažēšanās programmas kandidātiem: jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts pilsoņiem; jābūt sasniegušiem 18 gadu vecumu; jābūt ļoti labām vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanām un labām otras oficiālās valodas zināšanām; nedrīkst būt bijusi piešķirta cita apmaksāta stažēšanās vai vairāk nekā četru nedēļu ilgs apmaksāts darbs kādā Eiropas Savienības iestādē, pie kāda no Eiropas Parlamenta deputātiem vai kādā EP politiskajā grupā; jāapliecina, ka viņiem ir invaliditāte. Stažēšanās programmai jāpiesakās 2007.gadā no15. marta līdz 15. maijam (pusnakts), un to var veikt caur internetu tiešsaistē. Lai arī līdz pieteikšanās datumam ir četri mēneši, gribētājiem stažēties ieteicams savlaicīgi iepazīties ar prasību izklāstu, anketas aizpildes nosacījumiem (anketa ir pieejama internetā) un iesniegšanai nepieciešamiem dokumentiem vai to kopijām, ja kandidatūru atzīs par piemērotu stažēšanās programmai. Kā arī ietiecams neatlikt pieteikšanos tiešsaistē uz pēdējo dienu, lai izvairītos no sistēmas pārslodzes liela skaita pieteikumu dēļ Sīkāka informācija par pieteikšanos un informatīvie materiāli atrodami EP mājas lapā: http://www.europarl.europa.eu/parliament/public/staticDisplay.do?id=147&pageRank=4&language=LV