27.02.2007  
Eiropai jāveido vienota enerģētikas politika  
Eiropai nepieciešama vienota enerģētikas politika un sarunās ar Krieviju par enerģijas resursu piegādi ES jārunā vienotā balsī, diskusijā ar medijiem šodien uzsvēra G.Vatsons, Eiropas Parlamenta politiskās grupas Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) priekšsēdētājs.
Tikšanās ar medijiem noritēja G.Vatsona trešās vizītes Latvijā ietvaros. Tā kā pirmās divas vizītes notika pirms Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tad šīs vizītes mērķi bija gūt informāciju par Latvijas attīstību pēc iestājas ES un tikties ar Latvijas ministriem, lai diskutētu par ES un Latvijai aktuālām politikas jomām, tādam kā, enerģētika, darba spēka migrācija un Latvijas pievienošanās eiro zonai.

Runājot par enerģētikas politiku, G.Vatsons uzsvēra, ka ES jāveido vienota enerģētikas politika nevis 27 dažādas nacionālas politikas. Sarunās ar Krieviju, kas ir viens no galvenajiem enerģijas resursu piegādātājiem, ES būtu jārunā kā vienam un vienotam sarunu dalībniekam. Jau pašreiz ES ir pārāk atkarīga no Krievijas enerģijas resursu piegādēm, tāpēc būtu jārīkojas ļoti mērķtiecīgi, lai diversificētu enerģijas tirgu - dažādotu piegādātājus, attīstītu atjaunojamās enerģijas ražošanu, kā arī ekonomiski izmantotu energoresursus.

Darba spēka migrācija ir viens no aktuāliem jautājumiem gan ES, gan Latvijā. Pašreizējā situācija, kad no Latvijas uz vecajām ES dalībvalstīm darba meklējumos devušies Latvijas pilsoņi un valstī veidojas darba spēka deficīts, īstermiņā Latvijai ir neizdevīgi, taču ilgtermiņā ieguvēji varētu būt gan paši cilvēki, gan valsts, norāda G.Vatsons: "Es zinu, ka arī manā dzimtajā pilsētā Skotijā strādā daudz tiešām labu darbinieku no Latvijas. Protams, ka tas rada grūtības Latvijas darba devējiem. Taču, kad šie cilvēki atgriezīsies, viņiem būs jauna pieredze, zināšanas un arī finanses, ko viņi potenciāli varēs ieguldīt jau paši savas uzņēmējdarbības attīstībā."

Atbildot uz jautājumu par Latvijas pievienošanos eiro zonai, G.Vatsons prognozēja, ka valsts tam varētu būt gatava pēc pieciem gadiem.

Kontaktpersona: Iveta Ķelpe EPIB preses nodaļas vadītāja Tālr. 7085468 E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu  
  
Eiropas Parlamentā notiks konference par Ziemeļu dimensiju  
Eiropas Parlamentā Briselē 28. februārī un 1. martā notiks Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijai (ZD) veltīta parlamentāra konference, kuras mērķis ir sagatavoties Ziemeļu dimensijas Parlamentārā foruma izveidei un apspriest ZD jaunās politikas pamatvirzienus. Konferenci atklās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Diana WALLIS (ALDE, AK); tajā piedalīsies reģionālo organizāciju, partnervalstu, Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvji. Kopš 2007. gada 1. janvāra Ziemeļu dimensiju nosaka jaunais pastāvīgais pamatdokuments, kas aizstāj iepriekšējos rīcības plānus. Politiskā deklarācija, kas pavada jauno dokumentu, atsaucas uz Ziemeļu dimensijas Parlamentāro forumu, kura izveidi atbalsta Eiropas Parlaments. Debates par foruma izveidi būs viena no Parlamentārās konferences galvenajām tēmām. Konferences daļā, kas veltīta Ziemeļu dimensijas jaunās politikas saturam, divas galvenās tēmas būs Ziemeļu dimensijas politika Baltijas jūras un Arktikas reģionā. Dalībnieki apspriedīs to, kā pamatdokumentā noteiktās prioritātes īstenot praksē, jo īpaši enerģētikas un transporta jomā.
Konferencē piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margot WALLSTRÖM, ES Padomes prezidējošās valsts Vācijas ministrs Günter GLOSER, Arktikas Padomes, Arktikas reģiona Parlamentu konferences, Baltijas Asamblejas, Baltijas jūras Parlamentārās konferences, Baltijas jūras valstu padomes, Barenca Eiropas un Arktikas reģiona Padomes, Barenca jūras Parlamentārās konferences, Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes locekļi, iesaistīto Eiropas Savienības valstu valdību, kā arī Krievijas, Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvji.
Ziemeļu dimensija ir viena no ES ārējām un pārrobežu politikām. To izveidoja 1990. gadu beigās, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp reģiona valstīm. ZD politika paredz reģiona ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Krievijas, Islandes un Norvēģijas sadarbību. ZD darbojas kā platforma dialogam un projektiem, kurā var būt iesaistīti valsts, reģionāla, pašvaldību līmeņa un privātie partneri.
Ziemeļu dimensijas kontekstā izveidotas divas partnerības • Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerība un Vides partnerība. Jaunās politikas kontekstā paredzēts izvērtēt, vai šādu partnerības paraugu var piemērot arī citām prioritārajām jomām • transportam, enerģētikai. Jaunajā politikā arī uzsvērta Krievijas Ziemeļrietumu reģionu attīstība.
Plašākai informācijai skatīt programmu.
Pasākuma vieta Brisele, Eiropas Parlamenta Plenārsēžu zāle, PHS ēkaLaiks Trešdien, 28. februārī, plkst. 15.00-18.30Ceturtdien, 1. martā, plkst. 9.00-12.30
Parliamentary Conference on the Northern Dimension
28 February - 1 March 2007 European Parliament Brussels
Programme
Wednesday 28 February 2007
a.m. Arrival of participants
09.00-12.30 Meeting of the Standing Committee of the Conference of Parliamentarians of the Arctic Region (SCPAR ) Venue: Altiero Spinelli Building Room ASP A3E3
09.00-12.30 Meeting of the Standing Committee of the Baltic Sea Parliamentary Conference (SC BSPC) Venue: Paul-Henri Spaak Building Room PHS P1C051
13.00 Lunch with the Standing Committees of the CPAR and BSPC hosted by Mrs Diana WALLIS, Chair of the European Parliament Delegation for Relations with Switzerland, Iceland and Norway and to the EEA Joint Parliamentary Committee Venue: Private Salon, Members'Restaurant, ASP Building, Ground Floor (invitation only)
The New Northern Dimension Policy
First Session 15.00 Opening of the Conference by Mrs Diana WALLIS Vice President of the European Parliament Venue: HEMICYCLE (PHS - Paul-Henri Spaak Building)
Co-Chairs : Mrs Diana WALLIS, Vice President of the European Parliament and Mrs Hill-Marta SOLBERG, Chair of the Conference of Parliamentarians of the Arctic Region
Addresses by and exchange of views with:
· Mrs Margot WALLSTRÖM, Vice-President of the European Commission · Mrs Jónina BJARTMARZ, Minister for the Environment and Nordic Cooperation, Iceland · Mrs Liv Monica STUBHOLT, State Secretary of the Ministry of Foreign Affairs, Norway
● Mr Günter GLOSER, Minister of State, representing the German Presidency-in-Office of the Council of the European Union · Mr Michael GAHLER, Vice-Chairman of the European Parliament Committee on Foreign Affairs · Mr Andrei KLIMOV, representing the International Affairs Committee, State Duma of the Russian Federation
● Mrs Hill-Marta SOLBERG, Chair of the Conference of Parliamentarians of the Arctic Region ● Mr Dagfinn HØYBRÅTEN, President of the Nordic Council · Mr Franz THÖNNES, President of the Baltic Sea Parliamentary Conference
· Mr Bob MILLS, Chair of the Standing Committee on Environment and Sustainable Development of the House of Commons, Canada · Mr Alexander STUBB, Rapporteur of the European Parliament 18.30 Meeting of the drafting committee Venue: HEMICYCLE (PHS - Paul-Henri Spaak Building)
20.00 Dinner hosted by Mr Jacek SARYUSZ-WOLSKI, Chairman of the Committee on Foreign Affairs of the European Parliament Venue: Private Salon, Members' Restaurant, ASP Building, Ground Floor (invitation only) Thursday 1 March 2007
08.00 Meeting of the drafting committee Venue: HEMICYCLE (PHS - Paul-Henri Spaak Building)
The New Northern Dimension Policy
Second Session
09.00-12.00 Opening of the Session by Mr Edward McMILLAN-SCOTT, Vice President of the European Parliament, responsible for relations with the national parliaments
Co-Chairs: Mr Dagfinn HØYBRÅTEN, President of the Nordic Council and Mrs Diana WALLIS, Vice President of the European Parliament Continuation of the debate Venue: HEMICYCLE (PHS - Paul-Henri Spaak Building) 12.00-12.20 Adoption of a Conference Statement
12.30 Closure of the Conference
p.m. Departure of participants Konferences daļā, kas veltīta Ziemeļu dimensijas jaunās politikas saturam, divas galvenās tēmas būs Ziemeļu dimensijas politika Baltijas jūras un Arktikas reģionā. Dalībnieki apspriedīs to, kā pamatdokumentā noteiktās prioritātes īstenot praksē, jo īpaši enerģētikas un transporta jomā.
Konferencē piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margot WALLSTRÖM, ES Padomes prezidējošās valsts Vācijas ministrs Günter GLOSER, Arktikas Padomes, Arktikas reģiona Parlamentu konferences, Baltijas Asamblejas, Baltijas jūras Parlamentārās konferences, Baltijas jūras valstu padomes, Barenca Eiropas un Arktikas reģiona Padomes, Barenca jūras Parlamentārās konferences, Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes locekļi, iesaistīto Eiropas Savienības valstu valdību, kā arī Krievijas, Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvji.
Ziemeļu dimensija ir viena no ES ārējām un pārrobežu politikām. To izveidoja 1990. gadu beigās, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp reģiona valstīm. ZD politika paredz reģiona ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Krievijas, Islandes un Norvēģijas sadarbību. ZD darbojas kā platforma dialogam un projektiem, kurā var būt iesaistīti valsts, reģionāla, pašvaldību līmeņa un privātie partneri.
Ziemeļu dimensijas kontekstā izveidotas divas partnerības • Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerība un Vides partnerība. Jaunās politikas kontekstā paredzēts izvērtēt, vai šādu partnerības paraugu var piemērot arī citām prioritārajām jomām • transportam, enerģētikai. Jaunajā politikā arī uzsvērta Krievijas Ziemeļrietumu reģionu attīstība.
Plašākai informācijai skatīt programmu.
Pasākuma vieta Brisele, Eiropas Parlamenta Plenārsēžu zāle, PHS ēkaLaiks Trešdien, 28. februārī, plkst. 15.00-18.30Ceturtdien, 1. martā, plkst. 9.00-12.30
Parliamentary Conference on the Northern DimensionAtpakaļ  
  
26.02.2007  
European Parliament looks for external expertise for establishment of a large permanent exhibition on Europe  
The European Parliament has now launched a procurement procedure with a view to collecting background information and source material for the ambitious exhibition program.
In concrete terms, it has launched a tender on Provision of external expertise, data collection and identification of source material, consisting of 4 lots as follows:
Lot 1 - European history and history of European integration Lot 2 - European studies and European law Lot 3 - Social studies Lot 4 - General information relating to Europe
Parties interested in submitting an offer are invited to consult the Supplement to the Official Journal of the European Union (OJ/S 25/2007), which was published on 6 February 2007. The reference number of the tender is: 2007/S 25-029178The contract notice is available via the TED database on http://ted.europa.eu/ "  
  
Uzaicinājums medijiem  
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB) uzaicina uz tikšanos ar EP Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētāju Grēmu Vatsonu (Graham Watson)š.g, 27.februārī (otrdien) plkst. 14:15 - 15:00 EPIB birojā, Aspazijas bulvārī 28 - 3.stāvā, Rīgā.
Tikšanās ar medijiem organizēta G.Vatsona vizītes Latvijā ietvaros un piedāvātās tēmas diskusijai un jautājumiem ir sekojošas: Eiropas enerģētikas tirgus liberalizācija un ar to saistītie vides jautājumi, Enerģijas resursi un Eiropas atkarība no Krievijas enerģijas resursiem, ES attiecības ar Krieviju, ES Konstitūcijas nākotne.

Tikšanās laikā EPIB nodrošinās tulkojumu uz/no angļu valodas.

Savu dalību lūdzam pieteikt līdz 26.02.2007.(ieskaitot), nosūtot zinu uz pa e-pastu iveta.kelpe@europarl.europa.eu

Uzziņai par G.Vatsonu: Grēms Vatsons ir trešās lielākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) priekšsēdētājs. Viņš ir pirmais britu liberāldemokrātu pārstāvis, kas ievēlēts Eiropas Parlamentā. 1994.-1999.gads - G.Vatsons aktīvi strādāja EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejā un Budžeta komitejā 1999.-2002.gads - EP Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs Kopš 2002.gada, kad G.Vatsonu ievēlēja par Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības priekšsēdētāju, viņš ir divas reizes atkārtoti ievelēts par politiskās grupas priekšsēdētāju, tādējādi kļūstot par Liberāldemokrātu līderi, kas EP visilgāk ir ieņēmis šo amatu. G.Vatsons dzimis 1956. gadā Skotijā, Lielbritānijā.

Kontaktpersona: Iveta Ķelpe EPIB preses nodaļas vadītāja Tālr. 7085468 E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu  
  
15.02.2007  
Video pētījums kafijas biezumos  
20.februārī, sākot no pussešiem vakarā klubā Casablanca notiks Latvijas un Eiropas nākotnes pareģošana. Uz to aicina Eiropas Parlamenta deputāts, režisors un kinooperators Rihards Pīks un fotogrāfs Gunārs Binde, lai iepazīstinātu savu projektu "Eiropa kafijas biezumos." Autori projektu dēvē par "video pētījumu," kurā apkopotas Latvijas iedzīvotāju vīzijas par Latvijas un Eiropas nākotni pēc 15 - 20 gadiem. Paralēli filmai tapusi melnbalta aptaujāto cilvēku portretu galerija.
Rihards Pīks un Gunārs Binde ar videokameru plecā un fotoaparātu pie acs 2006. gada vasarā un rudenī apbraukāja Latviju -- Balvus, Sabili, Talsus, Aizkraukli, Tomi, Rēzekni, Preiļus, Skulti, Rīgu -- lūdzot cilvēkiem iztēloties Latviju un Eiropu pēc 15-20 gadiem.

Latvijas nākotni mūsu līdzcilvēki redz gaišās krāsās un kopsakarā ar savu dzīvi, "pēc 10-15 gadiem Latvija noteikti būs viena no Eiropas Savienības attīstītākajām valstīm", "padomju laika celtnes tiks uzfrišinātas" un "mūsu pilsētā būs vēl viens apļveida krustojums".

Par Eiropas nākotni priekšstats ir abstraktāks. Daži uzskata, ka "Eiropa nav krīzes situācijā, bet drīzāk savas identitātes meklējumos". Citi paredz, ka "tā pletīsies, pletīsies, līdz uzsprāgs kā burbulis." Taču visi atzīst, ka "uz šo brīdi Eiropas Savienība ir pasaulē vērā ņemams spēks."

Projekta ideja radusies laikā, kad pēc Francijas un Nīderlandes "nē" Eiropas Konstitūcijai dalībvalstu līderi nolēma uzklausīt iedzīvotāju domas par Eiropas nākotni. Taču politiķiem bieži trūka padoma, kā šos iedzīvotāju viedokļus apkopot.

Casablankā Pīks no ledusskapja nevilks sasalušo Konstitūciju, bet gan cienās ar sava vīna pagraba labāko kolekciju.
Klubs Casablanca atrodas Doma laukumā, Smilšu ielā 1/3
Plašākai informācijai: EP deputāta Riharda Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis, mob. tel.26552353, epasts: rpiks-assistant@europarl.eu.int.  
  
Atbalsta nolīgumu parakstīšanu par īstermiņa vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu ar Krieviju  
Eiropas Parlaments šodien bez grozījumiem atbalstīja priekšlikumus Padomes lēmumiem slēgt divus nolīgumus ar Krieviju — par īstermiņa vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu. Nolīgumu mērķis ir atvieglot personu ceļošanu, uzlabojot vīzu izsniegšanas procedūras noteiktām ES un Krievijas pilsoņu kategorijām, un nodrošināt nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu. Parlaments nolīgumu slēgšanu atbalstīja saskaņā ar apspriežu procedūru, kurā tam ir konsultatīva loma. Iepriekš, sniedzot atbalstu Padomes lēmumiem komiteju līmenī, deputāti prasīja no ES Padomes un Komisijas paskaidrojumus par, viņuprāt, būtiskiem neatrisinātiem jautājumiem, jo īpaši par sarežģītajām Krievijas vīzu saņemšanas procedūrām ES pilsoņiem un reģistrāciju, kas jāveic ES pilsoņiem, ierodoties Krievijā, ka arī cilvēktiesību garantijām atpakaļuzņemšanā. Uz jautājumiem Eiropas Komisijas un ES Padomes vārdā atbildēja Vācijas Eiropas lietu ministrs Günter GLOSER, apliecinot, ka nolīgumu īstenošanā ES puse vērīgi sekos cilvēktiesību ievērošanai un tam, lai tiktu ievērots savstarpējības princips.

Tatjana ŽDANOKA (Zaļie/ALE) uzstājoties savas politiskās grupas vārdā, norādīja, ka prasība pēc obligātās reģistrācijas, ierodoties Krievijā, rada ievērojamas problēmas ES pilsoņiem, kas uz Krieviju ceļo ar privātajām īstermiņa vīzām. "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi šo problēmu ļoti labi zina pēc savas negatīvās pieredzes, jo daudzi no mums, īpaši krievvalodīgie, uz Krieviju dodas galvenokārt apciemot radus un draugus, kas tur dzīvo." "Diemžēl šāda sistēma ir savstarpēja, jo arī dažas ES dalībvalstis noteiktām trešo valstu pilsoņu kategorijām prasa reģistrēties," atzīmēja deputāte, uzsverot, ka "abām pusēm, Krievijai un ES, nekavējoties jāpieliek pūles, lai atrastu risinājumu, kas būtiski atvieglotu personu kustību starp mūsu valstīm". Tomēr vīzu atvieglošanas nolīgumu slēgšanu Zaļo/ALE grupa atbalsta, vienlaikus saglabājot principiālus iebildumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

"Vīzu atvieglojumu un readmisijas jautājumu atrisināšana ir svarīgs uzdevums, kas veicinātu kopīgu vērtību nostiprināšanos," teica Inese VAIDERE (Nāciju Eiropas grupa). "Tomēr gan diskusijas, gan arī Komisijas un Padomes atbildes apliecina to, ka sarunās ar Krieviju patiesībā nekas nav panākts: ne reģistrācijas procedūra, ne ielūgumu sistēmas vienkāršošana. Tas ir atstāts Krievijas labās gribas ziņā. Nav skaidrs, kāpēc Krievijai dots pārejas periods trešo valstu personu readmisijai. Mūsu 2005. gada maija ziņojumā par ES un Krievijas attiecībām ir uzsvērts, ka Eiropas Parlaments atkārto aicinājumu Krievijai ratificēt robežlīgumu ar Igauniju un parakstīt un ratificēt robežlīgumu ar Latviju bez kavēšanās." Norādot, ka robežu demarkācija un readmisijas līgumu noslēgšana ir priekšnosacījumi vīzu atvieglojumu nolīgumu parakstīšanai un Krievija šajā ziņā nav izrādījusi nekādu iniciatīvu, deputāte pauda viedokli, ka šos nolīgumus atbalstīt nav iespējams — pie tiem vēl ir nopietni jāstrādā.

Nolīgums par īstermiņa vīzām ierobežotām ceļotāju kategorijām

Nolīguma mērķis — veicināt īstermiņa vīzu izsniegšanu noteiktām Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijām: tuviem radiniekiem, uzņēmējiem, oficiālu delegāciju dalībniekiem, studentiem, personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un sporta pasākumos, žurnālistiem, personām, kas apmeklē militārās un civilās apbedījuma vietas, starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu šoferiem.

Ziņojumam pievienotajā paskaidrojumā ziņojuma autore Maria da Assunção ESTEVES (PPE/DE, PT) bija vērsusi uzmanību uz sarežģītajām procedūrām saistībā ar visām Krievijas vīzām un mudināja panākt savstarpīguma principu, atvieglojumus vienādi piemērojot ES un Krievijas pilsoņiem. Paskaidrojumā kā neatbilstīgas principam bija novērtētas prasības pēc papildu atļaujām vai nodevām ieceļošanai noteiktos Krievijas reģionos un uzsvērtas grūtības, ar kādām saskaras žurnālisti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai saņemtu Krievijas vīzas.

Atpakaļuzņemšanas nolīgums

Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Krieviju ir piektais šāda veida nolīgums ar valsti ārpus ES. Šādu nolīgumu mērķis ir galvenokārt preventīvs un pamatojas uz sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Sagatavotais Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Krieviju attieksies uz abu pušu pilsoņiem, trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem. Nolīgumā iekļauti noteikumi par atpakaļuzņemšanas procedūru, izmaksām, datu aizsardzību starptautisko saistību kontekstā. Lai nolīgumu ieviestu praksē, Krievija slēdz divpusējus ieviešanas protokolus ar visām dalībvalstīm.

Abus nolīgumus — par vīzām un par atpakaļuzņemšanu — parafēja 2006. gada 4. aprīlī Maskavā. Nolīgumu parakstīšana būs viens no pirmajiem galvenajiem soļiem ceļā uz vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, par kuras izveidi Krievija un ES vienojās Sanktpēterburgas galotņu sanāksmē 2003. gadā.

Maria da Assunção ESTEVES (PPE/DE, PT)
Ziņojums: EK un Krievijas nolīgums par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu
A6-0029/2007
Ziņojums: Eiropas Kopienas un Krievijas Federācijas nolīgums par atpakaļuzņemšanu
A6-0028/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 14.02.2007.
Balsojums: 15.02.2007.  
  
Iepretim enerģijas cenu pieaugumam Eiropai nekavējoties jārīkojas  
Eiropas Parlaments šodien pieņēma ziņojumu par enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas ekonomiku, aicinot vērienīgi ieguldīt enerģētikas infrastruktūrās un piegādē, veicināt piegādes drošību un veikt pasākumus, kas paaugstina energoefektivitāti. Ja Eiropa nerīkosies, tās atkarība no enerģijas importa pieaugs līdz 71% 2030. gadā, uzsver EP deputāti. "Nekavējoties jārīkojas, citādi Eiropas atkarība no energoresursu importa pieaugs no 50 % līdz 71 % 2030. gadā, no kuriem 94 % būs naftas imports," ziņojumā uzsver Eiropas Parlaments. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka nesenais cenu pieaugums reālajā izteiksmē ir līdzīgs pārmaiņām, kas notika no 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu vidum, tomēr pašreizējais naftas cenu pieaugums atšķirībā no iepriekšējiem ir pastāvīgs — to ietekmē straujais pieprasījuma pieaugums, piemēram, Ķīnā, un augstais patēriņš ASV.

Parlaments uzsver naftas cenu pieauguma jūtamo ietekmi uz ES kā neto naftas importētāju un norāda, ka tas samazina iekšzemes kopprodukta pieaugumu, ieguldījumus, nodarbinātību, palielina spiedienu uz inflāciju, kā arī procentu likmes. Deputāti pauž bažas par mājokļu, apkures un transporta pieaugošo izmaksu sociālajām sekām, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni, nabadzīgām un mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Naftas cenu pieaugums vissmagāk skar dzīvojamo māju nozari un transportu, kas vien patērē 56 % no kopējā naftas izmantojuma ES, atzīmē Parlaments. Deputāti aicina izstrādāt pamatdirektīvu par transporta energoefektivitāti un saskaņot tiesību aktus vieglo automobiļu jomā, tostarp ES līmenī saskaņot automobiļu aplikšanu ar nodokļiem saistībā ar CO2 emisijām.

Parlaments uzsver, ka steidzami jānodrošina taisnīgas naftas cenas iekšzemes enerģijas tirgos un šajā nolūkā būtiska ir infrastruktūras un piegādātāju nošķiršana, kas savukārt veicinās infrastruktūrai nepieciešamās investīcijas.

Attiecībā uz piegādes drošību Parlaments aicina izveidot integrētu ES ārkārtas mehānismu, palielinot minimālo naftas uzkrājumu apjomu ES no 90 līdz 120 patēriņa dienām, kā arī izveidot minimālos gāzes uzkrājumus vismaz 90 dienām. Deputāti izsaka nožēlu, ka Komisija 2007. gada 10. janvāra enerģijas un klimata pārmaiņu integrētajā paketē nepiedāvāja naftas un gāzes ārkārtas krājumu palielināšanu un dalīšanos ar šiem krājumiem.

Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu energoefektivitātes jomā. Tas aicina Komisiju un Padomi izstrādāt detalizētu plānu ES atkarības samazināšanai no naftas importa un pārejai uz tīro enerģiju un atgādina, ka energoefektivitāte parasti ir vislētākais veids, kā samazināt oglekļa dioksīda emisijas un uzlabot energodrošību. Parlaments arī atzīmē, ka ēku atjaunošanas programmas attiecībā uz CO2 emisijas ierobežošanu ir ļoti nozīmīgas energoefektivitātes ziņā.

Uzsverot saskaņotas enerģijas diplomātijas nozīmi, Parlaments aicina "izstrādāt kopēju stratēģiju, lai nodrošinātu un dažādotu piegādi, kā arī tranzīta ceļus, apliecinot solidaritāti ES iekšienē".

Manuel António dos SANTOS (PSE, PT)
Ziņojums: Enerģijas cenas pieauguma makroekonomiskā ietekme
A6-0001/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 15.02.2007.
Balsojums: 15.02.2007.  
  
14.02.2007  
Klimata pārmaiņu iegrožošanai nepieciešami skaidri mērķi  
Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu "Globālo klimata pārmaiņu ierobežošana līdz 2 grādiem pēc Celsija" un ES Padomes pausto nostāju iepriekšējā plenārsesijā, Eiropas Parlaments norāda, ka klimata pārmaiņu iegrožošanai vajadzīgi skaidri un saistoši mērķi Eiropas un starptautiskā līmenī. Secinājumus Parlaments izsaka šodien pieņemtajā rezolūcijā.
Parlaments uzskata, ka ES stratēģijās par klimata pārmaiņām jābūt šādiem galvenajiem mērķiem:

- panākt, lai planētas vidējās temperatūras pieaugums nepārsniedz temperatūru pirmsrūpniecības laikmetā par vairāk nekā 2°C;
- līdz 2020. gadam samazināt emisiju daudzumu par 30 %, salīdzinot ar emisiju līmeni 1990. gadā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu 80 % samazinājumu.

Vēršot uzmanību uz to, ka visvairāk enerģijas patēriņš pieaug transporta nozarē un ka autoceļu transporta emisiju īpatsvars ir aptuveni 25 % no Kopienas CO2 emisiju daudzuma, Parlaments prasa veicināt sabiedrisko transportu. Tas arī atkārtoti prasa, lai aviācijas un jūras transporta radītās emisijas tiktu iekļautas starptautiskajās par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu pēc 2012. gada. Tas uzstāj, lai Komisija noteiktu kā saistošu mērķlielumu - līdz 2012. gadam nepārsniegt 120 g CO2 uz kilometru - jaunajiem vieglajiem automobiļiem, kurus tirgo Eiropas Savienībā.

Sākot ar 2050. gadu, lielākā daļa no ES enerģijas ir jāiegūst no bezoglekļa avotiem vai tā ir jāražo, izmantojot tehnoloģijas bez siltumnīcefekta gāzu emisijām. Parlaments arī aicina Komisiju izvirzīt augstus, taču īstenojamus mērķus īpaši zemu vai nulles CO2 emisiju un CO2 neitrālu energotehnoloģiju izstrādei, lai, sākot ar 2020. gadu, ar to apmierinātu 60 % ES pieprasījuma pēc elektroenerģijas.

Parlaments uzskata, ka energoefektivitāti dalībvalstīs var paaugstināt ar līdzsvarotu nodokļu un maksājumu sistēmu, un aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt iespēju izveidot vienotu ES nodokļu sistēmu, lai veicinātu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām.

Parlaments atbalsta ierosināto partnerību ar Āfriku enerģijas jomā, taču stingri iesaka līdzīgu partnerību izveidot arī ar Ķīnu un Indiju, ka arī šajā jomā stiprināt sadarbību ar Krieviju.

Ievērojami ir jāpasteidzina starptautiskās sarunas par vienošanos laikposmam pēc 2012. gada, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Kioto Protokolu pieņemtajās saistībās nav pārtraukuma starp pirmo un otro posmu.

Parlaments norāda, ka ir iespējama vienlaicīga ievērojama emisiju samazināšana un ekonomiska attīstība, un šie centieni ir pat nepieciešamais ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums turpmākajos gadu desmitos.


Eiropas Parlamenta rezolūcija par klimata pārmaiņām
B6-0045/2007
Balsojums: 14.02.2007.  
  
Aicinājums pavasara Eiropadomei: ES ekonomikai jābūt enerģētiski visefektīvākajai pasaulē  
Gatavojoties 8. un 9. martā paredzētajai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei, Eiropas Parlaments šodien pieņēma savu nostāju par Eiropadomes darba kārtības tematiem — Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikas politiku, cīņu pret klimata izmaiņām un labāku likumdošanu.
Eiropas Parlaments brīdina no riska sašaurināt Lisabonas stratēģiju tikai līdz dažām prioritātēm, kas saistītas ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un labāku regulējumu, un uzsver — izaugsme un nodarbinātība, tāpat kā reformas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijas veiksmei. Parlaments aicina Eiropas Savienību kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē un norāda, ka izšķiroši svarīga nozīme Eiropas izaugsmē ir jauninājumiem.

"Eiropadomes pavasara sanāksmes dienaskārtība ir par absolūti šobrīd nozīmīgāko tematiku Eiropas Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī," debatēs teica Guntars KRASTS (Nāciju Eiropas grupa). Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, deputāts uzsvēra, ka liberalizēts Eiropas enerģijas tirgus ir priekšnoteikums kopējai tirgus konkurētspējai, enerģētikas neatkarībai, ilgtermiņa stabilitātei un jauno dalībvalstu integrēšanai vienotā elektrības un gāzes tirgū. G. Krasts norādīja, ka enerģētikas politikai visdrīzākajā laikā jākļūst par Eiropas Savienības drošības politikas sastāvdaļu un dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju piegādes un tranzītu maršrutu jomā. "Nav atliekama arī pastāvīga dialoga izveide ar enerģijas patērētājvalstīm un piegādātājvalstīm, lai novērstu pieaugošo globālo disbalanšu un nestabilitātes veidošanos. Attiecībās ar galveno gāzes piegādātāju Eiropai — Krieviju — ir jāpanāk, ka tā ratificē Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu. Turklāt šajā jautājumā Komisijas un dalībvalstu viedokļiem nebūtu pieļaujams atšķirties," sacīja deputāts.

Izglītība, darba tirgus, jauninājumi

Parlaments uzskata, ka darba tirgus reforma jāveic, saskaņojot nozares prasības pēc lielākas elastības ar darba ņēmēju prasībām pēc lielākas drošības. Deputāti atzīmē, ka Eiropas Savienībā trūkst kvalificēta darbaspēka un mudina dalībvalstis intensīvāk strādāt, lai radītu nodarbinātības iespējas un lai palielinātu jauniešu, sieviešu un gados vecāku darba ņēmēju īpatsvaru darba tirgū, piemēram, samazinot jauna uzņēmuma darbības uzsākšanai vajadzīgo laikposmu, palielinot ieguldījumus bērnu un cita veida aprūpes sistēmās, turpinot samazināt nodarbinātībai piemērojamo nodokļu slogu, ieguldot izglītībā un zinātnē, labāk līdzsvarojot izglītības sistēmu un jauno darba tirgu vajadzības, kā arī cīnoties pret atstumtību un jebkāda veida diskrimināciju.

Parlaments uzsver, ka ES ekonomikai, lai tā būtu konkurētspējīga pasaules mērogā, ir nepieciešams dinamisks iekšējais tirgus: "Tagad, kad galīgajā lasījumā ir pieņemta Direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū, Komisijas pienākums ir sniegt dalībvalstīm norādījumus un uzraudzīt, kā minētā direktīva tajās tiek īstenota."

Parlaments atkārto citos gadījumos pausto nostāju, ka svarīgs mērķis ir panākt pētniecības finansējumu 3 % apjomā no IKP.

Ilgtspējīga enerģētikas politika

Parlaments pauž pārliecību, ka Lisabonas stratēģija tikai tad var būt veiksmīga, ja tiks īstenoti centieni izveidot kopēju enerģētikas politiku. Tas atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai, kā arī aicina izstrādāt kopīgu stratēģiju piegāžu un tranzīta maršrutu nodrošināšanai un dažādošanai, tādējādi apliecinot solidaritāti ES iekšienē. Parlaments arī prasa, lai dalībvalstis un Savienība pieprasa Krievijai parakstīt un ratificēt Tranzīta protokolu, kā arī ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu.

Videi nekaitīga enerģētikas politika

Parlaments mudina Eiropadomi atbalstīt Komisijas ierosināto rīcības plānu un norāda, kādi punkti tajā obligāti jāiekļauj:
par 30% ES samazināt CO2 izmešus līdz 2020. gadam;
ES mērķis - līdz 2020. gadam uzlabot energoefektivitāti vismaz par 20 %;
līdz 2050. gadam CO2 izmešus samazināt par 60-80 %;
jāveic ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma, lai veicinātu ieguldījumus tādā ekonomikā, kur emisijām ir mazs oglekļa saturs;
mērķis līdz 2020. gadam 25 % enerģijas iegūt no neizsīkstošiem resursiem;
skaidrāks enerģijas ražošanas nošķīrums no enerģijas piegādes;
pasākumi, lai izveidotu trūkstošos enerģijas piegādes starpsavienojumus un stimulētu investīcijas un inovāciju;
regulatoru neatkarība;
turpmāko septiņu gadu laikā vismaz par 50% palielināti gada izdevumi pētniecībai enerģijas jomā;
vienota pozīcija attiecībās ar trešām valstīm.

Parlaments atzīst, ka klimata pārmaiņas rada nopietnas vides problēmas, un mudina ES valstu un valdību vadītājus līdz nākamā gada beigām vienoties par saistošu mērķi 2020. gadam attiecībā uz CO2 emisijām, kā arī orientējošu mērķi šajā jomā 2050. gadam.

Aicinot līdz 2020. gadam nodrošināt, ka ES ekonomika vēl aizvien ir enerģētiski visefektīvākā pasaulē, Parlaments arī norāda, ka jaunajās enerģētikas politikās galvenajām rūpēm ir jābūt par patērētājiem.

Parlaments arī norāda, ka ES neatrisinās savas ekonomikas un nodarbinātības problēmas, "ja aktīvi neiesaistīsies gan dalībvalstu parlamenti, gan Eiropas līmeņa parlaments".

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ieguldījumu Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju
B6-0048/2007
Balsojums: 14.02.2007.  
  
Pieņemts galīgais EP ziņojums par iespējamajām nelegālajām CIP darbībām Eiropas teritorijā  
Eiropas Parlaments šodien, 14.februārī, ar 382 balsīm par, 256 pret, un 74 atturoties, pieņēma galīgo ziņojumu par CIP iespējamo darbību Eiropas valstu teritorijā, lai pārvadātu vai turētu apcietinājumā gūstekņus, ko tur aizdomās par terorismu. Parlaments ziņojumā kritizē daudzu dalībvalstu un ES Padomes nepietiekamo sadarbību ar EP īpaši izveidoto pagaidu komiteju un sagaida, ka ES Padome izdarīs spiedienu uz visām iesaistītajām valdībām, lai tās sniegtu pilnīgu informāciju
Eiropas Parlaments ziņojumā "nosoda to, ka daudzas dalībvalstis un Eiropas Savienības Padome nesadarbojās ar pagaidu komiteju" un uzsver, ka "dalībvalstu un it īpaši Padomes, un tās prezidentūru rīcība ievērojami atpaliek no tā līmeņa, kādu Parlamentam ir tiesības sagaidīt". Parlaments arī nosoda "ārkārtas pārsūtīšanas kā nelikumīgu līdzekli, ko ASV izmantoja cīņā pret terorismu", un to, ka "vairākos gadījumos šo metodi atzina un noklusēja dažu Eiropas valstu slepenie dienesti un valdības iestādes".

Atgādinot ES Līgumā noteiktos cilvēktiesību un pamattiesību principus, Parlaments "sagaida, ka Padome izdarīs spiedienu uz visām iesaistītajām valdībām, lai Padome un Komisija saņemtu pilnīgu un visaptverošu informāciju, un vajadzības gadījumā nekavējoties sāks uzklausīšanas un pasūtīs neatkarīgu izmeklēšanu".

"Laikā no 2001. gada beigām līdz 2005. gada beigām Eiropas gaisa telpā ir notikuši vismaz 1245 CIP organizēti lidmašīnu reisi vai nolaišanās Eiropas lidostās," norādīts ziņojumā, paskaidrojot: "No vienas puses, iespējams, ir bijis vairāk CIP lidmašīnu reisu, nekā apstiprināja pagaidu komitejas veiktā izmeklēšana, bet, no otras puses, ne visus šos lidmašīnu reisus izmantoja ārkārtas pārsūtīšanai." Parlaments arī "pauž nopietnas bažas, ka dažos gadījumos pagaidu slepenās apcietinājuma vietas Eiropas valstīs varēja atrasties ASV karabāzēs".

Vērtējot liecināt aicināto valstu ieguldījumu, Parlaments kritizē Austrijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Polijas un Portugāles nevēlēšanos sadarboties; ziņojumā arī sīki izklāstītas iegūtās ziņas par iespējamajiem nelegālas izdošanas vai gaisa telpas izmatošanas gadījumiem, kur iesaistītas Vācija, Zviedrija, Spānija, Īrija, Grieķija, Kipra, Dānija, Rumānija, kā arī Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina.

Ziņojumā noradīts, ka ES pretterorisma koordinators Gijs de Vrīss (Gijs de Vries) "nespēja sniegt pienācīgas atbildes uz pagaidu komitejas jautājumiem", un "ES Padomes ģenerālsekretārs un KĀDP augstais pārstāvis Havjers Solana (Javier Solana) nespēja papildināt informāciju, kura jau bija pagaidu komitejas rīcībā".

Komitejas paveiktais

Pagaidu komiteju izveidoja 2006. gada 18. janvārī, lai secinātu, vai CIP izmantojusi Eiropas valstis, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, ko tur aizdomās par terorismu.


Komiteja rīkojusi:

· 33 komitejas sanāksmes;

· 7 komitejas delegācijas oficiālas vizītes (Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ASV, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Polijā un Portugālē);

· aptuveni 200 personu liecības gan komitejā, gan misijās;

· 19 ārkārtas pārsūtīšanas gadījumu izpēti (četru pārsūtīšanas upuru tieši pierādījumi);

Rezolūcijas pagaidu un galīgajam variantam kopā tika iesniegti 700 grozījumi.

CIP darbības izskatīšanai izveidotās komitejas darbā piedalījās 46 pastāvīgie locekļi. Tieši tikpat daudz EP deputātu komitejā darbojās kā aizstājēji, starp kuriem ir divi Latvijas deputāti: Ģirts Valdis KRISTOVSKIS (UEN) un Rihards PĪKS (PPE/DE).

Giovvani (Claudio) FAVA (PSE, IT)
Gala ziņojums: Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus
A6-0020/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 13.02.2007.
Balsojums: 14.02.2007.  
  
13.02.2007  
Sieviešu tiesību ievērošana Turcijā — obligāts priekšnosacījums dalībai ES  
"Tiesiskais regulējums sieviešu tiesību jomā ir visumā apmierinošs", bet "tā īstenošana joprojām ir nepilnīga," Eiropas Parlaments secina ziņojumā par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Parlaments uzsver — cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību ievērošana ir obligāts priekšnosacījums Turcijas dalībai ES.
Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies Turcijas un Eiropas Savienības pievienošanās sarunu aktīvā fāze, tomēr pauž nožēlu par Turcijas reformu procesa palēnināšanos pēdējā gada laikā, kā arī par pastāvīgajām problēmām sieviešu tiesību jomā.

Vērtējot Turcijas tiesību aktus un to īstenošanu praksē, Parlaments pauž nožēlu, ka Turcijas dienvidaustrumu daļās meiteņu dzimšana netiek reģistrēta, tāpēc mudina Turcijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu reģistrēti visi bērni. Nereģistrēšana traucē cīņā pret piespiedu laulībām, kā arī goda aizsargāšanas noziegumiem, jo upuriem nav nekādas oficiālas identitātes, skaidrots ziņojumā.

Atzīmējot, ka vardarbība pret sievietēm joprojām ir problēma, Parlaments nosoda vardarbības gadījumus pret sievietēm, tostarp goda slepkavības, vardarbību ģimenē, piespiedu laulības un poligāmiju. Tas aicina Turcijas valdību un Komisiju cīņai ar vardarbību piešķirt prioritāti un atvērt īpašus augstas drošības patvērumus, arī valsts dienvidaustrumos.

Būtisks šķērslis Turcijas sievietēm panākt savu tiesību ievērošanu ir pieeja darbam un izglītībai. Saskaņā ar ANO Bērnu fonda aplēsēm katru gadu ap 600 000 līdz 800 000 meiteņu, kuras ir sasniegušas obligāto vecumu skolas gaitu uzsākšanai, no skolas apmeklēšanas attur viņu ģimenes, vai arī viņām liegta iespēja apmeklēt skolas loģistisku grūtību dēļ. Sieviešu līdzdalības līmenis darba tirgū ir mazāks nekā 25 %, salīdzinājumam — vidējā sieviešu nodarbinātība ES-25 ir 55 %.

Parlaments pauž satraukumu par Eiropas Komisijas novēroto, ka sievietes vēl joprojām ir neaizsargātas pret diskriminējošām praksēm, lielākoties izglītības trūkuma un augstā analfabētisma līmeņa dēļ, tāpēc uzsver — jāturpina centieni, kas veicinātu sieviešu tiesības uz izglītību.

Atzīmējot, ka sieviešu politiskās līdzdalības līmenis Turcijā ir pārāk zems, deputāti uzsver, ka sieviešu diskrimināciju dažkārt vislabāk var mazināt ar pozitīvas diskriminācijas pagaidu pasākumiem. Parlaments arī mudina Turcijas politiskās partijas, sākot jau no nākamajām vēlēšanām 2007. gadā, iekļaut vēlēšanu sarakstos vairāk sieviešu kandidatūru.

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 522 balsīm par, 15 pret, 53 atturoties.

Emine BOZKURT (PSE, NL)
Ziņojums: Sieviešu loma Turcijas sociālajā dzīvē, ekonomikā un politikā
A6-0003/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 12.02.2007.
Balsojums: 13.02.2007.  
  
Jānosaka saistoši mērķi atkritumu daudzuma samazināšanais  
Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".
Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt.

Ražotāja atbildība

Parlaments pieņēma grozījumu, kurā prasīts dalībvalstīm noteikt ražotāja atbildību, piemēram, pieņemot atkritumus atpakaļ, informējot patērētājus, par to cik lielā mērā produkts pārstrādājams, prasot izmantot materiālus, kas mazinātu atkritumu daudzumu, darītu tos mazāk kaitīgus, izveidojot iekārtas, kas ļautu produktus izmantot otrreiz, kā arī nodrošinātu produktu dalītu savākšanu.

Parlaments arī prasa direktīvā nepārprotami atsaukties uz "piesārņotājs maksā" principu: dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic to citam uzņēmumam.

Pasākumu hierarhija

Pašreizējās ES atkritumu politikas pamatā ir atkritumu hierarhijas jēdziens, un Parlaments saistošo hierarhiju vēlas atjaunot arī jaunajā direktīvā. Hierarhija paredzētu, ka dalībvalstīm pasākumi atkritumu mazināšanai un lietderīgai izmantošanai jāizvēlas saskaņā ar šādu prioritāru secību:

1) pasākumi, lai novērstu un samazinātu atkritumu rašanos,
2) lai atkritumus atkārtoti izmantotu,
3) lai atkritumus pārstrādātu,
4) lai veiktu citas reģenerācijas darbības,
5) lai atkritumus apglabātu drošā un videi nekaitīgā veidā.

Dalībvalstis no hierarhijas tomēr varētu atkāpties, ja aprites cikla izvērtējums, izmaksu un guvumu analīze skaidri parādītu, ka alternatīva apstrādes iespēja dod labākus rezultātus. Komisija uzskatīja, ka pašreizējā hierarhija nav jāuzskata par negrozāmu likumu, jo īpaši tādēļ, ka dažādas metodes var atšķirīgi ietekmēt vidi. Tā vietā Komisija ieteica noteikt dalībvalstīm pienākumu veikt pasākumus, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos, mazinātu to kaitīgumu un izmantotu tos lietderīgi.

Parlaments arī iesaka direktīvā precizēt vairākas definīcijas. Ar pārstrādi saprot materiālu vai vielu atkārtotu apstrādi tā, ka tie rada vai tiek iekļauti jaunos produktos. Tā atšķiras no atkārtotas izmantošanas, kas ļauj produktus un to atkritumus izmantot vēlreiz, bez iepriekšējas apstrādes. Saskaņā ar Parlamenta pieņemto grozījumu reģenerācija ir atkritumu apstrāde, kas atbilst vairākiem kritērijiem, tostarp efektivitātes kritērijiem, un kuras rezultātā atkritumi aizstāj citus resursus, samazinot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

Jaunajā direktīvā, kuras pamatā ir atjaunināta 1975. gada Pamatdirektīva, iekļauta arī direktīva par bīstamu atkritumu apsaimniekošanu un direktīva par atkritumeļļām.

Atkritumu pārstrādes tematiskā stratēģija

Kopā ar direktīvu Parlaments izskatīja Tematisko stratēģiju atkritumu pārstrādei Eiropas Savienībā.

Atkritumu pārstrādes tematiskā stratēģija ir viena no septiņām stratēģijām Sestajā Kopienas vides rīcības programmā. Eiropas Parlaments Stratēģijas novērtējumā uzsver prasības par kvantitatīviem un kvalitatīviem mērķiem atkritumu daudzuma mazināšanai — tās deputāti izteica arī, izskatot Direktīvu par atkritumiem.

Parlaments aicina Komisiju sagatavot jaunas iniciatīvas, rosinot sagatavot konkrētus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus produktu politikas, ķīmisku vielu politikas un ekodizaina jomās; pārskatīt atkritumu sadedzināšanas direktīvu; izstrādāt atsevišķas direktīvas par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, celtniecības atkritumiem un būvgružiem, un notekūdeņu dūņām; pārskatīt Poligonu direktīvu.

Atkritumu daudzums ES aug ar lielākiem tempiem nekā tās iekšzemes kopprodukts, uzsvērts Stratēģijā. Eiropas Savienība pārstrādā mazāk nekā trešdaļu atkritumu, un joprojām pārāk liels to daudzums nonāk atkritumu poligonos, lai gan to izmantošana ir starp videi visnelabvēlīgākajam apsaimniekošanas metodēm. Šobrīd ES sadzīves atkritumi tiek likvidēti, apglabājot poligonos (49 %), sadedzinot (18 %), pārstrādājot un kompostējot (33 %).

Eiropas Savienība gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem tas nozīmē 3,5 tonnas atkritumu gadā uz cilvēku. Šim skaitlim jāpievieno 700 miljoni tonnas, ko rada lauksaimniecība. Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija prognozē — ja nekas netiks darīts, līdz 2020. gadam Eiropa radīs par 45 % vairāk atkritumu nekā 1995. gadā.

Caroline F. JACKSON (PPE/DE, UK)
Ziņojums: Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana
A6-0466/2006
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 12.02.2007.
Balsojums: 13.02.2007.

Johannes (Hans) BLOKLAND (IND/DEM, NL)
Ziņojums: Tematiskā stratēģija atkritumu pārstrādei
A6-0438/2006
Procedūra: iniciatīva
Debates: 12.02.2007.
Balsojums: 13.02.2007.  
  
Hanss-Gerts Poterings: "Eiropas Savienībai ir vajadzīgs jauns izrāviens"  
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss-Gerts Poterings (Hans-Gert POETTERING, (PPE-DE, DE)) ievaduzrunā šodien iepazīstināja ar darba prioritātēm savā pilnvaru laikā. Priekšsēdētāja skatījumā Parlamenta un visas Eiropas Savienības galvenie uzdevumi nākamajos divarpus gados būs aizstāvēt Eiropas vērtības, veikt pamatīgas pārvaldes reformas un ar dialogu starp kultūrām un reliģijām veicināt iecietību un partnerību.
Priekšsēdētājs īsi atskatījās uz savu Eiropas Parlamenta deputātu karjeru, kas sākās 1979. gadā. Viņaprāt, vislielākais sasniegums — ir izdevies pārvarēt Eiropas sašķeltību: "Mūsu kopējās vērtības uzvar. Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas dalība Eiropas Savienībā no 2004. gada 1.maija un Bulgārijas un Rumānijas līdzdalība no šā gada 1.janvāra un apvienotās Vācijas dalība no 1990. gada 3.oktobra man vienmēr būs mūsu paaudzes lielākais brīnums."

Aizstāvēt Eiropas vērtības

Eiropas vērtības pamatā balstās cieņā pret cilvēku. Eiropas Savienībai tās būs jāievēro ne vien pašmājās, bet arī arējās attiecībās: "Mēs neesam pasaules skolotāji, taču mūsu priekšstati par cilvēku un mūsu vērtības būs pārliecinošākas citiem, ja paši dzīvosim saskaņā ar tām. Tas ļoti konkrēti ietekmē mūsu politiku:

• Mēs vēlamies partnerību ar rīcībspējīgu un demokrātisku Krieviju. Tāpēc no Krievijas iestādēm mēs sagaidām ievērojamus pūliņus, lai taisnīgai tiesai nodotu slepkavas, kas nogalināja Annu Poļitkovsku — cilvēku, kas savā zemē tik daudz darījis preses brīvības labā.

• Mēs nekad neaizmirsīsim, ka bez Amerikas Savienotajām Valstīm nebūtu uzvarēts nedz nacionālsociālisms, nedz padomju komunisms. Taču saviem amerikāņu draugiem mēs arī sakām — Gvantanamo nav savienojams ar eiropeiskajiem tiesiskās kārtības principiem.

• Mēs sargājam cilvēka dzīvību. Ja kāds, — piemēram, lielas kultūras tautas valsts prezidents — noliedz holokaustu, kas ir briesmīgākais no visiem noziegumiem, tad mums tam nepārprotami jāstājas pretim, lai atkal nepieredzētu jauna holokausta šausmas.

• Mēs esam pārliecināti — cilvēki Izraēlā un Palestīnā ir pelnījuši vienādu cieņu. Tāpēc mēs atbalstām gan Izraēlas valsts tiesības pastāvēt, gan palestīniešu tautas tiesības dzīvot pašiem savā valstī.

• Mēs esam to pusē, kuri par brīvību un demokrātiju cīnās ar mierīgiem līdzekļiem. Tāpēc paužam solidaritāti ar mūsu Saharova balvas ieguvēju Aleksandru Miļinkēviču un viņa domubiedriem, kuri cīnās par brīvu un demokrātisku Baltkrieviju, kurā nebūtu baiļu un apspiešanas [..]."

Viens no Eiropas galvenajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē būs nodrošināt tās iedzīvotāju drošību: radot darba vietas un sociālo drošību, stājoties pretī klimata pārmaiņām, risinot kopējas energoapgādes uzdevumus un organizējot imigrācijas politiku, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības.

Priekšsēdētājs atzīst: "Mēs nevaram iegūt drošību, cīnoties ar globalizāciju. Mums drošība jārada, stiprinot savu konkurētspēju un vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli."

Priekšsēdētājs uzsvēra arī plašsaziņas līdzekļu ieguldījumu Eiropas ideju skaidrošanā un vērsās pie plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši televīzijas sabiedrībām, lai tās aktīvāk informētu par Eiropas norisēm.

Reformas

"Eiropas Savienībai ir vajadzīgs jauns izrāviens, ir vajadzīga atjaunošanās," pievēršoties reformām, teica priekšsēdētājs. "Mūs pašus vērtēs pēc tā, vai mums izdosies vienotās Eiropas idejas jauno pamatu ievirzīt ilgstoši labā un drošā ceļā. No mums — politiķiem — gaida spēju uzņemties vadību."

Priekšsēdētājs uzsvēra — jāpārvar iespaids, ka Eiropas politikai ir tikai tehniskas funkcijas, ka tai nav skata nākotnē un jēgas konteksta: "Iecerot kādu Eiropas tiesību aktu, mums arvien jājautā — vai tas kalpo cilvēkiem un videi? Vai tas ir vajadzīgs, ja ievērojam subsidiaritātes principu? Vai tas stiprina mūsu konkurētspēju? Vai tas samazina birokrātiju un izmaksas?"

Lai motivētu iedzīvotājus piedalīties Eiropas kopējos projektos, priekšsēdētājs ierosina izveidot Eiropas Parlamenta balvu un "Eiropas vēstures māju: "Tam nevajadzētu būt garlaicīgam, sausam muzejam, bet vietai, kur varētu gan glabāt mūsu atmiņas par Eiropas pagātni un Eiropas apvienošanas darbu, gan vienlaikus tai jābūt atvērtai visiem esošajiem un nākamajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai turpinātu veidot Eiropas identitāti."

Pievēršoties Konstitucionālā līguma nākotnei, priekšsēdētājs atzina: "Mēs nedrīkstam ļauties šaubām — Eiropas Parlaments atbalsta Konstitucionālo līgumu [..] 2007. gada 25. marta Berlīnes "Deklarācija par Eiropas nākotni" šajā ceļā var iezīmēt jaunu un svarīgu pavērsienu. Deputāts atgādināja — Konstitucionālo līgumu ir parakstījušas visu 27 valstu valdības, protams, jārespektē arī referendumu rezultāti. Svarīgi, pēc priekšsēdētāja domām, būtu reformas virzīt tā, lai tās nevis sašķeltu, bet vienotu.

"Eiropas Parlamentam jābūt gatavam reformēt arī pašam sevi," teica priekšsēdētājs, norādot, ka nākamajās dienās viņš iesniegs frakciju priekšsēdētājiem priekšlikumu par plašu Eiropas Parlamenta darba reformu.

Kultūru dialogs

Parlamenta priekšsēdētājs savā pilnvaru laikā aicinās izvērst kultūru dialogu: "Eiropas nākotne daudzējādā ziņā ir atkarīga no tā, kā Eiropas Savienībā izdosies sadzīvot dažādām kultūrām un reliģijām un kā izdosies sadzīvot ar mūsu kaimiņiem, pirmkārt, arābu un islāma pasaulē. [..] Eiropas Parlamentam jāiedrošina un jāatbalsta Eiropas pilsoniskās sabiedrības paraugi, kas sekmē kultūru dialogu".

Dialogam būtu jābalstās uz iecietību un patiesību, ņemot vērā, ka iecietība nenozīmē patvaļu.

Noslēguma priekšsēdētājs uzsvēra — Parlamenta darba mēraukla pilnvaru termiņa beigās būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

DEBATES

ES Padome

ES Padomē prezidējošās Vācijas kanclere Angela Merkela norādīja — prezidentūra darīs visu, lai izveidotu grafiku, kas ļaus 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas iedzīvotājiem izvērtēt, par kādu Eiropu viņiem balsot. Atbildot uz priekšsēdētāja teikto par prioritātēm ārējo attiecību jomā viņa izteica cerību, ka līdz maijam, kad paredzēta galotņu sanāksme ar Krieviju, būs izdevies panākt attīstību sarunās par Partnerattiecību nolīgumu. Kanclere arī atbalstīja priekšsēdētāja viedokli par to, cik būtisks ir kultūru dialogs, un reformas, lai uzlabotu likumdošanu.

Politiskās grupas

Priekšsēdētāja pārstāvētās politiskās grupas Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas (PPE-DE) priekšsēdētājs Joseph DAUL (Francija) izteica atbalstu H. G. Poteringa prioritātēm, uzsverot — starp galvenajiem Eiropas uzdevumiem ir mobilizēt iedzīvotājus un panākt vienotību. PPE-DE grupas vadītāja skatījumā izklāstītās EP priekšsēdētāja prioritātes arī atbilst pilsoņu vajadzībām. Kultūru dialogs ir nepieciešams, lai izskaustu rasismu un tolerances trūkumu.

"Jūsu runa bija tāda, zem kura var parakstīties viss Eiropas Parlaments," atzina Sociāldemokrātu grupas (PSE) priekšsēdētājs Martin SCHULZ (Vācija). Viņš norādīja — priekšsēdētāja pilnvaru laiks sakrīt ar izšķirošu posmu: reformas vai nu izdosies vai neizdosies. Arī PSE grupas skatījumā ļoti svarīgs ir kultūru un reliģiju dialogs, taču vērtējot pagātni un Eiropas ceļu uz panākumiem, jāuzsver nevis ASV, bet gan Polijas, Ungārijas un Baltijas valstu iedzīvotāju ieguldījums — deputāta skatījumā viņi, nevis ASV, bija tie, kas uzvarēja komunismu un totalitārismu.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ALDE priekšsēdētājs Graham WATSON (Apvienotā Karaliste) aicināja turpmākajos divarpus gados īpaši uzsvērt pasākumus, kas palielinās Eiropas Parlamenta ietekmi. Deputāts aicina EP rīkot sēdes katru nedēļu, panākt, lai Parlamentam būtu jaunas pilnvaras atsaukt likumdošanas aktus un tos labāk kontrolēt. Koplēmuma procedūra, viņaprāt, vajadzīga visos lēmumos, pretējā gadījumā ES nenodrošina demokrātisko pārraudzību.

Nāciju Eiropas grupas (UEN) priekšsēdētājs Brian CROWLEY (Īrija) atzina: "Runa bija lieliska, manuprāt, vislabākā ko esmu dzirdējis šajā parlamentā." Deputāts uzsvēra: "Eiropas pilsoņiem ir apnikušas tukšās runas par iestāžu reformām, viņi grib redzēt konkrētus risinājumus problēmām, kas viņus skar tieši. Kancleres A. Merkelas klātbūtne uzrunā, viņaprāt, liecinājusi par Parlamenta pieaugošo nozīmi.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas (Zaļie/ALE) priekšsēdētāja Monica FRASSONI (Itālija) uzskata, ka galvenais Eiropas uzdevums ir izkļūt no strupceļa sarunās par Konstitucionālo līgumu. Viņa aicināja priekšsēdētājam būt aktīvam, cīnoties par Parlamenta tiesībām, savukārt, runājot par iecietību, nenonākt galējībās, pieļaujot, ka noziegumi netiek sodīti. "Jums Parlaments arī jāpadara zaļāks — ne politiskā, bet vides aizsardzības nozīmē," aicināja deputāte.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas (GUE/NGL) priekšsēdētājs Francis WURTZ (Francija) norādīja: "Visi var piekrist, ka ES pamatīgi jāreformē, bet ne visiem ir vienādas domas par to, kā tas jādara." Deputāts aicināja priekšsēdētāju organizēt jaunu dialogu ar pilsoņiem, lai ņemtu vērā viņu bažas.

Neatkarības un demokrātijas grupas (IND/DEM) pārstāvis Jens-Peter BONDE (Dānija) norādīja, ka reformu rezultātā likumdošanai vajadzētu nodrošināt lielāku efektivitāti. Lielākas tiesības jāparedz Eiropas Kopienu tiesai, vairāk jāņem vērā vēlētāju viedoklis un ES jādara pārskatāmāka. "Referendumus varbūt vajadzētu rīkot biežāk," teica deputāts.

"Jūs runājāt par Konstitucionālā līguma izgāšanos ka īstermiņa neveiksmi, taču, iespējams, ja referendums tiktu rīkots visā ES, noraidījums būtu vēl pārliecinošāks," norādīja grupas "Identitāte, tradīcijas un suverenitāte" priekšsēdētājs Bruno GOLLNISCH (Francija).

Pie grupām nepiederošā deputāte Irena BELOHORSKÁ (NI, SK) norādīja: "Ja Konstitucionālais līgums netiks ratificēts, tas iedragās ticību ES." Atsaucoties uz priekšsēdētāja piesauktajām kopīgajām Eiropas vērtībām, deputāte aicināja vairāk ņemt vērā mazākas politiskās grupas, piemēram, sadalot amatus Eiropas Parlamenta komitejās, un taisnīgāk organizējot administrācijas darbu.  
  
12.02.2007  
Atklāj Eiropas Parlamenta plenārsesiju Strasbūrā  
Eiropas Parlaments 12. februārī Strasbūrā atklāja kārtējo plenārsesiju. Tās darba kārtībā — pirmais lasījums direktīvai par atkritumiem, ziņojums par CIP iespējamo darbību Eiropas teritorijā, rezolūcijas par klimata izmaiņām un par Lisabonas procesu saistībā ar gaidāmo Eiropadomes pavasara sanāksmi. Otrdien plkst.10.00 Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Poterings iepazīstinās ar savām darba prioritātēm nākamajos divarpus gados, debatēs piedaloties kanclerei A. Merkelai un EK priekšsēdētājam Ž.M. Barozu.
Izmaiņas darba kārtībā

Izmaiņas otrdien, 13.februārī
Debates par gatavošanos Eiropadomes pavasara sanāksmei notiks otrdien plkst. 15.00-17.30, nevis trešdien, kā bija paredzēts iepriekš. Debates par Michael GAHLER (PPE/DE, DE) ziņojumu par finanšu atbalstu jaunatīstības valstīm pārceltas uz trešdienas pēcpusdienu. Debates par Klaus-Heiner LEHNE (PPE/DE, DE) ziņojumu saistībā ar Eiropas privātsabiedrības statūtiem pārceltas uz ceturtdienas pēcpusdienu.
Izmaiņas trešdien, 14. februārī
Plkst. 9.00-11.20 notiks debates par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus. Sākotnēji tās bija plānotas otrdien. Balsošana notiks plkst. 11.30-11.50 un atsāksies plkst.12.30, pēc svinīgās sēdes. Darba kārtībā iekļautas debates un rezolūcija par stāvokli Darfūrā.

SVARĪGĀKAIS PLENĀRSESIJĀ

Pirmdien, 12. februārī

Plenārsesija sāksies plkst. 17.00, Parlamentam pievēršoties direktīvai, ar ko Eiropas Kopienā izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru (INSPIRE). Par direktīvas redakciju ES Padome un Parlaments jau savstarpēji vienojušies Samierināšanas komitejā.

Parlaments izskatīs divus ziņojumus par atkritumu apsaimniekošanu: par Eiropas Komisijas ierosināto direktīvu par atkritumiem (pirmais lasījums) un Tematisko atkritumu pārstrādes stratēģiju.

Ziņojumā par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja vērš uzmanību uz to, ka ne visas problēmas, kas novērstas Turcijas likumdošanas aktos, izdevies novērst arī praksē. Komiteja prasa, lai sieviešu tiesību ievērošana ir obligāts priekšnosacījums Turcijas dalībai ES.

Pirmdienas vakarā Eiropas Komisija atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem par ierobežojumiem saistībā ar šķidrumu pārvadāšanu gaisa transportā.

Otrdien, 13. februārī

Eiropas Parlamenta jaunais priekšsēdētājs Hans-Gert POETTERING (PPE/DE, Vācija) plkst. 10.00 uzstāsies ar uzrunu, lai iepazīstinātu ar darba prioritātēm savā pilnvaru laikā, kas ilgs divarpus gadus. Debatēs, kas sekos uzrunai, piedalīsies Vācijas kanclere Angela Merkela un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu.

Eiropadomes sanāksme 8. un 9. martā būs veltīta Lisabonas stratēģijai, labākai likumdošanai, enerģētikas un klimata izmaiņu politikai. Parlamenta debates par gatavošanas Eiropadomes sanāksmei notiks otrdien plkst. 15.00, vēlāk pieņemot rezolūciju.

Trešdien, 14. februārī

Parlaments pirms gada izveidoja pagaidu komiteju, lai secinātu, vai CIP izmantojusi Eiropas valstu teritoriju, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus. Savos gala secinājumos komiteja kritizē dalībvalstu un ES Padomes nepietiekamo sadarbību ar komiteju, kā arī Eiropas valstu pasivitāti attiecībā uz CIP darbībām viņu teritorijā.

Atbildot uz ES Padomes un Eiropas Komisijas paziņojumiem iepriekšējā plenārsesijā, Eiropas Parlaments pieņems rezolūciju, paužot savu nostāju par pasākumiem, kas nepieciešami cīņā pret klimata izmaiņām, un izskatīs ziņojumu par enerģijas cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi.

Plkst. 12.00 svinīgā sēdē Eiropas Parlamentu uzrunās Itālijas prezidents Džordžio Napolitāno (Giorgio Napolitano).

Saskaņā ar apspriežu procedūru Parlaments izteiks viedokli par priekšlikumu Padomes lēmumam piešķirt makrofinansiālu palīdzību Moldovai.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ieteiks atbalstīt nolīgumu slēgšanu starp ES un Krieviju par īstermiņa vīzu režīma vienkāršošanu un par atpakaļuzņemšanu. Divos attiecīgajos ziņojumos deputāti tomēr norāda uz nolīgumu projektu nepilnībām un gaida ES Padomes un Komisijas atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, piemēram, par sarežģītajām procedūrām ES pilsoņu ceļošanai uz Krieviju un cilvēktiesību garantijām, īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

Parlaments arī balsos par rezolūcijām saistībā ar Pasažieru datu reģistra nolīgumu ar ASV un SWIFT datu pieejamību ASV iestādēm. Debates par šiem jautājumiem notika iepriekšējā plenārsesijā.

Ceturtdien, 15. februārī

Parlamentā uzstāsies Philippe Maystadt, Eiropas Investīciju bankas prezidents, kas ziņos par EIB darbu 2005. gadā.

Pēcpusdienā plānotas debates par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem: dialogu starp Ķīnas valdību un Dalai Lamas sūtņiem, par Irākas bēgļiem un situāciju Gvinejā.

Plašāk par plenārsesiju.
Plenārsesijas darba kārtība
EP plenārsesijas debates, kurām var sekot tiešraidē  
  
08.02.2007  
EP nākamā plenārsesija Strasbūrā 12.-15.  
EP nākamā plenārsesija Strasbūrā 12.-15. februārī EP priekšsēdētājs Hans Gerts Poterings iepazīstinās ar darba prioritātēm Eiropas Parlamentā viesosies Itālijas prezidents Džordžio Napolitāno Apspriedīs gaidāmo Eiropadomes pavasara sanāksmi Eiropai jāsamazina atkritumu daudzums Dalībvalstis bijušas pasīvas attiecībā uz CIP darbību Eiropas teritorijā Ceļā uz ES un Krievijas nolīgumiem par īstermiņa vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu Cīņa pret klimata izmaiņām Energoresursu cenu pieaugums — "Eiropai nekavējoties jārīkojas" Sieviešu tiesību ievērošana Turcijā — obligāts priekšnosacījums dalībai ES Makrofinansiāla palīdzība Moldovai Aicinās vīna nozares reformu īstenot piesardzīgi Pilni preses relīžu teksti
  
07.02.2007  
Notiks diskusija " Līgums par Konstitūciju Eiropai"  
Piektdien, 9.februārī Eiropas Savienības mājā diskusiju ciklā "Man ir ko teikt!" notiks diskusija par Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Diskusiju rīko Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA) un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā (EPIB).
Pasākuma dalībnieki diskutēs par to, vai ES nepieciešams Līgums par Konstitūciju Eiropai pašreizējā redakcijā, kādas ir alternatīvas un iespējamie risinājumi, kuri ir Latvijai kritiskie punkti un prioritātes. Diskusijā piedalīsies: Eiropas Parlamenta deputāti Rihards Pīks un Ģirts Valdis Kristovskis, politologs Ivars Ījabs, starptautisko tiesību juriste Kristīne Krūma un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Normunds Popens. Diskusiju vadīs žurnāliste un žurnāla "Latvija Eiropas Savienībā" galvenā redaktore Aija Lulle. Pasākumā aicināti piedalīties nozares eksperti, studenti, nevalstisko organizāciju, masu mediju pārstāvji un citi interesenti. Norises vieta - Eiropas Savienības māja Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā, sākums plkst. 15:30. Dalību diskusijā var pieteikt pa tālruni 7212611 vai e-pastu Kristine.Salme@esia.gov.lv. Diskusiju cikls "Man ir ko teikt!" tika uzsākts 2006.gada februārī. Sīkāka informācija par jau notikušajām diskusijām http://www.esia.gov.lv/lv/informacija/diskusijas/.  
  
06.02.2007  
Forums par reģionālo attīstību Valkā un Valgā  
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā (EPIB) šī gada 9. martā organizē pārrobežas pilsoņu forumu par aktuāliem Eiropas Savienības jautājumiem, ieskaitot robežu šķērsošanu un reģionālo attīstību.
Forums tiks organizēts sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem - Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Tallinā, tādēļ paredzēts, ka viena semināra daļa notiks Valgā dienas pirmajā pusē, bet otra - Valkā pēcpusdienā un pievakarē. Forumā piedalīsies Latvijas deputāti EP - dalību jau apstiprinājis Roberts Zīle, kā arī Igaunijas deputāts EP Tunne Kelam. Foruma organizācijai saņemts atbalsts no pilsētas saimniekiem - Valkas pilsētas Domes, kas ierosinājusi sekojošas semināra diskusiju tēmas: Kā Latvijas un Igaunijas iekļaušanās Šengenas līgumā varētu ietekmēt Valkas un Valgas attīstību, ES reģionālās attīstības politika un novadu veidošanās Latvijā, ES finansu atbalsts pārrobežas sadarbībai, Dzelzceļa līnijas Rail Baltica attīstības plāni. Foruma organizācijā iesaistījusies arī NVO "Latvijas - Igaunijas institūts, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu mērķauditoriju no nevalstisko organizāciju sektora un iedzīvotāju vidus. I e s p ē j a m ā dienas kārtība: 12.00 - EP deputātu tikšanās ar Valkas Domes un ar tuvāko pagastu vadības pārstāvjiem 14.00 - seminārs Valgā 17.00-19.00 NVO un tautas forums Valkā  
  
02.02.2007  
Trešā parlamentu tikšanās par Lisabonas stratēģiju Briselē 5. un 6. februārī  
Saeimas deputāti Aija Barča, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dukšinskis un Karina Pētersone 2007. gada 5. un 6. februārī Briselē piedalīsies Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu parlamentu kopīgajā sanāksmē, kas veltīta Lisabonas stratēģijas nākotnei. Stratēģijas sākotnējo mērķi — līdz 2010. gadam Eiropas Savienību padarīt par pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku — dalībvalstis apstiprināja 2000. gadā. Pusceļā, 2005. gadā, rezultāti nebija apmierinoši, un stratēģiju pārskatīja. Sanāksmi vadīs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings un Vācijas Bundestāga priekšsēdētājs Norberts Lammerts. Deputāti piedalīsies trīs darba grupu sanāksmēs, kas veltītas šādiem tematiem:

ilgtspējīga attīstība (Karina Pētersone, LPP/LC); iekšējais tirgus un inovācijas (Jānis Dukšinskis, LPP/LC); cilvēkresursi, izglītība, darba vietu radīšana un sociālie aspekti (Aija Barča (TP), Gundars Daudze (ZZS), Boriss Cilevičs (SC)). Lisabonas stratēģijai veltīta parlamentu tikšanās notiek trešo reizi. Tāpat kā 2005. un 2004. gadā Briselē rīkotās sanāksmes mērķis ir diskusijā iesaistīt dalībvalstu parlamentus, jo izmaiņas nepieciešamas jomās, kur lēmumi jāpieņem valsts līmenī.

Pielikumā darba kārtība un dalībnieku saraksts.

Pamatinformācija un dokumenti:http://www.europarl.europa.eu/webnp/cms/lang/en/pid/29  
  
01.02.2007  
Stereotipi par sievietēm Eiropā vēl nav izskausti  
Šodien pieņemtajā ziņojumā par jaunu sieviešu un meiteņu diskrimināciju izglītības jomā Eiropas Parlaments norāda — neskatoties uz dzimumu līdzsvaru starp augstskolu absolventiem, joprojām ir nepieņemami lielas darba samaksas atšķirības sievietēm un vīriešiem. Parlaments atzīst, ka viens no iemesliem ir sabiedrībā valdošie stereotipi.
Ziņojumā norādīts, ka vidēji sievietes nopelna par 15 % mazāk nekā vīrieši un ka tā cēlonis ir gan tiesību aktu par vienādu darba samaksu nepildīšana, gan virkne strukturālu nevienlīdzību, tādu kā darba tirgus segregācija, atšķirības darba veikšanas modeļos, izglītības un profesionālās apmācības pieejamība, neobjektīva novērtējuma un atalgojuma sistēmas, kā arī stereotipi. "Plašsaziņas līdzekļi turpina izplatīt dzimumu stereotipus, tādējādi veicinot sieviešu tradicionālo tēlu saglabāšanu," teikts dokumentā.

Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai izskaustu sabiedrībā valdošos stereotipus, un uzsver, ka nepieciešams arī pārveidot mācību programmas un skolu mācību grāmatu saturu. Tas iesaka pasniedzēju un citu izglītības darbinieku apmācību virzīt uz līdzsvarotas dzimumu politikas prasību izpildi, kā arī to, lai dzimumu politikas jautājumus iekļautu pasniedzēju apmācības programmās pedagoģijas un citās fakultātēs.

Věra FLASAROVÁ (GUE/NGL, CZ)
Ziņojums: Jaunu sieviešu un meiteņu diskriminācija izglītības jomā
A6-0416/2006
Procedūra: iniciatīva
Debates: 31.01.2007.
Balsojums: 01.02.2007.  
  
Latvijas deputāti Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās  
Eiropas Parlaments 2007. gada 31. janvārī apstiprināja divdesmit komiteju un divu apakškomiteju jauno sastāvu. Sēdēs, kas sekoja tūlīt pēc balsojuma, atjaunotās komitejas ievēlēja priekšsēdētājus un viņu vietniekus. Katrā komitejā ir viens priekšsēdētājs un četri priekšsēdētāja vietnieki.
Izmaiņas gan neskāra Parlamenta delegācijas; jauns sastāvs apstiprināts un jaunas amatpersonas ievelētas tieši Parlamenta komitejās.

Latvijas deputātu dalība Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās Deputāts, politiskā grupa
Komitejas un delegācijas

Georgs ANDREJEVS Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa
Pilntiesīgs loceklis Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja · Delegācija ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komiteja Aizvietotājs* · Delegācija ES un Horvātijas Apvienotajā parlamentārajā komitejā

Valdis DOMBROVSKIS Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa
Pilntiesīgs loceklis Budžeta komiteja Delegācija ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā Aizvietotājs Budžeta kontroles komiteja Ekonomikas un monetārā komiteja Delegācija ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās, kā arī attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju

Guntars KRASTS Nāciju Eiropas grupa
Priekšsēdētāja vietnieks Ekonomikas un monetārā komiteja Pilntiesīgs loceklis Delegācija ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejā Aizvietotājs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja Delegācija attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm

Ģirts Valdis KRISTOVSKIS Nāciju Eiropas grupa
Priekšsēdētāja vietnieks Drošības un aizsardzības apakškomiteja Pilntiesīgs loceklis Starptautiskās tirdzniecības komiteja Delegācija attiecībām ar Magribas valstīm un Arābu Magribas Savienību (ieskaitot Lībiju) Aizvietotājs Ārlietu komiteja Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus Delegācija attiecībām ar Japānu

Aldis KUŠĶIS Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa
Priekšsēdētāja vietnieks Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju Pilntiesīgs loceklis Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja Aizvietotājs Transporta un tūrisma komiteja Delegācija ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komiteja

Rihards PĪKS Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa
Pilntiesīgs loceklis Konstitucionālo jautājumu komiteja Delegācija attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku Aizvietotājs Ārlietu komiteja Budžeta komiteja Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus Delegācija ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejā

Inese VAIDERE Nāciju Eiropas grupa
Pilntiesīga locekle Ārlietu komiteja Cilvēktiesību apakškomiteja Delegācija attiecībām ar Dienvidāfriku Aizvietotāja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja Delegācija ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komiteja

Tatjana ŽDANOKA Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
Pilntiesīgs loceklis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja Delegācija ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejā Aizvietotājs Ārlietu komiteja Cilvēktiesību apakškomiteja Delegācija ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejās

Roberts ZĪLE Nāciju Eiropas grupa
Pilntiesīgs loceklis Transporta un tūrisma komiteja Delegācija Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā Aizvietotājs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi
* EP Reglaments nosaka, ka pastāvīgie aizstājēji ir tiesīgi piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā.  
  
Mudina izvērst cīņu pret aptaukošanos  
Uzsverot, ka Eiropā strauji aug cilvēku skaits, kas cieš no aptaukošanās, un ka slimības, kas saistītas ar lieko svaru, rada 4-7 % no dalībvalstu izdevumiem par veselību, Eiropas Parlaments aicina veselīgu uzturu un cīņu pret aptaukošanos Eiropas Savienībā padarīt par politisku prioritāti. Risinājumi jāmeklē, iesaistot visdažādākās politikas jomas, tomēr tas jādara līdzsvaroti, izvairoties no pārspīlētiem centieniem.
Eiropas iedzīvotāju aptaukošanās izplatās tādā pašā ātrumā kā Amerikas Savienotajās Valstīs 1990. gadu sākumā, un liekais svars vai aptaukošanās Eiropā ir apmēram 27 % vīriešu un 38 % sieviešu, norādīts ar 1. februārī ar 620 balsīm par, 24 pret un, 14 atturoties, pieņemtajā nenormatīvajā ziņojumā.

Ziņojums sagatavots kā Eiropas Parlamenta atbilde uz Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu. Atzinīgi vērtējot Eiropas Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas, Eiropas Parlamenta deputāti aicina aptaukošanās problēmu padarīt par politisku prioritāti, vienlaikus uzsverot — nekādā veidā nedrīkst pieļaut slimības skarto personu diskrimināciju vai stigmatizāciju, kā arī atgādinot — aptaukošanos cita starpā nosaka sociālekonomiskas atšķirības, un aptaukošanās ir biežāk sastopama ģimenēs ar zemu ienākumu un izglītības līmeni. Pārmērīgs liekais svars palielina risku saslimt ar 2. tipa diabētu, sirds, asinsvadu un citām slimībām, kas rada arī sociālekonomiskas sekas — ar lieko svaru saistītām medicīniskām problēmām pašlaik tiek tērēts 4-7 % no dalībvalstu kopējiem izdevumiem par veselību.

Deputāti iesaka visām dalībvalstīm aptaukošanos oficiāli atzīt par hronisku slimību, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem piekļuvi atbilstošai ārstniecībai valsts veselības aprūpes sistēmā.

Uzsverot, ka veselīgi paradumi rodas bērnībā, deputāti iesaka pievērst uzmanību sabalansētām ēdienkartēm skolas ēdnīcās, nodrošināt tam pietiekamu finansējumu no valsts puses un veicināt fiziskās aktivitātes skolās. Tomēr deputāti brīdina pret pārāk lieliem centieniem liekā svara apkarošanā un tai veltītajās kampaņās, norādot, ka bērniem jāsniedz pareizi piemēri, lai novērstu citu ēšanas traucējumu, piemēram, anoreksijas un bulīmijas, izplatību.

Deputāti atgādina — saistības jāuzņemas un jāpilda arī ražotājiem, un atbalsta ideju, ka tirdzniecības automātu uzstādīšanai vidējās izglītības iestādēs jāatbilst veselīga uztura noteikumiem. Parlamenta skatījumā biežās un intensīvās televīzijas reklāmas kampaņas ar bērniem paredzētiem pārtikas produktiem jāuzrauga ES līmenī — tas jāņem vērā, pārskatot Direktīvu par televīziju bez robežām. Televīzija vienlaikus var kalpot kā pedagoģisks līdzeklis par veselīgu uzturu, tas pats attiecas uz radio un internetu.

Deputāti prasa nekavējoties pārskatīt 1990. gada Direktīvu 90/496/EK par pārtikas produktu marķējumu, lai tajā iekļautu vismaz prasību norādīt uzturvielu sastāvu, daudzumu un tauku veidu. Parlaments arī aicina Eiropas Komisiju izstrādāt iepakojuma marķēšanas sistēmu, kas balstītos uz zinātniski pamatotu informāciju.

Atgādinot, ka svara problēmas nav saistītas tikai ar uzturu, bet dzīvesveidu kopumā, deputāti norāda — veselības veicināšanai jākļūst par politisku prioritāti lauksaimniecības, transporta, nodarbinātības, pētniecības un izglītības politikās. Īpaša uzmanība jāpievērš lauku attīstības politikām, lai veicinātu kvalitatīvas pārtikas ražošanu un veselīgu uzturu. Parlaments ar bažām norāda, ka pēdējo desmitgažu laikā Eiropā cenu dēļ krities dārzeņu un augļu patēriņš un pasliktinājusies šo produktu kvalitāte. Deputāti arī prasa Komisijai nodrošināt, lai Eiropas subsīdijas, ko saņem dažas rūpniecības nozares, nekādā gadījumā neizmantotu tādu reklāmas kampaņu finansēšanai, kuras cenšas radīt labvēlīgu iespaidu par produktiem ar ļoti lielu kaloriju daudzumu.

Frédérique RIES (ALDE, BE)
Ziņojums: Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā
A6-0450/2006
Procedūra: iniciatīva
Debates: 31.01.2007.
Balsojums: 01.02.2007.  
  
Aicina nekavējoties noteikt starptautisku nāvessoda moratoriju  
Eiropas Parlaments aicina "nekavējoties un beznosacījumu kārtībā īstenot vispasaules moratoriju nāvessoda izpildei", izmantojot atbilstošu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju.
Eiropas Parlaments 1. februārī ar 591 balsi par, 45 pret, un 31 deputātam atturoties, pieņēma rezolūciju, paužot pārliecinošu atbalstu Itālijas valdības un Eiropas Padomes kopīgajai iniciatīvai, kuras mērķis — iegūt pēc iespējas lielāku atbalstu rezolūcijai ANO Ģenerālajā asamblejā par moratoriju nāvessoda izpildei. Šādam moratorijam jāved uz pilnīgu nāvessoda atcelšanu visā pasaulē. Deputāti aicina Eiropas Savienības prezidentūru nekavējoties spert atbilstošus soļus, lai rezolūcija tiktu iesniegta pašreizējā ANO Ģenerālajā asamblejā.

Eiropas Parlaments uzsver savu jau ilgi pausto nostāju pret nāvessodu, neatkarīgi no nodarījuma veida un apstākļiem, nosodot arī nāvessoda izpildi Sadamam Huseinam, viņa pakāršanas publiskošanu plašsaziņas līdzekļos un šī nāvessoda izpildes veidu.

Rezolūcijā izteikta stingra prasība ES dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, nevilcinoties ratificēt Otro fakultatīvo protokolu Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, lai panāktu nāvessoda pilnīgu atcelšanu.

Eiropas Parlamenta kopīgas rezolūcijas priekšlikums par iniciatīvu attiecībā uz vispasaules moratoriju nāvessodam
Balsojums: 01.02.2007.