26.04.2007  
Priekšsēdētāja paziņojums par poļu deputāta Broņislava Geremeka neaizskaramību  
Vakar neplānotās debatēs vairāki deputāti lūdza vārdu, lai izteiktos par poļu deputāta Bronisław GEREMEK (ALDE, PL) pilnvarām. Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING šodien paziņoja, ka Parlamenta politisko grupu priekšsēdētāju konference ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atbalstījusi vakar izplatīto priekšsēdētāja paziņojumu.
"Eiropas Parlaments šobrīd vēl nav saņēmis informāciju no Polijas iestādēm attiecībā uz B. Geremeka pilnvarām," teikts paziņojumā. "B. Geremeks ir augsti cienījama politiska personība, kas vienmēr iestājusies par demokrātiju savā valstī un Eiropas vienotību. Mēs izskatīsim visas juridiskās iespējas, lai deputāts varētu turpināt savu darbu."

Paziņojumā priekšsēdētājs norāda, ka ir uzdevis Parlamenta juridiskajiem dienestiem izskatīt šo jautājumu no tiesiskā viedokļa. Polijas Konstitucionālā tiesa pašlaik izskata likumu, uz kuru balstīta B. Geremeka EP deputāta pilnvaru atcelšana, un slēdziens gaidāms nākamo nedēļu laikā.

  
Ātrās reaģēšanas vienības krīzes situācijām pie ES robežām  
Eiropas Parlaments šodien atbalstīja priekšlikumu regulai, kas ES ļauj izveidot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības ārkārtas gadījumiem, kad pie ES ārējām robežām ierodas liels skaits nelegālu imigrantu.
Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības veidos īpaši apmācīti robežsargi no dalībvalstīm — viņi sniegs operatīvu un tehnisku palīdzību ārkārtas situācijās. Vienības tiks mobilizētas uz ierobežotu laiku, izvietošanu koordinējot FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām). Norādījumus izvietošanas laikā sniegs uzņēmēja dalībvalsts. Lēmumus par to, vai situācija jāuzskata par ārkārtēju un vai vienības jāizvieto, pieņems Aģentūras izpilddirektors.

Regulu, par ko Eiropas Parlaments lemj kopā ar ES Padomes, deputāti šodien izskatīja pirmajā lasījumā. Iepriekš panāktā vienošanās starp abām iestādēm ļauj likumprojektu pieņemt šodien atbalstītajā redakcijā.

Parlaments panāca, ka regulā iekļautas prasības par "obligātās solidaritātes" principu: dalībvalstīm būs pienākums pēc FRONTEX lūguma nosūtīt savus vienību rezervistus izvietošanai citās valstīs, ja vien to nekavēs ārkārtas apstākļi.

Regula noteiks ātrās reaģēšanas vienību dalībnieku pienākumus, pilnvaras un atalgojumu.


Gérard DEPREZ (ALDE, BE)
Ziņojums: Robežu apsardzes ātrās reaģēšanas vienības
A6-0135/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 25.04.2007.
Balsojums: 26.04.2007.

  
Eiropas Parlaments atkārto aicinājumu par starptautisko nāvessoda moratoriju  
Eiropas Parlaments atkārto šā gada 1. februārī izteikto aicinājumu Eiropas Savienībai iesniegt pašreizējai ANO Ģenerālajai asamblejai rezolūciju par vispasaules nāvessoda moratoriju. Parlaments arī aicina 10. oktobri pasludināt par pasaules dienu pret nāvessodu.
Šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā rezolūcijā Parlaments atgādina, ka paziņojumu, ko ES prezidentūra par nāvessoda atcelšanu sniedza 2006. gada 19. decembrī ANO Ģenerālajā asamblejā, jau atbalstījušas 88 pasaules valstis. Parlaments aicina izmanot šo izdevību, lai veicinātu pret nāvessodu vērsto vispasaules kampaņu.

Parlaments arī aicina ES iestādes kopā ar Eiropas Padomi atbalstīt iniciatīvu 2007. gada 10. oktobri pasludināt par Eiropas dienu pret nāvessodu.

ES Padomes prezidentūrai izteikts aicinājums mudināt valstis, kas to nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt divus ar nāvessodu saistītus tiesību aktus: Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas protokolu Nr. 13 par nāvessodu.


Eiropas Parlamenta rezolūcija par iniciatīvu attiecībā uz vispasaules moratoriju nāvessodam
B6-0164/2007
Balsojums: 26.04.2007.

  
Parlaments izvērtē cilvēktiesību stāvokli pasaulē 2006. gadā  
Ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesībām pasaulē Eiropas Parlaments īpašu uzmanību pievērš Ķīnai, Irānai un Krievijai, kā arī kritiski izvērtē Eiropas Savienības darbību cilvēktiesību jomā starptautiskās organizācijās.
Inese VAIDERE (Nāciju Eiropas grupa) piekrita kritiskajam ANO Cilvēktiesību padomes pirmā darba gada vērtējumam: "Tas nav bijis visai efektīvs, un pieņemtās rezolūcijas pavājas". Ievērojot demokrātijas, vārda un preses brīvības, kā arī cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā, deputāte uzsvēra — "Komisijai un Padomei jaunajā partnerības un sadarbības līgumā papildu cilvēktiesību klauzulai jānosaka Krievijai stingrākas prasības, izveidojot efektīvākus uzraudzības mehānismus." Pievēršoties Baltkrievijai, I.Vaidere uzsvēra, ka prezidenta Alexander Lukashenko vēl šonedēļ teiktais "mums nav vajadzīgi inspektori, kontrolieri vai skolotāji" ir signāls, lai Eiropas Savienība ne vien rūpīgi uzraudzītu situāciju, bet arī palielinātu atbalstu pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas aktivitātēm Baltkrievijā.

Eiropas Parlaments ikgadējo pārskatu balsta uz ES Padomes un Komisijas gada ziņojumu, vēršot uzmanību uz jautājumiem, kas ziņojumā nav pietiekami ņemti vērā, un vērtējot, cik veiksmīgi darbojušās Eiropas Savienības iestādes, veicinot cilvēktiesības pasaulē.

Bažas par Ķīnu — neskatoties uz ekonomikas uzplaukumu

"Cilvēktiesību ievērošana Ķīnā joprojām rada nopietnas bažas," uzsvērts ziņojumā. Parlaments norāda, ka "neskatoties uz ievērojamām ekonomiskajām reformām, joprojām saglabājas bažas par politiskajām tiesībām un cilvēktiesībām tādos jautājumos kā politieslodzītie, piespiedu darbs, vārda brīvība un reliģiskās pārliecības brīvība", kā arī par apgalvojumiem attiecībā uz orgānu tirdzniecību.

Deputāti pauž bažas par lielo nāvessodu skaitu, neskatoties uz Ķīnas lēmumu augstākajā tiesā pārskatīt visas nāvessoda lietas.

"Šādām bažām jāpievērš lielāka vērība Pekinas Olimpisko spēļu organizēšanas laikā," uzsvērts rezolūcijā.

Irāna

Cilvēktiesību dialogs ar Irānu ir pārtraukts kopš 2004. gada Irānas sadarbības trūkuma dēļ. Parlaments pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos šajā valstī un aicina Padomi kontaktos ar Irānas valdību uzstāt uz cilvēktiesību aizstāvju, jo īpaši sieviešu, aizsardzību.

ES un Krievijas konsultācijām jāpārvēršas par atklātu dialogu

Parlaments pauž nožēlu, ka Eiropas Savienībai ir bijuši ierobežoti panākumi politikas izmainīšanā saistībā ar tādu sarežģītu jautājumu aktualizēšanu kā situācija Čečenijā, nesodāmība un tiesu neatkarība, izturēšanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem, plašsaziņas līdzekļu neatkarība, vārda brīvība, attieksme pret etniskajām minoritātēm, tiesiskuma ievērošana un cilvēktiesību aizsardzība bruņotajos spēkos, kā arī diskriminācija dzimumorientācijas dēļ.

Parlaments rezolūcijā izsaka bažas par draudiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, atgādinot par žurnālistes Anna Politkowskaja slepkavību. Bažas izteiktas arī saistībā ar apgalvojumiem par Krievijas valdības iesaisti Alexander Litvinenko noindēšanā, un par iespējamo izturēšanos apcietinājumā pret bijušo "Yukos" vadītāju Mikhail Khodorkovsky.

Pievērošoties citiem problemātiskajiem reģioniem, Parlaments mudina pieņemt mērķtiecīgākus pasākumus sakarā ar situācijas pasliktināšanos Birmā (Mjanmā) un pauž nožēlu, ka joprojām nav apturēta vardarbība Darfūrā un Sudānas valdība nav saukta pie atbildības. Deputāti izsaka atzinību par mēģinājumiem izveidot cilvēktiesību dialogu ar Uzbekistānu, atzīmē, ka tas tomer nav bijis iespējams Uzbekistānas dēļ.

Parlaments atgādina par iepriekšējiem aicinājumiem slēgt Gvantanamo apcietināto centru un izsver, cik būtiski ir, lai ASV parakstītu Romas Statūtus par Starptautisko krimināltiesu.

Parlaments ziņojumā atkārtoti uzsver, cik būtiska ir cilvēktiesību klauzulu piemērošana visos ES nolīgumos.

Parlaments aicina Padomi un Komisiju rūpīgi uzraudzīt situāciju Baltkrievijā un palielināt atbalstu nevalstiskām organizācijām un politiskajai opozīcijai.

Attiecībā uz sankciju politiku kopumā deputāti aicina Padomi "izmantot tādas mērķtiecīgas sankcijas, kādas tika piemērota Baltkrievijas režīmam, lai sodītu personas, kas ir īpaši atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem."

Parlaments pauž bažas par nelielajiem sasniegumiem cilvēktiesību jautājumos Turcijā, jo īpaši attiecībā uz reliģisko un vārda brīvību, kā arī minoritāšu tiesībām.

ES darbība starptautiskās organizācijās

Parlaments atzīmē, ka "jaundibinātā ANO Cilvēktiesību padome (UNHRC) var radīt vērtīgu sistēmu ES daudzpusējiem centieniem cilvēktiesību jomā", tomēr pauž nožēlu, ka pirmajā pastāvēšanas gadā organizācija nav bijusi pietiekami efektīva: "Daudzas valstis izmanto UNHRC par forumu, lai izdarītu politisko spiedienu, nevis veicinātu cilvēktiesības." Parlaments mudina dalībvalstis neatbalstīt tādu valstu kandidatūras amatu ieņemšanai starptautiskos forumos, kas rupji un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības un demokrātijas principus.

Deputāti arī atkārto prasību Padomei paskaidrot, "kā bija iespējama Baltkrievijas ievēlēšana Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) valdē 2005. gada jūnijā," ņemot vērā, "ka četras lielākās ES dalībvalstis ir šīs valdes pastāvīgās locekles".

Parlaments "atzīst notiekošā Irākas kara radītās smagās sekas uz cilvēktiesībām" un ar sašutumu atzīmē to, ka Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojs īslaicīgi apturēja humānās palīdzības sniegšanu Irākai, neskatoties uz katastrofālo situāciju, kādā atrodas Irākas iedzīvotāji un Irākas bēgļi.


Simon COVENEY (PPE/DE, IE)
Ziņojums: Gada ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā un ES politika šajā jautājumā
A6-0128/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 25.04.2007.
Balsojums: 26.04.2007.  
  
Eiropas Parlaments: Polijai jāatturas no homofobisku likumu pieņemšanas  
Paužot bažas par Polijas amatpersonu naidpilnajiem izteikumiem pret geju un lesbiešu kopienu, jo īpaši neseno izglītības ministra nodomu izstrādāt likumu pret "homoseksuālu propagandu" skolās, Eiropas Parlaments šodien pieņēma rezolūciju, kas šādas naida izpausmes asi nosoda.
Ar 325 balsīm par, 124 pret, un 150 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā Parlaments rosina nosūtīt uz Poliju Parlamenta faktu vākšanas misiju un mudina Eiropas Komisiju vērsties tiesā pret dalībvalstīm, ja tās pārkāpj ES saistības.

Rezolūciju Parlaments pieņēma pēc debatēm, kuru rīkošanas galvenais iemesls ir Polijas ministru prezidenta vietnieka un izglītības ministra R. Giertych martā izteiktais nodoms ierosināt likumu pret "homoseksuālu propagandu" skolās. Likumprojekts paredzētu atlaist no darba, noteikt naudas sodu vai ieslodzījumu skolu direktoriem, skolotājiem un skolēniem, ja skolās notiks darbības, kas saistītas ar homoseksuālu personu tiesībām. Naidpilnus izteikumus paudušas arī citas politiskas un reliģiskas personas, piemēram, Polijas bērnu tiesību aizsardzības ombuds paziņoja, ka "tiek sagatavots saraksts ar profesijām, kurās homoseksuālas personas nav derīgas".

Lai vērstos pret līdzīgām naida izpausmēm, Parlaments aicina visā pasaulē atcelt kriminālsodus par homoseksualitāti un mudina dalībvalstis ierosināt likumdošanu, lai novērstu viena dzimuma pāru diskriminēšanu.

Vēršoties pie Polijas amatpersonām, Parlaments mudina tās neierosināt vai nepieņemt likumu, par ko izteicies Polijas izglītības ministrs, kā arī "publiski nosodīt valsts līderu paziņojumus, kuru nolūks ir diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ un naida kurināšana".

"Lai iegūtu skaidru priekšstatu par situāciju un iesaistītos dialogā ar visām iesaistītajām pusēm," Parlaments prasa "Priekšsēdētāju konferencei nosūtīt uz Poliju faktu vākšanas misiju."

Rezolūcijā norādīts uz atsevišķiem homofobiska naida izpausmju gadījumiem arī citās dalībvalstīs. Pamatojoties uz starpgadījumiem, kas vairākās dalībvalstīs radušies demonstrāciju un gājienu laikā, Parlaments atgādina par pulcēšanās brīvības tiesībām un "aicina kompetentās iestādes, jo īpaši vietējās varas iestādes atļaut šādus gājienus un nodrošināt pietiekamu aizsardzību to dalībniekiem".


Eiropas Parlamenta rezolūcija par homofobiju Eiropā
B6-0167/2007
Balsojums: 26.04.2007.  
  
25.04.2007  
Diskusija par poļu deputāta Broņislava Geremeka pilnvarām  
Balsojuma laika ieskaņā 25. aprīlī Parlamentā izraisījās iepriekš neplānotas debates par poļu deputāta Bronisław GEREMEK (ALDE, Polija) pilnvarām, kas Polijā pašlaik tiek apstrīdētas. Priekšsēdētāja vietnieks Pierre MOSCOVICI (PSE, Francija), kas vadīja sēdi, norādīja — līdz šim Parlaments nekādu formālu paziņojumu no Polijas iestādēm nav saņēmis.
Debates sākās, kad ALDE grupas priekšsēdētājs Graham WATSON (ALDE, Apvienotā Karaliste) vērsa deputātu uzmanību uz to, ka Polijas valdība gatavojas atcelt B. Geremeka Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaras, pamatojoties uz "lustrācijas" likumu. Tas pieņemts pirms pāris mēnešiem un paredz, ka deputātam jāparaksta deklarācija, ka viņš nav sadarbojies ar komunistiskā režīma drošības iestādēm. Deputāts šādas deklarācijas sniedzis jau iepriekš un tagad atsakās to darīt galvenokārt morālu apsvērumu dēļ.

Pēc pauzes, ko izraisīja deputātu aplausi, G. Watsons jautāja Parlamenta priekšsēdētājam, vai šis temats ticis apspriests ar premjerministru Jaroslavu Kačinski, ar ko pagājušajā nedēļā tikās Parlamenta priekšsēdētājs. Deputāts arī apšaubīja to, ka demokrātiski ievēlētam EP loceklim pilnvaras varētu tikt atņemtas šādā veidā.

Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martin SHULZ (Vācija) izteica atbalstu B. Geremekam un pauda nožēlu par Polijas rīcību. Atbalstu B. Geremekam izteica arī Zaļo/ALE grupas priekšsēdētājs Daniel Marc COHN-BENDIT (Vācija), GUE/NGL grupas līderis Francis WURTZ (Francija), PPE-DE (Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu) grupas priekšsēdētājs Joseph DAUL (Francija).

Juridiskās komitejas priekšsēdētājs Giuseppe GARGANI (PPE/DE, Itālija) uzsvēra, ka tad, kad jautājums nonāks komitejas darba kārtībā, tā šo lietu izskatīs, īpaši vērīgi turoties pie Eiropas Parlamenta neatkarības principa.

Tā kā diskusija bija neplānota, sēdes vadītājs vārdu deva tikai politisko grupu priekšsēdētājiem. Brian CROWLEY (UEN, Īrija) izteica piezīmi, ka šajā jautājumā būtu jāļauj arī izteikties Michał Tomasz KAMIŃSKI (UEN, Polija) jo vairākiem Parlamenta locekļiem ir cits viedoklis nekā iepriekšējiem runātājiem. Bruno GOLLNISCH (NI, Francija) izteica kritiku par to, ka deputātu neaizskaramības jautājums Parlamentā bieži tiek izlemts negodīgi, neievērojot vienlīdzības principu.

P. Moscovici noslēdza diskusiju, paziņot, ka jautājumu izskatīs rīt politisko grupu priekšsēdētāju konferencē. Arī viņš izteica atbalstu B. Geremekam.

  
Drīz varēs stāties spēkā stratēģija plūdu riska novēršanai Eiropā  
Pēc traģiskajiem plūdiem, kas Eiropu skāra 2002. un 2005. gadā, ES dalībvalstis apņēmās kopīgi vērsties pret plūdu draudiem. Parlaments, balsojot par izstrādāto stratēģijas priekšlikumu, papildināja vairākus tās punktus. Ar ES Padomi panāktā vienošanās ļaus direktīvu pieņemt otrajā lasījumā galīgi.
Direktīvas prasības būs jāpārņem dalībvalstu tiesību aktos līdz 2009. gada vidum, pēc tam pakāpeniski ieviešot atsevišķus stratēģijas posmus.

Direktīvas mērķis ir izveidot sistēmu plūdu riska izvērtēšanai un pārvaldībai: dalībvalstīm jāizstrādā riskam pakļauto zonu kartes, nosakot riska kategorijas, rīcības koordināciju un sagatavojot plūdu riska pārvaldības un rīcības plānus. Būtisks direktīvas elements ir solidaritātes princips, ko stiprina Parlamenta ieviestie grozījumi, uzsverot: "Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāatsakās no tādu pasākumu vai darbību īstenošanas, kuras ievērojami palielina plūdu risku citās dalībvalstīs."

Pēc Parlamenta iniciatīvas plūdu riska izvērtējumā būs jāņem vērā pieejamie dati par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu veidošanos. Plūdu riska pārvaldības plānos, cik vien iespējams, jāiekļauj palieņu saglabāšana un atjaunošana, jo palienes kalpo dabiskai plūdu aizturēšanai. Parlaments arī panāca, ka direktīva attieksies ne vien uz upju baseiniem, bet arī plūdiem piekrastes reģionos.

Parlaments uzstāja, lai direktīvas darbības jomā būtu iekļauts plūdu risks cilvēka veselībai un videi — riska kartēs būs jāiekļauj informācija par plūdu izraisītā vides piesārņojuma avotiem.


Richard SEEBER (PPE/DE, AT)
Ieteikums: Plūdu izvērtēšana un pārvaldība
A6-0064/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas otrais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.04.2007.  
  
Eiropas Parlaments izveidos Pagaidu komiteju klimata pārmaiņu jautājumos  
Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par lēmumu izveidot Pagaidu komiteju saistībā ar klimata izmaiņām. Komitejas galvenie mērķi — veicināt izpratni par klimata pārmaiņām un panākt, ka jautājumu pastāvīgi iekļauj starptautiskajā darba kārtībā.
Pagaidu komitejas galvenie uzdevumi:

formulēt priekšlikumus par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz klimata pārmaiņām, saskaņot Eiropas Parlamenta nostāju par starptautisko klimata politiku pēc 2012. gada, analizēt un novērtēt situāciju klimata pārmaiņu jomā, piedāvāt atbilstošus risinājumus, tostarp vērtēt pasākumu finansiālo ietekmi un bezdarbības izmaksas, analizēt paveikto un plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, uz tiesībām, tautsaimniecību, to ietekmi no sociālā, ģeopolitiskā un reģionālā viedokļa, kā arī ietekmi uz sabiedrības veselību, analizēt un novērtēt līdzšinējo Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Šajā nolūkā komiteja sadarbosies ar dalībvalstu un trešo valstu parlamentiem, Eiropas Savienības iestādēm, starptautiskām organizācijām, zinātnes, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vietējām un reģionālam iestādēm.

Pagaidu komitejas pilnvaras būs divpadsmit mēneši, sākot ar 2007. gada 10.maiju. Pilnvaru beigās komiteja iesniegs ziņojumu Parlamentam ar ieteikumiem. Komitejā būs sešdesmit locekļu, kurus paredzēts apstiprināt vienā no nākamajām plenārsesijām.


Lēmuma priekšlikums par Pagaidu komitejas par klimata izmaiņām izveidi
B6-0158/2007
Balsojums: 25.04.2007.  
  
Kuģniecības drošība labākai vides un pasažieru aizsardzībai  
Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā izskatīja piecus likumprojektus, kas veido daļu no tā dēvētās trešās kuģniecības drošības paketes. Likumdošanas priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt jūras negadījumu riskus, novērst piesārņojumu un labāk aizsargāt kuģu pasažieru tiesības, Parlaments atbalstīja, tomēr būtiski grozot.
Valsts veiktā kuģu kontrole

Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, kuras mērķis — pārskatīt pašreizējo direktīvu, lai uzlabotu un padarītu skaidrākus kuģu kontroles noteikumus dalībvalstu ostās. Ar grozījumiem Parlaments precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka kuģus, kas jāpārbauda, un rādītājus, pēc kuriem novērtē kuģa riska profilu. Parlaments prasa izveidot datu bāzi, kurā būtu uzrādīti kuģu riska profili un visi kuģi, kam jāveic pārbaude.

Kontrole būs jāveic visiem kuģiem, uz ko attiecas direktīva, proti, kuru tonnāža augstāka par 500 t — līdz šim tā tikai veikta apmēram 25 % šādu kuģu. Direktīva neattiecas uz militārajiem un zvejas kuģiem.

Grozījumi paredz, ka kuģiem ar augstu riska pakāpi, pasažieru, naftas un ķīmisku vielu transporta kuģiem, kas vecāki par 12 gadiem, jānosaka pastiprināta pārbaudes kārtība. Noteiktos gadījumos kuģiem, kas bijuši aizturēti ostās ilgāk par trim gadiem, pietauvošanos ES ostās drīkstētu aizliegt.

Roberts ZĪLE (UEN, Nāciju Eiropas grupa) debatēs vērsa uzmanību uz to, direktīvā pilnībā nav ņemtas vērā situācijas, kad kuģim tiek veikta inspekcija, tam esot enkurvietā, kas var būt arī atklātā jūrā. Tas ievērojami sarežģī pienācīgas kuģa pārbaudes veikšanu, turklāt šādi veiktas inspekcijas būs ne vien nekvalitatīvas, bet arī apdraudēs inspektoru dzīvības. Ierobežot inspekciju daudzumu enkurvietās īpaši svarīgi būtu Baltijas jūras apstākļos.

Deputāts arī ieteica mainīt metodiku kuģu iekļaušanai "pelēkajos" un "melnajos" sarakstos: "Piemēram, Latvijas kuģu aizturēšanas procents nav lielāks kā daudzām citām valstīm, kas atrodas "baltajā" sarakstā, tomēr Latvijas kuģi atrodas "pelēkajā" sarakstā un atbilstoši Parīzes memoranda metodikai tiem ir daudz sliktākas iespējas nekā lielo flotu valstu pārstāvjiem. Savukārt tas neveicina kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga". Deputāts norādīja, ka sarakstu sastādīšanas principi būtu maināmi saskaņā ar Komisijas izstrādātu metodiku

Kuģu patvēruma vietas un satiksmes informācijas sistēma

Viens no galvenajiem mērķiem, grozot 2002. gada direktīvu par kuģu satiksmes informācijas un uzraudzības sistēmu, ir izveidot skaidrus noteikumus par patvēruma vietām avarējušu kuģu uzņemšanai. Pārskatītajā direktīvā pamatnoteikumi par kuģu patvēruma vietām būs saskaņoti, jo dalībvalstis tos interpretēja atšķirīgi. Visas dalībvalstis būs saistītas "SafeSeaNet" tīklā, kas domāts informācijas apmaiņai par bīstamiem kuģiem vai kravām ES ūdeņos.

Organizācijas, kas veic kuģu pārbaudes un apsekojumus

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot to iestāžu darbu, kuras ar dalībvalstu pilnvarojumu veic attiecīgās karoga valsts kuģu pārbaudi un sertificēšanu. Parlaments atbalsta nodomu izveidot neatkarīgu komiteju, kas izvērtētu klasificēšanas sabiedrību darbību.

Negadījumu izmeklēšana

Parlaments atbalstīja plānus noteikt skaidras Kopienas vadlīnijas jūras transporta negadījumu tehniskajai izmeklēšanai. Viens no likumprojekta mērķiem ir iegūt labākas zināšanas par jūras avāriju cēloņiem un apstākļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus. Parlaments pieņēma grozījumu ar mērķi veicināt izmeklēšanas struktūru neatkarību un skaidrāk nošķirt tehnisko izmeklēšanu no kriminālizmeklēšanas.

Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos

Direktīva attiecas uz pārvadātāju atbildību, kad nelaimes gadījumos uz jūras cieš pasažieri un viņu īpašums, piemēram, bagāža, transportlīdzekļi. Saskaņā ar direktīvu ES tiesībās būs jāiekļauj 2002. gada Atēnu Konvencijas protokols, kas ievieš obligātu pasažieru apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un paaugstina kompensācijas minimumus.

Ar nelielu balsu vairākumu Parlaments atbalstīja grozījumu, kas paredz no direktīvas darbības jomas izslēgt iekšzemes ūdens ceļu transportu.

Tālākie soļi

Šodien plenārsesijā pieņemtos grozījumus Parlaments nosūtīs Padomei. Pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi kopējo nostāju, likumprojekti atgriezīsies Parlamentā uz izskatīšanu otrajā lasījumā.

Par "Trešās kuģniecības drošības paketes" likumprojektiem Parlaments lemj saskaņā ar koplēmuma procedūru, t.i., ar tādam pašām likumdevēja pilnvarām kā ES Padome. Divus no ziņojumiem — par prasībām karoga valstīm (referente Marta VINCENZI (PSE, IT) un par īpašnieku civiltiesisko atbildību (referents Gilles SAVARY (PES, FR) Parlaments pieņēma marta sesijā Briselē.


Dirk STERCKX (ALDE, BE)
Ziņojums: Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma
A6-0086/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.

Jaromír KOHLÍČEK (GUE/NGL, CZ)
Ziņojums: Negadījumu izmeklēšana jūras transporta nozarē
A6-0079/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.

Paolo COSTA (ALDE, IT)
Ziņojums: Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem
A6-0063/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.

Dominique VLASTO (PPE/DE, FR)
Ziņojums: Ostas valsts kontrole (pārstrādāšana)
A6-0081/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.

Luis de GRANDES PASCUAL (PPE/DE, ES)
Ziņojums: Organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (pārstrādāta)
A6-0070/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.03.2007.

  
Kriminālvajāšana par intelektuālo tiesību pārkāpumiem — viltojumiem un pirātismu  
Eiropas Parlaments šodien ar grozījumiem atbalstīja priekšlikumu regulai, kas pirmo reizi saskaņos dalībvalstu krimināltiesību normas. Grozītais likumprojekts, par ko Parlaments pirmajā lasījuma nobalsoja ar 374 balsīm par, 278 pret, 17 atturoties, visām ES dalībvalstīm liks noteikt sankcijas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.
Grozītā redakcija tagad nosūtīta tālākai izskatīšanai ES Padomē. Kad tā būs pieņemta galīgi, visām dalībvalstīm intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, kas izdarīti komerciālā nolūkā, būs jāuzskata par krimināli sodāmiem. Atkarībā no nozieguma veida regulas projekts paredz sankcijas, sākot no preču konfiskācijas un naudas sodiem, līdz pat brīvības atņemšanai.

Parlaments prasa no direktīvas darbības jomas izslēgt patentu tiesības un nepārprotami norādīt, ka "pārkāpumi komerciālā mērogā", pret ko vēršas direktīva, "neattiecas uz darbībām, ko veic privāti lietotāji personiskā bezpeļņas nolūkā".

Pašlaik dalībvalstu paredzētās sankcijas par pirātismu un viltošanu būtiski atšķiras. Sodi arī turpmāk būs jānosaka dalībvalstu likumos, bet direktīva paredzēs minimālās sankcijas par noteiktiem pārkāpumu veidiem.

Saskaņā ar likumprojektu gadījumā, ja nodarījumu veikusi krimināla organizācija vai ja nodarījums rada draudus personu veselībai vai drošībai, sodam jābūt vismaz no 300 000 eiro līdz četriem gadiem brīvības atņemšanas. Mazākiem pārkāpumiem maksimālie kriminālsodi un cita veida sodi ir vismaz 100 000 eiro. Par krimināli sodāmu uzskatāms arī pamudinājums pārkāpt intelektuālās tiesības.

Eiropas Komisija likumprojekta izstrādē pamatojās uz Eiropas Kopienu tiesas 2005. gada 13. septembra nolēmumu. Saskaņā ar Komisijas viedokli tas ļauj izmantot Kopienas tiesību metodi, lai uzstātu uz kriminālsodiem gadījumos, kad tie kalpo Kopienas tiesību īstenošanai. Šādu viedokli apstrīdēja tie, kas uzskatīja — krimināltiesību jautājumi nav Kopienas, bet gan dalībvalstu kompetencē. Parlaments tomēr nobalsoja pret šādu nostāju, neatbalstot GUE/NGL grupas ierosinājumu likumdošanas priekšlikumu noraidīt kopumā.

Grozīto redakciju Parlaments nosūtīs izskatīšanai ES Padomē, lai to izvērtētu dalībvalstis.


Nicola ZINGARETTI (PSE, IT)
Ziņojums: Kriminālvajāšanas pasākumi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu
A6-0073/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 23.04.2007.
Balsojums: 25.04.2007.  
  
Jauni noteikumi uzlabos drošību gaisa transportā  
Otrajā lasījumā izskatot regulu par drošības prasībām civilajā gaisa transportā, Eiropas Parlaments uzstāja uz stingriem noteikumiem par drošības darbinieku klātbūtni un ieroču pārvadāšanu. Attiecībā uz tādiem pakārtotiem piemērošanas pasākumiem kā Komisijas pieņemtie par šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumiem, Parlaments vēlas ierobežot to darbības termiņu.
Regula paredz ieviest visā ES vienotus noteikumus par pārbaudēm, pārmeklēšanu, drošības patruļām un aizliegtajiem priekšmetiem lidmašīnās un lidostās.

Pieņemtajos otrā lasījuma grozījumos Parlaments prasa, lai tādi piemērošanas pasākumi kā Komisijas pieņemtie par šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumiem lidmašīnas salonā zaudētu spēku sešus mēnešus pēc to pieņemšanas. Vajadzības gadījumā tādus varētu saglabāt, taču tikai pēc tam, kad rūpīgi novērtēti drošības riski, pasākumu izmaksas un sekas.

Pieņemot regulu, Eiropas Savienībā pirmo reizi kopīgi noteikumi attieksies uz drošības pasākumiem lidojumos, tostarp drošības darbiniekiem ("sky marshals"). Parlaments atkārto pirmajā lasījumā izteikto prasību, ka "drošības darbiniekus lidojumā var izmantot darbam gaisa kuģī tikai tad, ja ir izpildīti nepieciešamie drošības nosacījumi un viņi ir apmācīti". Turklāt jānosaka, ka "dalībvalstis saglabā tiesības neatļaut izmantot drošības darbiniekus" lidojumos attiecīgās valsts licencētajā aviotransportā.

Parlaments uzstāj, ka gaisa kuģa salonā vai lidojuma apkalpes kabīnē nedrīkst ienest ieročus, ja vien nav "izpildīti nepieciešamie drošības nosacījumi un valsts, kas attiecīgajam gaisa pārvadātājam izsniegusi darbības licenci, nav devusi atļauju". Šajā nolūkā iepriekšēju apstiprinājumu jāsaņem no sākumpunkta valsts un galamērķa valsts, kā arī visām tām valstīm, kurām lido pāri vai kurās tiek veiktas pieturas.

Parlaments prasa noteikt, ka izmaksas, kas rodas, piemērojot kopīgos drošības pamatstandartus, sedz Dalībvalstis un lietotāji kopīgi. Turklāt, drošības nodokļus un nodevas "izmanto vienīgi, lai segtu drošības izmaksas lidostās un gaisa kuģos". Dalībvalstis savukārt sedz jebkuru stingrāku pasākumu piemērošanas izmaksas.

Parlaments tālāk grozījumus nosūtīs izskatīšanai Padomei. Tikai tad, ja Padome pieņem pilnīgi visus Parlamenta grozījumus, likumprojekts ir pieņemts galīgi; pārējos gadījumos likumprojektu izskata trešajā lasījumā jeb samierināšanas procedūrā, kur iesaistīti Parlaments, Padome un Komisija.


Paolo COSTA (ALDE, IT)
Ieteikums: Kopīgu noteikumu civilās aviācijas drošības jomā ieviešana
A6-0134/2007
Procedūra: koplēmums, regulas otrais lasījums
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 25.04.2007.  
  
Eiropas Savienībai un ASV jāapvieno spēki  
ES un ASV sammita priekšvakarā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām. Rezolūcijā un debatēs pirms balsojuma Parlaments pievērsās tirdzniecības un ekonomikas aspektiem, PTO sarunām, vides jautājumiem, vīzu politikai un vairākiem ārpolitikas jautājumiem.
Ekonomikas un tirdzniecības jautājumi

Eiropas Parlaments atbalsta Vācijas prezidentūras iniciatīvu uzsākt jaunu transatlantisko ekonomisko partnerību, kurā būtu iekļauts ceļvedis no šķēršļiem brīva tirgus izveidei. Šāds transatlantiskais tirgus ietvertu investīcijas, intelektuālā īpašuma tiesības, inovācijas, publisko iepirkumu un ņemtu vērā tirdzniecības un drošības savstarpējo saistību.

Parlaments uzsver, ka PTO Dohas sarunu veiksmīgai noslēgšanai, kā arī panākumiem attiecībā uz medikamentu pieejamību jaunattīstības valstīm jākļūst par abu pušu prioritātēm tirdzniecības jomā.

Ārpolitika, vīzu režīms

Parlaments mudina ASV, kā arī citas valstis, kas atsevišķām ES dalībvalstīm piemēro ieceļošanas vīzu režīmu, nekavējoties to atcelt un nodrošināt vienādu attieksmi pret visu ES dalībvalstu pilsoņiem.

Parlaments aicina ASV divkāršot centienus attiecībā uz savu plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmas apspriešanu un izskaidrošanu NATO, lai saglabātu Ziemeļatlantijas Alianses un Eiropas vienotību. Deputāti rezolūcijā uzsver nozīmi, kāda ir sistēmas apspriešanai NATO un Krievijas Apvienotajā pastāvīgajā padomē.

Vide un enerģētika

Parlaments aicina ASV ratificēt Kioto protokolu un uzsver — abām pusēm jāizrāda iniciatīva kopīgā alternatīvo enerģijas ražošanas veidu izstrādē un energoefektivitātes paaugstināšanā.

Iestādes
"Pašreizējā parlamentu sadarbība pakāpeniski jāpārveido par de facto transatlantisku asambleju," teikts rezolūcijā. Parlaments arī aicina Komisiju pirms sarunu uzsākšanas ar ASV iestādēm par jautājumiem, kas skar tiesību aktu pieņemšanu, apspriest sarunu stratēģiju ar atbildīgajām Eiropas Parlamenta komitejām.


Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām attiecībām
B6-0149/2007
Balsojums: 25.04.2007.  
  
Moderni medicīnas produkti dos jaunas cerības pacientiem  
Gēnu terapijas, šūnu terapijas un audu inženierijas produktiem ir milzīgs potenciāls tādu smagu saslimšanu ārstēšanā kā Parkinsona, Alcheimera, sirds slimības, vēzis. Jaunās terapijas ir daudzsološas tādu slimību ārstēšanai, ko līdz šim uzskatīja par neārstējamām vai kurām nepieciešama orgānu transplantācija. Regula, ko Parlaments šodien pieņēma pēc karstām debatēm par ētikas aspektiem, dod jaunas cerības tūkstošiem pacientu un pētnieku.
Jaunā regula neskars dalībvalstu tiesību aktus, kas aizliedz vai ierobežo noteiktu šūnu, piemēram, embriju cilmes šūnu izmantošanu. Dalībvalstīm attiecībā uz šiem ētiski sarežģītajiem jautājumiem ir atšķirīgas pieejas.

Eiropas Parlaments šodienas balsojumā atbalstīja triju politisko grupu — ALDE, PSE un GUE/NGL — iesniegtos grozījumus, kas ietvēra iepriekš ar ES Padomi panākto vienošanos nolūkā likumprojektu pieņem pēc iespējas drīz. Šāds balsojums ļauj pieņemt regulu pirmajā lasījumā.

Regula ieviesīs saskaņotus noteikumus par gēnu terapijas, šūnu terapijas un audu inženierijas produktu apstiprināšanu, tirdzniecības atļauju iegūšanu un uzraudzību. Parlamentam izdevās panākt izmaiņas, lai uzlabotu sākotnējā projekta noteikumus par zāļu kvalitāti un drošumu, kā arī, lai atbalstītu mazus un vidējus šo produktu ražotājus.

Kāpēc vajadzīga jauna regula?

Līdz šim tiesību normas Eiropas Kopienā bija fragmentāras. Piemēram, gēnu terapijas un somatisko šūnu terapijas produkti klasificēti kā zāles, bet audu inženierijas produkti nav reglamentēti. Rezultātā dalībvalstis piemēro atšķirīgas pieejas tirdzniecības atļauju piešķiršanai un klasifikācijai. Tas apgrūtina inovatīvo produktu attīstību, brīvu apriti un pacientu piekļuvi ārstēšanai.

Šodien atbalstītā redakcija ietver vairākas prasības, ko Parlaments izvirzīja neformālajās sarunās ar Padomi, pirms likumprojekts tika izskatīts plenārsēdē.

Sākotnējā likumprojekta grozījumi

Jaunajā redakcijā saglabāta sākotnējā regulas ideja, ka ētikas jautājumi paliek dalībvalstu kompetencē. Attiecībā uz šūnu un audu ziedošanu tajā saglabāti donora un saņēmēja anonimitātes principi. Pacienta tiesību jautājumā Parlaments panāca, ka regulā precizēts — pacientam ir tiesības zināt šūnu un audu izcelsmi, kas izmantotas produkta izgatavošanā. Šis noteikums neskar ziedotāja anonimitātes principu.

Ar grozījumiem precizētas daudzas no definīcijām, lai produkti būtu drošāki, tostarp, lai no darbības jomas izslēgtu produktus, kuru sastāvā ir dzīvotnespējīgas cilvēka vai dzīvnieku šūnas.

Sniedzot konsultācijas, Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra piešķirs 95 % atlaidi maziem un vidējiem zāļu ražotājiem, pārējiem atlaide nevar būt augstāka par 65 %. Par tirdzniecības atļauju pieteikumu izskatīšanu mazi uzņēmumi un slimnīcas var saņemt 50 % atlaidi no parastās maksas, ko Aģentūra piemēro parasti.

No darbības jomas jāizslēdz individuāli produkti, kas izgatavotai pēc pasūtījuma konkrētam pacientam, praktizējošam ārstam uzņemoties pilnīgu atbildību.

Pieņemtā redakcija precizē arī atļauju izsniegšanas procedūras un papildina Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras un Uzlaboto terapiju komitejas kompetences. Jaunā komiteja, kuru paredzēts izveidot un kuras sastāvā būs nozares eksperti, konsultēs Zāļu novērtēšanas aģentūru, tai izvērtējot pieteikumus par tirdzniecības atļaujām. Grozījumi veicina komitejas neatkarību, darbības pārskatāmību un precizē noteikumus par sastāvu.

Lielākas prasības grozītais teksts izvirza attiecībā uz produktu efektivitātes un blakusparādību uzraudzību pēc atļauju izsniegšanas.

Regula stāsies spēkā gadu pēc pieņemšanas — 2008. gada vidū. Noteiktiem produktiem varēs piemērot trīs vai četru gadu pārejas periodus atkarībā no to veida.


Debates — 2007.gada 23.aprīlī

Uzlabotas terapijas zālēm, kuru pamatā ir gēnu terapija, somatisko šūnu terapija un audu inženierija, ir milzīgs potenciāls smagu, tostarp līdz šim nedziedināmu slimību un traumu ārstēšanā. Pirmdien Parlamentā notika debates par likumdošanas priekšlikumu, kas regulēs šādu uzlabotu zāļu izmantošanu ES. Daļa deputātu vēlas, lai regula tiktu pieņemta pēc iespējas ātrāk — 1. lasījumā, apstiprinot neformālo vienošanos ar ES Padomi. Daļa, tostarp ziņojuma autors, aizstāv piesardzīgāku pieeju.

Mums ir vienreizēja iespēja pieņemt tādu likumdošanas aktu, kas daudziem pacientiem dos cerību un palīdzēs atbrīvoties no milzīgam sāpēm un ciešanām, uzsvēra Eiropas komisārs uzņēmējdarbības un rūpniecības jautājumos Günter Verheugen. Komisārs norādīja, ka regulas mērķis ir panākt drošu, kvalitatīvu ārstniecību, kā arī tās pieejamību. G.Verheugen izteica atbalstu grozījumiem, kurus Sociāldemokrātu, ALDE un GUE/NGL grupu pārstāvji iesnieguši pēc neformālas vienošanās ar ES Padomi un Komisiju. To nolūks — panākt pēc iespējas ātrāku regulas pieņemšanu — jau 1. lasījumā.

Ziņojuma autors Miroslav MIKOLÁŠIK (PPE-DE, Slovākija) pārstāv pretējo viedokli Parlamentā. Viņš uzsver, ka tā dēvētajiem "kompromisa" grozījumiem nav atbildīgās — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) — atbalsta. Lielākā daļa no kompromisa grozījumiem — "ar kosmētiskām izmaiņām" — atkārto komitejas viedokli, bet 10 % attiecas uz vissarežģītākajiem jautājumiem, par ko vienošanās nav panākta.

Referents paskaidroja, ka Eiropas Komisijas priekšlikums paredz dalībvalstīm iespēju ieviest izņēmumus un atteikties no noteiktu produktu komercializācijas savā teritorijā: "Praksē tas nozīmēs, ka dažiem produktiem nav pieeja visu dalībvalstu tirgiem." Taču tas rada juridisku pretrunu: "Regula noteiks pilnīgu saskaņošanu attiecībā uz produktiem, kas dažās valstīs būs aizliegti! Šajā ziņā Juridiskās komitejas grozījumi sniedz juridisku drošību, no darbības jomas izslēdzot produktus, kuri satur vai kuri radīti no embrija cilmes šūnām."

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārstāvis Giles CHICHESTER (PPE-DE, Apvienotā Karaliste) apstrīdēja referenta viedokli. Viņš vēlas pēc iespējas drīzu regulas pieņemšanu un norāda, ka pacientu interešu aizstāvības grupas priekšlikumu aktīvi atbalsta.

Juridiskās komitejas pārstāve Hiltrud BREYER (Zaļie/ALE, Vācija) atgādināja, ka viņas komiteja sniegusi atzinumu par ētiskiem aspektiem, un divus grozījumus — par to, ka no direktīvas darbības jomas izslēdz embriju cilmes šūnu produktus, — apstiprinājusi arī galvenā atbildīgā ENVI komiteja. Ja šādi grozījumi netiks pieņemti, nebūs ievērots Eiropas Kopienu tiesas viedoklis, un tiesa nākotnē nevarēs kontrolēt regulas izpildi.

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa
"Galvenais — lai tiktu nodrošināta pēc iespējas kvalitatīva un droša ārstēšana," norādīja John BOWIS (PPE-DE, Apvienotā Karaliste) grupas vārdā, uzsverot, ka "ētikas jautājumi jāatstāj dalībvalstu ziņā".

Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā
"Tūkstošiem pacientu visā ES gaida, lai tiktus mazinātas viņu ciešanas un sāpes," teica Dagmar ROTH-BEHRENDT (PSE, Vācija), norādot, ka tie, kas kavē regulas pieņemšanu, rīkojas ''ciniski un bezatbildīgi". Arī PSE grupa uzskata, ka jautājums par embrija cilmes šūnām jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa
Frédérique RIES (ALDE, Beļģija) uzsvēra, ka regulā "nav runa vien par drošību, efektivitāti un pieejamību, bet arī par pētījumu veicināšanu". Deputāte uzsvēra, ka Eiropā pastāvīgi trūkst orgāni (bet alternatīvus risinājumus piedāvā jaunās terapijas). Norādot, ka "nekas nedrīkst ietekmēt dalībvalstu likumdošanu attiecībā uz ētiskas dabas jautājumiem, viņa aicināja atbalstīt kompromisa grozījumus.

Nāciju Eiropas grupa
Turpretim Konrad SZYMAŃSKI (UEN, Polija) pauda satraukumu par to, ka regula varētu pārkāpt cilvēka cieņas principus. Viņaprāt, šādas regulas pieņemšana ES līmenī rada risku, jo tā saistīta ar iejaukšanos cilvēka ģenētiskajā mantojumā.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
"Mēs nevaram atteikties no tādiem principiem kā cilvēka ķermeņa komercializācijas aizliegums," teica Hiltrud BREYER (Vācija), uzstājoties Zaļo/ALE grupas vārdā. ''Mēs negribam nekādas himēras un hibrīdus," uzsvēra deputāte, aicinot atbalstīt atbildīgās ENVI komitejas, nevis kompromisa grozījumus.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa
"Mums šie medikamenti Eiropā ir nepieciešami un tie ir vajadzīgi tieši tagad," norādīja Adamos ADAMOU (GUE/NGL, Kipra), kura pārstāvētā grupa atbalsta kompromisa grozījumus.

Neatkarības/demokrātijas grupa
Johannes BLOKLAND (IND/DEM, Nīderlande) izteica bažas, ka jaunās tehnoloģijas radīs risku, ka "cilvēki būs gatavi pārdot savas ķermeņa daļas," lai nopelnītu. Deputāts uzskata, ka "hibrīdu tehnoloģijas" ir pretrunā ar cilvēka cieņu, tāpēc ļoti svarīgi ir saglabāt subsidiaritātes principu.

Regula paredz saskaņot to, kā dalībvalstis izvērtē un pārrauga uzlaboto terapiju zāles un laišanu apgrozībā, lai tās būtu drošas un pieejamas vienādi visā ES. Sākotnējais likumprojekts tomēr atstāj dalībvalstu ziņā ētiskas dabas jautājumus: dalībvalstis savā teritorijā varētu atļaut vai aizliegt noteiktus produktus.


Miroslav MIKOLÁŠIK (PPE-DE, SK)
Ziņojums: Uzlabotas terapijas zāles
A6-0031/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 23.04.2007.
Balsojums: 25.04.2007.  
  
24.04.2007  
Vienkāršāki un lētāki bezskaidras naudas maksājumi  
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja direktīvu, kas tādus bezskaidras naudas norēķinus kā maksājumus ar karti, bankas pārskaitījumus, tiešo debetu padarīs vienkāršākus un lētākus visā Eiropas Savienībā. Likumprojekts arī bruģē ceļu uz vienotu eiro maksājumu zonu. Iepriekšēja neformāla vienošanās ar ES Padomi ļauj direktīvu pieņemt galīgi pirmajā lasījumā.
Bezskaidras naudas maksājumi Eiropas Savienībā tiek galvenokārt veikti, balsoties uz atšķirīgām dalībvalstu sistēmām. Šādas kārtības dēļ pārrobežu maksājumi ir dārgāki un lēnāki nekā vietējie — vienas valsts robežās veiktie. Dalībvalstīm raksturīgas arī atsevišķas maksājumu karšu sistēmas, tādēļ nereti parastu maksājumu karti ārzemju ceļojumos izmantot nevar. Personām, kam bieži jāveic maksājumi citā valstī, piemēram, ja ārzemēs studē bērni vai tur atrodas īpašums, šajā valstī parasti jāatver jauns bankas konts. Tādi paši ierobežojumi sadārdzina un sarežģī naudas operācijas arī uzņēmumiem.

Vienota maksājumu zona

Nozares pārstāvji — bankas, maksājumu apstrādes un līdzīgas iestādes — ir apņēmušies ar ES atbalstu līdz 2010. gadam izveidot vienotu eiro maksājumu zonu. Zonas izveide ļaus bezskaidras naudas maksājumus pāri valstu robežām Eiropā veikt tieši tāpat un tikpat ātri kā maksājumus vienas valsts iekšienē. Norēķinu kartes, neskatoties uz to, kurā Eiropas valstī tās izsniegtas, varēs izmantot visā Eiropā bez papildu izmaksām un tehniskām barjerām.

Tādas izmaiņas iespējams izdarīt, ja dalībvalstis savus tiesību aktus par maksājumu sistēmām pielāgos vienota tīkla izveidei, un to paredz šodien Parlamentā izskatītā direktīva. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, likumprojektu izvērtējot dalībvalstu starpā, bija par to, ciktāl prasībām attiecībā uz kapitālu un citiem pārraudzības instrumentiem jāattiecas uz maksājumu apstrādes iestādēm, kas nav bankas.

Maksājumi — vienas darba dienas laikā

Šodien balsojumā Eiropas Parlaments apstiprināja redakciju, par ko iepriekš bija vienojušies ziņojuma autors Jean-Paul GAUZES (PPE-DE, FR) un Padomes pārstāvji.

Vienošanās cita starpā paredz ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kategoriju, "maksājumu iestādes", kas pamatā apstrādā maksājumus, bet nepieņem noguldījumus tādā nozīmē kā to dara bankas. Noteiktas arī šādu maksājumu iestāžu kapitāla prasības.

Direktīva pieņemtajā redakcijā paredz, ka maksājumiem jānonāk galamērķī ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc maksājuma uzdevuma iesniegšanas. Tas attiecas uz maksājumiem eiro, kā arī dalībvalsts valūtā (ja dalībvalsts nepieder eiro zonai). Termiņš attiecas arī uz gadījumiem, kad vajadzīga vienreizēja valūtas konvertēšana starp eiro un dalībvalsts valūtu.

Maksa, ja tāda par pakalpojumu tiek iekasēta, parastos apstākļos tiks dalīta starp maksātāju un maksājuma saņēmēju. Direktīvā arī precizēts, ka pakalpojumi var būt bez maksas.

Direktīva rada tiesisko pamatu maksājumu sistēmām visā Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Ekonomikas zonā. Noteikumi par maksājumu iestādēm, maksājumu termiņiem un patērētāju informāciju attieksies uz visu ES.

Direktīva arī izveido tiesisko pamatu, kas nozares iestādēm ļauj izveidot vienotu eiro maksājumu zonu, kas ir atsevišķs projekts. Tas netieši skars visas ES dalībvalstis, jo visas no tām veic maksājumus eiro valūtā.


Jean-Paul GAUZES (PPE/DE, FR)
Ziņojums: Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū
A6-0298/2006
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 23.04.2007.
Balsojums: 24.04.2007.

  
ES paplašinoties, struktūrpolitika jāpārvalda racionāli  
Plānotās paplašināšanās ES teritoriju palielinās par 35 % un iedzīvotāju skaitu par 27 %. Iekšzemes kopprodukts palielināsies tikai par 4 %, IKP uz vienu iedzīvotāju sarūkot par 18 %. Uz tādām aplēsēm norāda Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā ziņojumā par jaunu valstu uzņemšanas ietekmi uz kohēzijas politiku, iesakot, kā šo politiku pielāgot visracionālāk.
Uzstājoties debatēs, Valdis DOMBROVSKIS (PPE/DE) norādīja, cik svarīgi, pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. "Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku. Būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums," teica deputāts, norādot, ka "zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams". Deputāts izteica bažas par priekšlikumu paaugstināt dalībvalstu finansējuma daļu ar mērķi uzlabot reģionālās politikas efektivitāti. Balsojumā ziņojuma punkts par līdzfinansējuma daļas paaugstināšanu tika svītrots.

Ar 473 balsīm par, 113 pret un 104 atturoties, pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā Parlaments vērtē to, kā Eiropas Savienību ietekmēs kandidātvalstu Turcijas, Horvātijas, Bijušajās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un potenciālo Rietumbalkānu kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas, ieskaitot Kosovu) pievienošanās ES.

Parlaments uzsver, ka Eiropas Savienības spēja integrēt jaunas valstis nozīmē, ka "tai jāspēj īstenot sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķi". No 150 miljardiem eiro, kas struktūrpolitikai vajadzīgi papildus, Turcijai vien pienāktos 63 %, Horvātijai 7 %, un pārējās Rietumbalkānu valstis, kuras pašlaik saņem pirmspievienošanās palīdzību, saņemtu 9,2 %.

Reģionālā politika ir viens no lielākajiem ES budžeta posteņiem, un to intensīvi apspriedīs 2008.-2009. gadā, kad paredzēts pārskatīt ES ilgtermiņa budžetu. Ziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir institucionālā, finansiālā un politiskā reforma arī budžeta pārskatīšanas kontekstā. Lai pieņemtu pareizus lēmumus, uzsvērts, ka jāsalīdzina, kāda ir dažādu galveno finanšu instrumentu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) ietekme uz pašreizējās, 27 valstu, ES attīstību.

Parlaments aicina Komisiju saistībā ar paplašināšanos regulāri aprēķināt, kādi būs ES reģionālās politikas iespējamie izdevumi, norādot skaitļus atsevišķi par katru valsti. Jāaprēķina arī, "kā tas ietekmēs līdzšinējo reģionu atbilstību finansējuma saņemšanas kritērijiem".

Bažas galvenokārt saistās ar to, ka jaunu valstu uzņemšana negatīvi ietekmēs dalībvalstu reģionu tiesības saņemt finansējumu. Ietekme tomēr ir atkarīga no katras atsevišķas kandidātvalsts: Parlaments uzsver, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanās, atsevišķi vērtējot "nepalielinātu statistisko efektu attiecībā uz dalībvalstu reģionu tiesībām saņemt finansējumu un neizraisītu graujošu finansiālu ietekmi uz kohēzijas politiku". Horvātija salīdzinoši radītu vismazāko finansiālo slogu.

Ziņojumā ieteikti vairāki veidi, kā reģionālās politikas līdzekļus likt lietā pēc iespējas efektīvāk: Parlaments rosina palielināt dalībvalstu individuālo atbildību un lielākā mērā izmantot aizdevuma finansējuma "sviras efektu", jo īpaši reģionos, kuri daudzus gadus ir saņēmuši ES atbalstu. Tas aicina ņemt vērā, ka struktūrpolitikas panākumos liela nozīme ir katras dalībvalsts ekonomiskajai politikai.


Markus PIEPER (PPE/DE, DE)
Ziņojums: Turpmākas paplašināšanās ietekme uz kohēzijas politikas efektivitāti
A6-0087/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 23.04.2007.
Balsojums: 24.04.2007.  
  
AIDS — Parlaments aicina rīkoties  
Cilvēku skaits, kas inficējas ar HIV un mirst no slimībām, kas saistītas ar AIDS, turpina palielināties gan Eiropas Savienībā, gan tās kaimiņvalstīs. Šodien pieņemtajā Georga Andrejeva (ALDE) sagatavotajā ziņojumā par HIV/AIDS apkarošanu ES un kaimiņvalstīs Eiropas Parlaments norāda uz vajadzību pēc informatīviem un izglītojošiem pasākumiem — īpaši tādiem, kas uzrunā jauniešus, un aicina veicināt to, lai ārstēšana būtu pieejama visiem.
Georgs ANDREJEVS (ALDE), iepazīstinot ar ziņojumu, pievērsa uzmanību tam, cik svarīgi ir nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi zālēm visā Eiropas Savienībā. Deputāts aicināja atbalstīt ziņojumā papildu punktu, kas mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pilnvarot Eiropas Komisiju vest sarunas ar farmācijas pārstāvjiem, lai antiretrovīrusu zāles ES tiktu pārdotas par zemākām cenām. Šo punktu Parlaments, balsojot par ziņojumu, atbalstīja. Deputāts arī aicināja dalībvalstis un Eiropas Komisiju atbalstīt nevalstiskās un sabiedriskās organizācijas, sniedzot tām nepieciešamo finansējumu.

Ziņojums balstīts uz Eiropas Komisijas paziņojumu "HIV/AIDS apkarošana Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam". Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, vienlaikus rosinot papildu pasākumus un vēršot uzmanību uz darbībām, kas jāveic, ņemot vērā vīrusa izplatību un dažādu valstu īpatnības.

Jāinformē sabiedrība

Atbalstot G. Andrejeva ziņojumu, Parlaments aicina plašāk informēt iedzīvotājus, "it īpaši pusaudžus un jauniešus par HIV infekciju, tās pārnēsāšanas veidiem, HIV pārbaudēm" un profilaksi. Deputāti "aicina dalībvalstis atbalstīt veselības izglītību skolās", un iesaka Eiropas jauniešu portālā iekļaut informāciju "par aprūpi, kas attiecībā uz HIV/AIDS ir pieejama dalībvalstīs".

Eirobarometra 2006. gada februārī publicētais pārskats vēsta, ka 54 % no ES iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka ar HIV var inficēties "skūpstoties ar kādu, kas ir inficēts ar AIDS vai kurš ir HIV pozitīvs" un 42% tic, ka ar HIV var inficēties "dzerot no glāzes, no kuras tikko ir dzēris kāds, kas ir inficējies ar AIDS vai ir HIV pozitīvs".

Jāuzlabo piekļuve finansējumam

Ziņojumā norādīts uz akūtu problēmu — nevalstiskām organizācijām, kas aktīvi darbojas HIV/AIDS apkarošanā, trūkst finansiāla atbalsta. Parlaments pauž nožēlu, ka nav harmonizēti pastāvošie noteikumi NVO tiešai finansēšanai no Kopienas budžeta. Tas aicina Komisiju "izvērtēt esošās procedūras ar mērķi uzlabot NVO piekļuvi dažādiem Kopienas finansējuma veidiem". Jo īpaši būtiski tas ir Latvijas kontekstā, jo iestāšanās ES daudzām jauno dalībvalstu NVO nozīmēja pēkšņu finansējuma pārtraukšanu no starptautiskiem avotiem ārpus ES.

Parlaments arī "aicina Komisiju izstrādāt skaidrus noteikumus par struktūrfondu un sociālo fondu izmantošanu projektiem" saistībā ar HIV/AIDS.

Jāveicina pētniecība un zāļu pieejamība

Ziņojumā ieteikts, ka ārstniecības metožu attīstībai jāizmanto visas Septītās pētniecības pamatprogrammas sniegtās iespējas, lai turpinātu finansēt un meklēt perspektīvus projektus, kuri varētu nodrošināt jaunu inovatīvu antiretrovīrusu zāļu, vakcīnu un mikrobicīdu radīšanu.

Parlaments pauž bažas par AIDS ārstēšanai nepieciešamo zāļu augstajām cenām un aicina sekmēt, lai visiem inficētajiem cilvēkiem būtu pieejamas zāles HIV ārstēšanai. Šai sakarā Parlaments mudina Komisiju meklēt labākus risinājumus saistībā ar zāļu patenta tiesību pagarināšanu nelielu produkta izmaiņu gadījumos.

Deputāti aicina Komisiju veicināt profilakses un pasākumus, tostarp prezervatīvu izmantošanu, narkotikas aizstājošu ārstēšanu, piekļuvi brīvprātīgai testēšanai, sterilu adatu un šļirču iegūšanu apmaiņā pret izlietotajām un konsultāciju sniegšanu personām, kas pieder pie grupām, kas tiek uzskatītas par mazāk aizsargātām, kā arī ar HIV inficētām personām. Ieteikts arī izveidot Eiropas informācijas apmaiņas centru, lai apkopotu slimības apkarošanas labāko praksi.

Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu palīdzēt apkarot slimību arī kaimiņvalstīs un mudina šim mērķim izmantot gan valsts un privātā sektora partnerību, gan citus finansējuma avotus. Īpašu uzmanību Parlaments aicina pievērst Kaļiņingradas apgabalam.

Cilvēki ar HIV/AIDS joprojām ir pakļauti daudziem aizspriedumiem un bieži tiek diskriminēti. Tādēļ Parlaments mudina Komisiju veidot izglītojošas programmas, kas vēršas pret homofobiju, neizpratni un nosodījumu.


Georgs ANDREJEVS (ALDE)
Ziņojums: HIV/AIDS apkarošana Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam
A6-0091/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 24.04.2007.  
  
ES līdzekļu izmantojumā prasa lielāku atbildību no dalībvalstīm  
Apstiprinot 2005. gada ES budžeta izpildi, Eiropas Parlaments atkārtoja savu jau agrāk izteikto prasību par dalībvalstu deklarācijām. Ar to ieviešanu valdības ar Eiropas Komisiju dalīti uzņemtos atbildību par Kopienas līdzekļiem, ko dalībvalstis pārvalda kopā ar šo iestādi.
Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības un visu tās iestāžu budžeta izpildi 2005. gadā, tomēr norādot, ka jau divpadsmit gadus Eiropas Revīzijas palāta nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju, proti, atzīt, ka budžets pildīts bez kļūdām.

Vairāki no deputātiem pirms balsojuma izteica kritiku par to, ka debatēs nepiedalījās ES Padomes pārstāvji, lai gan viena no galvenajām Parlamenta prasībām ir saistīta tieši ar dalībvalstu atbildību par ES līdzekļu pārvaldību. Vairāki deputāti izteica iebildes par aģentūru skaita pieaugumu un to pārraudzību — uz šo jautājumu izteiktas atsauces šodien pieņemtajos ziņojumos par aģentūru budžetiem.

Siim KALLAS, Eiropas komisārs administratīvajās lietās, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos, pauda ticību, ka nākotnē ES tomēr varētu saņemt atzinīgu Revīzijas palātas vērtējumu. Šādu mērķi komisārs izvirzīja, stājoties amatā 2004. gadā.

Lielāka atbildība no dalībvalstu puses

Prasību par dalībvalstu pārvaldes deklarācijām Parlaments pirmo reizi formulēja, apstiprinot 2003. gada ES budžeta izpildi. Deklarāciju mērķis būtu panākt garantijas no dalībvalstīm par to, ka tajās darbojas efektīvas revīzijas Kopienas līdzekļu izmantojumam. Pārvaldības deklarācijas būtu jāparaksta kompetentai amatpersonai.

Lai gan Eiropas Kopienas Līgums nosaka, ka Komisija ir atbildīga par Kopienas budžeta izpildi, Kopienas līdzekļus Komisija un dalībvalstis pārvalda dalīti. Pēc šādas sistēmas 80 % no Kopienas izdevumiem ir dalībvalstu pārziņā. Nīderlande pēc savas iniciatīvas Kopienas līdzekļu pārvaldes deklarācijas jau ir ieviesusi, un to pašu gatavojas darīt Apvienotā Karaliste un Zviedrija. S.KALLAS noradīja, ka nacionālās deklarācijas jau apņēmušās ieviest piecas valstis.

Veicinās līdzekļu pareizu pārvaldību

Šodien apstiprinot 2005. gada budžeta izpildi, Parlaments norāda, ka dalībvalstis atkarībā no to pārvaldes sistēmas (centralizēta, federāla, decentralizēta) varētu iesniegt vienu vai vairākas deklarācijas. Tās "noteikti uzlabotu dalībvalstu attiecīgo pārraudzības un kontroles sistēmu kvalitāti," un veicinātu to, ka tiktu saņemtas pozitīvas ticamības deklarācijas no Eiropas Revīzijas palātas.

Lai gan vairums dalībvalstu neatbalsta deklarāciju ieviešanu, Parlaments tomēr aicina Komisiju līdz 2007. gada beigām par to iesniegt Padomei priekšlikumu. Dalībvalsts pārvaldības deklarācijas par Kopienas līdzekļiem, ko pārvalda dalīti, pamatotos uz apakšdeklarācijām, ko sniedz dalībvalstu atbildīgās struktūras.

Deputāti pauž bažas par lielo kļūdu skaitu, kuras Revīzijas palāta ir atklājusi attiecībā uz gala saņēmējiem, norādot, ka dalītas pārvaldības gadījumā par kļūdu novēršanu, identificēšanu un koriģēšanu šajā līmenī atbildīgas ir dalībvalstis. Parlaments uzskata, ka Komisijai gadījumos, kad dalībvalsts kontroles sistēmas joprojām ir nepietiekamas, jānosaka skaidri termiņi un jāpiemēro sankcijas, ja tie pārkāpti.

Parlaments prasa Komisijai nodrošināt, lai pārkāpumu gadījumos tiktu uzlabota piešķirto ES līdzekļu atmaksa, kas tiek īstenota ar valstu aģentūru starpniecību.

Parlaments aicina Komisiju nodrošināt, ka informāciju, kas jāsniedz par struktūrfondu saņēmējiem, publicē sabiedrībai viegli pieejamā veidā.

No dalībvalstīm Parlaments sagaida, ka tās nodrošinās pilnīgu ES līdzekļu izlietojuma pārredzamību.
Budžeta izpilde aģentūrās
Eiropas Parlaments katru gadu izvērtē un apstiprina Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi, atsevišķi izvērtējot katru Eiropas Savienības iestādi un aģentūru — cik lielā mērā un cik pareizi līdzekļi izmatoti, vai procedūras atbildušas grāmatvedības standartiem. Šogad kopā sagatavoti 26 šādi ziņojumi, ieskaitot par Parlamenta, Komisijas un Padomes budžeta izpildi.

Parlaments sniedz pozitīvu atzinumu par sešpadsmit aģentūru budžeta izpildi, tomēr atzīmē, ka "aizvien pieaugošais Kopienas aģentūru skaits un dažu no tām darbība, šķiet, neiekļaujas vispārējā pamatievirzē un ka atsevišķu aģentūru uzdevumi ne vienmēr atspoguļo Savienības faktiskās vajadzības un tās pilsoņu cerības".

Tas aicina Komisiju ikreiz pirms jaunas aģentūras izveides iesniegt izmaksu un guvumu analīzi, raugoties, lai nenotiktu nekāda darbību pārklāšanās starp aģentūrām.

Eiropas Parlamenta budžeta izpilde

Attiecībā uz Parlamenta trim darba vietām Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā deputāti "prasa ģenerālsekretāram sniegt atbildīgajai Parlamenta komitejai precīzākas ziņas par izmaksām saistībā ar Parlamenta trīs darba vietu uzturēšanas izmaksām", lai varētu noteikt jomas, kurās var veikt ietaupījumus. Deputāti aicina sniegt arī līdzīgas ziņas saistībā ar triju darba vietu ietekmi uz vidi.

Salvador GARRIGA POLLEDO (PPE/DE, ES)
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: III iedaļa, Komisija
A6-00095/2007

Bart STAES (Verts/ALE, BE)
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: I iedaļa, Eiropas Parlaments
A6-00094/2007

Daniel CASPARY (PPE/DE, DE)
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: II iedaļa, Padome
A6-00108/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: IV iedaļa, Eiropas Kopienu Tiesa
A6-00109/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: V iedaļa, Revīzijas palāta
A6-00107/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: VI iedaļa, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja
A6-00110/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: VII iedaļa, Reģionu komiteja
A6-00106/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: VIII A iedaļa, Eiropas ombuds
A6-00104/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: VIII B iedaļa, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs
A6-00111/2007

Mogens CAMRE N.J. (UEN, DK)
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: sestais, septītais, astotais un devītais Eiropas Attīstības fonds (EAF)
A6-00115/2007

Edit HERCZOG (PSE, HU)
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs
A6-00097/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds
A6-00098/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra
A6-00116/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs
A6-00118/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs
A6-00100/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Vides aģentūra
A6-00103/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Aģentūra drošībai un veselības aizsardzībai darbā
A6-00105/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs
A6-00101/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra
A6-00099/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eurojust
A6-00120/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Izglītības fonds
A6-00113/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Jūras drošības aģentūra
A6-00114/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra
A6-00121/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
A6-00112/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs
A6-00119/2007
Ziņojums: 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūra
A6-00102/2007

Procedūra: Budžeta pareizas izpildes apstiprināšana
Debates: 24.04.2007.
Balsojums: 24.04.2007.  
  
23.04.2007  
EP plenārsesijas atklāšana  
Eiropas Parlamenta plenārsesija Strasbūrā sāksies ar pirmo lasījumu direktīvai par maksājumu pakalpojumiem ES un debatēm par priekšlikumu regulai, kas veicinās inovatīvu medicīnas produktu attīstību. Sesijas galvenās debates trešdien veltītas ASV un ES attiecībām; deputāti šajā dienā balsos par EP pagaidu komitejas izveidi klimata pārmaiņu jautājumos. Darba kārtībā ir iekļauts ziņojums par AIDS/HIV apkarošanu, debates par situāciju Ukrainā, demonstrācijām Krievijā un homofobiju Eiropā.
Plenārsesijas ievadā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING izteica līdzjūtību Krievijas tautai sakarā ar bijušā Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina nāvi. Priekšsēdētājs asi nosodīja pagājušās nedēļas vardarbības izpausmes dienvidaustrumu Turcijā, kur 18. aprīlī īpaši nežēlīgi nogalināti trīs kristieši.

Pirmdien, 23. aprīlī

Eiropas Parlaments izskatīs direktīvas priekšlikumu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Likumprojekta mērķis ir vienotas eiro maksājumu zonas izveide, lai vienkāršotu noteikumus un samazinātu izmaksas par bezskaidras naudas maksājumiem, ko veic ES iekšienē.

Parlaments pirmajā lasījumā izskatīs regulas priekšlikumu par uzlabotām terapijām — jaunām ārstniecības metodēm, kuru pamatā ir gēnu terapija, šūnu terapija un audu inženierija. Uzlabotās terapijas sekmē tādu slimību un traumu ārstēšanu kā vēzis, Parkinsona slimība, ādas apdegumi un kaulu slimības. Pašlaik uzlaboto terapiju attīstību kavē saskaņotu ES tiesību aktu trūkums.

Pirmdien notiks debates par kriminālsankcijām saistībā ar intelektuālo tiesību pārkāpumiem — viltojumiem un pirātismu. Par direktīvas priekšlikumu, kas saskaņos dalībvalstu normas šajā jomā, Parlaments balsos trešdien.

Otrdien, 24. aprīlī

No rīta ieplānotas debates un vēlāk balsojums par Eiropas Savienības budžeta izpildi 2005. gadā. Parlaments arī izvērtēs Komisijas gadskārtējās stratēģiskās prioritātes 2008. gada budžetam.

Nākamais plenārsesijas dienaskārtībā ir Eiropas Parlamenta deputāta Georga ANDREJEVA (ALDE) ziņojums par HIV/AIDS apkarošanu ES un tās kaimiņvalstīs. Statistikas dati liecina, ka ar HIV inficēto skaitam ir tendence pieaugt gan pasaulē, gan Eiropā, īpaši Austrumeiropā. Ziņojumā Parlaments ieteiks pasākumus, kas ES jāveic vīrusa apkarošanai papildus jau Komisijas ierosinātajām iniciatīvām.

Parlaments balsos par jaunas pagaidu komitejas izveidi klimata pārmaiņu jomā. Politisko grupu priekšsēdētāju apstiprinātais mandāts paredz, ka komitejā būs sešdesmit locekļi un tās uzdevums — izstrādāt priekšlikumus integrētai ES politikai šajā jomā, analizēt un izvērtēt faktus, aplēst iespējamo pasākumu izmaksas, kā arī zaudējumus, kas radīsies bezdarbības dēļ.

Plkst. 15.00 Eiropas Parlaments izskatīs piecus likumprojektus, kas veido daļu no tā dēvētās trešās kuģniecības drošības paketes. Likumprojektu mērķis ir samazināt nelaimes gadījumus, vides piesārņojumu un veicināt konkurenci starp kuģu operatoriem.

Vakarā Parlaments uzklausīs ES Padome un Komisijas paziņojumus par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu GALILEO, par ko tas trešdien plānots pieņemt rezolūciju. Parlaments otrajā lasījumā izskatīs regulas priekšlikumu par drošības noteikumiem civilajā aviācijā: regula paredz ieviest kopīgas ES normas par pārbaudēm, pārmeklēšanu, patruļām, drošības aģentiem un aizliegtajiem priekšmetiem lidmašīnās un lidostās.

Parlaments otrajā lasījumā izskatīs priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis — radīt juridisku pamatu plūdu riska izvērtēšanai un pārvaldībai, lai aizsargātu cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Direktīva paredz, ka dalībvalstīm būs jāizveido apdraudētāko vietu saraksts un plāni, kā samazināt plūdu risku.

Trešdien, 25. aprīlī

Plkst. 9.00-11.20 notiks debates par transatlantiskajām partnerattiecībām. Tās darba kārtībā iekļautas, gaidot 30. aprīlī Vašingtonā paredzēto ASV un ES samitu, kurā starp galvenajiem jautājumiem ir enerģētika un klimata pārmaiņas. Pēc debatēm Parlaments pieņems rezolūciju.

Pēc debatēm Parlaments vērtēs Horvātijas panākumus virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, vēlāk par to pieņemot ziņojumu.

Plkst. 12.00 svinīgā sēdē Eiropas Parlamentu uzrunās Indijas prezidents Dr. A.P.J. Abdul Kalam.

Pēcpusdienā paredzētas debates par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā un ES politiku šajā jautājumā, lai pēc tam pieņemtu ikgadējo ziņojumu. Izvērtējot 2006. gadu, īpaša uzmanība pievērsta Krievijai, Ķīnai un Irānai. Parlaments arī pievērsīsies nāvessoda moratorijam, par ko paredzēts pieņemt rezolūciju.

Trešdienas darba kārtībā iekļautas debates par situāciju Ukrainā un homofobiju Eiropā (balsojums par rezolūciju ceturtdien).

Ceturtdien, 26. aprīlī

Deputāti apspriedīs un pieņems ziņojumu par sieviešu invalīdu tiesībām Eiropas Savienībā.

Ceturtdienas pēcpusdiena kā parasti atvēlēta debatēm par cilvēktiesībām. Parlaments pievērsīsies demonstrāciju apspiešanai Krievijā un žurnālista Alan Johnston nolaupīšanai Gazā.

Parlaments gatavojas arī pieņemt nesaistošus grozījumus Padomes plānotajās izmaiņās Regulā par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Padome paredz radīt dalībvalstīm iespēju izmanot 4 % no kuģu tonnāžas, kas saskaņā ar Kopējo zivsaimniecības politiku bijusi vai tiks samazināta ar valsts atbalstu. Palielinājums iespējams, ja to dara nolūkā modernizēt zvejas kuģus atbilstīgi drošības un higiēnas prasībām un uzlabot zvejnieku darba apstākļus. Parlamenta ziņojumā plānoto 4 % pārdalījumu ieteikts palielināt līdz 10 %.
Plašāk par plenārsesiju

Plenārsesijas darba kārtība

EP plenārsesijas debates, kurām var sekot tiešraidē  
  
19.04.2007  
Svarīgākais aprīļa plenārsesijā  
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskatīs direktīvas priekšlikumu par juridiska ietvara izveidi bezskaidras naudas maksājumiem Eiropas Savienībā un regulas priekšlikumu par gēnu un šūnu terapijām. Darba kārtībā ir likumprojekti par kuģniecības drošību un ziņojums par HIV/AIDS apkarošanu ES un tās kaimiņvalstīs. Parlaments otrajā lasījumā izskatīs direktīvas priekšlikumu par plūdu riska izvērtēšanu un pārvaldību un regulas priekšlikumu par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā. Saistībā ar ES finansējumu paredzētas debates un balsojums par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi 2005. gadā, kā arī par gadskārtējām stratēģiskajām prioritātēm 2008. gada budžetam. Deputāti apspriedīs transatlantiskās partnerattiecības un ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā. Komisija un Padome nāks klajā ar paziņojumiem par situāciju Ukrainā, kā arī homofobiju ES un par nāvessoda moratoriju. Pirmdien, 23. aprīlī

Eiropas Parlamenta plenārsesija sāksies ar debatēm par direktīvas priekšlikumu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Likumprojekta mērķis ir vienotas eiro maksājumu zonas izveide, vienkāršojot noteikumus un samazinot izmaksas par bezskaidras naudas norēķiniem, piemēram, maksājumiem ar karti, pārskaitījumiem, tiešo debetu u.c.

Parlaments pirmajā lasījumā izskatīs regulas priekšlikumu par t.s. uzlabotām terapijām. Jaunām ārstniecības metodēm, kuru pamatā ir gēnu terapija, šūnu terapija un audu inženierija. Uzlabotās terapijas sekmē tādu slimību un traumu ārstēšanu kā vēzis, Parkinsona slimība, ādas apdegumi un kaulu slimības. Pašreiz uzlaboto terapiju attīstību kavē saskaņotu ES tiesību aktu trūkums.

Otrdien, 24. aprīlī

No rīta ieplānotas debates un vēlāk balsojums par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi 2005. gadā. Eiropas Parlaments katru gadu izvērtē un apstiprina Eiropas Savienības vispārējā, tostarp arī Eiropas Parlamenta, budžeta izpildi, atsevišķi izvērtējot katru Eiropas Savienības iestādi un aģentūru — cik lielā mērā un cik pareizi līdzekļi izmatoti un vai procedūras atbildušas grāmatvedības standartiem. Parlaments gatavojas atjaunot prasību par t.s. nacionālajām deklarācijām. Deputāti vēlas, lai dalībvalstis uzņemtos atbildību par Kopienas fondu kopīgo pārvaldību ar Eiropas Komisiju. Parlaments arī izvērtēs Komisijas gadskārtējās stratēģiskās prioritātes 2008. gada budžetam.

Nākamais plenārsesijas dienaskārtībā ir Eiropas Parlamenta deputāta Georga ANDREJEVA (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) sagatavotais ziņojums par HIV/AIDS apkarošanu ES un kaimiņvalstīs laika posmā no 2006.-2009.gadam. Statistikas dati liecina, ka ar HIV inficēto skaitam ir tendence pieaugt gan pasaulē, gan Eiropā, īpaši Austrumeiropā. Balstoties uz ziņojumu, kas aicina atjaunot un uzlabot vīrusa apkarošanu, pieņems rezolūciju.

Otrajā lasījumā izskatīs direktīvas priekšlikumu, kuras mērķis ir radīt juridisku pamatu plūdu riska izvērtēšanai un pārvaldībai, lai aizsargātu cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Dalībvalstīm būs jāizveido apdraudētāko vietu saraksts un plāni kā samazināt plūdu draudus.

Otrajā lasījumā izskatīs arī regulas priekšlikumu par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā. Tās mērķis ir garantēt drošību pasažieriem un apkalpei civilajos gaisa pārvadājumos. Jaunā regula pirmo reizi ieviesīs ES kopīgus noteikumus par pārbaudēm, tostarp izlases veida pārbaudēm, uzraudzību, pārmeklēšanu un aizliegtajiem priekšmetiem gaisa transportā un lidostās.Plkst. 15.00 Eiropas Parlaments izskatīs piecus likumprojektus, kas veido daļu no tā dēvētās trešās kuģniecības drošības paketes. Likumprojektu mērķis ir ieviest stingrākus kuģniecības noteikumus, tādejādi samazinot nelaimes gadījumus un vides piesārņojumu, un veicināt konkurenci starp kuģu operatoriem.

Trešdien, 25. aprīlī

Trešdienas plenārsesijā ES Padome un Komisija ziņos par transatlantiskajām partnerattiecībām, gaidot 30. aprīlī Vašingtonā paredzēto ASV un ES sammitu, kura dienaskārtībā dominē jautājumi par enerģētiku un klimata pārmaiņām. Tam sekos EP deputātu debates, pēc kurām plānots pieņemt rezolūciju. Debatēs piedalīsies Vācijas Eiropas lietu ministrs Günter Gloser.

Plkst. 12.00 svinīgā sēdē Eiropas Parlamentu uzrunās Indijas prezidents Dr. A.P.J. Abdul Kalam.

Pēcpusdienā paredzētas debates par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā un ES politiku šajā jautājumā, lai pēc tam pieņemtu kārtējo ikgadējo ziņojumu. Ziņojumā īpaši kritizētas Krievija, Ķīna un Irāna. Trešdien paredzētas debates par situāciju Ukrainā, kā arī homofobiju ES un par nāvessoda moratoriju. Ceturtdien par šiem jautājumiem plānots pieņemt rezolūcijas.

Parlaments trešdien arī izvērtēs Horvātijas progresu virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.Ceturtdien, 26. aprīlī

Komisija nāks klajā ar paziņojumu par ES un Šveices attiecībām. Pēc tam EP deputāti apspriedīs ziņojumu par sieviešu invalīdu tiesībām Eiropas Savienībā.

Ceturtdienas pēcpusdiena kā parasti atvēlēta debatēm par cilvēktiesībām.


Plašāk par plenārsesiju lasiet EP mājas lapā (EN).


NB: darba kārtībā var rasties pēdējā brīža izmaiņas  
  
13.04.2007  
Starptautisks konkurss skolu jauniešiem "€uro-scola 2007"  
23.aprīlī sākas interneta konkurss skolu jauniešiem "€uro-scola 2007", kurā skolēni varēs pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas Savienību . Konkursā var piedalīties komandas, kurās ir 10 jaunieši un viens skolotājs.
Konkursam var pieteikties un sīkāku informāciju par to iegūt interneta mājas lapā www.euro-scola.com. Šajā pašā mājas lapā dalībniekiem laika posmā no 23.aprīļa līdz 21.maijam būs jāizpilda virkne dažādu uzdevumu un jāatbild uz jautājumiem par Eiropas Savienības vēsturi, tagadni un nākotni.

Māris Graudiņš, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) vadītājs Latvijā uzsver: "Šogad Eiropas Savienības dalībvalstis ar dažādiem pasākumiem atzīmē Romas līgumu 50.gadadienu, jo tie lika pamatus tai Eiropas Savienībai, kādu pazīstam šodien. Latvija jau trešo gadu ir ES dalībvalsts, un jauniešiem tā ir lieliska iespēja sacensties un apliecināt savas zināšanas par Eiropas Savienību starptautiskā konkursā "€uro-scola 2007" organizē un koordinē kolēģi Spānijā. Mūsu valsts jauniešu komandai, kura uzrādīs vislabākos rezultātus, kā balvu esam iecerējuši piedāvāt daļēju atbalstu vizītei Eiropas Parlamentā Stasbūrā rudenī, lai klātienē iepazītos ar tā darbu."

Latvijā kā dalībnieki komandā var pieteikties jaunieši 16 - 18 gadu vecumā, un katrs jaunietis un skolotājs drīkst būt tikai vienas komandas dalībnieks. Komandām jābūt gatavām izpildīt gan komandas, gan individuālus uzdevumus. Uzvarētāju komandas noteiks konkursa noslēguma posmā 21.-25.maijā.

Konkursa organizatori norāda, ka lai arī konkurss sākas jau 23.aprīlī, komandas savu dalību vēl var pieteikt nedēļu pēc konkursa sākuma.

Uzziņai par Roma 50 Eiropai pirms piecdesmit gadiem pēc Otrā pasaules kara bija jāatrisina svarīgi jautājumi - kā Eiropas valstīm veidot kopīgu nākotni un nodrošināt ilgstošu mieru. 9.maijā katru gadu atzīmē Eiropas dienu. 1950.gada 9.maijā pēc Francijas ārlietu ministra Roberta Šūmaņa aicinājuma sešas valstis - Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija - apvienoja ogļu un tērauda ražotnes nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni. 1957.gada 25.martā šīs valstis nolēma sadarboties plašāk, parakstot līgumus Romā. Tie lika pamatus tādai Eiropas Savienībai, kā to pazīstam šodien. Vienotais tirgus, brīva personu kustība, kopīga lauksaimniecības politika ir tikai daži šīs sadarbības veiksmīgākie piemēri. Tie iedrošināja citas Eiropas valstis, arī Latviju, pievienoties Eiropas Savienībai. Kopš 2007.gada Eiropas Savienībā ir 27 valstis.

Kontaktpersonas: - Informācija par konkursu Jeļena Glazova, EPIB palīdze Tālrunis: 7085467, E-pasts: jelena.glazova@europarl.europa.eu

- Informācija medijiem Iveta Ķelpe, EPIB preses nodaļas vadītāja Tālrunis: 7085468, E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu  
  
10.04.2007  
Apaļā galda diskusija "HIV/AIDS nepazīst robežas"  
Eiropas Parlamenta deputāts, referents Eiropas Parlamenta ziņojumam Par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam Georgs Andrejevs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Rīgā šā gada 13. aprīlī pulksten 10.00 Eiropas Savienības (ES) mājā, Aspazijas bulvārī 28 rīko diskusiju "HIV/AIDS nepazīst robežas".
No HIV/AIDS nav pasargāts neviens. Tas nepazīst robežas, un nav ieslēgts tikai noteiktu valstu vai noteiktu sabiedrības grupu robežās. Kādas ir HIV/AIDS izplatības tendences Latvijā, ES un tās kaimiņvalstīs? Kas ir izdarīts likumdošanas jomā un kas vēl ir darāms, lai pasargātu iedzīvotājus un sniegtu maksimāli iespējamo atbalstu slimniekiem? Kāda ir datu kvalitāte par saslimstību, kāda ir iespējamā terapija, cik tā maksā un cik pieejama tā ir? Kā uzlabot nevalstisko organizāciju darbu, kas ne tikai palīdz HIV/AIDS slimniekiem un viņu tuviniekiem, bet arī visai sabiedrībai, informējot par saslimstību, mazinot nezināšanas un baiļu radīto neiecietību un diskriminējošo attieksmi. Tie ir tikai daži jautājumi, kas tiks analizēti diskusijas gaitā.

Pasākuma dalībnieki arī tiks iepazīstināti ar nesen Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā apstiprināto Eiropas Parlamenta ziņojumu.

Apaļā galda diskusijā piedalīsies arī Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, sabiedriskās organizācijas DIA+Logs valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe un Latvijas televīzijas žurnāliste Zane Zālīte-Kļaviņa. Diskusiju vadīs socioloģe, žurnāla Latvija Eiropas Savienībā galvenā redaktore, socioloģe Aija Lulle.

Paplašinātajā diskusijā pasākuma otrajā daļā aicināti piedalīties Latvijā atzīti eksperti, nozaru pārstāvji, žurnālisti un viesi.

Diskusijas rezultātā tiks pieņemts kopīgs paziņojums par situāciju Latvijā HIV/AIDS ierobežošanai, par nepieciešamajiem pasākumiem un Latvijas viedokli globālajā cīņā pret HIV/AIDS izplatību.

Žurnālisti ir laipni aicināti piedalīties visā diskusijas gaitā. Jūsu ērtībai pulksten 12.30 notiks arī atsevišķa preses konference, kurā masu mediju pārstāvji varēs uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem.

  
Aicina izteikt viedokli par darbaspēka mobilitāti un migrācijas politiku  
Visiem interesentiem ir iespēja izteikt savu viedokli internetā par darbaspēka mobilitātes un migrācijas politikas jautājumiem Latvijā un ES. Iesūtītos viedokļus apkopos un iekļaus diskusijās, kuras notiks starptautiskās konferences "Darbaspēka mobilitāte un migrācijas politika Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā" ietvaros. Lai rosinātu diskusiju un apkopotu viedokļus, konferencei izveidota speciāla mājas lapa www.europarl.lv/konference, uz kuru var aiziet arī uzklikšķinot uz kustīgās reklāmas Eiropas Parlamenta Informācijas biroja mājas lapā.
Konference "Darbaspēka mobilitāte un migrācijas politika Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā" notiks 20.aprīlī Rīgā, un to organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Konferences mērķis ir veicināt diskusiju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un palielināt Latvijas valdības pārstāvju un visplašākās sabiedrības apzināšanos par lielāku darbaspēka mobilitāti un migrāciju nākotnē. Par konferences dienas kārtībā izvirzītiem jautājumiem, kas ir Eiropa Parlamenta uzraudzības lokā, diskutēs Latvijas valsts institūciju, Īrijas un Lietuvas starptautiskie eksperti un Eiropas Parlamenta deputāti.

Kā norāda eksperti, Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam un atvieglotais vīzu režīms Latvijas nepilsoņiem nodrošinās vieglāku īstermiņa ceļošanu un iespējams varētu veicināt nākošo darbaspēka aizplūšanas vilni. Tai pat laikā Latvijas darba devēji un uzņēmēji norāda, ka vajadzība pēc darbaspēka ieplūšanas Latvijā iespējams šobrīd netiek pietiekami novērtēta.

Konferences mājas lapā var iepazīties gan ar konferences darba programmu, gan arī izteikt savu viedokli par migrācijas un imigrācijas jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā vai uzdot jautājumu konferences lektoriem. Saņemtie komentāri un jautājumi tiks publicēti konferences mājas lapā, kā arī nodoti konferences lektoriem apspriešanai konferencē.

Mājas lapā ikviens var iepazīties arī ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Ivara Indāna veikto pētījumu par darbaspēka mobilitāti un migrācijas politiku ES un Latvijā.