24.05.2007  
EP: uzbrukumi Igaunijai — pārbaudījums ES solidaritātei  
Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā ar 460 balsīm par, 31 pret, un 38 atturoties, pieņēma rezolūciju, paužot atbalstu un solidaritāti Igaunijas valdībai saistībā ar notikumiem Tallinā aprīļa beigās. EP deputāti nosoda Krievijas naidīgo retoriku, mēģinājumus izmantot ekonomisko spiedienu kā ārpolitikas līdzekli, iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās, kā arī mudina iesaistītās puses padziļināt dialogu, kas veicinātu sapratni starp dažādajām Igaunijas kopienām.
"Eiropas Parlaments uzskata, ka uzbrukumi vienai no vismazākajām ES dalībvalstīm ir pārbaudījums Eiropas Savienības solidaritātei." EP deputāti uzskata "par nepieļaujamiem Krievijas iestāžu dažādos mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās". Parlaments pauž satraukumu par to, ka Krievijas iestādes neapsargāja Igaunijas vēstniecību Maskavā atbilstoši savam starptautiskajam saistībām, kā arī par organizācijas "Naši" demonstrantu fiziskajiem uzbrukumiem Igaunijas vēstniecei.

Eiropas Parlaments nosoda Krievijas centienus izmantot ekonomisku spiedienu kā ārpolitikas līdzekli un atgādina Krievijas iestādēm, ka "nekontrolēta un atklāti naidīga retorika, ko tās izmanto pret Igauniju, ir klajā pretrunā ar korektas starptautiskas rīcības principiem".

Deputāti aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis analizēt kiberuzbrukumus Igaunijas tīmekļa vietnēm un izstrādāt pētījumu par to, kā kiberuzbrukumu draudus novērst ES līmenī.

Atsaucoties uz Igaunijas prezidenta Toomas Hendrik ILVES teikto, ka "visiem dažādas izcelsmes Igaunijā dzīvojošajiem cilvēkiem ir pašiem sava ļoti sāpīga vēsturiskā pieredze, pēdējā gadsimta laikā pārdzīvojot trīs secīgas okupāciju varas," Eiropas Parlaments aicina visas iesaistītās puses Igaunijā padziļināt dialogu, lai samazinātu plaisu starp dažādām kopienām". Deputāti mudina "Krievijas valdību uzsākt atklātu dialogu bez aizspriedumiem ar Austrumeiropas un Centrālās Eiropas demokrātiskajām valstīm par 20. gs. vēsturi, [..] tostarp totalitārā komunistiskā režīma pastrādātajiem noziegumiem".

Rezolūcijā atzīts, ka demonstranti, kas no 2007. gada 26. līdz 28. aprīlim protestēja pret Igaunijas valdības lēmumu pārvietot padomju varas gados uzstādīto pieminekli "Tallinas atbrīvotājiem:", "ir atbildīgi par divās naktīs notikušo vardarbību, [..] izraisīja plašu vandālismu Tallinas centrā", un tas, ka situāciju vēl vairāk sarežģīja Krievijas plašsaziņas līdzekļu izplatītā dezinformācija.

Debates par rezolūciju notika otrdien, 22. maija plenārsēdē, diskusijā piedaloties Eiropas komisārei ārlietu un kaimiņattiecību politikas jautājumos Benita FERRERO-WALDNER.

EP plenārsēdes debates par Igauniju otrdien, 22. maijā

Komisāre Benita FERRERO-WALDNER izteica Eiropas Komisijas viedokli: "Šis nav cilvēktiesību jautājums. Bronzas pieminekļa pārvietošanu Tallinā, kā arī kareivju pārapbedīšanu Igaunija veica, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības. [..] Mēs Krievijai skaidri pateicām, ka šie jautājumi jārisina ar dialoga, nevis ar skaļruņa diplomātijas palīdzību."

Georgs ANDREJEVS (ALDE) norādīja uz ievērojamajām pūlēm, ko Igaunija un Latvija pielikušas, lai integrētu nepilsoņus. Deputāts uzsvēra — jāņem vēra, ka integrācija ir divvirzienu process. Īpaši satraucošs ir fakts, ka jaunā paaudze, uz kuru tika liktas vislielākās cerības, bija vardarbīgo notikumu centrā.

"Krievija nav atmetusi savus tīkojumus attiecībā pret Baltijas valstīm, mēģinot lietot principu "skaldi un valdi", teica Inese VAIDERE (UEN). "Krievija saprot vienīgi stingru un noteiktu pozīciju, piekāpšanās tiek saprasta kā vājuma pazīme".

Tatjana ŽDANOKA (Zaļie/ALE) atzīmēja, ka "diemžēl krievvalodīgie Igaunijā un Latvijā kļuva par aukstā kara cietumniekiem, jo [..] viņiem tika liegtas pilsoniskās tiesības valstīs, kurās viņi ir mazākumā. Tagad, diemžēl, mēs esam ķīlnieki jaunajā aukstajā karā".

Roberts ZĪLE (UEN) aicināja saprast, ka paralēli testiem, cik stipra ir ES vienotība, tiek izmēģināti jauni virtuālie ieroči, kuri var nodarīt milzīgu kaitējumu. "Jautājums ir vai ES nogaidīs un sastapsies ar jaunām problēmām [..], vai arī būs spējīga pati izvirzīt prasības Krievijai, kādas jāizpilda jebkurai valstij, ja tā vēlas kļūt par demokrātisku un paredzamu partnerattiecību subjektu."

Ģirts Valdis KRISTOVSKIS (UEN) atzīmēja, ka Eiropai ir jāsekmē PSRS simbolu novākšana [..], ir jāpiedalās vēsturiskās patiesības atjaunošanā okupētajās Baltijas valstīs un citur Austrumeiropā. "Tas varētu būt priekšnoteikums dažādu ideoloģiju pārstāvju samierināšanai un integrācijai nākotnē bijušajās PSRS okupētajās teritorijās".

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Parlamenta rezolūcija par Igauniju
RC B6-0205/2007
Debates: 22.05.2007.
Balsojums: 24.05.2007.  
  
23.05.2007  
J. P. Balkenende: pamatlīgumā jāmeklē tas, kas vieno, nevis šķir  
Nīderlandes premjerministrs Jan Peter BALKENENDE, šodien Strasbūrā piedaloties Eiropas Parlamenta debatēs par jaunu Eiropas Savienības pamatlīgumu, ieteica atteikties no termina "konstitūcija", jauno dokumentu izstrādājot pēc tāda paša principa kā Amsterdamas un Nicas līgumus, uzsvērt tajā subsidiaritātes principu un iekļaut jaunu valstu uzņemšanas kritērijus. Pēc premjerministra uzstāšanās deputātiem bija iespēja izteikt savu viedokli.
"Ir svarīgi, lai šis līgums mums būtu pieņemams visiem. Mēs nevēlamies situāciju, kurā [..] dalībvalstis tiktu konfrontētas," teica Jan Peter BALKENENDE.

Balstoties uz 2005. gadā gūto pieredzi, kad Nīderlandes iedzīvotāji referendumā noraidīja Eiropas Konstitucionālā līguma projektu, premjerministrs iesaka atteikties no pārlieku ambicioza dokumenta. Tā vietā Eiropai jāpieņem līgums, ar kuru tiek izdarīti grozījumi esošajos līgumos — tāpat kā Amsterdamas un Nicas gadījumā. Eiropai jāvirzās uz priekšu pakāpeniski, pa posmiem, katrā no tiem nospraužot konkrētu mērķi.

Jaunajā līgumā jāuzsver subsidiaritātes princips un dalībvalstu parlamentu nozīme. Lēmumu efektivitāti garantēs kvalificētā vairākuma balsojums ES Padomē, taču šīs metodes pielietojumam jānosaka skaidras robežas. Līgumā skaidri jāuzrāda paplašināšanās kritēriji.

Politisko grupu viedokļi

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs Joseph DAUL (FR): "Mums jāpārliecina eiropieši, ka mūsu kopējais projekts nav tikai lietderīgs, bet gan absolūti nepieciešams. [Konstitucionālais] Līgums deva atbildes uz lielāko daļu mūsu līdzpilsoņu jautājumu un iebildumu. Mums no līguma jāpaņem labākais. Tas nozīmē — lielākā daļa no tā pirmās un otrās daļas".

Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martin SCHULZ (DE): "Tas, kas mūs vieno — šis ir ļoti drosmīgs apgalvojums. Līdz šim bija radies iespaids, ka Nīderlande pievēršas tikai tam, kas mūs šķir [..]. Vakar Romano PRODI teica, ka atbalsta 100 % Konstitucionālā līguma. Jūs atbalstāt 50 %. Mēs varam vienoties par kompromisu — 75 %: [līgumu] bez himnas, bez karoga, bez ārlietu ministra un ar citu nosaukumu."

Graham WATSON (GB), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs: Mēs nevarēsim risināt enerģijas piegādes vai terorisma problēmas vienpusēji, un glābjoties populismā. Ja mēs nespēsim panākt politisku vienošanos, mēs būsim atkarīgi no tādām valstīm kā Krievija. Ir pienācis laiks domāt par konkrētām stratēģijām, nevis tādiem simboliem kā karogs un himna.

Nāciju Eiropas grupas vārdā viedokli izteica Brian CROWLEY (IE): "Eiropas nākotne jābalsta uz vienprātību. Tas nozīmē vienlīdzību starp valstīm un tautām. [..] Mēs varam rīkoties sadarbības garā, bet ir lietas, kuras jāatstāj dalībvalstu kompetencē." Turklāt pārmetumi par zaudētajām izdevībām Eiropas attīstībai nepalīdzēs.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā izteicās Kathalijne Maria BUITENWEG (NL): tie, kas Nīderlandē balsoja pret Konstitucionālo līgumu, to nedarīja, iebilstot pret izmaiņām. "No tiem, kas balsoja pret, 80 % tā darīja tāpēc, ka vēlējās demokrātiskāku Eiropu un izmaiņas."

Erik MEIJER (NL), Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā: Līgumā skaidri jānosaka subsidiaritātes princips un jāparedz plašākas tiesības dalībvalstu parlamentiem. Sociālā politika jāatstāj dalībvalstu kompetencē. Tālāka pakalpojumu liberalizācija ir pretrunā ar Eiropas sociālekonomisko modeli.

Neatkarības/demokrātijas grupas vārdā izteicās Bastiaan BELDER (NL): "Mums ļoti rūpīgi jāizvērtē tālāka paplašinās, ļaujot pievienoties tādām valstīm kā Ukraina un Moldova. Dalībvalstīm jāsaglabā iespējas bloķēt priekšlikumus, pret kuriem iebilst to parlamenti."

Philip CLAEYS (BE), Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupas vārdā: "Mēs ceram uz jaunu priekšlikumu, nevis pārstrādātu konstitūciju." ITS grupa iebilst pret Turcijas iestāšanos ES un uzsver, ka ar līgumu jāievieš skaidrība attiecībā uz Eiropas robežām.

Pie politiskām grupām nepiederošu deputātu vārdā izteicās Jim ALLISTER (GB): "Viens no iemesliem, kāpēc debates par Eiropas nākotni ir iestrēgušas, sakņojas faktā, ka jūs atsakāties atzīt skaidri izteikto "nē"".

"Jājautā, vai Konstitūcijas pieņemšana palīdzēs atgūt sabiedrības atbalstu. Kā viens no Eiropas Konventa dalībniekiem Konstitūcijas sagatavošanai neesmu par to pārliecināts," iesaistoties debatēs, teica Guntars KRASTS (UEN). "Šajā vēstures periodā absolūti būtiski ir panākt, lai pieaugtu dalībvalstu savstarpējā izpratne un vēlme sadarboties. Tai jābalstās uz kopīgām vērtībām un savienības ideju, lai līdzvērtīgi tiktu vērtētas lielo un mazo, bagāto un nabago, jauno un veco dalībvalstu intereses."  
  
EP aicina sistematizēt Kopienas tiesu praksi veselības aprūpē  
Ar 514 balsīm par, 132 pret, un 8 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā par veselības aprūpes pakalpojumiem Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumu, kas vienā dokumentā sistematizētu Kopienas tiesu praksi par pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu atmaksu.
Eiropas Parlamenta ieteikums saistīts ar lēmumu no Pakalpojumu direktīvas darbības jomas izslēgt veselības aprūpes pakalpojumus. Sagaidot, ka pacientu, kā arī medicīnas profesionāļu mobilitāte Eiropā turpinās pieaugt, Parlaments aicina Eiropas Kopienas tiesu praksi kodificēt, taču neizvirza prasības par atsevišķu direktīvu. Lai pacientiem, medicīnas darbiniekiem un veselības aprūpes iestādēm būtu vieglāk piekļūt viņiem vajadzīgajai informācijai, deputāti aicina veidot vienotus kontaktpunktus. Rezolūcija pieņemta, lai paustu EP viedokli saistībā ar Eiropas Komisijas publicēto apspriežu dokumentu par Kopienas rīcību veselības aprūpes pakalpojumu jomā (26.09.2006.).

Bernadette VERGNAUD (PSE, FR)
Ziņojums: Veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšanas no direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū ietekme un sekas
A6-0173/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 23.05.2007.
Balsojums: 23.05.2007.  
  
EP: Eiropas ārpolitika jāsaskaņo ar ES pilsoņu interesēm  
Izvērtējot Eiropas Kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) 2005. gadā, Eiropas Parlaments uzsver, ka ES ārpolitika vairāk jāsaskaņo ar Eiropas iedzīvotāju interesēm. Savukārt, lai uzlabotu ārpolitikas efektivitāti, jāveic iestāžu reformas — daļa no tām jau paredzētas Konstitucionālā līguma projektā.
"Prioritāte ir jāpiešķir ierobežotam skaitam jomu, kuras visvairāk saskan ar Eiropas Savienības pilsoņu vēlmēm, interesēm un viņu cerībām par to, kā ES jārīkojas starptautiskajās lietās," uzsvērts ar 526 balsīm par, 118 pret un 14 atturoties, pieņemtajā ziņojumā.

Dokumentā atzīts, ka Eiropas Savienība bez Konstitucionālā līguma "nevar veidot ārpolitiku un drošības politiku, kas vismaz daļēji spētu tikt galā ar svarīgākajām problēmām". Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta cīņai pret starptautisko terorismu, klimata pārmaiņām, nabadzības apkarošanai, kā arī enerģijas piegādes drošībai. EP izsaka atbalstu tādām institucionālām reformām kā ES Ārlietu ministra posteņa un ES Diplomātijas akadēmijas izveide, savstarpējās palīdzības klauzula un kvalificētā vairākuma balsojums KĀDP jautājumos.

Parlaments atzinīgi novērtē ASV jauno iniciatīvu rīkot pārrunas par plāniem pretraķešu vairoga jautājumā, vienlaikus izsakot bažas par Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumiem par Krievijas iespējamo atteikšanos no 1990. gadā parakstītā Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. "Tā ir neadekvāta reakcija uz pretraķešu sistēmas izvietošanu" (Čehijā un Polijā), norādīts ziņojumā.

Parlaments iesaka saglabāt ES paplašināšanos kā prioritāti, vienlaikus ņemot vērā ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis

Pievēršoties Eiropas Drošības un Aizsardzības politikai, deputāti izsaka nožēlu par to, ka nav izmainīti operāciju noteikumi, piemēram, princips, ka izmaksas par karaspēka un iekārtu izvietošanu sedz valsts, kas to īsteno. Šāda situācija EP deputātu skatījumā mazina dalībvalstu iniciatīvu piedalīties, jo uzliek finanšu slogu tām valstīm, kas dod vislielāko ieguldījumu. Operāciju finansējums no ES budžeta šo problēmu novērstu.

Deputāti izsaka nožēlu, ka nav izdevies izvairīties no ES īpašo pārstāvju skaita palielināšanas. Šādi pārstāvji, pēc deputātu domām, jāieceļ tikai sevišķos gadījumos, un tie "nedrīkst vājināt Eiropas Komisijas delegāciju nozīmi".

Parlamentārajai kontrolei un Eiropas Parlamenta ietekmei ārpolitikā, pēc deputātu domām, jābūt daudz lielākai, nekā tā ir pašlaik. "Padomes prakse, kad tā tikai informē Parlamentu un iesniedz iepriekšējā gadā veikto KĀDP pasākumu aprakstošu sarakstu tā vietā, lai katra gada sākumā patiesi apspriestos ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem [..] faktiski ir 21. panta pārkāpums pēc būtības". ES Līguma 21. pants paredz, ka ES prezidentvalsts, kas pārstāv Padomi ārpolitikas un drošības politikas jomā, ar Parlamentu apspriežas un tā viedokli ņem vērā.

Elmar BROK (PPE/DE, DE)
Ziņojums: 2005. gada ziņojums par KĀDP
A6-0130/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 23.05.2007.
Balsojums: 23.05.2007.  
  
Priekšlikumu par akcīzes nodokļa likmēm alkoholam izskatīs atkārtoti  
Šodien lemjot par Eiropas Komisijas priekšlikumu atbilstoši inflācijai palielināt ES alkoholisko dzērienu minimālās akcīzes nodokļa likmi, Eiropas Parlaments vispirms pieņēma virkni grozījumu, pēc tam grozīto tekstu noraidot. Atbilstīgi Parlamenta Reglamentam ziņojums nosūtīts atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
Parlaments grozīto priekšlikumu noraidīja ar 355 balsīm pret, 198 par, 39 deputātiem atturoties.

EP ziņojuma autore Astrid LULLING (PPE/DE, LU) bija ieteikusi minimālās ES likmes atcelt. Sociāldemokrātu grupa, pretēji referentes viedoklim, rosināja paaugstināšanu atbalstīt, taču mērenāk, nekā paredzēts Eiropas Komisijas priekšlikumā.
Minimālās likmes ir pieņemtas1992. gadā, un pēc tam nav mainītas.

Nodokļu jautājumos Eiropas Parlamenta grozījumi nav saistoši — tiem ir ieteikuma raksturs. Gadījumā, ja Parlaments likumdošanas priekšlikumu plenārsesijā noraida, atbildīgā EP komiteja likumprojektu izskata atkārtoti, ja vien Eiropas Komisija to nekavējoties neatsauc.

Astrid LULLING (PPE/DE, LU)
Ziņojums: Spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju tuvināšana
A6-0148/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 23.05.2007.
Balsojums: 23.05.2007.  
  
Eiropas Parlamenta lēmums par viesabonēšanu — solis tuvāk lētākiem zvaniem  
Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā atbalstīja ar ES Padomi panākto vienošanos par viesabonēšanas pakalpojumiem publiskajos mobilo sakaru tīklos. Ar šādu lēmumu Parlaments pietuvina jaunās regulas pieņemšanu, lai cenas par viesabonēšanu Eiropā izdotos samazināt jau pirms vasaras atvaļinājumu perioda.
Pēc balsojuma deputāts Paul RÜBIG (PPE/DE, AT), kas pārstāvēja Eiropas Parlamentu sarunās ar ES Padomi, izteica gandarījumu par Vācijas prezidentūras apņemšanos panākt, ka regula stāsies spēkā jau jūnija beigās.

Līdz balsojumam plenārsesijā Parlaments intensīvās sarunās ar ES Padomi centās panākt iepriekšēju vienošanos, kas nepieciešama, lai likumprojektu varētu pieņemt pirmajā lasījumā.

Kopš sarunu sākuma visvairāk domstarpību raisīja jautājumi par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tarifu ierobežojumiem, tarifu sistēmas izvēles iespējām klientiem, prasībām par cenu pārskatāmību, spēkā stāšanās termiņiem un regulas pārskatīšanu.

Vienošanās paredz, ka vidējā vairumtirdzniecības cena (bez PVN), ko apmeklētā tīkla operators var uzlikt abonenta tīkla operatoram, nedrīkst pārsniegt 0,30 eiro minūtē. Atbilstoši Parlamenta prasībām šai summai pakāpeniski jāsamazinās par 0,02 eiro gadā. Ierobežojumi jāsāk piemērot divus mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Cenas samazināsies trīs gadu ilgā laika posmā — trīs gadi ir arī regulas darbības termiņš.

Maksimālie mazumtirdzniecības tarifi bez PVN būs 0,49 eiro minūtē viesabonentu izejošajiem zvaniem un 0,24 ienākošajiem. Maksimālais tarifs izejošajiem zvaniem samazināsies par 0,03 eiro gadā. Ienākošo zvanu tarifs samazināsies par 0,02 eiro otrajā gadā pēc regulas spēkā stāšanās, trešajā gadā — par 0,03 eiro.
Tarifu ierobežojumi neattiecas uz īsziņām un multivides ziņojumu pakalpojumiem (SMS un MMS).

Parlamenta pārstāvji uzstāja uz nosacījumu, ka operatoriem regulas tarifi būs jāpiedāvā visiem abonentiem aktīvā, skaidrā un atklātā veidā.

Tarifu sistēmas izvēle

Viens no strīdīgākajiem bija jautājums par tarifu sistēmas izvēles iespējām. Pirmā iespēja, ko piedāvāja sarunu puses: operatori turpina abonentiem piemērot līdzšinējos tarifus, un uz jauno, ierobežoto, Eiropas tarifu klientam jāpiesakās. Otra iespēja — jaunos tarifu ierobežojumus piemēro automātiski visiem abonentiem, ja vien klients neatsakās. EP Rūpniecības komiteja atbalstīja otro iespēju, un to Parlaments arī aizstāvēja sarunās ar Padomes prezidentūru.

No brīža, kad regula stāsies spēkā, operatoriem būs mēnesis laika, lai nodrošinātu Eiropas tarifa pieejamību visiem klientiem.
Sākot ar šo brīdi, jebkurš klients varēs izvēlēties saglabāt līdzšinējo tarifu vai pieteikties Eiropas tarifam. Operatoram klienta prasība jāizpilda mēneša laikā.
Ja klients izvēli neizdarīs, pēc diviem mēnešiem viņa pieslēgumam tiks piemērots Eiropas tarifs.

Roberts ZĪLE (UEN) atzinīgi novērtēja to, ka regulas darbības termiņš ir ierobežots: "Protams, vērtējot no ekonomikas teorijas viedokļa, iejaukšanās kādā tirgus segmentā, nosakot mazumcenas limitu, var tikt uzskatīta par tirgus ekonomikai neatbilstošu regulējumu. Bet atceroties Eiropas Komisijas neveiksmīgos mēģinājumus ietekmēt viesabonēšanas tirgu ar citām metodēm, šis ir pēdējais likumdevēju instruments, un, zīmīgi, ka tas arī būs terminēts laikā."

Prasības par patērētāju informāciju

Eiropas Parlaments vienošanos papildināja ar stingriem noteikumiem par cenu pārskatāmību. Cita starpā vienošanās paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem klientiem obligāti jāsniedz personalizēta informācija par mazumtirdzniecības cenām gan attiecībā uz ienākošajiem, gan izejošajiem zvaniem.

Eiropas Komisijai būs jānovērtē jaunās regulas ietekme un par to jāiesniedz ziņojums ne vēlāk kā pusotru gadu pēc regulas spēkā stāšanās. Eiropas Komisija arī sekos attīstībai komunikāciju pakalpojumos, tostarp attiecībā uz īsziņām un multivides ziņojumu pakalpojumiem (SMS un MMS), lai vajadzības gadījumā izstrādātu kopīgus ES noteikumus arī par šiem pakalpojumiem. Vienošanās paredz, ka regula zaudēs spēku pēc trim gadiem. Eiropas Komisijai būs jāizvērtē, vai šī termiņa beigās jāiesniedz jauns likumprojekts.

Plānots, ka dalībvalstu nozares ministri kopīgo nostāju pieņems 7. jūnijā. Joachim WUERMELING, uzstājoties Vācijas prezidentūras vārdā, teica, ka prezidentūra darīs visu, lai regula stātos spēkā, cik vien iespējams, drīz - jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 29. jūnijā. Komisāre Viviane REDING debatēs pauda viedokli, ka regula oficiāli jāpublicē (t.i. tai jāstājas spēkā) vēl agrāk.

Nostājas sarunu laikā
Mazumtirdzniecība; izejošie zvani (minūtē)
Mazumtirdzniecība; ienākošie zvani (minūtē)
Vairumtirdzniecība (minūtē)

Komisijas priekšlikums
0,44 EUR (x)
0,30 EUR (y)
0,15 EUR
0,34 EUR (x)
0,23 EUR (y)

ES Padomes prezidentūra
0,50 EUR
0,25 EUR
0,30 EUR

ES Padomes prezidentūra (sākotnēji 19.04.07)
0,60 EUR
0,30 EUR
0,36 EUR

Rūpniecības komitejas galīgais ziņojums
0,40 EUR
0,15 EUR
0,23 EUR

Padomes un Parlamenta kompromiss
0,49 EUR (2007)
0,46 EUR (2008)
0,43 EUR (2009)
0,24 EUR (2007)
0,22 EUR (2008)
0,19 EUR (2009)
0,30 EUR (2007)
0,28 EUR (2008)
0,26 EUR (2009)

x — izejošie viesabonēšanas zvani, kas veikti ārpus viesabonēšanas tīkla
y — izejošie viesabonēšanas zvani, kas veikti viesabonēšanas tīklā


Paul RÜBIG (PPE/DE, AT)
Ziņojums: Viesabonēšana publiskajos mobilo sakaru tīklos
A6-0155/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 23.05.2007.
Balsojums: 23.05.2007.  
  
Ceturtdien EP pieņems rezolūciju par Igauniju  
Eiropas Parlamenta politiskās grupas ir iesniegušas rezolūcijas priekšlikumus par nesenajiem notikumiem Igaunijā un ES nostāju šajā jautājumā. Gatavojoties ceturtdien, 24. maijā, pieņemt kopīgo nostāju, otrdienas vakarā EP deputāti Strasbūras plenārsēdē rīkoja debates.
Rezolūcijas projekti pieejami Eiropas Parlamenta mājas lapā.

Komisāre Benita FERRERO-WALDNER izteica Eiropas Komisijas viedokli: "Šis nav cilvēktiesību jautājums. Bronzas pieminekļa pārvietošanu Tallinā, kā arī kareivju pārapbedīšanu Igaunija veica, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības. [..] Mēs Krievijai skaidri pateicām, ka šie jautājumi jārisina ar dialoga, nevis ar skaļruņa diplomātijas palīdzību."

Deputāts Tunne KELAM (PPE/DE, EE) norādīja: "Ir runa par būtisku atšķirību starp divām bijušajām totalitārajām varām. Jaunā demokrātiskā Vācija kā ārpolitikas principu izvēlējās neapdraudēt nevienu no saviem kaimiņiem [..]. Mums jāpalīdz Krievijai ieņemt līdzīgu nostāju."

Pievēršoties ES atbalstam Krievijas dalībai PTO, Christopher J.P. BEAZLEY (PPE/DE, UK) jautāja: "Vai ir iespējams, ka mēs turpinām par iestāšanos runāt ar valsti, kas, kā šķiet, iesaistīta elektroniskās saziņas graušanā, [..] apdraudot mūsu banku sistēmas un mūsu pašu drošību?"

Georgs ANDREJEVS (ALDE) norādīja uz ievērojamajām pūlēm, ko Igaunija un Latvija pielikušas, lai integrētu nepilsoņus. Deputāts uzsvēra — jāņem vērā, ka integrācija ir divvirzienu process. Īpaši satraucošs ir fakts, ka jaunā paaudze, uz kuru tika liktas vislielākās cerības, bija vardarbīgo notikumu centrā.

"Krievija nav atmetusi savus tīkojumus attiecībā pret Baltijas valstīm, mēģinot lietot principu "skaldi un valdi"", norādīja Inese VAIDERE (UEN). "Krievija saprot vienīgi stingru un noteiktu pozīciju, piekāpšanās tiek saprasta kā vājuma pazīme".

Tatjana ŽDANOKA (Zaļie/ALE) izteica viedokli, ka "krievvalodīgie Igaunijā un Latvijā kļuva par aukstā kara cietumniekiem, jo [..] viņiem tika liegtas pilsoniskās tiesības valstīs, kurās viņi ir mazākumā. Tagad, diemžēl, mēs esam ķīlnieki jaunajā aukstajā karā."

"Paralēli pārbaudēm, cik stipra ir ES vienotība, tiek izmēģināti jauni virtuālie ieroči," teica Roberts ZĪLE (UEN). Pēc deputāta domām, ir būtiski izvēlēties, "vai ES nogaidīs, lai saskartos ar jaunām problēmām [..], vai arī būs spējīga pati izvirzīt prasības Krievijai". "Eiropai ir nešaubīgi jānoraida totalitārās PSRS laika vēsturiskās interpretācijas [..] un jāpiedalās vēsturiskās patiesības atjaunošanā okupētajās Baltijas valstīs un citur," teica Ģirts Valdis KRISTOVSKIS (UEN). "Tas varētu būt priekšnoteikums dažādu ideoloģiju pārstāvju samierināšanai vai integrācijai nākotnē bijušās PSRS okupētajās teritorijās."

Ar cieņu,
Ar cieņu,


Marika Armanoviča
-----------------------------------------------
Eiropas Parlaments — Preses dienests
Tel. Briselē +32.2.28 31032
Tel. Strasbūrā +33 388 1 74651
Mobilais tel. + 32 498 98 33 32
Fakss +32.2.284 9253
marika.armanovica@europarl.europa.eu
http://www.europarl.europa.eu/news/expert/default_lv.htm

Inguna Šķepaste
------------------------------------------
Eiropas Parlaments — Preses dienests
Tel. Briselē +32.2.28 32346
Tel. Strasbūrā +33 388 1 74683
inguna.skepaste@europarl.europa.eu
http://www.europarl.europa.eu/news/expert/default_lv.htm

  
22.05.2007  
Izvirza stingras prasības virszemes ūdeņu kvalitātei  
Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā izskatīja direktīvas projektu par virszemes ūdeņu kvalitāti. Tāpat kā 2005. un 2006. gadā, lemjot par peldūdens un gruntsūdeņu direktīvām, Parlaments grozījumos uzstāj uz stingriem ūdens kvalitātes standartiem.
Direktīvas priekšlikums attiecas uz virszemes — upju, ezeru un piekrastes ūdeņu kvalitāti. Likumprojekta pamatā, tāpat kā peldūdens un gruntsūdeņu direktīvas gadījumā, ir 2000. gadā pieņemtā Ūdens Pamatdirektīva.

Eiropas Komisija direktīvā ierosina noteikt pieļaujamos daudzumus 41 piesārņojošām vielām kā, piemēram, pesticīdiem un smagajiem metāliem. Šo vielu radītais piesārņojums izjauc ūdens ekosistēmas, mazina bioloģisko daudzveidību un, nokļūstot pārtikas ķēdē, apdraud cilvēku veselību.
Ar 672 balsīm par, 13 pret un 10 atturoties, pieņemtajā ziņojumā Parlaments prasa kontrolējamo vielu sarakstu paplašināt.

Eiropas Komisijas priekšlikumā dalībvalstīm paredzēta izvēles brīvība attiecībā uz veidu, kā veicamas pārbaudes. Eiropas Parlaments turpretim prasa piedāvāt konkrētas metodes.

Direktīvā noteiktās kvalitātes prasības dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2015. gadam. Tomēr, ņemot vērā, ka piesārņojuma avotu tuvumā kvalitātes kritērijus izpildīt ir sarežģītāk, dalībvalstīm ļauts noteikt īpašas zonas, kur piesārņotāju koncentrācija var pārsniegt vides kvalitātes standartus. Parlaments precizē, ka šajās zonās jānosaka termiņi, kad izņēmuma režīmam jābeidzas: kvalitātes standarti pakāpeniski jāuzlabo, un vispārējas direktīvas prasības jāsasniedz ne vēlāk kā 2018. gadā.

Eiropas Komisija ierosina, ka kvalitātes pārbaudes jāveic virszemes ūdeņiem, taču ne dzīvajiem organismiem (biotām) un nogulsnējumiem. Izņēmums ir trīs bīstamākās vielas, kas uzkrājas barības ķēdē: dzīvsudrabs, heksahlorbenzols un heksahlorbutadiēns. Šīs vielas jāmēra arī biotā — zivīs, vēžveidīgajos, gliemjos. Parlaments vēlas šos nosacījumus mainīt, rosinot par biotām un nogulsnējumiem izstrādāt atsevišķu likumprojektu.

Grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai ES Padomē.

Anne LAPERROUZE (ALDE, FR)
Ziņojums: Vides kvalitātes standarti ūdens resursu politikas jomā
A6-0125/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 22.05.2007.
Balsojums: 22.05.2007.  
  
Jauna forma sadarbībai ar Krieviju zvejniecībā Baltijas jūrā  
Eiropas Kopiena un Krievijas Federācija gatavojas slēgt Nolīgumu par sadarbību zvejniecībā un dzīvo jūras resursu saglabāšanā Baltijas jūrā. Nolīgums aizstās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas divpusējos nolīgumus ar Krieviju, saglabājot nemainīgu līdzšinējās sadarbības būtību. Eiropas Parlaments šodien Nolīgumu atbalstīja, papildinot to ar vienu grozījumu.
Eiropas Parlaments ieteica Nolīgumu papildināt ar vienu grozījumu, rosinot, lai piemērošanas trešajā gadā Eiropas Komisija iesniegtu novērtējuma ziņojumu par to, kā Nolīgums ietekmē jūras resursus, vidi, un kādas ir tā sociālekonomiskās sekas.

Nolīgums aizstās Gdaņskas Konvenciju, kuras darbība beidzās 2007. gada 1. janvārī, kā arī atsevišķos divpusējos nolīgumus starp Krievijas Federāciju un Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju un Zviedriju. Eiropas Komisija uzskatīja, ka starptautiska konvencija kā sadarbības mehānisms ir nesamērīgs, jo Krievijas Federācija ir atbildīga par relatīvi nelielu zvejas resursu apjomu Baltijas jūrā — apmēram 5 % — ap Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu. Tāpēc nolīgums starp Kopienu un Krievijas Federāciju tiek uzskatīts par piemērotāku risinājumu.

Nolīgumā iekļauti noteikumi par: kopīgiem pārvaldības pasākumiem, licencēšanu, atbilstību noteikumiem par resursu saglabāšanu un pārvaldību, sadarbību kontroles jomā un pārbaudēm, kuģu arestu un aizturēšanu, zinātnisko sadarbību.
Līguma slēdzējas puses izveidos Apvienoto Baltijas jūras Zvejniecības komiteju, kas sanāks reizi gadā.

Kopiena Nolīgumu parafēja 2006. gada 28. jūlijā, Krievijas Federācija — 2006. gada 7. augustā.

Parlaments Nolīgumu vērtēja saskaņā ar apspriežu procedūru, kurā Parlamentam ir konsultatīva loma. Tas nozīmē, ka EP grozījumiem ir ieteikuma raksturs.

Philippe MORILLON (ALDE, FR)
Ziņojums: EK un Krievijas nolīgums par zvejniecību un dzīvo jūras resursu saglabāšanu Baltijas jūrā
A6-0160/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 22.05.2007.
Balsojums: 22.05.2007.  
  
Eiropas Parlaments vēlas stingrākas prasības bioloģiskai lauksaimniecībai  
Eiropas Parlaments šodien galīgi pieņēma marta plenārsesijā izskatīto ziņojumu par bioloģisko lauksaimniecību un tās ražojumu marķēšanu. Galīgo balsojumu par regulas priekšlikumu Parlaments atlika uz šo sesiju, cenšoties par galvenajām prasībām panākt vienošanos ar ES Padomi.
Likumprojektu izskatot 29. marta plenārsēdē, Eiropas Parlaments pieņēma grozījumus, prasot bioloģiskajai lauksaimniecībai ES piemērot stingrākas prasības, nekā paredzēts Eiropas Komisijas iesniegtajā regulas priekšlikumā. Galīgo balsojumu Parlaments atlika, neformālās sarunās ar ES Padomi cenšoties panākt, lai Parlamentam, lemjot par regulu, tiktu piešķirtas tādas pašas likumdevēja tiesības kā dalībvalstīm. Lai gan dalībvalstis joprojām šai prasībai nepiekrīt, ES Padome ir atbalstījusi vairākus citus Parlamenta grozījumus, tostarp par stingrākām pārbaudēm un atļauju piešķiršanas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz importētiem produktiem, logotipu izmantošanu un apspriešanos ar sabiedriskajiem partneriem.

Dažos jautājumos vienošanos nav izdevies panākt: Padome nav piekritusi prasībai par likumdošanas procedūras maiņu, kā arī prasībām attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu klātbūtni.

Atgādinājumam — Eiropas Parlaments 29. marta balsojumā prasīja līdz 0,1 % pazemināt pieļaujamo slieksni ĢMO klātbūtnei bioloģiskās lauksaimniecības produktos. Parlaments arī prasīja noteikt stingrākas fitosanitārās un veterinārijas normas. Saskaņā ar grozījumiem regulai būtu jāattiecas arī uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un noliktavām. Ar pārliecinošu balsu vairākumu Parlaments atbalstīja prasību par to, ka regula jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, kurā Parlaments un Padome piedalās ar vienlīdzīgām likumdevēja pilnvarām.
Saskaņā ar pašlaik piemēroto apspriežu procedūru Parlamenta grozījumiem ir ieteikuma raksturs, un tie Padomei nav saistoši.

Marie-Hélène AUBERT (Zaļie/ALE, FR)
Ziņojums: Bioloģiskā lauksaimniecība un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšana
A6-0061/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 22.05.2007.
Balsojums: 23.05.2007.  
  
Programma DAPHNE cīņai pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm  
Eiropas Parlaments otrajā lasījumā apstiprināja Kopienas programmu DAPHNE cīņai pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm. Programmas darbības trešajam posmam — no 2007. gada līdz 2013. gadam — ES budžetā atvēlēti 116,85 miljoni eiro. Uz projektu līdzfinansējumu, kam šī summa paredzēta, varēs pieteikties valsts un pašvaldību iestādes, pētniecības centri un nevalstiskas organizācijas.
Kopienas programmas DAPHNE mērķis ir apkarot un novērst vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, aizsargāt riska grupas un vardarbības upurus. Programmu DAPHNE izveidoja 1997. gadā, ar tās līdzekļiem atbalstīti vairāk nekā 350 projekti.

Eiropas Komisija sākotnēji bija ierosinājusi izveidot jaunu, vienotu finanšu instrumentu gan agrākajiem programmas DAPHNE mērķiem, gan cīņai pret narkomāniju. Eiropas Parlaments prasīja līdz šim veiksmīgo DAPHNE saglabāt kā atsevišķu programmu. Šodien pieņemtajā lēmumā par programmas darbību laikā no 2007. līdz 2013. gadam iekļautas arī citas Parlamenta prasības. Salīdzinājumā ar sākotnējo priekšlikumu, ir samazināti birokrātiskie šķēršļi projektu iesniegšanai. Pēc EP deputātu prasības darbu turpinās palīdzības dienests, kura uzdevums bija konsultēt projektu iesniedzējus; papildus tiks izveidota arī konsultatīva ekspertu grupa. Lēmuma galīgo redakciju veido Eiropas Parlamenta un ES Padomes vienošanās, kurā Eiropas Komisija aicināta apsvērt iniciatīvu par Eiropas gadu cīņai pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm.

Pirmajā programmas darbības posmā, no 2000. līdz 2003. gadam, programmas budžetu veidoja bija 20 miljoni eiro; otrajā posmā, no 2004. līdz 2007. gadam, DAPHNE projektiem bija atvēlēti 50 miljoni eiro.

Lissy GRÖNER (PSE, DE)
Ieteikums: Īpašā Daphne III programma "Cīņa pret vardarbību"
A6-0147/2007
Procedūra: koplēmums, lēmuma otrais lasījums
Debates: 22.05.2007.
Balsojums: 22.05.2007.  
  
LIFE+ — Kopienas finansējums vides projektiem 2007.-2013. gadā  
Eiropas Parlaments šodien apstiprināja 27. martā ar ES Padomi panākto vienošanos par Kopienas finansējumu vides projektiem. Jaunais finanšu instruments LIFE+ laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam apvienos vairākas līdz šim atšķirīgi finansētas vides programmas: Life, Forest Focus, programmu pilsētu attīstībai un nevalstisko organizāciju atbalstam.
Likumprojektu Parlaments šodien pieņēma galīgi, atbalstot trešajā lasījumā jeb samierināšanas procedūrā panākto vienošanos ar ES Padomi. Eiropas Parlaments panāca, ka par 40 miljoniem eiro palielinās LIFE+ sākotnēji atvēlēto summu. Tagad tā sasniedz 1,951 miljardus eiro. "Šis finansējums ir piliens jūrā, salīdzinot ar ES gada budžetu," atzina Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Marie Anne ISLER BÉGUIN (Zaļie/ALE, FR), kas pārstāvēja Eiropas Parlamentu samierināšanas komitejā. (ES gada kopbudžets pārsniedz 125 miljardus eiro).

Pēc Eiropas Parlamenta prasības vismaz 50 % LIFE+ budžeta līdzekļu tiks novirzīti vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projektiem. ES Padome šādiem pasākumiem bija ieteikusi atvēlēt 40 % no kopējā LIFE+ budžeta. Eiropas Parlaments arī panāca, ka galīgajā lēmumā iekļauts nosacījums par to, ka vismaz 15 % LIFE+ budžeta līdzekļu ir jāpiešķir starptautiskiem projektiem.

Viena no galvenajām Eiropas Parlamenta prasībām trijos likumprojekta lasījumos bija par to, lai Eiropas Komisija projektu atlasē saglabātu pietiekami plašas pilnvaras. Ņemot vērā, ka 78 % no LIFE+ budžeta pārvaldīs dalībvalstis, Parlaments vēlējas panākt garantijas, ka projektu izvēlē tiktu ņemtas vērā Eiropas Savienības kopējās prioritātes vides jomā. Iestādes vienojās, ka pieteikumu atlasi veiks Eiropas Komisija, pamatojoties un kopīgiem kritērijiem un ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos projektu sarakstus. Eiropas Komisijas rīcībā administratīvajiem izdevumiem būs 2 % no LIFE+ budžeta.


Marie Anne ISLER BÉGUIN (Zaļie/ALE, FR)
Ziņojums: Finanšu instruments videi (LIFE +)
A6-0180/2007
Procedūra: koplēmums, regulas trešais lasījums
Debates: 22.05.2007.
Balsojums: 22.05.2007.  
  
Eiropas Parlaments atklāj kārtējo plenārsesiju: viesabonēšanas pakalpojumi, ūdeņu kvalitāte, Eiropas nākotne  
Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā atklāja kārtējo plenārsesiju, kuras darba kārtībā ir regula par mobilo tālruņu viesabonēšanas pakalpojumiem, direktīva par virszemes ūdens kvalitātes standartiem, Kopienas vides programma LIFE+, Transporta un enerģētikas tīklu (TEN) finansēšanas noteikumi 2007.-2013. gadā. Parlamentā viesojoties Itālijas un Nīderlandes premjerministriem Romano PRODI un Jan Peter BAKENENDE, turpināsies debašu cikls par Eiropas nākotni.
  
16.05.2007  
Nākamā plenārsesija, 2007.gada 21.-24. maijs  
Turpinot aizsākto debašu ciklu ar dalībvalstu premjerministriem par Eiropas nākotni, Eiropas Parlamentā viesosies Itālijas un Nīderlandes valdību vadītāji Romano PRODI un Jan Peter BALKENENDE. Parlaments balsos par regulu, ar ko paredzēts samazināt viesabonēšanas pakalpojumu cenas Eiropas mobilo sakaru tīklos, par ūdens kvalitātes standartiem, Kopienas vides programmu LIFE+ un Transporta un enerģētikas tīkliem (TEN). Pirmdien, 21. maijā

Plenārsesija sāksies plkst. 17.00 ar diskusiju par veselības aprūpes pakalpojumiem. Eiropas Parlaments vērtēs to, kādas sekas ir šo pakalpojumu izslēgšanai no Pakalpojumu direktīvas.

Parlaments pievērsīsies Adamos ADAMOU (GUE/NGL, CY) ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, kā iegrožot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī Kopienas vides programmai LIFE+, kam laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam paredzēti 2,143 miljardi eiro. Parlaments programmu gatavojas apstiprināt galīgi trešajā lasījumā.

Pirmajā lasījumā pievēršoties direktīvai par virszemes ūdeņu kvalitātes standartiem, Parlaments izvērtēs atbildīgās komitejas grozījumus, kuros ieteikts likumprojekta prasības pastiprināt.

Pirmdienas vakarā paredzētas debates par programmu DAPHNE, kas izveidota, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem. Plenārsesijā paredzēts pieņemt priekšlikumu par programmas trešo darbības posmu.

Otrdien, 22. maijā

No rīta Parlaments izskatīs trīs iniciatīvas ziņojumus par ārējās tirdzniecības politiku: ES konkurētspēju globalizētā pasaulē, ES sniegto tirdzniecības atbalstu un ekonomiskās partnerības nolīgumiem.

Plkst. 15.00, pēc balsojumiem, Parlaments uzņems Itālijas premjerministru Romano PRODI, ar kuru paredzēta stundu ilga diskusija par Eiropas nākotni.

Parlaments uzklausīs ES Padomes un Eiropas Komisijas paziņojumus par situāciju Palestīnā (balsojums par rezolūciju trešdien). Vakara sēdē, plkst. 21.00, Parlaments apspriedīs Eiropas Kopējo ārējo un drošības politiku 2005. gadā, lai pēc tam pieņemtu ziņojumu ar ieteikumiem KĀDP pilnveidošanai.

Vakara sēde sāksies ar Eiropas Komisijas un ES Padomes prezidentūras paziņojumiem par nesenajiem nemieriem Igaunijā, par ko Parlaments vēlāk pieņems rezolūciju. Parlaments arī apspriedīs Eiropas Transporta un enerģijas tīklu (TEN) finansēšanas noteikumus 2007.-2013. gadam un izskatīs Eiropas Komisijas priekšlikumu par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem. Likmes pieņēma 1992. gadā, un tās nav mainījušās.

Trešdien, 23. maijā

Pēc četrām sarunu kārtām Eiropas Parlamenta pārstāvji ir neformāli vienojušies ar ES Padomes prezidentūru par likumprojektu, ar ko paredzēts samazināt viesabonēšanas pakalpojumu cenas Eiropas mobilo sakaru tīklos par līdz pat 70 %. Neformālais kompromiss tomēr nav garantija, ka likumprojektu izdosies pieņemt vēl pirms vasaras pārtraukuma. Tam vajadzīgs Parlamenta balsojums plenārsesijā un formāls dalībvalstu ministru atbalsts.

Plkst. 15.00, tāpat kā iepriekšējās dienas debatēs ar Itālijas premjerministru, Eiropas Parlaments uzklausīs Nīderlandes valdības vadītāja Jan Peter BALKENENDE viedokli par Eiropas nākotni.

Vakara sēdes kartībā Parlaments ir iekļāvis debates par inovāciju politiku paplašinātajā Eiropas Savienībā, stratēģiju cīņai pret organizēto noziedzību un lauksaimniecības tirgus kopējās organizācijas reformām.

Ceturtdien, 24. maijā

Parlaments uzklausīs Eiropas Komisijas atbildi uz deputātu jautājumu par Via Baltica būvi ceļa posmā Polijā. Jautājums iesniegts, pamatojoties uz iedzīvotāju lūgumrakstiem, kuros izteiktas bažas par projekta apdraudējumu dabai.
Darba kārtībā iekļauta arī diskusija par Pasaules Banku un tās prezidentu.

Pēcpusdienā Parlaments pievērsīsies cilvēktiesību un pamattiesību jautājumiem, tostarp situācijai Venecuēlā, Sīrijā un Sudānā.

NB: darba kārtībā var rasties pēdējā brīža izmaiņas

Preses konference pirmdien, 21. maijā, plkst. 16:30 Strasbūrā, Eiropas Parlamenta zālē LOW N •1/201  
  
10.05.2007  
Parlaments apstiprina sastāvu jaunajai Pagaidu komitejai klimata pārmaiņu jautājumos  
Eiropas Parlaments 10. maijā apstiprināja sastāvu jaunajai Pagaidu komitejai klimata pārmaiņu jautājumos. Komitejas darbā piedalīsies 60 pastāvīgie locekļi, kam būs tik pat daudz aizvietotāju, starp kuriem ir trīs Latvijas deputāti.
Lēmumu par komitejas izveidi un tās uzdevumiem Parlaments pieņēma iepriekšējā plenārsesijā 25. aprīlī. Komitejas pirmā sēde notiks 21. maijā Strasbūrā.

Komitejas locekļi par jaunās komitejas priekšsēdētāju izvēlējās Guido SACCONI (PSE, IT). Karl-Heinz FLORENZ (PPE/DE, DE) gatavos komitejas ziņojumu.

Komitejā ir proporcionāli pārstāvētas visas Eiropas Parlamenta politiskās grupas.

Komitejas darbā kā pastāvīgie aizstājēji piedalīsies trīs Latvijas deputāti: Aldis KUŠĶIS (PPE-DE), Georgs ANDREJEVS (ALDE) un Inese VAIDERE (UEN). Pastāvīgie aizstājēji ir tiesīgi piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā.  
  
Sabiedriskais transports — skaidrākas procedūras pakalpojumu līgumu piešķiršanai  
Šodien, sešus gadus pēc pirmā lasījuma Eiropas Parlaments atbalstīja projektu regulai, kas noteikumus par līgumu piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumos darīs skaidrākus un pārskatāmākus. Regula aizstās pašreizējos ES tiesību aktus, precizējot līgumu piešķiršanas procedūras, zaudējumu aprēķināšanu, līgumu termiņus. Regula attiecas uz auto un sliežu ceļu pakalpojumiem.
Regula noteiks, kā valsts un pašvaldību iestādes slēdz līgumus ar pasažieru transporta operatoriem, kā sniedz kompensācijas par zaudējumiem, kas uzņēmumam radušies, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus. Tā noteiks ekskluzīvās tiesības, konkurences pārvaldību un pārskatāmību līgumu piešķiršanā. Regulas pamatā ir "kontrolēta konkurence" — kompromiss starp pilnīgu tirgus atvēršanu un slēgtu tirgu.

Atbilstoši Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā Padome apstiprināja to, ka vietējām iestādēm attiecībā uz autobusa, metro un tramvaja pasažieru pārvadājumiem tiek dota brīva izvēle, vai izsludināt konkursu, vai izmantot iekšējo operatoru pakalpojumus.

Padome jau pirmajā lasījumā piekrita arī Parlamenta prasībai mainīt noteikumus par tiešu līgumu piešķiršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šodien, otrajā lasījumā, pieņemtajos grozījumos rasts kompromiss starp atšķirīgajiem viedokļiem par robežvērtībām. Proti, tiešus līgumus varēs slēgt ar uzņēmumiem, kuru rīcībā ir ne vairāk kā 23 transportlīdzekļi (kopējā nostājā — 20), kas gadā kopumā nobrauc ne vairāk kā 600 000 km (50 000 kopējā nostājā). Līgumu vērtība nedrīkstēs pārsniegt 2 miljonus eiro gadā (Padomes kopējā nostājā — 1,7 miljonus).

Grozījumos prasīts noteikt, ka atbilstoši subsidiaritātes principam "kompetentās iestādes var piemērot īpašus sociālos un pakalpojumu kvalitātes standartus", lai izvairītos no sociālā dempinga riska. Iestādes var paredzēt arī sociālos un kvalitātes kritērijus, piemēram, attiecībā uz pasažieru un darbinieku drošību, kā arī koplīguma saistībām un sociālo aizsardzību.

Parlaments grozījumos precizē "iekšējā pakalpojumu sniedzēja" definīciju — tā ir juridiski patstāvīga vienība, ko kompetentā iestāde kontrolē līdzīgi kā savas nodaļas. Grozījumos precizēti arī noteikumi par apakšlīgumiem.

Pārejas periods regulas ieviešanai būtu 10 gadi (Padome kopējā nostājā bija vienojusies par 12 gadiem).

Regulai būs jāstājas spēkā 2 gadus pēc oficiālās publikācijas (Padome kopējā nostājā bija vienojusies par 3 gadiem).

Erik MEIJER (GUE/NGL, NL)
Ieteikums: Zemes transports, dzelzceļš un autoceļi: sabiedrisko pakalpojumu pienākumi
A6-0131/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas otrais lasījums
Debates: 09.05.2007.
Balsojums: 10.05.2007.  
  
Mazāk ierobežojumu pārtikas produktu tirgū  
Eiropas Parlaments šodien atbalstīja dalībvalstu kopējo nostāju par direktīvu, kas dos lielāku rīcības brīvību ražotājiem attiecībā uz fasētu produktu standarta daudzumiem, kā arī plašākas izvēles iespējas patērētājiem. Pašreizējie standarti saglabāti nelielai produktu grupai, rūpējoties par to, lai netiktu maldināts patērētājs.
Direktīva atcels noteikumus par fasētu produktu standarta daudzumiem, kas līdz šim bija saskaņoti. Tas nozīmē, ka ražotāji varēs brīvi izvēlēties, cik daudz produkta var būt iesaiņojumā, ja vien attiecīgajam produktam nav noteikts izņēmums vai pārejas periods.

Pirmajā lasījumā 2006. gada februārī Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, bet izdarīja tajā vairākus grozījumus. Eiropas Komisija sākotnēji bija ieteikusi saglabāt obligātus fasējuma standartus tikai nedaudziem produktiem: alkoholam, vīnam, šķīstošajai kafijai un vairumam produktu, ko pārdod aerosolu iepakojumā.

Parlaments uzskatīja, ka "labāka likumdošana" — viens no jaunās direktīvas mērķiem — nenozīmē, ka standartiem nav jābūt vispār. Fasējuma prasību vienkāršošana nedrīkstētu veicināt situācijas, kad pircējs pērk šķietami lētāku preci, neapzinoties, ka iepakojumā ir mazāks produkta daudzums.

Eiropas Parlaments prasīja saglabāt esošos standartus vēl sešiem produktiem, kas būtiski ietekmē eiropiešu patēriņa grozu: sviestam, pienam, kafijai, rīsiem, makaroniem un brūnajam cukuram. Pēc deputātu domām, tas palīdzētu novērst patērētāju maldināšanu.

Savā kopējā nostājā dalībvalstis Parlamenta grozījumus neatbalstīja, tomēr atzina, ka pienam, sviestam, kafijai, makaroniem un rīsiem nepieciešams piecu gadu pārejas periods, lai mainītu pašreizējos dalībvalstu noteikumus, un baltajam cukuram — sešu gadu pārejas periods, lai mainītu ES noteikumus. Parlaments, ES Padome un Komisija bija vienisprātis par to, ka nominālie daudzumi jāturpina piemērot alkoholiskajiem dzērieniem.

Parlaments, šodien balsojot par ziņojumu, piekrita Padomes nostājai, tomēr pēc Apvienotās Karalistes deputātu aicinājuma prasīja direktīvā precizēt, ka direktīva neietekmēs produktu tradicionāli izmantotā fasējuma izmēru (piemēram, fasētai maizei), un to varēs izmantot arī turpmāk.

Komisijai tomēr jāturpina sekot līdzi tirgus attīstībai un, ja vajadzīgs, jāapsver izmaiņas: ja Komisija konstatē tirgus traucējumus vai sarežģījumus, kas saistīti ar patērētāju ieražu līdzsvara izjaukšanu, "tā var ļaut dalībvalstīm saglabāt paredzētos pārejas periodus" un "saglabāt obligātos diapazonus vispieprasītākajiem izmēriem."

Ņemot vērā, ka ziņojumā pausto nostāju neformāli ir atbalstījuši arī dalībvalstu pārstāvji ES Padomē, gaidāms, ka direktīvu pieņems galīgi šodien atbalstītajā redakcijā.

Jacques TOUBON (PPE/DE, FR)
Ieteikums: Noteikumi par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem
A6-0144/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas otrais lasījums
Debates: 09.05.2007.
Balsojums: 10.05.2007.  
  
Ar "neredzamās zonas" spoguļiem uzlabos ceļu drošību  
Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par priekšlikumu direktīvai, kas visus pēc 2000. gada reģistrētos kravas transportlīdzekļus liks aprīkot ar t.s. neredzamās zonas spoguļiem. Aprīkošana jāveic ne vēlāk kā līdz 2009. gada 31. martam.
Visām jaunām kravas automašīnām, kas tiek reģistrētas kopš 2007. gada 1. janvāra, jābūt aprīkotām ar "neredzamās zonas" ierīcēm. To nosaka 2003. gadā pieņemta direktīva. Noteikumi neattiecas uz vecākiem kravas transportlīdzekļiem, bet šo situāciju jaunā direktīva paredz mainīt.

Negadījumos, kad autovadītāji nepamana citus satiksmes dalībniekus neredzamajā zonā, kas veidojas, mainot braukšanas virzienu vai joslu, ik gadu Eiropā iet bojā aptuveni 400 cilvēku. Galvenokārt cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, velosipēdisti, motociklisti. Viena smagā kravas transportlīdzekļa aprīkošana ar uzlabotiem spoguļiem izmaksātu 100-150 eiro, taču ļautu uz Eiropas ceļiem līdz 2020. gadam glābt līdz pat 1200 dzīvību.

Parlaments šodien direktīvu atbalstīja, grozījumos prasot noteikt, ka vienlaikus ar modernizēšanu jāinformē sabiedrība, tostarp jārīko "izglītošanas kampaņas mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem", un pasākumi, "lai veicinātu netiešās redzamības ierīču pareizu noregulēšanu un izmantošanu."

Parlaments prasa arī precizēt, ka Kopienas tiesību akti pastāvīgi jāpārskata, jo jāņem vērā — ceļu drošību apdraud arī vieglie kravas transportlīdzekļi un autobusi, kas nav aprīkoti ar uzlabotām netiešās redzamības ierīcēm.

Grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai ES Padomei. Ņemot vērā, ka viedokļi par galvenajiem jautājumiem saskan, gaidāms, ka direktīvu izdosies pieņemt pirmajā lasījumā.

Paolo COSTA (ALDE, IT)
Ziņojums: Kopienā reģistrēto smago kravas transportlīdzekļu spoguļu modernizēšana
A6-0124/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 09.05.2007.
Balsojums: 10.05.2007.  
  
Eiropas Parlaments aicina ES sarunās ar Krieviju izrādīt vienotību  
Krievija ir nozīmīgs partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir kopīgi mērķi, tomēr ES sadarbībā ar šo valsti "spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai jākalpo par noteicošo principu", uzsvērts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Dokumentā, kas sagatavots ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā, Parlaments aicina ES izrādīt solidaritāti ar Igauniju, sarunās ar Krieviju paužot vienotu nostāju. Sammits notiks 18. maijā Samārā.
Eiropas Parlaments rezolūcijā "aicina Krieviju pilnībā ievērot saistības saskaņā ar Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, nodrošinot ārzemju diplomātu aizsardzību un vēstniecību normālu darbību."

"Krievijā, Padomju Savienības tiesību un pienākumu pārņēmējā, šodien notiek pastāvīga demokrātijas sašaurināšanās," trešdien debatēs norādīja Inese VAIDERE (Eiropas Nāciju grupa). "Krievijas iekšpolitika kļūst aizvien agresīvāka. Tas pats notiek Krievijas ārpolitikā, īpaši pret tām valstīm, kuras tā joprojām vēlētos uzskatīt par savas impērijas sastāvdaļām [..]. Ja Eiropas institūcijas, prezidējošā valsts un dalībvalstu valdības nereaģēs pietiekami asi un noteikti, arī atgādinot Krievijai par Baltijas valstu okupācijas faktu atzīšanas nepieciešamību, ja nespēs runāt vienā balsī, varam sagaidīt šādu notikumu atkārtojumu arī citās valstīs."

"Eiropas Savienība redz Krieviju kā labu ilgtermiņa partneri, bet vai tā izmanto savu ietekmi, lai Krievija veidotos par demokrātisku un prognozējamu kaimiņu?" debatēs jautāja Guntars KRASTS (Eiropas Nāciju grupa). "Kopš Krievija ieguvusi enerģijas lielvalsts statusu, tās iekšpolitika un ārpolitika iegūst aizvien nepievilcīgākas formas. Taču Eiropas Savienība, saduroties ar Krievijas jauno politiku, nedarbojas kā vienots spēks — pēdējais piemērs tam ir rupjā Krievijas iejaukšanās ES dalībvalsts Igaunijas iekšējās lietās," uzsvēra deputāts, norādot, ka galotņu tikšanās būs nopietns pārbaudījums Eiropas Savienības spējai darboties vienoti.

Rezolūcijā Parlaments atkārtoti pauž atbalstu Krievijas līdzdalībai Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) un "atzinīgi vērtē ES un Krievijas intensīvo dialogu enerģētikas jautājumos", uzsverot, ka "šīs sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem". Sarunās par problemātiskiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem ES izteikts aicinājums paust vienotu nostāju.

Parlaments atzinīgi vērtē ES vienoto nostāju attiecībā uz Polijas lauksaimniecības produktiem piemērotā embargo atcelšanu, kā arī sagaida, ka Krievija atcels embargo, kas noteikts dažiem Moldāvijas un Gruzijas produktiem.

Parlaments arī atzinīgi vērtē "iniciatīvas panākt bezvīzu režīmu ceļošanai starp Eiropas Savienību un Krieviju, ņemot vērā izredzes uz attiecību uzlabošanos".

Pievēršoties cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem, Parlaments "pauž nopietnas bažas par Krievijas varasiestāžu pielietoto spēku, lai izjauktu mierīgas, pret valdību noskaņotas demonstrācijas Maskavā un Sanktpēterburgā". Deputāti mudina Komisiju nodrošināt, ka "Krievijai piešķirtais finansiālais atbalsts ir saistīts ar demokrātijas standartu nostiprināšanu šajā valstī". Vēršoties pie Krievijas iestādēm, Parlaments aicina nodrošināt, lai Čečenijas Republikā tiktu pilnībā ievērotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzētās tiesības un visi tie, kas pārkāpj šīs tiesības, stātos tiesas priekšā.

Paužot bažas par "demokrātisko brīvību ierobežošanu, tuvojoties Valsts domes vēlēšanām 2007. decembrī un prezidenta vēlēšanām 2008. gada martā," Parlaments aicina Krievijas varasiestādes garantēt abu vēlēšanu brīvu un godīgu norisi.

Parlaments pauž bažas par prezidenta V. Putina paziņojumiem saistībā ar ASV plāniem Polijā un Čehijā izvietot pret ballistiskajām raķetēm vērstās sistēmas daļas. Deputāti pieprasa vispusīgu diskusiju par šiem priekšlikumiem gan ES, gan NATO ietvaros.

Parlaments rezolūcijā atzinīgi vērtē "panākto progresu Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanā", tomēr uzsver, ka "jāturpina centieni, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu Krievijas un Igaunijas robežlīguma ratifikāciju un īstenošanu".

Padomes un Komisijas paziņojumi — ES un Krievijas galotņu tikšanās
Debates: 09.05.2007.
Balsojums: 10.05.2007.  
  
Plenārsesijā Briselē: atbalsts Igaunijai, ES un Krievijas attiecības, sabiedriskais transports  
Eiropas Parlaments Briseles plenārsesijā 9.-10. maijā pieņems rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām, otrajā lasījumā izskatīs priekšlikumu regulai par līgumu piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumos, kā arī balsos par direktīvas projektu saistībā ar kravas transportlīdzekļu drošības uzlabošanu. Atklājot plenārsesiju, Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING pauda atbalstu Igaunijai sakarā ar notikumiem Tallinā. Pirms plenārsesijas notika īpaša Eiropas dienai veltīta ceremonija, kurā piedalījās Nobela balvas laureāti no vairākām Eiropas Savienības valstīm.

Informācija par diskusiju, kas sekoja Parlamenta priekšsēdētāja Hans-Gert PÖTTERING paziņojumam par Igauniju, sekos.

Izmaiņas darba kārtībā

Ziņojumu par Kopējo ārējo un drošības politiku Parlaments izskatīs nākamajā sesijā Strasbūrā. Izskatīšanu atlika, jo veselības stāvokļa dēļ debatēs nevarētu piedalīties ziņojuma autors Elmar BROK (PPE/DE, DE)

Pēc deputāta Johannes (Hannes) SWOBODA (PSE, AT) priekšlikuma Parlaments uz nākamo sesiju atlika arī ziņojumu par akcīzes nodokļa minimālajām likmēm alkoholam.

Iepriekš darba kārtībā iekļauto ziņojumu par mobilo tālruņu viesabonēšanas tarifiem Parlaments pārcēla uz nākamo plenārsesiju (21.-24. maijā), lai panāktu vienošanos ar ES Padomi un regulu izdotos pieņemt pirmajā lasījumā.

Pirmdien, 9. maijā

Ārpolitika. Plenārsesijas darbs sākās ar ES Padomes prezidentvalsts Vācijas un Eiropas Komisijas pārstāvju paziņojumiem par 18. maijā Samarā plānoto Eiropas Savienības un Krievijas sammitu. Paziņojumiem sekoja debates, pēc kurām Parlaments pieņems rezolūciju.

Transports. Viena smagā kravas transportlīdzekļa aprīkošana ar uzlabotiem "neredzamās zonas" spoguļiem izmaksātu ap 100-150 eiro, bet ļautu uz Eiropas ceļiem ik gadu glābt vairākus simtus dzīvību. Jauni kravas auto ar šādiem spoguļiem jau tiek aprīkoti, taču pirms 2007. gada reģistrētajiem kravas transportlīdzekļiem tādas prasības nav izvirzītas. Direktīva, ko izskatīs Parlaments, paredz ar uzlabotiem spoguļiem aprīkot smagos kravas auto, kas reģistrēti pēc 2000. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlaments otrajā lasījumā izskatīs regulu par līgumu piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumos. Likumprojekts paredz regulēt to, kā iestādes slēdz līgumus ar operatoriem, izmaksā kompensācijas, piešķir ekskluzīvas tiesības. Regulas projekts paredz iespēju vietējām iestādēm izvēlēties, vai izsludināt konkursu, vai izmantot iekšējo operatoru.

Ceturtdien, 10. maijā

Reģionālā politika. Ceturtdien Parlaments izskatīs trīs ziņojumus par reģionālo politiku — par mājokļu politiku, struktūrpolitikas efektivitāti un to, kā racionālāk izmantot reģionālās politikas instrumentus, lai veicinātu inovācijas.

Balsojumi par visiem ziņojumiem un rezolūcijām paredzēti ceturtdien. Parlaments arī balsos par sastāvu jaunajai Pagaidu komitejai klimata pārmaiņu jautājumos. Lēmumu par komitejas izveidi un tās uzdevumiem Parlaments pieņēma iepriekšējā plenārsesijā 25. aprīlī.  
  
Eiropas Parlamenta deputāti diskutē par Tallinas notikumiem  
Trešdien, 9. maijā, atklājot plenārsesiju, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING pauda atbalstu Igaunijai sakarā ar Tallinas notikumiem, kas sekoja Bronzas kareivja pārvietošanai. Paziņojumam sekoja diskusija, kurā savu viedokli izteica politisko grupu pārstāvji. "Mēs atgādinām, kā domstarpības par pagātni nekādā gadījumā nevar risināt ar vardarbības palīdzību. Vardarbību un laupīšanu mēs nosodām," pauda priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, uzsverot, "Igaunija var paļauties uz mūsu solidaritāti.

"Šūmana Deklarācija 1950. gada 9. maijā radīja pamatu, uz kura agrāk savstarpēji šķeltās Eiropas valstis varēja veidot partnerattiecības miera un brīvības apstākļos," norādīja priekšsēdētājs, atzīstot, ka šis datums nesimbolizē vienu un to pašu visām Eiropas valstīm. Parlaments jau 2005. gada 12. maijā atzina, ka "dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļinistiskā Padomju Savienība."

Tunne-Väldo KELAM (EE) Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā uzsvēra: "Tas, kas notiek starp ES dalībvalsti Igauniju un Krieviju, nav divpusējās attiecības, bet visas Eiropas Savienības jautājums. "Tallinas nemieri deputāta skatījumā ir pārbaudījums Eiropas Savienības vienotībai. "Mums jāatsakas no ilūzijām," atzīmēja deputāts, atgādinot, ka Krievija ir nesen Minhenē nākusi klajā ar jaunu ārpolitikas koncepciju, turklāt cenšas savas interesēs izmantot krievus, kas dzīvo ārpus Krievijas robežām. "Ja sākas nemieri, lai destabilizētu situāciju [..], ja notiek preču blokāde, [..] ir pamats uztraukties par ES dalībvalsts valsts suverenitāti," norādīja deputāts.

"Mana politiskā grupa pilnībā atbalsta Igauniju un jebkuru iejaukšanos no ārpuses nosoda," Sociāldemokrātu grupas vārdā teica Johannes (Hannes) SWOBODA (AT) Eiropā attiecības risina "nevis uz ielas" un nevis "uzbrūkot kibertelpā", bet ar dialogu, uzsvēra deputāts.

"Krievija ir aicinājusi Igaunijas valdību atkāpties", "mēs esam atkarīgi no jūsu atbalsta," uzsvēra Siiri OVIIR (ALDE, EE). Deputāts skaidroja pagātnes notikumus, kas Igaunijā norisinājās pēc padomju karspēka okupācijas.

Deputāts Brian CROWLEY (UEN, IE) apliecināja solidaritāti ar Igauniju un aicināja nosodīt Krievijas taktiku, šai valstij cenšoties destabilizēt situāciju "visās Baltijas valstīs". "Mēs piedzīvojam jauna veida totalitārismu," teica deputāts, apliecinot: "Igauņi netiks aizmirsti tā, kā viņi tika aizmirsti agrāk."

"Ja aizvāc bronzas statujas, kas ir neglītas, tas drīzāk ir pilsētas izskaistinājums, nevis problēma," teica Daniel Marc COHN-BENDIT (Zaļie/ALE, DE), uzsverot — problēmu nerada piemineklis, bet fakts, ka Krievijas prezidents un valdība "ar visu spēku šajā jautājumā cenšas izraisīt šķelšanos visās trīs Baltijas valstīs". Tomēr deputāta skatījumā būtu jāatzīst, ka trīsdesmit procenti iedzīvotāju šajās valstīs "vēlas piederēt", bet "viņiem liegtas noteiktas tiesības". Ja tās netiks atzītas, "būs ļoti grūti panākt vienprātību sabiedrībā".

GUE/NGL grupas pārstāve Gabriele ZIMMER (DE) izteica nožēlu par to, kas notika Tallinā. Deputāte atzīmēja: "Mēs pārāk maz uzmanības esam pievēsuši krievu minoritātes problēmām." GUE/NGL pārstāve mudināja Vācijas prezidentūru veicināt dialogu starp Igauniju un Krieviju.

Nils LUNDGREN (IND/DEM, SE) iebilda: "Mēs nevaram teikt — mums jāizrāda sapratne par, to ka Krievija pieprasa Igaunijas valdības atkāpšanos." Krievijai, pēc deputāta domām, ir tiesības kritizēt, ka piemineklis tiek pārvietots, bet tai jāsaprot, ka Igaunija vairs nav Krievijas ietekmes sfērā.

"Ļausim brīvajai Igaunijai pašai atrast veidus, kā godāt tos, kuru upurim nav bijusi cita likumīga nozīme, kā vien aizstāvēt savu attiecīgo nāciju, tās neatkarību, suverenitāti un identitāti," teica Bruno GOLLNISCH (ITS, FR)uzsverot, ka "gan igauņi, gan krievi bija komunisma upuri".  
  
Nobela prēmijas laureāti par Eiropas Savienību  
Eiropas dienā, 9. maijā, Parlamentu ar savu klātbūtni pagodināja Nobela prēmijas laureāti no vairākām Eiropas Savienības valstīm, piedaloties diskusijā par Eiropas zinātnes un kultūras sasniegumiem, ka arī tās ieguldījumu mieram piecdesmit gadu laikā kopš Romas Līguma parakstīšanas. Eiropas dienai veltīto ceremoniju atklāja EP priekšsēdētājs Hanss-Gerts Pöterings (Hans-Gert PÖTTERING), sveicot katru no Nobela prēmijas laureātiem, kas bija atsaukušies uz Eiropas Parlamenta ielūgumu. "Jūsu panākumi balstās uz jūsu vīziju. Eiropa atrodas lielu uzdevumu priekšā — Jūsu centieni un radošās idejas ir ļoti svarīgi," teica priekšsēdētājs. H. G. Pöterings īsi izklāstīja galvenos Eiropas uzdevumus nākamajiem gadiem: "Izglītībai jābūt galvenajai ES prioritātei", jāveicina "pētniecības telpas izveide, kas veicinātu investīcijas un konkurenci", savukārt globalizācija jāuztver kā iespēja, nevis problēma.

Eiropa nesvin tikai savu 50 gadu vēsturi, tā šogad svin savu nākotni, — apliecinot savu ticību Eiropai, teica 1909. gadā dzimusī Nobela prēmijas laureāte. Rita Levi-Montalcini, kas 1986. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Tim Hunt (UK), 2001. gada Nobela prēmijas laureāts medicīnā par ieguldījumu vēža pētniecībā, izteica neizpratni par saviem tautiešiem, "kas ar aizdomām raugās uz kontinentālo Eiropu". Atceroties bērnību pēc II Pasaules kara, laureāts atzina, cik svarīga ir vienota Eiropa. "Esmu biologs, un zinu, ka zinātne apvieno daudzas tautas. Ar ES programmām mēs varam veicināt Eiropas zinātnes attīstību," atzīmēja T. Hunt, tomēr nožēlojot, ka Eiropā izcilība, ja vien nav runa par sasniegumiem "futbolā vai operā", netiek novērtēta.

Reinhard Selten, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā 1994. gadā par ieguldījumu darbā pie spēļu teorijas un kaislīgs esperanto valodas aizstāvis, izmantoja izdevību, lai aicinātu Eiropas Savienību ieviest esperanto kā "neitrālu risinājumu" valodu barjerai. Esperanto viņaprāt, arī novērstu "vienas valodas domināciju". Laureāts aizstāvēja jauna Eiropas pamatlīguma nepieciešamību un izteica cerību, ka "Eiropas Centrālās Bankas neatkarība un uzdevumi paliks nemainīgi".

Carlo Rubbia, Nobela prēmijas laureāts 1984. gadā par ieguldījumu elementārdaļiņu fizikā, uzsvēra — Eiropas dotās iespējas jāizmanto starptautiskajai sadarbībai zinātnē un ar tās palīdzību jāparedz šī gadsimta attīstības scenāriji. Laureāts rosināja kā veiksmīgu piemēru vairākās zinātnes jomās izmantot Eiropas Laboratoriju Elementārdaļiņu fizikā.

"Es ļoti atbalstu Eiropu," atzina Martinus Veltman, Nobela prēmijas laureāts fizikā 1999. gadā par ieguldījumu kvantu teorijā, atzīstot — Eiropas Savienības ieguldījumu zinātnē "nevar nosaukt par ko nopietnu". "Esmu strādājis piecpadsmit gadus ASV," stāstīja laureāts, minot piemēru par savu pieredzi datortehnikā. "Esmu ievērojis, kā tur darbojas infrastruktūras, kā dažās minūtēs var dabūt detaļas [..]. Pamēģiniet ko tādu izdarīt šeit!" Laureāts arī kritizēja "nožēlojamo" veidu, kā ES tiek pieņemti lēmumi par finansējuma piešķiršanu pētniecības projektiem.

Dick Austin, kas pārstāvēja Amnesty International, norādīja: "ES bieži piever acis pārkāpumiem cilvēktiesību jomā", jo īpaši attiecībās ar tā dēvētajiem "stratēģiskajiem partneriem". "Tādā veidā mēs zaudēsim to pozitīvo ietekmi, ko Eiropa ir panākusi."

"Eiropas Savienība ir pats labākais piemērs pasaulē, kā atrisināt konfliktus," uzsvēra John Hume, Nobela Miera prēmijas laureāts 1998. gadā, aicinot visā pasaulē konfliktu risināšanai piemērot trīs pamatprincipus, uz ko balstās ES:
- cieņa pret atšķirīgo,
- institūcijas, kurās pārstāvētas visas iesaistītās valstis,
- atveseļošanās process — tāds pats, kāds notika Eiropā pēc II Pasaules kara.

David Trimble, kas prēmiju saņēma 1998. gadā kopā ar J. Hume, norādīja: "Eiropai nevajadzētu būt savtīgai". Tai nevajadzētu "mazgāt rokas nevainībā reālisma vārdā", "veicināt korupciju" un "patērētāju sabiedrības rašanos" visur pasaulē.

Mairead Corrigan Maguire, Nobela Miera prēmijas laureāte 1976. gadā par centieniem rast miermīlīgu risinājumu Ziemeļīrijas konfliktam, aicināja Eiropu novērst dubultstandartus, tostarp "izbeigt Palestīnas tautas kolektīvo sodīšanu". Viņa mudinaja ES "pieprasīt, lai Izraēla uzsāk likumīgu dialogu ar Palestīnas pašpārvaldi [..] — bez Eiropas palīdzības viņiem nekas neizdosies."

Betty Williams, kas prēmiju saņēma kopā ar M. Corrigan Maguire, prasīja Eiropai pasaules priekšā uzņemties lielāku atbildību: "40 000 bērnu katru gadu nomirst bada nāvē. Pasaulē, kas var sevi pabarot, mēs pārtikas vietā turpinām ražot ieročus. [..] Šo neprātu mēs nevaram vairs ilgāk turpināt."

"Mums ir kodeksi un laika grafiki, bet mums nav saraksta, kurā būtu atspoguļotas mūsu vērtības. Mums vajadzīgi desmit baušļi," norādīja Polijas strādnieku kustības Solidarnosc līderis Lech Walesa, kas Nobela Miera prēmiju saņēma1983. gadā. "Esmu pārliecināts — ja mums būs šādas pamatvērtības, mēs atradīsim iespēju, kā tikt galā ar visām savām problēmām. Nav pagājis nemaz tik ilgs laiks, kad mēs neticējām arī tam, ka komunisms varētu tikt uzvarēts." "Mēs esam darbojušies materiālistiski," uzsvēŗa L. Walesa, "bet mēs esam aizmirsuši vērtības, Dievu, garu [..]."  
  
08.05.2007  
Nobela balvas laureāti Eiropas Parlamentā  
Rīt, 9. maijā, Eiropas Parlaments atzīmēs Eiropas dienu, godinot eiropiešus, kas saņēmuši Nobela prēmiju. Pirms plenārsesijas atklāšanas, no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.00, EP Briseles Plenārsēžu zālē notiks diskusija, kurā piedalīsies trīspadsmit Nobela prēmijas laureāti.
Eiropas dienai veltītās diskusijas temats — Eiropas sasniegumi zinātnē un kultūrā, kā arī ieguldījums miera veicināšanā pasaulē piecdesmit gadu laikā kopš Romas Līguma parakstīšanas 1957. gadā.Pasākumu ievadīs Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Hansa-Gerta Poteringa (Hans-Gert PÖTTERING) uzruna, pēc kuras Nobela prēmijas laureāti apmainīsies viedokļiem par Eiropas vēsturi, šodienu un tās uzdevumiem nākotnē. Pasākumā piedalīsies šādi Nobela prēmijas laureāti:Amnesty International, Nobela Miera prēmija 1977. gadā (pasākumā piedalīsies viens organizācijas pārstāvis)
Paul J. Crutzen, Nobela prēmija ķīmijā 1995. gadā par pētījumiem atmosfēras ķīmijā, īpaši saistībā ar ozona slāni John Hume un David Trimble, Nobela Miera prēmija 1998. gadā par apvienības "Peace People" dibināšanu. Apvienības mērķis bija rast miermīlīgu risinājumu Ziemeļīrijas konfliktam Tim Hunt, Nobela prēmija medicīnā 2001. gadā par ieguldījumu vēža pētniecībā Rita Levi-Montalcini, Nobela prēmija medicīnā 1986. gadā par ieguldījumu pie šūnu augšanas faktoru pētīšanā Carlo Rubbia, Nobela prēmija 1984. gadā par ieguldījumu elementārdaļiņu fizikā Reinhard Selten, Nobela prēmija ekonomikā 1994. gadā par ieguldījumu spēļu teorijas izstrādē Jack Steinberger, Nobela prēmija fizikā 1988. gadā par ieguldījumu elementārdaļiņas neitrīno pētīšanā Martinus Veltman, Nobela prēmija fizikā 1999. gadā par ieguldījumu kvantu teorijā Lech Walesa, Nobela Miera prēmija 1983. gadā Betty Williams un Mairead Corrigan Maguire, Nobela Miera prēmija 1976. gadā par centieniem rast miermīlīgu risinājumu Ziemeļīrijas konfliktamPasākumam var sekot tiešraidē
Informācija: hotlinenewsdesk@europarl.europa.eu  
  
04.05.2007  
EP nākamā plenārsesija Briselē 9.-10. maijā  
Eiropas Parlaments 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu, uz kuru šogad uzaicināti īpaši viesi — Nobela prēmijas Eiropas laureāti. Pasākums sāksies plkst. 14.45 ar oficiālu foto; plkst. 15.00 Plenārsēžu zālē notiks svinīga sēde, kurā savu dalību apstiprinājuši trīspadsmit Nobela prēmijas laureāti. Plkst. 16.00 paredzēta tikšanās ar deputātiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Pirmdien, 9. maijā

Plenārsesijas darbs sāksies plkst. 16.00 ar ES Padomes prezidentvalsts Vācijas un Eiropas Komisijas pārstāvju paziņojumiem par 18. maijā Samarā plānoto Eiropas Savienības un Krievijas sammitu. Paziņojumiem sekos debates, pēc kurām Parlaments gatavojas pieņemt rezolūciju.

Iepriekš darba kārtībā iekļauto ziņojumu par mobilo tālruņu viesabonēšanas tarifiem Parlaments pārcēla uz nākamo plenārsesiju (21.-24. maijā). Lasījumu atlika, lai panāktu vienošanos ar ES Padomi un regulu pieņemtu pirmajā lasījumā.

Veiksmīgai ES ārpolitikai un drošības politikai nepieciešamas iekšējas reformas, turklāt jāstiprina šīs darbības jomas parlamentārā kontrole. Šādus priekšlikumus izvirza Ārlietu komiteja savā ikgadējā ziņojumā par Kopējo ārējo un drošības politiku.

Ziņojumā par reformām arābu valstīs Eiropas Parlaments pievērsīsies jautājumam, kāda stratēģija šajā jomā jāpiemēro Eiropas Savienībai.

Viena smagā kravas transportlīdzekļa aprīkošana ar uzlabotiem "neredzamās zonas" spoguļiem izmaksātu ap 100-150 eiro, bet ļautu uz Eiropas ceļiem ik gadu glābt vairākus simtus dzīvību. Direktīva, ko izskatīs Parlaments, paredz ar uzlabotiem spoguļiem aprīkot smagos kravas auto, kas reģistrēti pēc 2000. gada 1. janvāra. Jauni kravas auto ar šādiem spoguļiem jau tiek aprīkoti — to paredz cita direktīva.
Eiropas Parlaments otrajā lasījumā izskatīs arī regulu par līgumu piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumos.

Ekonomisko lietu komiteja ir sagatavojusi ziņojumu, kurā ieteikts atcelt alkoholisko dzērienu minimālās akcīzes nodokļu likmes. Ziņojumā, ko deputāti apspriedīs trešdien, Parlaments izteiks viedokli par Eiropas Komisijas plānu minimālās likmes paaugstināt atbilstoši inflācijai kopš 1992. gada, kad ES šīs likmes pieņēma.

Ceturtdien, 10. maijā

Ceturtdien Parlaments izskatīs trīs Reģionālās attīstības komitejas sagatavotos ziņojumus — par mājokļu politiku, struktūrpolitikas efektivitāti un to, kā racionālāk izmantot reģionālās politikas instrumentus, lai veicinātu inovācijas.

Balsojumi par visiem ziņojumiem un rezolūcijām paredzēti ceturtdien. Parlaments arī balsos par sastāvu jaunajai Pagaidu komitejai klimata pārmaiņu jautājumos. Lēmumu par komitejas izveidi un tās uzdevumiem Parlaments pieņēma iepriekšējā plenārsesijā 25. aprīlī.

NB: darba kārtībā var rasties pēdējā brīža izmaiņas

Preses konference pirmdien, 7. maijā, plkst. 11.00 Briselē, Eiropas Parlamenta Preses zālē.