27.06.2007  
Eiropas Parlamenta deputati izverte dalibvalstu vienošanos par ligumu reformu  
Pec dažam dienam noslegsies pusgadu ilga Vacijas prezidentura ES Padome. Uz paveikto šodien arkartas plenarsesija atskatijas Eiropas Parlamenta deputati. Daudzi no runatajiem atzinigi noverteja kancleres Angelas MERKELAS ieguldijumu un to, ka saskana ar Eiropadome panakto vienošanos palielinasies EP pilnvaras. Vairaki deputati tomer pauda bažas par to, ka Pamattiesibu harta neattieksies vienadi uz visam valstim, un to, ka Eiropadomes sarunas atdzimušas nacionalisma tendences.

Zinojot par 21.-22. junija notikušas Eiropadomes rezultatiem, Vacijas kanclere A. Merkele uzsvera: "Uzticibas veidošanai ir vajadzigi gadu desmiti, tas sagraušanai pietiek ar vienu nakti. Vienotiba jastiprina aizvien no jauna. Esmu gandarita, ka Eiropadome mums tas izdevas. Mes izkluvam no strupcela. [..] Ir saglabats Konstitucionala liguma saturs. Domaju, ka visi ir vienispratis, ka ta ir veiksme." Kanclere uzsvera, ka ari no Eiropas Parlamenta viedokla vienošanas uzskatama par veiksmi — EP vienmer ir aizstavejis Konstitucionala liguma saturu. Lidz 2009. velešanam šis dokuments vares staties speka — pec A. Merkelas domam, tas ir ipaši svarigi ES iedzivotajiem. Reformas ligums dažas jomas pat sniedzas talak neka Konstitucionalais ligums, jo aktualize nosacijumus par klimata parmainam un energetiku.

Kanclere atgadinaja par galvenajam institucionalajam reformam: ES klus par vienotu tiesibu subjektu; ir paplašinats kvalificeta vairakuma balsojuma lietojums; izveidots pastavigs ES Padomes priekšsedetaja amats; no 2014. gada samazinasies Eiropas komisaru skaits.

ES turpmak bus konsekventa arlietu politika, kas tai laus runat viena balsi.

A. Merkela uzsvera, ka rasts risinajums Pamattiesibu hartas jautajuma — ta bus saistoša. "Lielbritanija atbilstoši savam tradicijam ir nolemusi iet savu celu, un mums tas ir jaatzist." EP klust par vienlidzigu likumdeveju ar dalibvalstim, un EP veles Eiropas Komisijas priekšsedetaju. Lielaku ietekmi iegus dalibvalstu parlamenti.

ES izdevas atgriezties pie ligumu reformas — šeit, izškiroša nozime bija Eiropas Komisijas ierosinatajai Berlines deklaracijai par Eiropas nakotni, noradija Eiropas Komisijas priekšsedetajs José Manuel BARROSO. "Padomi mes sakam ar dalitam jutam [..]. Tagad visas 27 valstis ir vienojušas par reformas nepieciešamibu — visas bija gatavas uz kompromisu," uzsvera Eiropas Komisijas priekšsedetajs, novertejot — lai gan "reformas ligums nebus dailakas dzejas paraugs, esmu parliecinats, ka ta bus lieliska proza".

Joseph DAUL (PPE-DE, FR) atzina, ka optimisms Eiropa nomainijis pesimismu, un "cilveki uz ES raugas ar arvien lielaku uzticibu". Novertejot 22. junija vienošanos, deputats atzina, ka reformas ligums "ir loti labs" — tas "nodrošinas labaku institucionalo sistemu", tacu noželoja, ka nav izdevies saglabat arlietu ministra amatu un kopigos simbolus. Ari pagajušie 6 meneši kopuma, pec deputata domam, noritejuši loti veiksmigi. Ipaši atzinigi javerte veids, kada ES parstaveja savas intereses uz pasaules skatuves, tostarp sarunas ar Krieviju.

"Vacijas prezidentura bija veiksmiga," atzina ari Martin SCHULZ (PSE, DE), piebilsot: "Eiropadome pagajušas nedelas nogale sasniedza mazak, neka mums vajadzigs, bet ta sasniedza daudz." Deputats tomer kritizeja to, ka Eiropadome joprojam darbojas aiz slegtam durvim, un noželoja Polijas taktiku, tai sarunas izmantojot argumentus par II Pasaules karu.

Tikpat atzinigi Vacijas prezidenturu, jo ipaši kancleres A. Merkelas darbu verteja Graham WATSON (ALDE, GB): "Kas gan menešos, kas sekoja 2005. gada referendumiem, butu varejis iedomaties, ka vel iespejams vienoties par iestažu reformu?". Izsakot gandarijumu par to, ka EP lemumu pienemšana kluvis par dalibvalstim lidzvertigu partneri, deputats noradija uz kompromisa cenu: ES atteikusies no simboliem un Konstitucionalo ligumu ta aizstajusi ar sarežgitu birokratisku dokumentu. "Nav ari pilniba zinams, kadas bus sekas atkapem attieciba uz Pamattiesibu hartu, kas pieškirtas Apvienotajai Karalistei un Polijai," noradija deputats.

Pateicoties A. Merkelai par prezidenturas laika paveikto, Cristiana MUSCARDINI (UEN, IT), atzina: "Jus meginajat pec iespejas vairak nemt vera Eiropas Parlamenta velmes un veicinat ta ietekmi". Deputate tomer noželoja, ka Pamattiesibu harta netika ieklautas bernu un gimenes tiesibas un to, ka "nacas atteikties no himnas un simboliem". Lai gan ES nedrikst klut par lielvalsti, kopigas atsauces "šaja migracijas laikmeta" tai ir nepieciešamas.

"Rezultats ir labs, pat loti labs," atzina Daniel COHN-BENDIT (Zalie/ALE, DE), tomer atzimejot, ka Zalo/ALE grupai nav pienemama atteikšanas no Pamattiesibu hartas: "Vai nu mums ta ir, vai nav." Deputats noradija, ka šada konsekvences trukuma del ES nevares uzstat uz demokratijas vertibu ieverošanu citur, piemeram, sarunas ar Krieviju vai Kinu.

Francis WURTZ (GUE/NGL, FR) savukart izteica bažas par vienošanos, kas panakta konkurences joma: deputats ludza ES Padomei šaja jautajuma sniegt precizas atbildes.

Jens-Peter BONDE (IND/DEM, DK) noradija, ka vienošanas rezultata 21 maza un videja lieluma valstis "palikušas zaudetajos". "Nica bija sarežgita, Merkelas vienošanas ir neiespejama," uzskata deputats. J. P. Bonde aicinaja jauno ligumu apstiprinat referendumos, jo ligums, vinaprat ir ta pati konstitucija "ar citu nosaukumu". Ari Philip CLAEYS (ITS, BE) noradija, ka reformas ligums "ir tie paši veži cita kulite", un vienošanas neatrisina demokratijas deficita problemu.

Jana BOBOŠÍKOVÁ (NI, CZ) panakto vienošanos salidzinaja ar "bolševiku sapniem par garantetam darba vietam un fiksetam cenam". Deputate uzskata, ka vienošanas tapec vada ES virziena uz režimu, kas atgadina Fidela Kastro vadito Kubu.

Padomes secinajumos noradits, ka "Starpvaldibu konference darbu pabeigs cik vien iespejams driz, bet noteikti lidz 2007. gada beigam, lai butu pietiekami daudz laika ratificet jauno Ligumu lidz Eiropas Parlamenta velešanam 2009. gada junija".

Eiropadomes un Eiropas Komisijas pazinojumi: 2007. gada 21.-22. junija Eiropadomes sanaksme
Padomes priekšsedetaja pazinojums: Vacijas prezidenturas darbibas pusgads
Kopigas debates: Eiropadome/Vacijas prezidentura
Debates: 27.06.2007.

  
Viesabonešanas regula stasies speka 30. junija  
Eiropas Parlamenta priekšsedetajs Hans-Gert PÖTTERING un Vacijas kanclere Angela MERKEL, kas ES Padomes priekšsedetajas pienakumus pildis lidz 30. junijam, šodien Brisele parakstija regulu par viesabonešanu publiskajos mobilo sakaru tiklos. Regula, kuras merkis — samazinat Eiropas Savieniba viesabonešanas izmaksas, lidz ar to vares staties speka ša gada 30. junija.

"Ši ir laba diena 140 miljoniem mobilo telefonu lietotajiem Eiropas Savieniba. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisijas rikojas atri, izlemigi un efektivi musu pilsonu intereses. Regula stasies speka rekorda cieniga laika, paejot tikai 11 menešiem, kopš Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu. Regula par viesabonešanu stasies speka šis nedelas beigas, 30. junija. Sakot ar šo vasaru, mobilo telefonu lietotaji gus labumu no pastavigas viesabonešanas maksu samazinašanas," teica Eiropas Parlamenta priekšsedetajs H. G. Pöttering.

Regulu 23. maija atbalstija Eiropas Parlaments un 7. junija — ES Padome. Abas iestades balsoja par redakciju, par kuru tas iepriekš bija vienojušas neformalas sarunas.

Regula nosaka viesabonešanas tarifu ierobežojumus jeb t.s. Eiropas tarifus. Ta uzliek par pienakumu operatoriem informet klientus par viesabonešanas pakalpojumu cenam parskatama un atklata veida.

Mazumtirdzniecibas tarifs (bez PVN) viesabonentu izejošajiem zvaniem nedrikstes parsniegt 0,49 eiro minute un ienakošajiem — 0,24 eiro minute. Regulas darbibas laiks ir tris gadi. Šaja perioda tarifs pakapeniski samazinasies: izejošajiem zvaniem par 0,03 eiro gada, ienakošajiem par 0,02 eiro otraja gada pec regulas speka stašanas un par 0,03 eiro trešaja gada.

Vairumtirdzniecibas tarifs (bez PVN) — maksa, ko par sava tikla izmantošanu viens operators uzliek citam, nedrikst parsniegt 0,30 eiro minute. Šai summai pakapeniski jasamazinas par 0,02 eiro gada.

Tarifu ierobežojumi operatoriem jaievieš ne velak ka menesi pec regulas speka stašanas un tie japiedava klientiem. Klientiem par savu izveli — saglabat iepriekšejos tarifus vai pienemt jaunos — jazino divu menešu laika kopš piedavajuma sanemšanas.

Pec tam, kad klients par savu izveli pazinojis, operators jauno tarifu (ja tas izraudzits) vina pieslegumam piemeros meneša laika. Ja klients par izveli nezinos, divu menešu laika vina pieslegumam automatiski tiks piemerots jaunais Eiropas tarifs.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija normativa rezolucija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par viesabonešanu publiskajos mobilo sakaru tiklos Kopiena un grozijumiem Direktiva 2002/21/EK par kopejiem reglamentejošiem noteikumiem attieciba uz elektronisko komunikaciju tikliem un pakalpojumiem
T6-0199/2007

  
26.06.2007  
Latvijas nozaru asociaciju parstavji Eiropas Parlamenta Brisele diskute par interešu parstavniecibu  
Eiropas Parlamenta Informacijas birojs Latvija (EPIB) 11.-12. junija Brisele organizeja desmit Latvijas nozaru asociaciju parstavju viziti un seminaru. Vizites dalibnieki divu dienu laika iepazinas ar Eiropas Parlamenta darbu, tikas ar Latvijas deputatiem un diskuteja, ka pec iespejas veiksmigak Latvijas nozaru asociacijam parstavet savas intereses ES limeni.

Atkariba no savam interesem dalibnieki tikas ar Eiropas Parlamenta deputatiem Inesi Vaideri, Guntaru Krastu, Rihardu Piku un vinu paligiem.

Nemot vera seminara praktisko ievirzi, dalibniekiem bija iespeja diskutet ar Latvijas EP deputatu paligiem un padomniekiem Martinu Zemiti, Elinu Melngaili un Gundaru Romanovski par nevalstisko organizaciju (NVO) un uznemeju apvienibu interešu lobešanu Eiropas Savienibas institucijas — Eiropas Parlamenta, ES Padome un Eiropas Komisija. Dalibnieki un eksperti mazakas grupas analizeja veiksmigas lobešanas strategijas pamatprincipus un izmeginaja tos prakse, simulejot interešu aizstavibu "Programmnodrošinajuma patentu direktivas" gadijuma.

Lai gutu parskatu par to, ka tiek parstavets Latvijas valsts viedoklis, nozaru asociaciju parstavji tikas ari ar Eduardu Stipro, Arkartejo un pilnvaroto vestnieku Latvijas Republikas Parstavnieciba ES, un ministriju atašejiem.

Dalibnieki seminaru noverteja ka teicamu iespeju ne tikai iepazit Eiropas Parlamentu, bet ari izprast, kadas ir iespejas sadarbibai Latvijas nozaru asociacijam. Vislabako priekšstatu par seminara saturu un izvertejumu ta nosleguma sniedza paši dalibnieki.

Andis Lejinš, Mašinbuves un metalapstrades rupniecibas uznemeju asociacija:

"Vizites rezultati vertejami ne tikai ka visparejs ieskats EP darba. Vizite lava iepazit mehanismus un iespejas, ka var panakt Latvijas darba deveju asociaciju interešu aizstavešanu un ieklaušanu ES dokumentos."

Liga Dimante, Latvijas Buvnieku asociacija:

"Bija loti butiski ieraudzit, iepazities teoretiski un dzirdet labas veiksmes piemerus par to, ka Briseles gaiteni nav nemaz tik neaizsniedzami, ka, skatoties no samera nelielas organizacijas Latvija, tas lidz šim licies. Ir skaidrs, ka, merktiecigi lobejot ari kadu Latvijas Buvnieku asociacijai loti butisku jautajumu, ir iespejams ietekmet ta izskatišanas gaitu Eiropas Parlamenta. Turklat tagad ir zinami precizi celi, pa kuriem iespejams šo merki sasniegt."

Normunds Žunna, Latvijas Pilnvaroto autotirgotaju asociacija:

"Atgriežoties no seminara, kolegiem Briseli noraksturoju ka birokratijas citadeli, kas, ar savu lielumu un pavisam nesleptu speka klatbutni lauj saprast, kur mes esam. Atbildei uz jautajumu: "Cik mes varam ietekmet tur notiekošo?" ieguvam informaciju, ka "velns nav tik melns..." un uzzinajam, ka, gudri izmantojot iespejas, varam šo speli spelet."

Peteris Salkazanovs, Latvijas Pasažieru parvadataju asociacija:

"Pasakums bija loti vertigs gan mums, gan Eiropas Parlamenta deputatiem. Parsteidza tas, ka deputati sava pilnvaru laika gandriz nav sanemuši priekšlikumus no NVO un loti reti no Latvijas valdibas par ES tiesibu aktu labojumiem. Vini gaida aktivaku ricibu no musu puses."

Arlita Sedmale, Latvijas Partikas uznemumu federacija:

"Zinašanas par to, ka jalobe, ir bijušas, un atseviškas aktivitates jau istenojam Latvijas meroga. Tas varetu tikt uzskatits par macibu treninu. Tagad laiks iziet sacensibu Eiropas Savienibas "ringa". Galvenais — stradat aktivak, pirms jautajums nonak lidz EP. Informet un sadarboties ar musu valsts EP deputatiem un vinu padomniekiem, pat ja liekas, ka konkretais jautajums nav vinu kompetence. Tacu tas ir vieglak izdarams un dod labaku rezultatu, ja sadarbibas partneri ir iepaziti personigi. Ari Latvijas asociaciju vaditaji, viens otru iepazistot tuvak, var savstarpeji konsulteties un sadarboties."

EPIB izsaka pateicibu Latvijas Darba deveju konfederacijai par sadarbibu, informejot biedrus — nozaru asociacijas — par iespeju piedalities vizite un seminara.

  
25.06.2007  
Jauniešu mediju dienas Brisele 27.-30. junija  
No 27. lidz 30. junijam Eiropas Parlamenta Brisele notiks Eiropas Jauniešu mediju dienas, kuras piedalisies 270 jaunie žurnalisti no visas Eiropas Savienibas. Vinu vidu — ari cetri dalibnieki no Latvijas. Jaunajiem žurnalistiem bus iespeja tikties ar Eiropas Parlamenta deputatiem, ES Padomes un Eiropas Komisijas parstavjiem, iepazities ar Brisele akrediteto žurnalistu ikdienu.

Eiropas Jauniešu mediju dienas riko Eiropas Parlaments sadarbiba ar Eiropas jaunatnes mediju tiklu European Youth Press. Pasakumu trešdien, 27. junija, plkst. 18.00 atklas Eiropas Parlamenta priekšsedetajs Hans-Gert Pöttering. No trešdienas vakara lidz piektdienai dalibniekiem bus iespeja piedalities 21 darba grupa, kopigi veidot televizijas parraides, radit pašiem savus preses izdevumus un interneta majas lapas.

Dalibniekus, kuru videjais vecums — 23 gadi, žurija atlasija no apmeram 2000 kandidatiem. Lai piedalitos, interesentiem rakstiski, video vai fotoreportažas veida bija jaiesniedz savs skatijums uz plašsazinas lidzekliem nakotnes Eiropa.

Pasakumam vares sekot tiešraide http://www.youthmediadays.eu/

Kontakti:
Laura Daub
+ 32 487 22 55 65
press@youthmediadays.eu

Projekta koordinators
Maximilian Kall
+ 32 484 99 12 00
maximilian.kall@youthmediadays.eu

  
21.06.2007  
Elektronisks macibu lidzeklis un pateretaju tiesibu harta labakai e-tirdzniecibai Eiropa  
Neskatoties uz e-tirdzniecibas plašajam iespejam, Eiropa parrobežu pirkumus interneta veic tikai 6 % iedzivotaju. No 33 %, kas to megina, preci vai pakalpojumu nopirkt neizdodas — pakalpojuma sniedzejs atsakas darijumu veikt tapec, ka pircejs atrodas cita valsti. Eiropas Parlaments šodien pienemtaja iniciativas zinojuma aicina Eiropas Komisiju izstradat strategiju, kas šo situaciju mainitu.

Jauna strategija ietvertu:

- subsidiju programmu projektiem, kuru merkis ir vairot pateretaju uzticešanos digitalajai videi;
- elektronisku macibu lidzekli par pateretaju aizsardzibu un lietotaju tiesibam;
- atbalstu izglitojošiem un informativiem projektiem, lai informetu mazus un videjus uznemumus par vinu pienakumiem, sniedzot parrobežu pakalpojumus digitalaja vide;
- datubazes izveidi un agras bridinašanas sistemu cinai pret krapšanos interneta.

Lai veicinatu pateretaju uzticibu, javeic uzlabojumi Eiropas Kopienas pateretaju tiesibas: tajas jaieklauj direktivas par finanšu pakalpojumu talpardošanu un e-tirdzniecibu; jasaskano noteikti pateretaju ligumtiesibu aspekti. Deputati prasa Eiropas Komisijai paatrinat darbu pie kolektivas kompensešanas mehanismiem ar digitalo vidi saistitos uznemumu un pateretaju stridos.

Deputati ierosina izveidot Eiropas pateretaju tiesibu hartu, kura butu precizetas gan izplatitaju, gan pirceju tiesibas un pienakumi digitalaja vide. Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju izstradat noteikumus par Eiropas uzticibas zimem e-tirdznieciba. Zimes butu jaievieš, kolidz bus noversti škeršli, ar ko Eiropas iekšeja tirgu joprojam saskaras izplatitaji.

Zuzana ROITHOVÁ (PPE-DE, CZ)
Zinojums par pateretaju uzticešanos digitalajai videi
A6-0191/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 21.06.2007.
Balsojums: 21.06.2007.


  
Cina pret nepilngadigo noziedzibu profilakse efektivaka neka sodi  
Eiropas un starptautiskie petijumi rada, ka nepilngadigo noziedziba pedejo divdesmit gadu laika ir palielinajusies. Eiropas Parlamenta deputati uzskata, ka jauniešu noziedzibu palidzetu noverst strategija, kas balstitos uz noziedzibas profilaksi, tiesvedibas un arpustiesas pasakumiem un visu jauniešu socialo integraciju. Šadu strategiju Parlaments iesaka ieviest gan visas Eiropas, gan dalibvalstu limeni.

Eiropas strategijai pret nepilngadigo noziedzibu jaieklauj sociala, gimenes, izglitibas, ka ari sazinas politika. Zinojuma uzsverts, ka "plašsazinas lidzekli var dot lielu ieguldijumu nepilngadigo noziedzibas noveršana, uznemoties iniciativu informet sabiedribu un raidit kvalitativus raidijumus" un "kontrolejot vardarbigu, pornografisku un ar narkotiku lietošanu saistitu ainu raidišanu".

"Ir nepieciešams istenot integretu un efektivu politiku skolas, sociala, gimenes un audzinašanas joma, kas veicina socialu un pilsonisku vertibu parmantošanu un agrinu jauniešu socializaciju, lai nepilngadigo noziedzibu noverstu pašos pamatos," uzverts zinojuma.

Dokumenta atzits, ka speciala uzraudziba un brivibas atnemšana japiemero tikai ipašos gadijumos ka galejs lidzeklis. Dalibvalstis butu svarigi izstradat alternativas un "pedagogiska rakstura pasakumus, ko plaši varetu izmantot valstu tiesneši: sabiedriskas nozimes darba piedavajums, rehabilitacija un starpnieciba saskarsme ar upuri, profesionala apmaciba un "uzvedibas" macibas, ipaši kursi tiem, kam ir izveidojusies atkariba no narkotikam un alkohola".

"Etiku un uzvedibas standartus nemaina likumi un sodi, bet jauniešu izglitošana "briviba" un pec iespejas plašaka sociala iesaiste," noradija zinojuma autore Katerina BATZELI (PSE, GR). Vinasprat, "profilaksei butu jabut nepilngadigo noziedzibas apkarošanas strategijas svarigakajai un galvenajai dalai".

Katerina BATZELI (PSE, GR)
Zinojums par nepilngadigo noziedzibu — sieviešu, gimenes un sabiedribas loma
A6-0212/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 20.06.2007.
Balsojums: 21.06.2007.

  
Mudina pienemt pamatlemumu par rasismu un ksenofobiju  
Pec sarunam, kas ilga sešus gadus, dalibvalstu tieslietu un iekšlietu ministri ša gada 19. aprili politiski vienojas par pamatlemuma projektu rasisma un ksenofobijas apkarošanai. Eiropas Parlaments šodien pienemtaja zinojuma norada, ka vienošanas uzskatama par sakuma punktu, "lai Eiropa šaja joma izstradatu atbilstigakus tiesibu aktus". Pirms teksta galigas pienemšanas ES Padomei ar Parlamentu jaapspriežas atkartoti.

Likumprojekts paredz kriminalsodamibu par apgalvojumiem un ricibu, kas versti pret citas rases, adas krasas, religijas, nacionalas vai etniskas izcelsmes cilvekiem. Saskana ar pamatlemumu par kriminalnoziegumu uzskatams pamudinajums uz vardarbibu un genocida vai noziegumu pret cilveci publisks noliegums, ja šadas ricibas pamata ir rasu naids vai ksenofobija.

Saskana ar likumprojektu dalibvalstis noteiktajam maksimalajam sodam jabut vismaz brivibas atnemšanai uz trim gadiem.

Likumprojekts tomer neaizliedz lietot noteiktus simbolus un nenosaka, kuri vestures notikumi uzskatami par genocidu, noziegumiem pret cilveci un kara noziegumiem. Dalibvalstis pienema, ka kriteriji tam jau noteikti starptautiskos dokumentos, tados ka Starptautiskas Kriminaltiesas statuti (Romas Statuti) un 1945. gada Starptautiska Kara tribunala harta (Nirnbergas Tribunals).

Eiropas Parlaments aicina pamatlemumu pienemt "pec iespejas atrak un, nodrošinot ta publicitati". Deputati iesaka taja ieklaut "rasistisku un ksenofobisku parkapumu definiciju" un definet "draudigu, aizvainojošu vai aizskarošu uzvedibu". Dalibvalstim ne velak ka tris gadus pec pamatlemuma ieviešanas butu jasagatavo parskats par to, ka pamatlemums istenots.

Likumprojekta pamata ir Eiropas Komisijas 2001. gada priekšlikums. Eiropas Parlaments savu nostaju pienema 2002. gada 4. julija. Salidzinot ar dalibvalstu pirmo kompromisu 2005. gada, likumprojekts ir butiski mainits, tapec deputati uzskata, ka par likumprojektu ar Parlamentu jaapspriežas atkartoti.

Nodomu veikt atkartotu apspriešanos ar Eiropas Parlamentu ša gada 19. aprili pauda ari ES Padomes prezidentvalsts Vacija, kas pamatlemumu bija izvirzijusi ka vienu no prezidenturas prioritatem.

Dalibvalstis pamatlemuma vienojas par galvenajiem kriminaltiesibu principiem, kas tam jaievieš sava likumdošana. Pamatlemums dalibvalstim paredz ricibas brivibu attieciba uz šo principu istenošanu, laujot saglabat konstitucionalas tradicijas, ipaši varda brivibas joma.

Martine ROURE (PSE, FR)
Zinojums ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu norisi saistiba ar pamatligumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu
A6-0151/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 20.06.2007.
Balsojums: 21.06.2007.

  
Atbalsta iedarbigums Vidusjuras regionam un Palestinai — uzlabots, bet vel nav "pilniba apmierinošs"  
MEDA programma ir izveidota, lai atbalstitu ekonomiskas un socialas reformas Vidusjuras valstis. Eiropas Parlaments šodien izverteja ES pieškirta finansejuma efektivitati, noradot, ka pedejo gadu laika ta ir uzlabojusies, tomer vel nav pilniba apmierinoša. EP deputati zinojuma atbalsta ES arlietu ministru 18. junija lemumu nekavejoties atsakt normalas attiecibas ar Palestinas pašparvaldi un atsakt tai sniegt tiešu finansialu atbalstu.

Šodien pienemtaja iniciativas zinojuma Eiropas Parlaments ari atkartoti aicina Izraelu ieverot savas juridiskas saistibas un izmaksat aizturetos Palestinas muitas nodoklus un nodevas.

Eiropas Parlaments "atzinigi verte Padomes 18. junija lemumu, prasot Eiropas Savienibu atjaunot normalas attiecibas ar Palestinas pašparvaldi un šaja noluka izveidot nosacijumus, lai sniegtu neatliekamu praktisku un finansialu palidzibu jaunajai valdibai, tostarp tiešu finanšu atbalstu, ka ari, lai nodrošinatu arkartas un humanitaro palidzibu Gazas iedzivotajiem" (ar starptautiska pagaidu mehanisma palidzibu).

Eiropas Parlaments piekrit Eiropas Revizijas palatas viedoklim, ka MEDA programmam pieškirto lidzeklu parvalde ir uzlabojusies, tacu nav pilniba apmierinoša. Parlaments iesaka sistematiskak novertet, ka tiek istenoti atbalstitie projekti, intensivak koordinet darbibu ar vietejiem partneriem, Eiropas Investiciju banku un citiem palidzibas sniedzejiem, ka ari vairak pieversties maza meroga un uz pilsoniskas sabiedribas iniciativam balstitiem projektiem.

MEDA programma lauj pieškirt finanšu atbalstu Alžirijai, Egiptei, Jordanijai, Libanai, Marokai, Palestinas teritorijam, Sirijai un Tunsijai. Laika no 1995. lidz 2006. gadam MEDA programmai atveletais lidzeklu apjoms bija 8 774 miljoni eiro.

Palidziba Palestinas teritorijam

Eiropas Parlaments 2006. gada 1. junija rezolucija aicinaja Eiropas Komisiju un ES Padomi izstradat starptautisku pagaidu mehanismu, lai izvairitos no humanas krizes — "šis pagaidu pasakums deva iespeju parredzama veida un sadarbiba ar Palestiniešu pašparvaldes prezidentu ierobežot visklajakas cilveku ciešanas." Lidzekli izsniegti tieši — ar rekinu palidzibu vai skaidra nauda pabalstu sanemejiem. Tie lava izmaksat algas arstiem, veselibas aprupes darbiniekiem, skolotajiem, ka ari nodrošinat degvielas, udens un elektribas piegades Gaza un Jordanas rietumkrasta. Tomer deputati noželo, ka "ši finansiala palidziba nespeja noverst tragisko Palestinas situaciju".

Otrdien, 19. junija, Eiropas Parlamenta par situaciju Palestinas teritorijas savas nostajas pauda Parlamenta priekšsedetajs Hans-Gert PÖTTERING un politisko grupu parstavji. Plašaka informacija pieejama EP majas lapa.

Rodi KRATSA-TSAGAROPOULOU (PPE-DE, GR)
Zinojums: MEDA un finansialais atbalsts Palestinai — novertešana, istenošana un kontrole
A6-0210/2007
Procedura: iniciativa
Balsojums: 21.06.2007.

  
20.06.2007  
Pirmaja lasijuma lemj par papildpensiju standartiem  
Eiropas Parlaments šodien pirmaja lasijuma izverteja priekšlikumu direktivai, kas Eiropas Savieniba noteiks kopigus standartus papildu jeb privati fondeto pensijas tiesibu iegušanai un saglabašanai. Parlaments prasija no direktivas svitrot nosacijumus par papildu pensiju tiesibu parvedamibu.

Eiropas Parlaments direktivas priekšlikuma precize, ka "direktiva attiecas uz visam papildu pensijas shemam, kas nodrošina darbiniekiem papildu pensijas maksajumus". Pie šadam shemam pieder kolektivie apdrošinašanas ligumi un paaudžu solidaritates sistemas, par ko vienojušas viena vai vairakas nozares vai sektori, fondetas pensiju sistemas vai no uznemuma lidzekliem garantetas pensijas.

Gadijuma, kad papildpensiju tiesibu iegušanai dalibvalsti noteikts dalibas laiks, deputati prasa noteikt, ka tas nevar but ilgaks par pieciem gadiem. Tomer jebkura gadijuma nekadu ierobežojumu nepiemero, kolidz pensiju shemas dalibnieks sasniedzis 25 gadu vecumu.

Deputati prasa garantijas gadijumiem, kad darbinieks partrauc darba attiecibas, pirms pagajis paredzetais kvalificešanas laiks. Šados gadijumos iemaksatas summas vai no tam izveidojusies ieguldijumu vertiba jaatlidzina.

Eiropas Parlaments prasa precizet, ka jagarante taisniga pieeja darba attiecibas partraukušo dalibnieku pensijam. Bijušo un esošo shemas dalibnieku papildpensijas vertibai japieaug vienadi: ta japielago algas un inflacijas limenim, aktualo pensiju maksajumiem, izmaksataja pelnai no iegulditajiem lidzekliem. Bijušo shemas dalibnieku papildu pensijas jaizsarga ari uznemuma maksatnespejas gadijuma.

Attieciba uz papildpensijas shemas parvešanu, parejot no vienas darba vietas otra, deputati pienema piesardzigaku nostaju neka Eiropas Komisija. Sakotneja direktivas priekšlikuma paredzets — gadijumos, kad uz darba attiecibas partraucošo darbinieku jaunaja darba vieta neattiecas iepriekšeja shema, pec vina luguma pensiju var parvest. Deputati šodien prasija parvedamibas tiesibas direktiva neieklaut.

Dažadas valstis parvedamibas prakse atškiras: Somija un Spanija papildpensiju tiesibas parvest nav iespejams. Danija, Irija, Italija un Zviedrija šada iespeja valsts iekšiene pastav, tacu parvedamibu uz citu valsti var traucet atškirigie noteikumi nodoklu joma. Dažos gadijumos šada iespeja liegta, lai noverstu izvairišanos no nodokliem.

Grozijumi tiks nosutiti izskatišanai ES Padome, kur pašlaik dalibvalstu viedokli par direktivas saturu butiski atškiras.

Ja direktiva tiks pienemta, ta dalibvalstis ietekmes atškirigi: piemeram, Polija papildu pensiju shemas piedalas 0,6 % darbspejigo iedzivotaju, Zviedrija ap 75 %. Latvija kopš 1998. gada ieviests 3. pensiju limenis, kura iemaksas tiek veiktas ar darba deveja starpniecibu vai individuali. Dala, ko veic ar darba deveja starpniecibu, jaunas direktivas konteksta ir uzskatama par papildu pensijas shemu.

Ria OOMEN-RUIJTEN (PPE-DE, NL)
Zinojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktivai par papildu pensijas tiesibu parvedamibas uzlabošanu
A6-0080/2007
Procedura: koplemums, direktivas pirmais lasijums
Debates: 20.06.2007.
Balsojums: 20.06.2007.

  
Atbalsta Kipras un Maltas pievienošanos eirozonai  
Eiropas Parlaments šodien atbalstija eiro ieviešanu Kipra un Malta 2008. gada 1. janvari. Paraleli atzinumam par abu valstu gatavibu ieklauties eirozona, deputati ar 552 balsim par, 37 pret un, 43 atturoties, pienema rezoluciju, prasot uzlabot veidu, kada dalibvalstis ar Parlamentu apspriežas, pienemot lemumus par eirozonas paplašinašanu.

Eiropas Parlaments Kipras un Maltas pievienošanos eirozonai atbalstija ar parliecinošu balsu vairakumu: atzinumu par Kipru deputati pienema ar 585 balsim par, 14 pret, 90 atturoties, par Maltu — ar 610 balsim par, 12 pret, 74 atturoties. Tomer Eiropas Parlaments iebilst pret to, ka atzinuma sniegšanai viniem bijis dots parak iss laiks. Deputati prasa, lai starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tiktu noslegta iestažu vienošanas, kas Parlamentam katra jauna priekšlikuma izskatišanai dotu divus menešus laika.

Saskana ar Iestažu vienošanos dalibvalstim par savu nodomu ieviest vienoto valutu butu japazino EP Ekonomikas un monetaro lietu komitejai jau iepriekšeja gada rudeni. Deputati ari velas, lai sekojoša gada sakuma Eiropas Komisija iesniegtu starpposma konvergences zinojumu. Eiropas Komisijai ari jaiegust papildu pilnvaras dalibvalstu sniegtas statistikas parbaudei.

Deputati uzstaj, ka ikvienas dalibvalsts deficita noveršanas procedura japabeidz, pirms tiek parbaudita tas atbilstiba Mastrihtas kriterijiem (inflacija, valsts parads, budžeta deficits, procentu likmes, ieviesti atbilstošie tiesibu akti).

Lai gan Eiropas Parlamenta nostaja monetarajos jautajumos ES Padomei nav saistoša, galigo lemumu dalibvalstis var pienemt tikai pec tam, kad sanemts Eiropas Parlamenta atzinums. ES dalibvalstu vaditaji par Kipras un Maltas pievienošanos eirozonai lems šonedel. Nakamaja Ekonomikas un finanšu padomes sanaksme 10. julija dalibvalstu nozari ministri pienems atbilstošos tiesibu aktus.

Werner LANGEN (PPE-DE, DE)
Zinojuma projekts: par priekšlikumu Padomes lemumam saskana ar Liguma 122. panta 2. punktu par vienotas valutas ieviešanu Malta 2008. gada 1. janvari
Procedura: apspriežu
Debates: 20.06.2007.
Balsojums: 20.06.2007.


  
Satelitnavigacijas sistemu Galileo iesaka finanset no ES budžeta  
Eiropas Parlaments šodien ieteica Galileo pilniba finanset no ES budžeta, lai tada veida noverstu 2,5 miljardu eiro iztrukumu — tas radies pec neveiksmigiem meginajumiem nodibinat privato un publisko partneribu. ES daudzgadu budžeta 2007.-2013. gadam Eiropas satelitu radionavigacijas sistemas finansešanai paredzets 1 miljards eiro.

Eiropas Parlaments šodien pienemtaja rezolucija prasa, lai Eiropas Komisija iesniegtu jaunu regulas priekšlikumu par Galileo finansejumu, par ko kopigi lemtu Eiropas Parlaments un ES Padome.

Deputati stingri iebilst pret to, ka vienošanos par iztrukstošo finansejumu varetu pienemt valdibu limeni, bez Eiropas Parlamenta iesaistes: "Parlaments atkartoti atbalsta Galileo programmu, kam ir milziga Eiropas pievienota vertiba, un pauž stingru atbalstu Galileo programmas turpinašanai Eiropas Savienibas atbildiba".

Galileo bija iecerets finanset, pamatojoties uz publisko (ES) un privato partneribu, projektam piesaistot 8 Eiropas kompaniju apvienibu. Tacu sarunas 2007. gada sakuma beidzas neveiksmigi, jo privatie partneri baidijas no papildu izdevumiem, kas varetu rasties istenošanas gaita. Projekts salidzinajuma ar sakotnejo planu ir aizkavejies par 5 gadiem, un lidz šim izmeginats viens satelits no trim planotajiem.

Eiropas Parlaments iesaka paredzet, ka gadijuma, ja sabiedriskais sektors uznemtos projektu finanset pilniba vai parnemtu dažas saistibas, tas butu janem vera koncesijas liguma.

Galileo ir Eiropas Savienibas meginajums radit pašai savu satelitu radionavigacijas sistemu civilam vajadzibam. Sistema butu pilnigi neatkariga no ASV izveidotas GPS, kas sakotneji radita militariem nolukiem.

Rezolucijas priekšlikums par Eiropas satelitu radionavigacijas programmas (Galileo) finansešanu atbilstoši 2006. gada 17. maija noslegtam Iestažu noligumam un daudzgadu bazes programmai laika posmam no 2007. gada lidz 2013. gadam
B6-0238/2007
Balsojums: 20.06.2007.

  
19.06.2007  
Britu apdrošinataja "Equitable Life" krize — dalibvalstij jauznemas atbildiba  
Eiropas Parlaments 2006. gada februari izveidoja komiteju "Equitable Life" krizes izmeklešanai: britu apdrošinašanas sabiedribas krizes rezultata zaudejumus cieta vairak neka miljons apdrošinato. Eiropas Parlaments šodien atbalstija izmeklešanas komitejas aicinajumu izstradat kompensacijas shemu, ka ari mainit veidu, kada ES pienem un isteno tiesibu aktus finanšu pakalpojumu nozare.

Eiropas komisars iekšeja tirgus jautajumos Charlie McCREEVY noradija, ka Eiropas Komisija tuvakaja laika sniegs atbildes uz Izmeklešanas komitejas ieteikumiem.

Izmeklešanas pamata — divi lugumraksti, ko Eiropas Parlamentam iesniedza "Equitable Life" apdrošinatie.

Viena no pasaule vecakajam apdrošinašanas sabiedribam "Equitable Life Assurance Society" 2000. gada pazinoja, ka tas pensijas polišu vertiba tiks samazinata par aptuveni 16 %. Parvaldes nepilnibu del sabiedriba bija nokluvusi finansialas grutibas; krizes rezultata cieta vairak neka miljons apdrošinato Apvienotaja Karaliste un apmeram 15 000 iedzivotaju Irija un Vacija.

Izmeklešanas komitejas uzdevums bija parbaudit, vai Apvienotaja Karaliste bijuši pienacigi ieviesti un piemeroti ES tiesibu akti, ka ari noskaidrot, ka Eiropas Komisija pildijusi savas uzraudzibas pilnvaras. Komiteja centas noskaidrot, kada aizsardziba pec krizes pieejama cietušajiem un kas jadara, lai lidzigi gadijumi vairs neatkartotos.

Komiteja secina, ka Apvienotas Karalistes valdiba nav pildijusi ES prasibas, kas noteiktas apdrošinašanas joma, un tai jauznemas atbildiba un japaredz kompensaciju shema. Komiteja ari izstradajusi priekšlikumus, ka uzlabot likumdošanu finanšu pakalpojumu joma ES un uzraudzibu par tiesibu aktu izpildi dalibvalstis.

Diana WALLIS (ALDE, GB)
Zinojums par sabiedribas "Equitable Life Assurance Society" krizi
A6-0203/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 19.06.2007.
Balsojums: 19.06.2007.

Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei par izmeklešanas komitejas zinojumu saistiba ar sabiedribas "Equitable Life Assurance Society" krizi
B6-0199/2007
Procedura: ieteikuma priekšlikums padomei
Debates: 19.06.2007.
Balsojums: 19.06.2007.

  
Aicina atbalstit studejošos vecakus  
Aicina atbalstit studejošos vecakus
Lai atbalstitu studentus, kas papildus macibam uznemušies rupes par gimeni, Eiropas Parlamenta deputati aicina noteikt nodoklu atlaides un pielagotu majoklu politiku, nodrošinat atbilstigus bernu aprupes pakalpojumus un gimenes dzivei pielagotas studiju iespejas.

Viens no Eiropas demografiska deficita iemesliem ir tas, ka iedzivotaji salidzinoši velu sasniedz noteiktus dzives posmus (macibas, darbs, gimene), — secinats Eiropas Komisijas Zalaja gramata par demografiju. Latvija bernus audzina 10,7 % studentu, Irija 11,3 %, Austrija — 10,8 %, Somija — 8 % studentu. Zviedrija 41 % sieviešu pirmais berns piedzimst, pirms pabeigtas studijas augstskola, Somija šis ipatsvars ir 31 %. Eiropas Parlaments šodien pienemtaja nenormativaja zinojuma aicina dalibvalstis nemt šis tendences vera savos tiesibu aktos.

Eiropas Parlaments iesaka "pieškirt atbilstigu veselibas un socialo apdrošinašanu studentiem, kas audzina bernus," un samazinat vai atcelt šo studentu aplikšanu ar nodokliem. Deputati iesaka izglitibas iestades nemt vera studejošo vecaku finansialas iespejas, aprekinot maksu par macibam.

Eiropas Parlaments iesaka, lai laiks, kas studiju perioda tiek pavadits mates vai vecaku atvalinajuma, tiktu ieskaitits ka darba laiks, ko nem vera, aprekinot pensiju.

Dalibvalstim sadarbiba ar vietejam pašvaldibam un izglitibas iestadem ieteikts nodrošinat, lai studejošie vecaki varetu dzivot saviem apstakliem piemerotos majoklos. Šaja joma jaievero tie paši principi, ko piemero attieciba uz stradajošiem vecakiem. Deputati aicina dalibvalstis majoklu joma pilniba izmantot iespejas, ko piedava Eiropas Kopienas fondi, jo ipaši Eiropas Socialais fonds.

Eiropas Parlaments ari mudina izglitibas iestades nodrošinat bernu uzraudzibas pakalpojumus (piemeram, bernudarzus un silites) — tapat, ka to dara daži uznemumi, un aicina dalibvalstis atbalstit šada veida iniciativas.

Dalibvalstim sadarbiba ar augstakas un profesionalas izglitibas iestadem ieteikts piedavat elastigakus studiju organizešanas veidus, piemeram, palielinot talmacibu un nepilna laika macibu iespejas.

Marie PANAYOTOPOULOS-CASSIOTOU (PPE-DE, GR)
Zinojums par reglamentejošiem noteikumiem attieciba uz pasakumiem jaunu sieviešu gimenes dzives un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savieniba
A6-0209/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 19.06.2007.
Balsojums: 19.06.2007.

  
Laiks atsakt sarunas ar Krieviju energetikas joma  
Papildus tam, ka Krievijai ir jaratifice Eiropas Energetika harta, jaunajam Partneribas un sadarbibas noligumam jaietver noteikumi, kas Eiropas Savienibai garantetu drošu energijas resursu piegadi, uzsverts šodien pienemtaja Eiropas Parlamenta iniciativas zinojuma par ES attiecibam ar Krieviju ekonomika un tirdznieciba.

EP Starptautiskas tirdzniecibas komitejas parstavis Girts Valdis KRISTOVSKIS, uzstajoties Naciju Eiropas grupas varda, noradija: "Nav šaubu, ka dalibvalstis ir ieinteresetas konstruktiva sadarbiba ar Krieviju, tomer joprojam [..] Krievija izmanto tirdzniecibas politikas instrumentus arpolitikas merkiem veida, kas nav savietojami ar PTO noteikumiem. [..] Krievijai ir jasaprot un janodrošina parredzami un paredzami uznemejdarbibas apstakli, kas balstas uz stingram demokratijas vertibam un uzticamibu. Bez šadam prasibam maz ceribu, ka Krievija partrauks Baltijas un citu regiona valstu diskriminešanu dzelzcela vai koksnes eksporta tarifu joma, zivsaimniecibas, galas un piena produktu eksporta ierobežošana." Deputats ari pieversa uzmanibu vajadzibai nekavejoties risinat problemas, kas saistitas ar Latvijas un Krievijas robežškersošanas infrastrukturu.

"Attiecibas ar Krieviju mes ik pa bridim sastopamies ar situaciju, ka zivju produkti no Baltijas vai gala no Polijas klust loti neveseligi Krievijas sabiedribai, kura dzivo loti veseligi. Tas pats attiecas uz naftas vadiem. Tie tehniski loti strauji nolietojas situacijas, kad Baltijas valstis mainas naftas parstrades uznemumu ipašnieki," debates teica Roberts ZILE (UEN), secinot, ka " PTO konteksta ir arkartigi svarigi panakt, lai [..] netiktu pielauta nekada veida diskriminacija, it ipaši tajas Eiropas Savienibas dalibvalstis, ko Krievija joprojam vel uzskata par savas ipašas ietekmes zonam".

Pašreizejais partnerattiecibu un sadarbibas noligums ar Krieviju zaudes speku ša gada beigas, tacu vienoties par jaunu dokumentu, ka bija iecerets ES un Krievijas sammita Samara ša gada 17.-18. maija, neizdevas. "Pašreizejais stavoklis, ko raksturo oficiala noliguma trukums, ir nepienems," noradits šodien pienemtaja zinojuma. Eiropas Parlaments taja aicina Krieviju ratificet Eiropas Energetikas hartu un pauž parliecibu, ka sarunu pusem javienojas par jaunu pamatdokumentu, kas noteiktu ES un Krievijas attiecibas energetika. Dokumenta butu jaieklauj hartas elementi.

Deputati atzist, ka "Krievijas pievienošanas Pasaules Tirdzniecibas organizacijai ir svariga ari Eiropas Savienibai", vienlaikus noradot uz vairakam pretrunam, kas šis iestašanas konteksta nav atrisinatas. Zinojuma atzits, ka "Krievija izmanto tirdzniecibas politikas instrumentus arpolitikas merkiem veida, kas nav savietojama ar PTO noteikumiem", tai jarisina tadas pretrunas ar PTO prasibam ka diskriminejošie dzelzcela parvadajumu tarifi pret Baltijas valstim un japilnveido tiesibu akti attieciba uz intelektuala ipašuma aizsardzibu. Ar PTO noteikumiem nav savietojams ari divus gadus ilgstošais Polijas galas importa aizliegums un divejado energijas resursu cenu sistema.

Pieveršoties Krievijas attiecibam ar kaiminvalstim, deputati atgadina par regionalas sadarbibas iespejam, ko sniedz Ziemelu dimensijas programma. Zinojuma prasits nekavejoties uzlabot Krievijas un Latvijas robežas škersošanas infrastrukturu, piesaistot gan ES, gan Krievijas lidzeklus: tos ieteikts ieguldit esošo un jaunu robežškersošanas punktu atveršanai.

Eiropas Parlaments prasa sekot, lai investiciju joma tiktu ieverots abpuseja izdeviguma princips. Dokumenta pieversta uzmaniba nesen iesniegtam likumprojektam, kas Krievijas valdibai dod iespeju noraidit arvalstu piedavajumus pirkt kontrolpaketes Krievijas uznemumos, tadejadi aizliedzot arvalstu kapitalam parsniegt 49 % uznemumos 39 strategiskas nozares. Lai uzlabotu investiciju vidi, deputati aicina Krieviju ari aktivak apkarot korupciju.

Godelieve QUISTHOUDT-ROWOHL (PPE-DE, DE)
Zinojums par ES ekonomiskajam un tirdzniecibas attiecibam ar Krieviju
A6-0206/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 18.06.2007.
Balsojums: 19.06.2007.


  
Degvins — no graudiem, kartupeliem vai citam lauksaimniecibas izejvielam  
Eiropas Parlaments šodien atbalstija ar ES Padomi panakto vienošanos, ka par degvinu var devet no jebkuras lauksaimniecibas izejvielas darinatu stipro alkoholisko dzerienu, ja vien izgatavošanas metode un markejums atbilst jaunas regulas prasibam. Regula, par ko pirmaja lasijuma balsoja EP, noteiks stipro alkoholisko dzerienu klasifikaciju un markešanu. Dalibvalstis par EP atbalstito kompromisa redakciju balsos 28.-29. junija ES Padome.


Eiropas Komisija bija ierosinajusi stipros alkoholiskos dzerienus iedalit tris kategorijas, tacu Eiropas Parlamenta atbildiga Vides, sabiedribas veselibas un partikas nekaitiguma komiteja šadu klasifikaciju noraidija ka diskriminejošu. Komitejas nostaja saglabata šodien pienemtaja redakcija, par kuru panakta neformala vienošanas ar ES Padomi.

Debates viskarstak apspriestais jautajums bija degvina definicija. Vides komiteja bija ierosinajusi noteikt, ka par degvinu uzskatams tradicionali — no graudiem, kartupeliem un cukurbiešu melases — ražotais degvins. Gadijuma, ja degvins butu izgatavots no citam izejvielam, tas markejuma butu janorada ar burtiem, kas nav mazaki par 2/3 no nosaukuma "degvins" lietotajiem.

Šodien EP atbalstita degvina definicija nedaudz atškiras no Vides komiteja pienemtas. Ar ES Padomi panaktaja kompromisa noteikts, ka degvins ir dzeriens, kas ieguts raudzešanas rezultata no kartupeliem vai graudiem. Par degvinu uzskatams ari no citam lauksaimniecibas izejvielam, tostarp, cukurbiešu melases, ražotais alkoholiskais dzeriens; tada gadijuma tas uzskatami janorada uz etiketes. Tomer ipašas prasibas noradem nav izvirzitas. Degvina minimalais stiprums — 37,5 %.

Baltijas valstu, Danijas, Zviedrijas un Polijas deputati bija ierosinajuši grozijumus, kas prasitu šauraku degvina definiciju. Ta lautu ka degvinu klasificet vienigi no graudiem, kartupeliem un cukurbiešu melases ieguto. Tomer šis viedoklis neguva vairakuma atbalstu.

Kompromisa redakcija ir saglabata nostaja, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzerieniem jaaizliedz pievienot aromatizetajvielas un cukurs. Regulas priekšlikums pienemtaja redakcija paredz ari saglabat un aizsargat geografiskas izcelsmes norades.

Eiropas Parlaments šodien atbalstija ari nostaju, ka regulas nosacijumi bus jasak pildit tris menešus pec tas speka stašanas. Vides komiteja bija ierosinajusi noteikt divu gadu parejas periodu.


Horst SCHNELLHARDT (PPE-DE, DE)
Zinojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par stipro alkoholisko dzerienu definiciju, nosaukumu, noformejumu un etiketešanu
A6-0035/2007
Procedura: koplemums, regulas pirmais lasijums
Debates: 18.06.2007.
Balsojums: 19.06.2007.


  
18.06.2007  
Strasbura atklaj kartejo plenarsesiju, 18.—21. junijs  
Eiropas Parlaments šodien Strasbura atklaja kartejo plenarsesiju. Tas darba kartiba — regula par stipro alkoholisko dzerienu klasifikaciju un markešanu, debates par Kipras un Maltas pievienošanos eirozonai, zinojums par ekonomiskajam un tirdzniecibas attiecibam ar Krieviju, debates par satelitsistemas Galileo finansejumu.

Izmainas darba kartiba. Ka pirmais jautajums otrdienas, 19. junija, darba kartiba ieklautas debates par situaciju Palestinas teritorijas. Plkst. 9.00 Eiropas Parlamenta priekšsedetajs Hans-Gert PÖTTERING un politisko grupu priekšsedetaji sniegs pazinojumus. Ceturtdien paredzetais balsojums par rezoluciju Videjo Austrumu jautajuma atlikts uz juliju, lai nemtu vera notikumu attistibu.

Pirmdien, 18. junija

Pasta pakalpojumi. (Arpus plenarsesijas.) Transporta komiteja plkst. 18.30 izskatis direktivas priekšlikumu, kas paredz pasta pakalpojumu pilnigu liberalizaciju. Plenarsesijas balsojums paredzets julija.

Degvins. Eiropas Parlaments pirmaja lasijuma izskatis regulu par stipro alkoholisko dzerienu klasifikaciju un markešanu. Vienošanas panakta par galvenajiem regulas aspektiem, iznemot degvina definiciju. (Balsojums otrdien.)

Krievija. Eiropas Parlaments debates pieversisies ES attiecibam ar Krieviju ekonomikas un tirdzniecibas joma, otrdien par šo tematu pienemot iniciativas zinojumu.

Pateretaji. Neskatoties uz aizliegumiem dalibvalstu tiesibu aktos, Eiropas Savieniba joprojam notiek nedeklareta sunu un kaku kažokadu tirdznieciba. Vertejot likumprojektu, kas šadu tirdzniecibu turpmak aizliedz visa ES, deputati centas panakt, lai tiktu noverstas visas iespejas aizliegumu apiet. (Balsojums otrdien).

Veseliba. Eiropas Komisija atbildes uz iesniegto jautajumu par Komisijas paveikto, lai ieviestu Labakas prakses kodeksu izkaisitas sklerozes jautajuma. Rezoluciju paredzets pienemt trešdien.

Otrdien, 19. junija

Lugumraksti. Apdrošinašanas sabiedribas Equitable Life krizes rezultata cieta vairak neka miljons apdrošinato. Uz iedzivotaju lugumrakstu pamata izveidota izmeklešanas komiteja ir sagatavojusi zinojumu ar ieteikumiem, ka šadas krizes nakotne noverst.

Galileo. Eiropas Parlaments pienems rezoluciju par satelitsistemas Galileo finansejumu laikposma no 2007. lidz 2013. gadam: deputati iesaka trukstošos 2,5 miljardus eiro finanset no ES budžeta — pašlaik taja projektam atvelets 1 miljards eiro.

Plkst. 15.30 deputati ar Eiropas Komisijas un ES Padomes parstavjiem apspriedis G8 sanaksmes rezultatus.

Trešdien, 20. junija

Eiro zona. Trešdien Eiropas Parlaments pieversisies eirozonas paplašinašanai: 2008. gada 1. janvari vienoto valutu gatavojas ieviest Malta un Kipra, un Parlamentam par lemumu jasniedz atzinums. Deputati ari gatavojas pienemt atsevišku rezoluciju par proceduru, kada ES iestades pienem lemumus par eirozonas paplašinašanu. Deputati uzskata, ka apspriešanas ar Parlamentu jariko savlaicigak, neka tas notiek šoreiz.

Kriminalatbildiba par rasismu un ksenofobiju. Ša gada 19. aprili ES iekšlietu un tieslietu ministri vienojas par jauna pamatlemuma saturu. Deputati uzskata, ka par likumprojektu — tas saskanos galvenos principus dalibvalstu kriminaltiesibas — jariko jauna apspriešanas, jo Parlamenta oficialais viedoklis pienemts jau 2002. gada.

Ceturtdien, 21. junija

Iepirkumi interneta. Statistika liecina, ka parrobežu pirkumus interneta veic tikai 6 % eiropiešu. Iekšeja tirgus un pateretaju komiteja ir sagatavojusi zinojumu ar ieteikumiem, ka veicinat eiropiešu uzticibu digitalajai videi.

Parlaments pienems izskatitos zinojumus par nepilngadigo noziedzibu, uzlabojumiem valsts ligumu pieškiršanas proceduras, ES vienoto patveruma sistemu, vienoto formu uzturešanas atlaujam trešo valsu pilsoniem, apmainu ar dalibvalstu sodu registru datiem.

Cilvektiesibam paredzetaja laika ieklautas debates par situaciju Etiopija, Birma/Mjanma un Kuba.


  
14.06.2007  
Nakama plenarsesija, 2007. gada 18.-21. junijs  
Pirmdien, 18. junija

Degvins. Eiropas Parlaments pirmaja lasijuma izskatis regulu par stipro alkoholisko dzerienu nosaukumiem un markešanu. Vienošanas panakta par galvenajiem regulas aspektiem, iznemot degvina definiciju. (Balsojums otrdien.)

Krievija. Eiropas Parlaments pieversisies ES attiecibam ar Krieviju ekonomikas un tirdzniecibas joma. Ipaša uzmaniba Arejas tirdzniecibas komitejas sagatavotaja zinojuma veltita energetikas jautajumiem un Krievijas kandidaturai Pasaules Tirdzniecibas organizacija, ka ari tirdzniecibas attiecibam ar kaiminvalstim.

Pateretaji. Neskatoties uz aizliegumiem dalibvalstu tiesibu aktos, Eiropas Savieniba joprojam notiek nedeklareta sunu un kaku kažokadu tirdznieciba. Vertejot likumprojektu, kas šadu tirdzniecibu turpmak aizliedz visa ES, deputati centas panakt, lai tiktu noverstas visas iespejas aizliegumu apiet.

Pasts. (Arpus plenarsesijas.) Iekšeja tirgus un pateretaju aizsardzibas komiteja izskatis Pasta pakalpojuma direktivu, par ko Parlamenta balsojums paredzets julija. Jautajumi, par kuriem nav vienpratibas — terminš liberalizacijas pilnigai pabeigšanai (piedavats 2009. gada) un visparejas nozimes pakalpojumu finansešana.

Otrdien, 19. junija

Lugumraksti. Apdrošinašanas sabiedribas Equitable Life krize, kura zaudejumus cieta vairak neka miljons apdrošinato, var klut par macibu nakotnei. Uz iedzivotaju lugumrakstu pamata izveidota Parlamenta izmeklešanas komiteja ir izdarijusi secinajumus — pamatojoties uz tiem, Parlaments pienems zinojumu.

Galileo. Budžeta komiteja iesaka Eiropas Komisijai parskatit regulas priekšlikumu par Galileo finansejumu: ES 2007.-2013. gada ES budžeta projektam atvelets 1 miljards eiro, bet nepieciešama summa šaja laikposma ir 3,5 miljardi. Pec debatem Parlaments pienems rezoluciju.

Plkst. 15.30 deputati ar Eiropas Komisijas un ES Padomes parstavjiem apspriedis G8 sanaksmes rezultatus.

Trešdien, 20. junija

Papildu pensiju shemas. Parlaments pirmaja lasijuma izskatis direktivas priekšlikumu, kuras merkis — nodrošinat, lai papildu pensiju shemu dalibnieki lidz ar darba un dzives vietas mainu nepazaudetu pensiju tiesibas.

Eiro zona. Trešdien Parlaments pieversisies eirozonas paplašinašanai: 2008. gada 1. janvari vienoto valutu gatavojas ieviest Malta un Kipra. Parlamentam par lemumu jasniedz atzinums.

Kriminalatbildiba par rasismu un ksenofobiju. Ša gada 19. aprili ES iekšlietu un tieslietu ministri vienojas par jauna pamatlemuma saturu. Deputati uzskata, ka par likumprojektu — tas saskanos galvenos principus dalibvalstu kriminaltiesibas — jariko jauna apspriešanas, jo Parlamenta oficialais viedoklis pienemts jau 2002. gada.

Ceturtdien, 21. junija

Parlaments pienems rezoluciju par situaciju Tuvajos Austrumos: debates par to notika iepriekšeja plenarsesija.

Iepirkumi interneta. Statistika liecina, ka parrobežu pirkumus interneta veic tikai 6 % eiropiešu. Iekšeja tirgus un pateretaju komiteja ir sagatavojusi zinojumu ar ieteikumiem, ka eiropiešu uzticibu digitalajai videi veicinat.

Plenarsesijas darba kartiba ieklauti ari zinojumi par atbalstu studentem, kas paraleli macibam uznemušas rupes par gimeni (otrdien); par nepilngadigo noziedzibu (trešdien); uzlabojumiem valsts ligumu pieškiršanas proceduras (ceturtdien); debates par atbalstu izkaisitas sklerozes slimniekiem (pirmdien); ES vienota patveruma sistema un apmaina ar dalibvalstu sodu registru datiem (trešdien).

Arkartas plenarsesija trešdien, 27. junija

Arkartas plenarsesija piedalisies Vacijas kanclere Angela Merkela, lai zinotu par 21.—22. junija Eiropadomes sanaksmes rezultatiem un ES valstu un valdibu vaditaju pienemtajiem secinajumiem par Konstitucionala liguma nakotni. Arkartas plenarsesija Parlamentam dos iespeju ari izvertet Vacijas prezidenturas darba rezultatus, tai vadot ES Padomi no 2007. gada janvara lidz 30. junijam.

NB: darba kartiba var rasties pedeja briža izmainas

Preses konference piektdien, 15. junija, plkst. 11.00 Brisele, Eiropas Parlamenta Preses zale.

  
08.06.2007  
Iepriekšeja plenarsesija, 06.06.2007.-07.06.2007.  
Mudina lidz 2009. gada Eiropas velešanam pabeigt ES konstitucionalo reformu ES iestažu reforma: deputati apspriež 21.-22. junija Eiropadomes sanaksmi Aicina uzlabot skatuves makslinieku socialo aizsardzibu Jauna Vizu informacijas sistema veicinas cinu pret viltojumiem Šengenas Informacijas sistema jaunajas dalibvalstis — 2008. gada Auglu un darzenu sektora reforma — atbalsts japielago nozares ipatnibam Izverte planus Baltijas mencu krajumu atjaunošanai Eiropas Parlamenta 2008. gada budžets — nodoklu maksataju intereses
  
07.06.2007  
Eiropas Parlaments pienem 2008. gada budžeta tami  
Lai sagatavotos 2008. gada budžeta pirmajam lasijumam ša gada rudeni, Eiropas Parlaments šodien izverteja iestades ienemu un izdevumu tami. Ierosinatais budžeta apjoms — 1,427 miljardi eiro — ir par 2,1 % lielaks salidzinajuma ar 2007. gada, bet par 64 miljoniem eiro mazaks neka Prezidija apleses uzradita summa.
Ipaša uzmaniba ša gada tame pieversta ar informaciju, sazinu un 2009. gada velešanam saistitajiem projektiem. Attieciba uz jaunievedumiem — EP bibliotekas petniecibas departamentu, Eiropas Muzeju un Eiropas Parlamenta interneta televizijas kanalu (WebTV) — Parlaments nolema konkretas summas attiecigajos budžeta postenos vel neieklaut, gaidot precizaku informaciju. Piemeram, WebTV paredzetie 9 miljoni eiro pagaidam ieklauti "Rezerve neparedzetiem izdevumiem".

Zinojuma galiga redakcija bus pieejama Eiropas Parlamenta majas lapas sadala Aktivitates/Pienemtie teksti.

* Prezidiju veido Eiropas Parlamenta priekšsedetajs, 14 priekšsedetaja vietnieki un 6 kvestori ka noverotaji. Prezidijs sagatavo Eiropas Parlamenta tames projektu, atbild par Parlamenta administrativo un finansialo organizaciju un pienem lemumus attieciba uz Generalsekretariatu un ta dienestiem.

Ville ITÄLÄ (PPE-DE, FI)
Zinojums: Eiropas Parlamenta 2008. finanšu gada ienemumu un izdevumu tame
A6-0202/2007
Procedura: budžeta
Debates: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.


  
Šengenas Informacijas sistema jaunajas dalibvalstis 2008. gada  
Eiropas Parlaments šodien bez grozijumiem atbalstija ES Padomes Lemuma projektu par Šengenas Informacijas sistemas (SIS) ieviešanu devinas Austrumeiropas un Centraleiropas valstis, tostarp Latvija. Aktualizeta datu baze jaunajam dalibvalstim laus iesaistities Šengenas sistema ka pilntiesigam tas dalibniecem.

Šengenas Informacijas sistema (SIS) ir liela meroga datu baze, kas lauj dalibvalstu iestadem sadarboties un apmainities ar informaciju, lai atceltu iekšejo robežkontroli. Sistema ieklauta detalizeta informacija par personam un objektiem, piemeram, transportlidzekliem. Kompetentas iestades var izmantot sistemas datus noziegumu noveršanai, lai parbauditu personas uz arejam robežam vai dalibvalstu teritorija, ka ari, lai izsniegtu vizas un uzturešanas atlaujas.

Lai iesaistitos Šengenas sistema, dalibvalstim lidz ša gada 31. augustam jaizpilda tehniskas prasibas. Ja tas bus izdarits, valsts vares atvert savas sauszemes un juras robežas lidz 2008. gada 31. janvarim un gaisa robežas — lidz 2008. gada 29. martam.

Papildu informacijai par aktualizeto SIS skatiet zinojuma paskaidrojumu.

Carlos COELHO (PPE-DE, PT)
Projekts Padomes Lemumam par to Šengenas acquis noteikumu piemerošanu, kas attiecas uz Šengenas Informacijas sistemu, Cehijas Republika, Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungarijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovenijas Republika un Slovakijas Republika.
A6-0204/2007
Procedura: apspriežu
Balsojums: 07.06.2007.

  
Mudina pabeigt ES konstitucionalo reformu lidz 2009. gada Eiropas velešanam  
Mudina pabeigt ES konstitucionalo reformu lidz 2009. gada Eiropas velešanam
Eiropas Parlaments atkartoti pauž atbalstu Konstitucionala liguma saturam un aicina ES valstu un valdibu vaditajus 21.-22. junija Eiropadome vienoties par skaidru cela karti ES institucionalajam reformam. Parlaments tomer atzime, ka noraidis tadu sarunu iznakumu, kas salidzinajuma ar Konstitucionalo ligumu bus solis atpakal pilsonu tiesibu aizsardzibas, demokratijas, parredzamibas un iestažu efektivitates zina.

Šodien ar 469 balsim par, 141 pret un, 32 atturoties, pienemtaja zinojuma "Par celvedi ES konstitucionalaja procesa" Eiropas Parlaments aicina ES valstu valdibu vaditajus junija Eiropadome vienoties par Starpvaldibu konferences sasaukšanu. Deputati prasa, lai ES iestažu reformai veltitas konferences darba butu iesaistits Eiropas Parlaments, un lai konference cieši sadarbotos ar dalibvalstu parlamentiem.

Starpvaldibu konferences uzdevums bus sagatavot jaunu pamatligumu. Deputati uzskata, ka jaunaja liguma jasaglaba Konstitucionala liguma I dalas kodols, proti, vertibas, merki, kompetences un Eiropas Savienibas juridiskas personas statuss. Parlaments uzstaj, ka Pamattiesibu hartai jaklust juridiski saistošai un taja jasaglaba tadi Konstitucionala liguma elementi ka subsidiaritates princips un noteikumi par iedzivotaju plašaku iesaisti ES politiskajos procesos. Tomer ligumu varetu papildinat ar jomam, kas ipaši aktualas kluva vel pec Konstitucionala liguma parakstišanas: klimata parmainas, solidaritate energijas joma, civilizaciju dialogs.

Eiropas Parlaments prasa, lai jauna liguma ratifikacijas process tiktu pabeigts lidz 2008. gada beigam, lai nakamais, 2009. gada ieveletais, Eiropas Parlaments varetu sakt darbu saskana ar jauna liguma noteikumiem. Deputati iesaka dalibvalstim saskanot ratifikacijas proceduras, lai tas varetu pabeigt vienlaicigi.

Enrique BARÓN CRESPO (PSE, ES), Elmar BROK (PPE-DE, DE)
Zinojums par celvedi Eiropas Savienibas konstitucionalaja procesa
A6-0197/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.

  
Aicina uzlabot skatuves makslinieku socialo aizsardzibu  
Nepastaviba makslas profesijas jakompense ar drošu socialo aizsardzibu, — uzsverts šodien pienemtaja Eiropas Parlamenta zinojuma par makslinieku socialo statusu. Parlaments iesaka Eiropas Komisijai izstradat rokasgramatu, lai informetu maksliniekus par vinu socialajam tiesibam, un rosina izpetit iespejas ieviest maksliniekiem domatu elektronisku socialas drošibas karti.

Vairakas dalibvalstis nav noteikts makslinieka tiesiskais statuss, un daudzi makslinieki neparzina savas no ES likumdošanas izrietošas tiesibas. Parlaments tapec aicina Eiropas Komisiju Eiropas maksliniekiem izstradat rokasgramatu, kura butu mineti visi dalibvalstu un Kopienas noteikumi veselibas apdrošinašanas, bezdarba un pensiju joma. Deputati ari rosina Eiropas Savieniba istenot pilotprojektu maksliniekiem domatas elektroniskas socialas drošibas kartes ieviešanai.

Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju un dalibvalstis ieviest Eiropas profesiju registru, kura ieklautu ari makslinieka statusu, datus par makslinieku ligumiem un iepriekšejam darba attiecibam. Šadu registru izveidotu, pamatojoties uz Eiropass iniciativu, kas radita 2004. gada profesionalo kvalifikaciju atzišanai.

Zinojuma ieteikts nodrošinat, ka trešo valstu maksliniekiem pec atgriešanas sava valsti tiek parskaititas vinu pensiju un socialas iemaksas. Eiropas Komisijai ieteikts parskatit ari pašreizejos noteikumus par vizam un darba atlaujam: attieciba uz maksliniekiem jaizstrada noteikumi par ipašu pagaidu vizu, kadi vairakas dalibvalstis jau ieviesti.

Eiropas Parlaments ari aicina atbalstit makslas izglitibu gan augstakas izglitibas limeni, gan skolas, un prasa Eiropas Komisijai un dalibvalstim apsvert iespeju izveidot programmai Erasmus lidzigu fondu makslas pasniedzeju un jauno makslinieku apmainai.

Zinojuma autore Claire GIBAULT (ALDE, FR) ir bijusi Lionas Operas orkestra dirigente, operdziedašanas un kordziedašanas klases vaditaja, un zinojuma liela mera balstas uz savu un kolegu pieredzi.

Claire GIBAULT (ALDE, FR)
Zinojums: Makslinieku socialais statuss
A6-0199/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.


  
Auglu un darzenu sektora reforma — atbalsts japielago nozares ipatnibam  
Eiropas Parlaments šodien atbalstija Eiropas Komisijas planoto auglu un darzenu nozares reformu, vienlaikus prasot Eiropas Komisijas ierosinataja regula izdarit grozijumus, lai nozarei paredzeto atbalstu labak pielagotu atsevišku dalibvalstu un tirgus segmentu ipatnibam.

Reformas merkis ir uzlabot auglu un darzenu nozares konkuretspeju, vienlaikus nepalielinot izdevumus no Kopienas budžeta; samazinat ienemumu svarstibas, veicinat vides aizsardzibu, ka ari ieklaut auglu un darzenu nozari vienreizejo maksajumu shema. Ar reformu iecerets sniegt stimulu lielakam skaitam ražotaju pievienoties ražotaju organizacijam.

Eiropas Parlaments planoto reformu atbalsta, tomer prasa to vairak pielagot ražotaju un nozares vajadzibam, jo ipaši krizes periodos.

Deputati atkarto savu 2005. gada ierosinato priekšlikumu par drošibas fondiem: dalibvalstim tadi butu jaizveido, lai sniegtu nozares parstavjiem atbalstu nopietnas krizes situacijas (iznemšana no tirgus, ražas nenovakšana, gadijumi, kad novakti nenogatavojušies augli). Divas trešdalas fondu finansetu ES, vienu trešdalu ražotaju organizacijas. Fonds butu pieejams ari neatkarigiem ražotajiem.

Deputati uzskata, ka ražotaju organizacijam jadod iespeja finanset pasakumus, kas veicinatu auglu un darzenu paterinu, piemeram, ar kampanu palidzibu skolas. Zinojuma autore María Isabel SALINAS GARCÍA (PSE, ES) uzskata, ka daudzas dalibvalstis paterinu vajadzetu dubultot.

Lauksaimniecibas komitejas deputati izsaka bažas par to, ka vienota maksajuma shema var izjaukt tirgus lidzsvaru dažos jauno dalibvalstu sektoros, piemeram, Polija, kas saražo 50 % Eiropas Savienibas ogu produkcijas. Deputati tapec aicina ieviest ipašu platibas atbalstu kiršiem, avenem, zemenem un janogam pec tada paša parauga, kads Kopiena ir speka riekstiem. Ipašais atbalsts 230 eiro vertiba par hektaru tiktu piemerots garantetajai platibai (lidz 130 000 hektariem). Deputati ari prasa elastigakus noteikumus par planoto pareju uz jauno shemu tomatu, kiploku, senu un kartupelu sektoros.

Nemot vera pieaugošo konkurenci no trešam valstim, deputati iesaka uzlabot kontroli par eksportu. EP ari rosina uzlabot ES speju reaget uz krizes situacijam, kad nozare saskaras ar parmerigi specigu konkurenci butiska importa pieauguma del.

Likumprojektu Eiropas Parlaments izskata saskana ar apspriežu proceduru, kura Parlamenta grozijumiem ir ieteikuma raksturs, tomer vairakiem Parlamenta priekšlikumiem lidzšinejas Padomes diskusijas ir izteikts atbalsts.

María Isabel SALINAS GARCÍA (PSE, ES)
Priekšlikums Padomes regulai par ipašiem noteikumiem auglu un darzenu sektoram un par dažu regulu grozijumiem
A6-0183/2007
Procedura: apspriežu
Balsojums: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.

  
Atbalsta Vizu informacijas sistemas darbibas principus  
Eiropas Parlaments šodien atbalstija likumprojektu par Vizu informacijas sistemu (VIS) un dalibvalstu apmainu ar datiem par istermina vizam jaunas VIS datu bazes ietvaros. Lemumu par Vizu informacijas sistemas (VIS) izveidi dalibvalstis pienema jau 2004. gada, tomer ta vares sakt darboties tikai tad, kad bus pienemti atbilstošie tiesibu akti un sagatavota operacionala sistema.

Panakta vienošanas ar ES Padomi lauj likumprojektu pienemt galigi pirmaja lasijuma.

Vakar Eiropas Parlamenta plenarsesijas debates Eiropas komisars iekšlietu un tieslietu jautajumos Franco FRATTINI noradija — planots, ka VIS saks darboties 2009. gada. VIS tiks piemerota visas tajas dalibvalstis, kas Šengenas sistema piedalas pilniba. Tas nozime, ka vienlaicigi VIS saks darboties ari vairuma jauno dalibvalstu, jo sagaidams, kas Šengenas teritorijas noteikumi uz tam tiks attiecinati jau 2008. gada.

Vizu informacijas sistema uzlabos datu apmainu starp dalibvalstim, lai atvieglotu vizu pieteikumu proceduru trešo valsu pilsoniem, cinu pret viltojumiem un parbaudes gan arejo robežu škersošanas punktos, gan dalibvalstu teritorija. Ta palidzes noverst draudus dalibvalstu iekšejai drošibai un to, ka tiek apieti kriteriji, kas nosaka atbildigo dalibvalsti.

VIS datu baze uzglabas biometriskos datus (foto, pirkstu nospiedumus) un rakstveida informaciju (vards, adrese, nodarbošanas, jebkuri dalibvalsts lemumi saistiba ar vizu pieteikumiem, vizas pieškiršanu, atteikumu, anulešanu).

Europol un dalibvalstu iestades, kas velas pieklut citas valsts ievaditajiem datiem, to vares izdarit netieši, ar centralizeto VIS punktu starpniecibu, vispirms iesniedzot rakstisku pamatojumu. Taja japierada, ka šada informacija palidzes noverst vai izmeklet terora aktus vai citus smagus noziegumus.

Trešajam valstim un starptautiskam organizacijam datus vares nosutit tikai arkartas gadijumos, kas saistiti ar nopietniem draudiem drošibai, un tikai tad, ja valsts, kas datus ievadijusi, tam piekritis.

Datu aizsardziba

Sarunas ar ES Padomi zinojuma autore Sarah LUDFORD (ALDE, GB) jo ipaši uzstaja uz Eiropas Parlamenta prasibam par datu aizsardzibu. Tie ieklauti Parlamenta un Padomes kopigaja teksta.

Eiropas Parlaments sarunas ar ES Padomi panaca, lai regula tiktu papildinata ar nosacijumu, ka jebkurai datu apstradei un pielietojumam jabut samerigiem ar merkiem. Taja ieklauts nosacijums, ka visas darbibas jagarante cilveka ciena un integritate, un, izmantojot datus, nedrikstes diskriminet personas, pamatojoties uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, religiju vai ticibu, invaliditati, vecumu, seksualo orientaciju.

VIS datu bazi parvaldis no ES budžeta finanseta Parvaldibas iestade, kas apkopos informaciju no visam Šengenas valstim. Ievadit un grozit datus vares pilnvaroti vizu iestažu darbinieki, savukart citas pilnvarotas dalibvalstu iestades VIS datiem vares pieklut vienigi regula noteiktos gadijumos, piemeram, lai izskatitu vizu pieteikumus, statistikai, vizas ipašnieka identitates parbaudei uz robežas vai valsts iekšiene.

Vizu pieteikumus VIS glabas ne ilgak ka piecus gadus.

Regula pienemta saskana ar koplemuma proceduru. Savukart apspriežu procedura Eiropas Parlaments šodien atbalstija atsevišku likumprojektu par dalibvalsts iestažu un Europol piekluvi VIS. Ari par to bija panakta iepriekšeja vienošanas ar ES Padomi.

Sarah LUDFORD (ALDE, GB)
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vizu informacijas sistemu (VIS) un datu apmainu starp dalibvalstim saistiba ar istermina vizam
A6-0194/2007
Procedura: koplemums, regulas pirmais lasijums
Debates: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.

Sarah LUDFORD (ALDE, GB)
Priekšlikums Padomes Lemumam par dalibvalstu iestažu, kas ir atbildigas par iekšejo drošibu, un Eiropola piekluvi Vizu informacijas sistemai (VIS) konsultešanas nolukos, lai noverstu, atklatu un izmekletu teroristiskus nodarijumus un citus smagus noziedzigus nodarijumus
A6-0195/2007
Procedura: apspriežu
Debates: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.

  
06.06.2007  
Brisele 11.-12. junija notiks trešais parlamentarais forums par Eiropas nakotni  
"Kopa, bet ka?" — treša dalibvalstu parlamentu tikšanas par Eiropas nakotni

Ša gada 11. un 12. junija Eiropas Parlamenta (EP) Brisele notiks trešais parlamentarais forums par Eiropas nakotni, kura EP un dalibvalstu parlamentu parstavjiem bus iespeja klatiene apspriest Eiropas Savienibas attistibu ilgaka termina. Tikšanas 11. un 12. junija veltita ES uzdevumiem klimata parmainu un energijas drošibas joma, ES konstitucionalajam reformam un parlamentu lomai tajas.

Saeimu foruma parstaves Eiropas lietu komisijas loceklis Janis Eglitis (TP).

Pasakumu riko Eiropas Parlaments un Vacijas Bundestags, un to atklas abu iestažu priekšsedetaji: Hans-Gert Pöttering un Norbert Lammert. Ka foruma ipašais viesis dalibniekus uzrunas Italijas iekšlietu ministrs un bijušais Eiropas Konventa priekšsedetaja vietnieks Giuliano Amato.

Pirmdien, 11. junija, foruma darbs bus organizets tris grupas: - jauni Eiropas Savienibas izaicinajumi: klimata parmainas, energijas drošiba,- jauna pamatliguma arhitektura un saturs, - parlamentu loma reformu procesa.

Trešdien, 12. junija, notiks kopigas debates, piedaloties ES Padome prezidejošas Vacijas arlietu ministram Frank-Walter Steinmeijer un Eiropas Komisijas priekšsedetajam José Manuel Barroso.

Tikšanas pilnu programmu skatiet pielikuma.

Iepriekšejas parlamentu tikšanas par Eiropas nakotni notika 2006. gada 8.-9. maija un 2006. gada 4.-5. decembri.
Foruma majas lapa

Ša gada 11. un 12. junija Eiropas Parlamenta (EP) Brisele notiks trešais parlamentarais forums par Eiropas nakotni, kura EP un dalibvalstu parlamentu parstavjiem bus iespeja klatiene apspriest Eiropas Savienibas attistibu ilgaka termina. Tikšanas 11. un 12. junija veltita ES uzdevumiem klimata parmainu un energijas drošibas joma, ES konstitucionalajam reformam un parlamentu lomai tajas.

Saeimu foruma parstaves Eiropas lietu komisijas loceklis Janis Eglitis (TP).

Pasakumu riko Eiropas Parlaments un Vacijas Bundestags, un to atklas abu iestažu priekšsedetaji: Hans-Gert Pöttering un Norbert Lammert. Ka foruma ipašais viesis dalibniekus uzrunas Italijas iekšlietu ministrs un bijušais Eiropas Konventa priekšsedetaja vietnieks Giuliano Amato.

Pirmdien, 11. junija, foruma darbs bus organizets tris grupas: - jauni Eiropas Savienibas izaicinajumi: klimata parmainas, energijas drošiba,- jauna pamatliguma arhitektura un saturs, - parlamentu loma reformu procesa.

Trešdien, 12. junija, notiks kopigas debates, piedaloties ES Padome prezidejošas Vacijas arlietu ministram Frank-Walter Steinmeijer un Eiropas Komisijas priekšsedetajam José Manuel Barroso.

Tikšanas pilnu programmu skatiet pielikuma.

Iepriekšejas parlamentu tikšanas par Eiropas nakotni notika 2006. gada 8.-9. maija un 2006. gada 4.-5. decembri.
Foruma majas lapaDRAFT Programme (16 May 2007)

3rd Joint Parliamentary Meeting on the Future of Europe

11 and 12 June 2007

...but how?

European Parliament - BrusselsPaul-Henri Spaak Building - Hemicycle 11 June 2007 From 09.00hrs Arrival of MPs and MEPs - Reception and registration area at the entrance hall of the Paul-Henri-Spaak-Building (PHS) until app. 15hrs Meeting of the political groups with Members of National Parliaments (separate invitations from the political groups) Plenary Meeting Meeting room: Hemicycle (Paul-Henri Spaak building) Co-chaired by Mr Hans-Gert PÖTTERING, President of the European Parliament and Mr Norbert LAMMERT, President of the German Bundestag 15.30-16.00hrs Opening of the Joint Parliamentary Meeting Mr Hans-Gert PÖTTERING President of the European Parliament Mr Norbert LAMMERTPresident of the German Bundestag 16.00-16.30hrs Guest Speaker: Mr Giuliano AMATO
Former Vice President of the Convention on the Future of Europe, Minister of Interior in the Italian Government Meetings of the Working Groups 16.45-19.00hrs WG 1: New Challenges for the European Union, especially in the areas of climate change and energy security Meeting room: Hemicycle Co-Chairs: MEP MP Rapporteur: MEP or MP WG 2: Architecture and Substance of a future Treaty Meeting room: PHS 3C50 Co-Chairs: MEP MP Rapporteur: Mr Michael Roth (German Bundestag) WG 3: The Role of Parliaments in the Reform Process Meeting room: ASP 5G3 Co-Chairs: MEP MP Rapporteur: MEP or MP 19.30hrs Cocktail, followed by a dinner hosted by the President of the European Parliament Members' Restaurant, ASP-building, ground floor 12 June 2007 Plenary Meeting Meeting room: Hemicycle (Paul-Henri Spaak building) Co-chaired by Mr Hans-Gert PÖTTERING, President of the European Parliament and Mr Norbert LAMMERT, President of the German Bundestag 09.00-9.30hrs Presentation of working group reports WG 1: MP or MEPWG 2: Mr Michael Roth (German Bundestag)WG 3: MP or MEP 9.30-10.30hrs Statements by the Foreign Minister of the Federal Republic of Germany and President of the Counciland the President of the European Commission Mr Frank-Walter STEINMEIER, Foreign Minister of the Federal Republic of Germany
Mr José Manuel BarrosoPresident of the European Commission (tbc) 10.30 - 12.30hrs
General debate with the participation of the German Council Presidency and the President of the European Commission 12.30hrs
Concluding remarks by the President of the German Bundestag and the President of the European Parliament
Mr Norbert LAMMERT President of the German Bundestag Mr Hans-Gert PÖTTERING President of the European ParliamentEnd of the Joint Parliamentary Meeting  
  
Eiropas Parlaments 7. junija balsos par celvedi ES konstitucionalajam procesam  
Kadam jaizskatas ES nakamajam pamatligumam, kuru vares pienemt visas dalibvalstis? Vai Konstitucionala liguma saturs jasaglaba, to papildinot, vai jaizstrada pilnigi jauns ligums? Kad reformas japabeidz? Rit, 7. junija, Eiropas Parlaments pienems zinojumu par celvedi Eiropas konstitucionalaja procesa. Gatavojoties balsojumam, EP deputati šodien savus viedoklus izteica debates.

Deputatu Enrique BARÓN CRESPO (PSE, ES) un Elmar BROK (PPE-DE, DE) sagatavotaja zinojuma projekta Eiropas Parlaments aicina Eiropadomi 21. un 22. junija sanaksme vienoties par Starpvaldibu konferences sasaukšanu un tas pilnvaram. Zinojuma uzskaititi principi, kas jaieklauj jaunaja pamatliguma: jasaglaba Konstitucionala liguma I dalas kodols, proti, vertibas, merki, kompetences un Eiropas Savienibas juridiskas personas statuss. Pamattiesibu Hartai (II dala) jaklust saistošai. Eiropas Parlaments, pienemot zinojumu, ari paudis viedokli par darba kalendaru: dalibvalstim japanak vienošanas lidz 2007. gada beigam un Liguma ratifikacija japabeidz lidz 2009. gada vasarai, kad notiks Eiropas Parlamenta velešanas.

Zinojuma lidzautors E. B. Crespo uzsvera, ka jaunais ligums jagatavo, pamatojoties uz Konstitucionala liguma saturu, bet tas japapildina ar tadiem jautajumiem ka klimata parmainas, solidaritate energetikas politika, Eiropas socialais modelis, cina pret terorismu, civilizaciju dialogs. Deputats uzsvera, ka nekada gadijuma Starpvaldibu konference nedrikst norisinaties aiz slegtam durvim: taja japiedalas EP, dalibvalstu parlamentiem un Eiropas Komisijai.

E. B. Crespo minetas reformas nepieciešamas, lai Eiropas Savieniba varetu darboties efektivi, uzsvera E. Brok. Šim merkim svarigi saglabat Konstitucionalaja liguma paredzeto arlietu ministra posteni, pieškirt ES juridiskas personas statusu, garantet iestažu lidzsvaru, uzlabot attiecibas ar dalibvalstu parlamentiem. Deputats ari uzstaj, ka reforma jasaglaba vienošanas par to, ka Pamattiesibu Hartai jabut saistošai.

ES Padomes parstavis, Vacijas valsts ministrs Eiropas lietas Günter GLOSER atzina — Eiropas Parlamenta zinojums ir lidzsvarots. Tomer prezidentura vel nevar sniegt konkretus priekšlikumus — ta darbojas vidutaja loma. Par priekšlikumiem javienojas Eiropadome. Tacu par darba kalendaru Padomes prezidenturas viedoklis ir skaidrs: ta velas, lai Starpvaldibu konferences darbs noslegtos 2008. gada sakuma. Lidz ar to jauno ligumu vares ratificet lidz Eiropas Parlamenta velešanam 2009. gada.

"Mes atbalstam Eiropas Parlamenta priekšlikumu," teica Eiropas Komisijas priekšsedetaja vietniece Margot WALSTRÖM, atzistot, ka ES joprojam nespej runat viena balsi, jo ipaši arlietas un klimata parmainu jautajumos, tapec pamatligumi ir jauzlabo. M. Walström atzina, ka Konstitucionala liguma saturs joprojam ir aktuals, un izteica atbalstu Pamattiesibu Hartas ieklaušanai jaunaja pamatliguma.

Íñigo MÉNDEZ DE VIGO (Eiropas Tautas Partijas (Kristigo demokratu) un Eiropas Demokratu grupa, ES) atgadinaja savas politiskas grupas viedokli: Liguma saturs jasaglaba, tacu to iespejams uzlabot, ieklaujot tadus jautajums ka klimata parmainas, energijas drošiba un cina pret terorismu. Deputats uzsvera, ka Starpvaldibu konference jabut parstavetam Eiropas Parlamentam.

Atbalstu Konstitucionala liguma saturam pauda ari Socialdemokratu grupas parstavis Jo LEINEN (DE), atgadinot, ka ligums ir triju gadu darba rezultats. "Mes esam pret "saisinatu" ligumu," uzsvera deputats, noraidot ideju par ta fragmentaciju un atteikšanos no uzlabojumiem demokratijas un parskatamibas zina.

"Liberalu un demokratu grupa ar parliecibu atbalsta Konstitucionalo lietu komitejas sagatavoto zinojumu," teica Andrew DUFF (GB). "Mes pielaujam zinamas izmainas. Mus merkis — lai tas butu ilgspejigas." Deputats uzskata — jaraugas, lai ES nebutu dalibvalstu, kas nespej taja efektivi darboties, un japaredz elastigaki noteikumi attieciba uz dalibvalstu velmi vai atteikšanos veikt talakas reformas.

"Ligums balstits uz vienlidzibas principu, mes nedrikstam pielaut divu limenu Eiropu, dalit Eiropu vecajas un jaunajas dalibvalstis," teica Naciju Eiropas grupas priekšsedetajs Brian CROWLEY (IE). "Musu galvenais resurss tomer ir šis teksts, par kuru mes esam vienojušies. Konstitucionalais ligums ir unikals, ari Konventa darbs bija unikals, tapec to vajag saglabat. Tomer, jagarante, lai visas dalibvalstis varetu piekrist šim ligumam un nejustos ta apdraudetas."

Mums jabut Eiropas tiesibu advokatam, jasaglaba koplemuma procedura, — runajot par Eiropas Parlamenta pilnvaram, un pilniba atbalstot zinojumu, noradija Johannes VOGGENHUBER (AT) Zalo un Eiropas Brivas apvienibas grupas varda. Deputats uzskata, ka Konstitucionalais ligums garantes Eiropas socialo modeli. Deputats ari iebilda pret tirgus liberalizaciju, ko, vinaprat, veicina pašreizejais Konstitucionala liguma teksts.

Francis WURTZ (GUE/NGL, FR) neatbalstija zinojuma pausto viedokli, ka jauna pamatlikuma izstradei un ratifikacijai janorit, cik iespejams, raiti: "Nepieciešamas atklatas sabiedribas debates. Tikai pec tam mes varam runat par ratifikaciju referenduma cela."

"Daži Padomes locekli doma, ka ar "kosmetiskam izmainam" pietiek", noradija Neatkaribas/demokratijas grupas parstavis Bastiaan BELDER (NL). Pec deputata domam, Starpvaldibu konferencei javienojas ari par saturu.

"Jus esat iesaistijušies procesa, kura merkis ir izveidot Eiropas lielvalsti," atsaucoties uz liguma noteikumiem par ES arlietu ministra postena izveidi un kompetencu paplašinašanu, teica Bruno GOLLNISCH (Identitates, tradiciju un suverenitates grupa, FR). "Ja jus velaties ari turpmak darboties ka starptautiska organizacija, kapec neaprobežoties ar pašreizejiem ligumiem," iesaka deputats.

Ari neatkarigais deputats Jim ALLISTER (GB) iebilst pret Konstiucionala liguma satura saglabašanu: "Laujiet mums panemt atpakal pilnvaras, ko Brisele mums atnemusi. Tam, kuras grib vairak Eiropas, dosim tas. Tacu valstim, kas to negrib, Eiropa nav jauzspiež."

Enrique BARÓN CRESPO (PSE, ES), Elmar BROK (PPE-DE, DE)
Zinojums par celvedi Eiropas Savienibas konstitucionalaja procesa
A6-0197/2007
Procedura: iniciativa
Debates: 06.06.2007.
Balsojums: 07.06.2007.

  
Eiropas Parlaments plenarsesijas atklašana sveic jaunieveletos Bulgarijas deputatus  
Eiropas Parlaments 6. junija Brisele atklaja kartejo plenarsesiju. Tas darba kartiba —debates un zinojums par ES konstitucionalo procesu, situacija Tuvajos Austrumos, dalibvalstu solidaritate migracijas joma, likumprojekts par Vizu informacijas sistemu, makslinieka statuss. Atklajot plenarsesiju, EP priekšsedetajs Hans-Gert PÖTTERING sveica 18 jaunieveletos Bulgarijas deputatus.

"2007. gada 20. maija Bulgarijas pilsones un pilsoni piedalijas velešanas un demokratiski ieveleja savus parstavjus Eiropas Parlamenta. Bulgarijai, kas ša gada pirmaja janvari kluva par Eiropas Savienibas dalibvalsti, ta bija svariga diena. Tagad, pec uzvaras par komunismu, Bulgarija ir pilniba ieklavusies Eiropas gimene," teica priekšsedetajs.

Pieveršoties teroristu organizacijas ETA 2006. gada 22. marta pasludinata pamiera partraukšanai, H. G. Pöttering noradija: "Šodien vel vairak ka jebkad mes, Eiropas Parlamenta, aicinam dalibvalstis, lai tas atbalstitu Spanijas iestades cina pret terorismu — cina, ko var uzvaret tikai ar likuma varu un specigam demokratiskam iestadem. Mes šaja bridi domajam par terorisma upuriem. Mes esam vienoti ar viniem un izsakam lidzjutibu un solidaritati."

Deputati apstiprinaja izmainas darba kartiba, ieklaujot taja debates par dalibvalstu solidaritati humanitaraja palidziba un migrantu tiesibu aizsardzibu.

Trešdien, 6. junija

Konstitucionalais process. Plenarsesijas sakas ar debatem par ES pamatligumu reformu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pienems zinojumu, kas ieskices konstitucionala procesa cela karti un principus, kas jaieklauj nakamajos ligumos.

Tuvie Austrumi. ES Padomes generalsekretars un augstais parstavis Kopejas arpolitikas un drošibas politikas jautajumos Javier SOLANA un Eiropas komisare arlietu jautajumos Benita FERRERO-WALDNER zinos par situaciju Tuvajos Austrumos — Izraela, Palestinas pašparvaldes teritorijas, Iraka, Irana, un pieversisies vardarbibas uzliesmojumam Libana.

Vizas. Eiropas Parlaments pirmaja lasijuma lems par Vizu datu bazes (VIS) izveidi. Darba kartiba ieklauti divi zinojumi: par dalibvalstu datu apmainu saistiba ar istermina vizam un par piekluvi sistemas datiem smagu noziegumu un terorisma noveršanas noluka. Nemot vera ar ES Padomi panakto vienošanos, gaidams, ka likumprojektus pienems galigi pirmaja lasijuma.

Makslinieka statuss. Kulturas un izglitibas komiteja iesaka makslas profesijam raksturigo nepastavibu kompenset ar drošu socialo aizsardzibu.

Zivsaimnieciba. Deputati atbalsta Eiropas Komisijas planus Baltijas mencu resursu atjaunošanai, tomer iesaka regulas priekšlikuma vairak nemt vera nozares parstavju bažas.

Lauksaimnieciba. Eiropas Parlaments pienems atzinumu par auglu un darzenu nozares reformu. Lauksaimniecibas komiteja jaunaja regula ierosina noteikt ipašu platibas atbalstu kiršiem, avenem, zemenem un janogam.

Apvienoto Naciju Cilvektiesibu padomes 5. sesijas priekšvakara Eiropas Parlaments gatavojas pienemt rezoluciju par nesen izveidotas organizacijas darbu. Sesija notiks Ženeva no 11. lidz 18. junijam.

Ceturtdien, 7. junija

Eiropadome. Viens no galvenajiem jautajumiem 21.-22. junija Eiropadomes darba kartiba bus ES pamatligumu reforma. Ar sammitu noslegsies sešus menešus ilga Vacijas prezidentura ES Padome, un deputatiem bus iespeja izteikt viedokli, ko vini no sanaksmes sagaida. Debates piedalisies Vacijas arlietu ministrs Frank-Walter STEINMEIER un valsts ministrs Eiropas lietas Gunter GLÖSER.

Ceturtdien notiks balsojumi par visiem izskatitajiem zinojumiem. Parlaments pienems atzinumu par Šengenas Informacijas sistemas (SIS) parveidi, kas nepieciešama, lai sistemai varetu pievienoties devinas ES Austrumeiropas un Centraleiropas dalibvalstis. (Bez debatem.)

  
04.06.2007  
EP nakama plenarsesija Brisele 6.-7. junija  
Bulgarija. 20. maija Bulgarija notika pirmas Eiropas Parlamenta velešanas. Šaja plenarsesija, 6. junija sakas astonpadsmit ieveleto deputatu pilnvaru laiks.

Konstitucionalie jautajumi. Konstitucionalo lietu komiteja ir izstradajusi isu celvedi ES Konstitucionalajam procesam EP iniciativas zinojuma veida. Veicot ES pamatligumu reformu, deputati iesaka saglabat galvenos principus, kas ietverti Liguma par Konstituciju Eiropai.

Tuvie Austrumi. ES Padome un Eiropas Komisija zinos par situaciju Tuvajos Austrumos. Debates piedalisies ES Padomes generalsekretars un augstais parstavis Kopejas arpolitikas un drošibas politikas jautajumos Javier SOLANA. Rezoluciju paredzets pienemt Strasburas plenarsesija.

Vizas. Parlaments pirmaja lasijuma lems par istermina vizu datu bazes (VIS) izveidi un pienems atzinumu par Padomes regulu, kas noteiks personas datu aizsardzibu, dalibvalstu tiesu un policijas iestadem sadarbojoties kriminallietas.

Makslinieku socialais nodrošinajums. Kulturas un izglitibas komiteja iesaka makslas profesijam raksturigo nepastavibu kompenset ar drošu socialo aizsardzibu.

Zivsaimnieciba. Deputati atbalsta Eiropas Komisijas planus Baltijas mencu resursu atjaunošanai, tomer iesaka regulas priekšlikuma vairak nemt vera nozares parstavju bažas.

Lauksaimnieciba. Eiropas Parlaments sagatavos atzinumu par auglu un darzenu nozares reformu. Lauksaimniecibas komiteja ierosina noteikt ipašu platibas atbalstu kiršiem, avenem, zemenem un janogam.

CETURTDIEN, 7. JUNIJA

Eiropadome. Viens no galvenajiem jautajumiem 21.-22. junija Eiropadomes darba kartiba bus ES Pamatligumu reforma. Deputati ar ES Padomes un Komisijas parstavjiem apspriedis sanaksmes priekšdarbus.

Ceturtdien notiks balsojumi par visiem izskatitajiem zinojumiem.

Parlaments pienems atzinumu par Šengenas Informacijas sistemas (SIS) parveidi, kas nepieciešama, lai sistemai varetu pievienoties devinas ES Austrumeiropas un Centraleiropas dalibvalstis. (Bez debatem.)

NB: darba kartiba var rasties pedeja briža izmainas

Preses konference pirmdien, 4. junija, plkst. 11.00 Brisele, Eiropas Parlamenta Preses zale.