Arhivs 07/2007

16.07.2007  
Eiropas Parlamenta grantu kalendārs 2008.gadam  
Ir iespējams iepazīsties ar Eiropas Parlamenta grantu programmu 2008.gadam EP interneta vietnēs :

http://www.europarl.europa.eu/tenders/subventions_call_proposal_2008.htm

http://www.europarl.europa.eu/tenders/grants.htm

Šogad ir iespējams iesniegt projektus četrās nozarēs - televīzija (par EP 50 gadu jubileju) , konferences un sarīkojumi (par Eiropas starpkūlturu dialoga gadu vai par EP 50 gadu jubileju) , kā arī interneta projekti.


  
12.07.2007  
Eiropas Parlaments vērtē eiro zonas un ECB darbību  
Eiropas Parlaments aicina Eiropas Centrālo banku (ECB) visus turpmākos procentu likmju paaugstinājumus veikt ar īpašu piesardzību, lai neapdraudētu ekonomikas izaugsmi, un uzmanīgi sekot nekustamā īpašuma attīstības tendencēm.

Ieteikumi pausti divos šodien pieņemtajos Eiropas Parlamenta ziņojumos, kuros vērtēts ECB 2006. gada pārskats un Eiropas Komisijas 2007. gada ziņojums par eiro zonu.

Deputāti atzīmē, ka ekonomiskā tautsaimniecības atveseļošanās eiro zonā kļūst stabila, taču brīdina, ka "visi procentu likmju palielinājumi jāveic piesardzīgi, lai neapdraudētu ekonomikas izaugsmi". Attiecībā uz darba tirgu deputāti norāda — ir svarīgi, lai darba samaksa pieaugtu atbilstoši ražīgumam: tas palīdzētu saglabāt konkurētspēju un radītu jaunas darba vietas. Deputāti prasa ECB cieši sekot nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas var nopietni ietekmēt ekonomiku kopumā. Fiskālās politikas jomā "zelta likums", — uzsvērts rezolūcijā, nosaka, ka "tikai ar ieguldījumiem var attaisnot fiskālo deficītu".

Eiropas Parlaments pauž bažas par eiro vērtības celšanos pret vairākumu galveno ārzemju valūtu un aicina Eirogrupu, ES Padomi un ECB pilnībā īstenot attiecīgās pilnvaras saistībā ar valūtas maiņas kursu.

ECB pārvaldības jomā deputāti uzskata, ka ECB Valdes pārredzamība uzlabotos, ja ES Padome izvērtētu vairākus iespējamos kandidātus, un par kandidātu apstiprināšanu balsotu Eiropas Parlaments.

Deputāti atkārtoti prasa izpētīt, kāpēc ievērojami palielinājies apritē esošo 500 eiro banknošu skaits un izvērtēt ar šo tendenci saistītos riskus.

Eiro zonas tendences šogad

Vērtējot Eiropas Komisijas pārskatu par eiro zonu 2007. gadā, deputāti aicina izmantot pašreizējo uzplaukumu budžeta deficītu likvidēšanai, pārpalikuma uzkrāšanai, kā arī, lai uzlabotu valstu finanšu kvalitāti, vairāk ieguldot izglītībā, arodizglītībā, infrastruktūrā, pētniecībā un jauninājumos.

Deputāti aicina akcionārus un uzņēmumu vadītājus būt atbildīgākiem, nosakot atalgojumu un piemaksas augstākajos amatos, kur "atalgojumam ir tendence nesamērīgi pieaugt salīdzinājumā ar vidējo darba samaksas līmeni, tādējādi radot nepareizu iespaidu un neveicinot atbalstu atbildīgai darba samaksas politikai".

Eiropas Parlaments nožēlo, ka inflācijas kritēriju eiro zonā aprēķina, ņemot vērā rādītājus visās dalībvalstīs, nevis tikai eiro zonas valstīs. Gatavojoties eiro zonas turpmākai paplašināšanai, deputāti aicina veikt dziļāku analīzi un rīkot politiskas debates par konverģences kritēriju piemērošanu valstīm, kas gatavojas pievienoties vienotai valūtai.

Dariusz Kajetan ROSATI (PES, PL)
Ziņojums par 2007. gada pārskatu par eiro zonu
A6-0264/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.

Gay MITCHELL (PPE-DE, IE)
Ziņojums par ECB 2006. gada pārskatu
A6-0266/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.

  
EP: strīds par valsts nosaukumu nedrīkst apēnot maķedoniešu cerības par dalību ES  
Atzinīgi novērtējot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas paveikto kopš pieteikšanās dalībai ES, Eiropas Parlaments tomēr uzsver — reformas jāturpina tikpat intensīvi, un ir pienācis laiks nevilcinoties īstenot pieņemtos tiesību aktus. Šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu (558 par, 47 pret, 8 atturoties) pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā Eiropas Parlaments arī uzsver, ka domstarpības par valsts nosaukumu nav jāsaista ar iestāšanās sarunām.

Eiropas Parlaments norāda, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (fYRoM) reformas nedrīkst pielēnināties un īpaša uzmanība jāpievērš tiesu un policijas sistēmai, valsts pārvaldei un cīņai pret korupciju. Atzinīgi novērtēta republikas konstruktīvā nostāja attiecībā uz Kosovas turpmāko statusu, lai gan maķedoniešiem būtu jācenšas ātrāk atrisināt robežas demarkācijas jautājumu. Parlaments atzinīgi vērtē vienošanos par tā dēvēto Badintera — divkāršā vairākuma, principu parlamentā, kas lēmumu pieņemšanā aizsargā skaitliski mazāko kopienu nostājas.

Viens no starptautiski viskarstāk apspriestajiem jautājumiem fYRoM sakarā arvien ir valsts nosaukums.

Kopš uzņemšanas ANO 1993. gadā, kad, lai panāktu starptautisku atzīšanu, ieviests pagaidu nosaukums "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika", galīgu risinājumu atrast nav izdevies fYRoM un Grieķijas domstarpību dēļ. Eiropas Parlaments mudina abas valstis šo jautājumu risināt ANO aizgādībā. Atzinīgi novērtēts, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir mainījusi savu valsts karogu un veikusi grozījumus Konstitūcijā, lai apstiprinātu, ka tai nav teritoriālu pretenziju pret kaimiņvalstīm.

Eiropas Parlaments uzskata, ka "nosaukuma jautājums nav šķērslis sarunu uzsākšanai, lai pievienotos ES".


Erik MEIJER (GUE/NGL, NL)
Ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2006. gada progresa ziņojumu
A6-0214/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.

  
Dalība ES — ilgtermiņa perspektīva reformētai un demokrātiskai Ukrainai  
Dalība Eiropas Savienībā varētu kļūt par ilgtermiņa perspektīvu reformētai un demokrātiskai Ukrainai. Tādu viedokli pauž Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā par sarunām, ko pašlaik ES risina ar Ukrainu par jaunu nolīgumu turpmākajai sadarbībai.

Deputāti atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu uzsākt sarunas par jaunu nolīgumu ar Ukrainu. Eiropas Komisija dalībvalstu (ES Padomes vārdā) tās sāka šā gada 5. martā, jo nākamgad spēku zaudēs 1998. gadā uz desmit gadiem noslēgtais Partnerības un sadarbības nolīgums.

Ar Ukrainu paredzēts noslēgt "pastiprinātu līgumu". Eiropas Parlaments tomēr uzskata, ka "sarunu mērķim jābūt asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas sniegtu efektīvu un ticamu ieguldījumu Ukrainas Eiropas perspektīvā un uzsāktu attiecīgo procesu".

Eiropas Komisijai ieteikts arī "paredzēt konkrētu plānu pakāpeniskai plašas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidei" starp ES un Ukrainu.

Vienlaikus Eiropas Parlaments pauž bažas par politisko spriedzi valstī, uzsverot: "Pirms tiek noslēgtas sarunas un izveidotas jaunas ciešākās attiecības starp ES un Ukrainu, ir mierīgā ceļā jāatrisina esošais konflikts, jāatjauno kontroles un līdzsvara sistēma un jānodrošina tiesiskums." Sarunās jāvērš Ukrainas uzmanība uz to, ka "stabilizācijas pamatā ir politiskās varas nošķiršana no ekonomiskās varas, korupcijas izskaušana, padarot pārredzamas valsts pasūtījuma procedūras," kā arī tiesu iestāžu neatkarība.

No Ukrainas jāprasa, lai tās enerģētikas nozare pilnībā atbilstu tirgus ekonomikas principiem; valstij arī jāpaātrina kodolenerģijas drošības novērtēšanas procedūras, jādažādo enerģijas avoti un jāuzlabo energoefektivitāte — Ukrainas enerģētikas nozare ir viena no visneefektīvākajām pasaulē. Eiropas Komisijai arī jāmudina, lai Ukraina pildītu atbilstošos Kioto protokola noteikumus.


Michał Tomasz KAMIŃSKI (UEN, PL)
Ziņojums ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu pilnvarām attiecībā uz jaunu pastiprinātu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses
A6-0217/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 12.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.

  
EP: smagā situācija Palestīnā nav attaisnojums miera centienu pārtraukšanai  
Eiropas Parlaments nosoda Hamas īstenoto kontroles pārņemšanu Gazas sektorā. Vienlaikus EP deputāti uzstāj uz to, ka "pašreizējā krīze nav attaisnojums tam, lai grautu miera plānu". Šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā rezolūcijā par Tuvajiem Austrumiem Parlaments arī vēršas pie Libānas, aicinot atsākt iekšējo politisko dialogu, un uzstāj, ka centienos reģionā panākt mieru svarīgs ir dialogs ar Sīriju.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē ES Padomes 18. jūnija lēmumu atjaunot normālas attiecības ar Palestīniešu Pašpārvaldi, tostarp, atsākot sniegt praktisku un finansiālu palīdzību, kā arī tiešu finansiālu atbalstu jaunajai valdībai. Ņemot vērā nopietnos apstākļus, pēc tam, kad Hamas Gazā pārņēma militāro kontroli, deputāti pauž izpratni un atbalstu prezidenta M. Abāsa ārkārtas lēmumiem.

Lai novērstu ģeogrāfisko un politisko šķelšanos palestīniešu teritorijās, deputāti "aicina atsākt palestīniešu iekšējo politisko dialogu samierināšanās un nacionālās vienības garā". Parlaments atzinīgi vērtē Izraēlas lēmumu sākt aizturēto nodokļu un muitas nodevu pārskaitīšanu, vienlaikus aicinot Izraēlas valdību arī nojaukt ceļu barjeras, kas ierīkotas kopš 2000. gada septembra, pārtraukt apmetņu paplašināšanu Jordānas Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē un atdalošās sienas būvniecību aiz 1967. gadā nospraustajām robežām. Parlaments nosoda gan Izraēlas virzienā raidītos raķešu uzbrukumus no Gazas sektora, gan Izraēlas militārās darbības pret palestīniešiem.

Pievēršoties Libānai, rezolūcijā asi nosodīti teroristu uzbrukumi UNIFIL (Libānā izvietoto ANO Pagaidu spēku) Spānijas kontingentam. Atzinīgi EP vērtē ANO Drošības padomes rezolūciju, kas paredz īpaša tribunāla izveidi, lai izmeklētu kādreizējā Libānas premjerministra Rafik Hariri slepkavību.

Plašāka Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā deputāti atkārto iepriekšējās rezolūcijās pausto nostāju: lai nodrošinātu reģionā ilgstošu mieru, vienpusēja pieeja un nosacījumu uzstādīšana nepalīdzēs, svarīgs ir dialogs. Parlaments arī uzskata, ka miera centienos viens no būtiskākajiem faktoriem ir Sīrijas loma un dialogs ar šo valsti.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Tuvajiem Austrumiem
B6-0268/2007
Balsojums: 12.07.2007.

  
ES kopīgiem spēkiem jāvēršas pret sirds un asinsvadu slimībām  
Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju steidzami ar profilakses stratēģijām, informācijas un veselīga dzīves veida veicināšanas pasākumiem vērsties pret sirds un asinsvadu slimībām — cēlonim 42 % no visiem nāves gadījumiem Eiropas Savienībā.

Šādu viedokli Eiropas Parlaments izsaka šodien pieņemtajā rezolūcijā, ko kopīgi ierosinājuši EP Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāti Miroslav OUZKÝ (PPE-DE, CZ), Georgs ANDREJEVS (ALDE, LV) un John BOWIS (PPE-DE, UK). Rezolūcijas autori atgādina, ka Eiropas Parlaments 2006. gadā jau pievērsis uzmanību citām izplatītām slimībām, pieņemot paziņojumu par diabētu un rezolūciju par krūts vēzi, bet par galveno mirstības cēloni ES — sirds un asinsvadu saslimšanām — prasības vēl nav paudis.

Gadā 1,9 miljoni ES iedzīvotāju

Sirds un asinsvadu slimības gadā nogalina ap 1,9 miljoniem eiropiešu. Kopējās ar slimībām saistītās izmaksas ES gadā veido 169 miljardus eiro: ārstēšanai iztērē 105 miljardus, bet pārējos 64 miljardus eiro rada darba ražīguma zudums un oficiāli nereģistrētās aprūpes izmaksas.

Eiropas Parlamenta deputāti nešaubās, ka šādā situācijā ES steidzami jārīkojas: rezolūcija pieņemta ar 607 balsīm par un 2 pret. Eiropas Komisija, kas var koordinēt dalībvalstu darbības, aicināta izstrādāt ieteikumus par labākajām stratēģijām, tostarp augsta asinsspiediena jautājumā un riskam pakļauto cilvēku savlaicīgā apsekošanā.

Jāsamazina alkohola un tabakas patēriņš

Eiropas Komisijai cīņā pret slimībām jāiesaista ar veselības aprūpi netieši saistīti partneri, lai palīdzētu ierobežot tabakas un alkohola patēriņu, veicinātu veselīgāku uzturu un fiziskās aktivitātes, tādejādi palīdzot novērst aptaukošanos un asinsspiediena paaugstināšanos.

Veselības aprūpes stratēģijā, ko Eiropas Komisijas plāno izstrādāt, deputāti iesaka pievērst uzmanību tam, lai vienlīdzīgas slimību profilakses, ārstēšanas, diagnostikas un apkarošanas iespējas būtu visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no valsts.

Pieejams ES finansējums

Eiropas Parlaments atgādina par to, ka slimību izpētei, apsekošanai un profilaksei ir pieejams ES finansējums, piemēram, no 7. Pētniecības pamatprogrammas, struktūrfondiem un Eiropas Attīstības fonda.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par rīcību sirds un asinsvadu slimību apkarošanai
B6-0277/2007
Balsojums: 12.07.2007.


  
11.07.2007  
EP: Dalībvalstu pārbaudes pasākumi — nozīmīgs līdzeklis norīkoto darbinieku tiesību aizsardzībai  
Šodien pieņemtajā rezolūcijā par darba ņēmēju norīkošanu darbā uz citu dalībvalsti Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā darba tirgus modeļu dažādību. Rezolūcijā aicināts ievērot vairāku dalībvalstu prasības par to, lai dalībvalstī, uz kuru darbinieki norīkoti, būtu pieejams pilnvarots pārstāvis, kā arī prasību uzņēmējvalstī uzglabāt noteiktus dokumentus, lai nodrošinātu darbinieku tiesību aizsardzību.

Rezolūcija pieņemta pēc Jan ANDERSSON (PES, SE) iniciatīvas, pamatojoties uz Eiropas Komisijas neseno paziņojumu par Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas izpildi dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas 13. jūnija paziņojumā norādīts, ka prasības par oficiālu pārstāvi, kā arī prasības pēc noteiktiem dokumentiem neatbilst Kopienas tiesībām.

Eiropas Parlaments rezolūcijā uzsver, ka Kopienas Tiesas prakse atzīst "uzņēmējas dalībvalsts tiesības pieprasīt noteiktus dokumentus, lai pārbaudītu atbilstību Darba ņēmēju norīkošanas direktīvā iekļautajiem nodarbinātības noteikumiem".

Pārbaudes un uzraudzības pasākumi, jo īpaši prasība noteiktus dokumentus uzglabāt uzņēmējvalstī, "ir uzskatāmi par nozīmīgu instrumentu norīkoto darbinieku tiesību aizsardzībai". Tomēr deputāti atzīst, ka "šiem pasākumiem jābūt patiešām samērīgiem un tiem nevajadzētu traucēt izmantot tiesības brīvi pārvietoties".

Rezolūcijā arī uzsvērts, ka "Eiropas Kopienu Tiesas prakse skaidri nosaka, ka pasākumi, uz kuriem attiecas Darba ņēmēju norīkošanas direktīva, ir attaisnojami, ja to pamatā ir sabiedrības intereses, piemēram, darba ņēmēju aizsardzība". Sākotnēji rezolūcijas autors bija ierosinājis atsaukties uz ģenerāladvokāta atzinumu "Laval" lietā, taču atsauce svītrota, turklāt atzinums neveido Tiesas praksi.


Mutisks jautājums Eiropas Komisijai: Darba ņēmēju norīkošana darbā
B6-0132/2007
Debates: 10.07.2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas paziņojumu "Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas ietvaros: ieguvumu un iespēju palielināšana, vienlaicīgi nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību"
B6-0277/2007
Balsojums: 11.07.2007.

  
ES līgumu reforma: Eiropas Parlaments atbalsta Starpvaldību konferenci  
Eiropas Parlaments šodien deva zaļo gaismu Starpvaldību konferencei (SVK), kuras uzdevums būs vienoties par grozījumiem ES līgumos. Ar 526 balsīm par, 128 pret un, 26 atturoties, pieņemtajā ziņojumā Parlaments atzinīgi vērtē, ka līgumu grozījumos paredzēts pārņemt lielāko daļu Konstitūcijas projekta satura, taču brīdina, ka atsevišķām dalībvalstīm piešķirtās atkāpes varētu vājināt ES vienotību. Parlamenta atzinums ir nepieciešams, lai SVK varētu uzsākt darbu.

"Paredz saglabāt lielu daļu no Konstitucionālā līguma būtības"

Eiropas Parlaments atzinīgi novērtē Starpvaldību konferences pilnvaru precizitāti un to, ka 23. jūnijā Eiropadomē pieņemtās pilnvaras "paredz saglabāt lielu daļu no Konstitucionālā līguma būtības".

Jo īpaši svarīgi deputātu skatījumā bija saglabāt juridiskās personas statusu Eiropas Savienībai, paplašināt kvalificētā vairākuma balsošanas pielietojumu ES Padomē, noteikt, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša. Parlaments ar gandarījumu vērtē, ka paredzēts vairāk saskaņot Eiropas Savienības ārējās darbības un līdzsvarot ES iestāžu sistēmu.

Atzinīgi vērtēti papildinājumi par solidaritāti enerģētikas jomā un klimata pārmaiņām.

Atkāpes no kopējā var mazināt ES vienotību

Kaut gan ir vispārējs atbalsts Eiropadomē panāktajam kompromisam, Eiropas Parlaments kritizē, ka pilnvarās paredzēts atteikties no dažiem svarīgiem Konstitūcijas projekta elementiem [karogs, himna] un definīcijas, kas noteiktu, ka ES ir Eiropas pilsoņu un valstu savienība.

Parlaments arī pauž bažas, ka "dažām dalībvalstīm atļauts arvien vairāk atkāpties no paredzēto līgumu svarīgāko noteikumu īstenošanas" — tas var mazināt ES vienotību.

Galīgi vienoties par līgumu reformu, kas paredzēta pašreizējos ES līgumos izdarot grozījumus, plānots līdz gada beigām, lai izmaiņas varētu stāties spēka līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā.

Debatēs pirms balsojuma EP ziņojuma autors Jo LEINEN (PES, DE) aicināja Portugāles prezidentūru neatkāpties no Eiropadomē 23. jūnijā panāktās vienošanās. "Neļaujiet dalībvalstīm iekļaut jaunus darba kārtības punktus, izvirzīt jaunas prasības, palieciet savās pozīcijās!" aicināja deputāts. Lai gan pilnvarās ir vairāki trūkumi, kas norādīti Parlamenta ziņojumā, "mūsu visu interesēs ir līgumu pieņemt, cik vien iespējams drīz," teica Konstitucionālo lietu komitejas pārstāvis. Papildus līgumu grozījumiem J. Leinen ierosina pieņemt deklarāciju, kas īsi un saprotami Eiropas pilsoņiem izklāstītu Līgumu saturu.

"Mūsu uzdevums ir iesaistīt pilsoņus lēmumu pieņemšanā, nevis lemt viņu vietā; jārunā cilvēkiem saprotamā valodā, nevis ierēdņu īpašajos terminos. Starpvaldību konferencei tas ir jāņem vērā," norādīja Inese VAIDERE (Nāciju Eiropas grupa). Deputāte arī uzsvēra, ka ES ir svarīgi tālāk attīstīt solidaritātes principu lēmumu pieņemšanā, piemēram, ļoti svarīgajā enerģētikas jomā. Savukārt, lai nepieļautu atsevišķu valstu šantāžu, jāpanāk, lai Eiropas Savienība runātu vienā balsī ar trešajām valstīm.

Parlamentu konferencē pārstāvēs trīs deputāti

Atbilstīgi Eiropadomes secinājumiem Parlaments būs cieši iesaistīts Starpvaldību konferences darbā. Tajā piedalīsies trīs EP deputāti, ko Parlaments izraudzīsies 12. jūlijā. Iepriekšējā Starpvaldību konferencē 2003.-2004. gadā Parlamentu pārstāvēja divi deputāti.

Parlamentam savu kompetenču robežās būs tiesības iesniegt Starpvaldību konferencei priekšlikumus. Pēc 2009. gada vēlēšanām saskaņā ar pieņemto tekstu Parlaments izvirzīs jaunus priekšlikumus par iespējamiem uzlabojumiem Eiropas Savienības darbībā.

Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis nodrošināt Starpvaldību konferences darba atklātību, publicējot diskusijām iesūtītos dokumentus. Parlaments līgumu pārskatīšanas gaitā turpinās dialogu ar dalībvalstu parlamentiem un ar pilsonisko sabiedrību.


Jo LEINEN (PES, DE)
Ziņojums par Starpvaldību konferences sasaukšanu: Eiropas Parlamenta nostāja (LES 48. pants)
A6-0279 /2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 11.07.2007.

  
Pasta pakalpojumu liberalizāciju iesaka pabeigt līdz 2011. gadam  
Eiropas Parlaments iesaka Eiropas pasta nozari liberalizēt līdz 2010. gada 31. decembrim — par diviem gadiem vēlāk, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Pilnīga liberalizācija nozīmē, ka jābeidz darboties valstu monopoliem, kas nodrošina sūtījumus svarā līdz 50 g. Tā ir pēdējā pasta pakalpojumu joma, kas ES nav pakļauta konkurencei. Liberalizācija tomēr būs jāpakļauj stingriem nosacījumiem.

Jaunās dalībvalstis un valstis, kur to prasa ģeogrāfiskie apstākļi (grūti pieejami apvidi, salas), kā arī mazās dalībvalstīs un valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu liberalizāciju varēs atlikt uz diviem gadiem — līdz 2012. gada 31. decembrim.

Šādu viedokli Eiropas Parlaments šodien pauda, Eiropas Komisijas iesniegto direktīvas projektu izskatot pirmajā lasījumā. Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 512 balsīm par, 155 pret, 13 atturoties. Grozītais teksts tagad nosūtīts izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.

"Mums ir bijuši monopoli ilgāk nekā 200 gadus," atbalstot liberalizācijas projektu, teica Markus FERBER (PPE-DE, DE), kam uzticēta Eiropas Parlamenta nostājas sagatavošana. "Monopoli nespēj atrisināt pasta pakalpojumu problēmas, ar kurām mums jāsaskaras šodien. Šīs problēmas var atrisināt tikai tad, ja ir godīga konkurence, kurā ņemti vērā darbinieku intereses un darba apstākļi."

Roberts ZĪLE Nāciju Eiropas grupas vārdā izteica gandarījumu par to, ka Parlamentam izdevies ņemt vērā jauno dalībvalstu specifiku, pagarinot termiņu, kurā regulai jāstājas spēkā. Atzinīgi, pēc deputāta domām, vērtējama personu datu aizsardzības nosacījumu iekļaušana, ņemot vērā, ka dati turpmāk būs jānodod citiem tirgus dalībniekiem.

Papildu laiks dalībvalstīm un operatoriem

Prasība par pakāpeniskāku liberalizāciju pamatota ar to, ka daudzviet ES nepieciešams papildu laiks, lai garantētu vispārējos (universālos) pakalpojumus, proti, vēstuļu piegādi par pieejamu cenu jebkuram, pat visattālākajam adresātam. Šādas izmaiņas prasa gan atbilstīgu tiesību aktu ieviešanu dalībvalstīs, gan operatoru pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Vispārējo pakalpojumu finansējums

Vispārējo pakalpojumu finansējums gan dalībvalstu sarunās, gan Eiropas Parlamentā bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Regulas prasība nodrošināt vispārējos pakalpojumus cita starpā nozīmē, ka vēstules būs jāsavāc un jāpiegādā vismaz reizi dienā un ne retāk kā piecreiz nedēļā jebkurā, pat visnomaļākajā ciemā. Parlaments šodien vienojās par šādu risinājumu: ja tirgus dalībniekiem šādu pakalpojumu sniegt nebūs rentabli, dalībvalstis varēs izveidot kompensācijas fondus, kas segtu zaudējumus. Fondus finansētu pakalpojumu sniedzēji vai lietotāji. Atmaksu par vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu varētu veikt arī valsts — jebkurā gadījumā finansēšanas veida izvēle būtu valsts pārziņā.

Ieteikts arī precizēt, ka direktīva neskars darba un sociālās tiesības, kā arī kolektīvo līgumu noteikumus.

Dažās valstīs —Somijā, Zviedrijā un Lielbritānijā — pasta pakalpojumu tirgus jau ir liberalizēts. To pašu pavisam drīz gatavojas darīt Nīderlande un Vācija. Lai novērstu konkurences kropļojumus, deputāti iesaka regulā ieviest savstarpējās atbilstības klauzulu. Tā nozīmētu, ka dalībvalstīm, kas savus tirgus jau liberalizējušas, ļauts atteikt citas valsts operatora ienākšanu tirgū, ja operatora valstī vēl darbojas monopols.

Gaidāms, ka likumdošanas procedūra vēl turpināsies otrajā lasījumā, jo nav panākta vienošanās ar ES Padomi. Parlamenta grozījumi tagad tiks nosūtīti Padomei, kam jāpieņem sava pirmā lasījuma nostāja.

Pasta pakalpojumu tirgus dalībvalstīs pašlaik

Pasta pakalpojumu liberalizācija Eiropā sākās 1997. gadā, vispirms konkurencei pakļaujot sūtījumus, kuru svars pārsniedz 350 g, un kopš 2002. gada — sūtījumus svarā no 100 g līdz 350 g.

Pasta pakalpojumu tirgus atvēršana ne visos gadījumos nozīmē pilnīgu tā privatizāciju. Piemēram, Lielbritānijas Royal Mail strādā pilnīgi liberalizētā tirgū, bet 100 % pieder valstij. Turpretim, Nīderlandes kompānija TNT, kaut gan tai ir monopols dažos pakalpojumu segmentos, ir privāta kompānija.


Dalībvalsts
Liberalizācija
Pasta pakalpojumu piegādātāja īpašnieks


Austrija
Nav liberalizēts sūtījumiem svarā līdz 50 g
51 % Österreichische Post AG pieder Österreichische Industrieholding AG (ÖIAG), kas savukārt 100 % pieder valstij.

Beļģija
Nav līdz 50 g
100 % La Poste/De Post pieder valstij.

Bulgārija
Nav līdz 50 g
Bulgarian Posts PLC ir 100 % valstij piederoša akciju sabiedrība.

Čehijas Republika
Nav līdz 50 g; iespējama pilnīga tirgus atvēršana 2009.g.
Czech Post pieder valstij.

Dānija
Nav līdz 50 g; daļēja liberalizācija kopš 1995. g.
75 % Post Danmark A/S pieder valstij.

Francija
Nav līdz 50 g
100 % La Poste pieder valstij.

Grieķija
Nav līdz 50 g
100 % Hellenic Post ELTA pieder valstij.

Igaunija
Nav līdz 50 g
100 % Eesti Post pieder valstij.

Īrija
Nav līdz 50 g
An Post ir valstij piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Itālija
Nav līdz 50 g
Poste italiane SpA pieder valstij.

Kipra
Nav līdz 50 g
Kyprus Post ir Sakaru ministrijas departaments.

Latvija
Nav līdz 50 g
A/S Latvijas pasts pilnībā pieder valstij.

Lielbritānija
Pilnībā liberalizēts
100 % Royal Mail pieder valstij.

Lietuva
Nav līdz 50 g
Lietuvos paštas PLC pilnībā pieder valstij.

Luksemburga
Nav līdz 50 g
100 % P&T Luxembourg pieder valstij.

Malta
Nav līdz 50 g
Maltapost; ir privatizēts.

Nīderlande
Nav līdz 50 g (TNT Post). Liberalizācijai jābūt pabeigtai līdz 2008. gada 1. janvārim
Privātie uzņēmumi Sandd, Selekt Mail and TNT Post dala tirgu.

Polija
Nav līdz 50 g
100 % Poczta Polska pieder valstij.

Portugāle
Nav līdz 50 g
100 % CTT-Correios de Portugal pieder valstij.

Rumānija
Nav līdz 50 g
Poşta Română pieder valstij.


Slovākija
Nav līdz 50 g
100 % Posta Slovenska pieder valstij.

Slovēnija
Nav līdz 50 g
Posta Slovenija pieder valstij.

Somija
Pilnībā liberalizēts
Itella Corporation.

Spānija
Nav līdz 50 g
100 % Correos pieder valstij.

Ungārija
Nav līdz 50 g
100 % Magyar Posta pieder valstij.

Vācija
Nav līdz 50 g; liberalizācija varētu būt pabeigta līdz 2008. gada 1. janvārim
Deutsche Post ir biržā kotēts uzņēmums, kur valsts vairs nav lielākais akcionārs.

Zviedrija
Pilnībā liberalizēts
100 % Posten AB, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pieder valstij.

Markus FERBER (PPE-DE, DE)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
A6-0246/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 10.07.2007.
Balsojums: 11.07.2007.

  
Aviopasažieriem jāzina, kas iekļauts biļetes cenā  
Lai novērstu aviopasažieru maldināšanu, Eiropas Parlaments prasa noteikt, ka turpmāk gaisa pārvadājumu cenās jāiekļauj visi piemērojamie nodokļi, nodevas, piemaksas un maksas, kuras zināmas publicēšanas brīdī. Šādu prasību Parlaments prasa iekļaut regulā par kopīgiem ES noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumos.

Pārskatot 1992. gadā pieņemto, tā dēvēto "trešo liberalizācijas paketi", gaisa transporta pakalpojumos, paredzēts uzlabot Eiropas aviācijas tirgus darbību, padarīt lidojumus drošākus un labāk aizsargāt pasažieru tiesības. Šodien pieņemtais Eiropas Parlamenta ziņojums attiecas uz regulu, kas cita starpā nosaka darbības licenču pārvaldību, lidaparātu nomu, sabiedrisko pakalpojumu saistības, cenu pārskatāmību, gaisa satiksmes sadali starp lidostām.

Eiropas Parlaments priekšlikumu šodien izskatīja pirmajā lasījumā.

Deputāti grozījumos prasa, lai lidojumu operatori par cenām sniegtu visaptverošu informāciju visos veidos, ieskaitot internetā: publikācijām šajā saziņas līdzeklī jāpievērš īpaša uzmanība, jo lēto aviokompāniju gadījumā tas var būt vienīgais veids, kā iegādāties biļetes.

Eiropas Parlaments prasa noteikt, ka "gaisa pārvadājumu maksās, kas publicētas jebkādā veidā, tostarp internetā, [..]jāiekļauj visus piemērojamos nodokļus, nodevas, piemaksas un maksas, kuras zināmas publicēšanas brīdī."

Biļetes cenu ar vien biežāk palielina papildu samaksas, kas izriet no drošības pakalpojumiem. Arī šim maksām deputātu skatījumā "jābūt pārskatāmām un tās atsevišķi jānorāda uz biļetes vai citā veidā", neskatoties uz to, vai maksu iekasē dalībvalsts vai aviokompānija.

Darbības bāžu atrašanās ārpus ES līdz šim vairākkārt ir radījusi ar sociālajām tiesībām saistītas problēmas. Parlaments tāpēc prasa dalībvalstīm garantēt, lai arī attiecībā uz šajās bāzēs nodarbināto personālu tiktu pienācīgi ievēroti Kopienas un attiecīgās valsts sociālo tiesību akti.

Eiropas Parlaments arī prasa, lai Eiropas Komisija iesniegtu tiesību akta priekšlikumu par Eiropas sociālajiem un darba apstākļiem aviācijas nozarē. Līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās brīdim jāprasa, lai aviopārvadātāji ievērotu noteikumus par darbinieku nosūtīšanu.

Gaisa pārvadājumu nozares liberalizācija kopš 1987. gada

Kopienas gaisa pārvadājumu nozarē trešais liberalizācijas posms sākās 1992. gada 23. jūlijā, kad ES pieņēma trīs regulas — tā dēvēto trešo likumprojektu paketi. Tas sekoja diviem pirmajiem liberalizācijas posmiem pēc līdzīgu tiesību aktu pieņemšanas 1987. gadā un 1990. gadā.

Grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai ES Padomē, kas pieņems savu pirmā lasījuma nostāju. Tikai tādā gadījumā, ja Padomei pieņemami visi Parlamenta grozījumi, likumprojektu iespējams pieņemt galīgi. Ņemot vērā, ka iepriekšējas Parlamenta vienošanās ar ES Padomi nav, sagaidāms, ka likumprojekta izskatīšana turpināsies otrajā lasījumā.

Arūnas DEGUTIS (ALDE, LT)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā
A6-0178/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 10.07.2007.
Balsojums: 11.07.2007.

  
Apstiprina 2008. gada plenārsesiju kalendāru  
Eiropas Parlaments šodien apstiprināja 2008. gada plenārsesiju kalendāru. Tāpat kā 2007. gadā kalendārā paredzētas 12 četru dienu plenārsesijas Strasbūrā un 6 divu dienu papildsesijas Briselē.


Ierosinājumu ieviest 8 papildsēdes, kurās EP deputāti ar Eiropas Komisiju apspriestu aktuālākos likumdošanas priekšlikumus, Parlaments noraidīja.



  
10.07.2007  
Alkohola akcīzes nodoklis: EP balso pret minimālās likmes paaugstināšanu  
Eiropas Parlaments šodien nobalsoja pret Eiropas Komisijas priekšlikumu paaugstināt minimālās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot vīnu. Parlaments noraidīja grozījumus par minimālo likmju paaugstināšanu par 4,5 %, pēc tam nobalsojot pret Komisijas priekšlikumu kopumā.

Eiropas Parlaments arī noraidīja normatīvo rezolūciju — formāli balsojums nozīmē, ka Parlaments nolēmis viedokli par likumprojektu nepieņemt. Jebkurā gadījumā EP nostājai ir konsultatīvs raksturs. Galīgā lēmuma pieņemšanai nepieciešams vienprātīgs dalībvalstu atbalsts.

Eiropas Parlaments par ziņojumu balsoja jau otro reizi: maija plenārsesijas neviennozīmīgais balsojums par atsevišķiem grozījumiem kopējo Parlamenta nostāju padarīja neskaidru, un galīgajā balsojumā deputāti nolēma ziņojumu nosūtīt komitejai atkārtotai izskatīšanai. Jūnijā izskatot ziņojumu otrreiz, komiteja ieteica akcīzes minimālo likmi paaugstināt par 4,5 %, kas atspoguļotu cenu kāpumu kopš 2004. gada paplašināšanās. Šis ir risinājums, ko atbalsta Eiropas Komisija — tas ļautu panākt vienprātīgu atbalstu ES Padomē. Parlaments tomēr komitejas viedokli neatbalstīja.


Astrid LULLING (PPE-DE, LU)
Ziņojums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu
A6-0148/2007
Procedūra: apspriežu
Balsojums: 10.07.2007.

  
Priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēl deputāti Martine ROURE  
Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu šodien priekšsēdētāja vietnieka matā ievēlēja Martine ROURE (PES, FR). Deputāte aizstās Pierre MOSCOVICI (PES, FR), kas ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā, tāpēc vairs nevar pildīt EP deputāta pienākumus. M. Roure būs viena no 14 priekšsēdētāja vietniekiem, kas kopā ar 6 kvestoriem piedalās EP Prezidija darbā.


Līdz ar M. Roure ievēlēšanu pieaug sieviešu skaits EP priekšsēdētaja vietnieku vidū: tagad šajā amatā EP ir piecas sievietes.

Prezidijs atbild par Eiropas Parlamenta provizoriskā budžeta projekta sākotnējo sagatavošanu un visu administratīvo, personāla un organizatorisko jautājumu kārtošanu.

Priekšsēdētāja vietniekus Eiropas Parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana
Balsojums: 11.07.2007.

  
EP atbalsta pēc iespējas drīzu gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīgu liberalizāciju
EP atbalsta pēc iespējas drīzu gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīgu liberalizāciju  
Konkurencei atvērts iekšējais gāzes un elektroenerģijas tirgus dos lielākas izvēles iespējas Eiropas patērētājiem un piegādātājiem un garantēs enerģijas piegāžu drošību, teikts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta iniciatīvas ziņojumā par ES enerģētikas nozares perspektīvām.

Ziņojumā izteikts atbalsts īpašumtiesību nodalīšanai un uzsvērts, ka "valsts īpašumtiesības elektroenerģijas un gāzes tirgū ir viens no galvenajiem izkropļojumu iemesliem ES līmenī". Stimuls konkurencei tirgos ir mazāks, ja pastāv valsts uzņēmumi: "vairākumā gadījumu ar uzņēmuma statūtiem tiek nodrošināts zemāks pārskatāmības līmenis, iespējamiem investoriem tiek sniegts mazāk informācijas un šie uzņēmumi ir atkarīgi no dalībvalstu valdību pieņemtiem politiskiem lēmumiem".

Deputāti aicina padziļināt sadarbību starp valstu regulatoriem, uzsverot, ka ir būtiski saskaņot to kompetences, lai izlīdzinātu tehniskās un regulatīvās atšķirības, kas Eiropā rada šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un savienojumiem. Nacionālajiem regulatoriem tomēr jāpaliek vienīgajiem atbildīgajiem par lēmumiem, kas skar tikai attiecīgo dalībvalsti.

Pievēršoties vides aspektiem, Eiropas Parlaments norāda, ka "subsīdijas neatjaunīgiem enerģijas avotiem ir jāatceļ".

Deputāti aicina Eiropas Komisiju spert nepieciešamos soļus, "lai novērstu koncentrāciju enerģijas tirgū gadījumā, ja dominēšana tirgū tiek ļaunprātīgi izmantota".

Eiropas Komisijai arī jāatzīst atšķirības starp elektrības un gāzes tirgiem, jo īpaši ņemot vērā nevienlīdzīgo situāciju no dalībvalstu enerģijas resursu viedokļa. Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par to, kā, izmantojot investīcijas gāzes cauruļvados un ilgtermiņa līgumus, uzlabot ES pozīciju sarunās ar trešām valstīm. Tas uzsver, ka nevienam trešās valsts uzņēmumam nedrīkst ļaut iegādāties enerģijas infrastruktūru, ja netiek ievēroti savstarpēja izdevīguma principi.


Alejo VIDAL-QUADRAS ROCA (PPE-DE, ES)
Ziņojums par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām
A6-0249/2007
Procedūra: patstāvīgā ziņojuma procedūra
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

  
ES stratēģija kritisku infrastruktūru aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem
ES stratēģija kritisku infrastruktūru aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem  
Eiropas Parlaments šodien atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot ES stratēģiju kritiski svarīgu infrastruktūru — komunikāciju, enerģijas, veselības aprūpes un transporta tīklu — aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem. Deputāti uzsver, ka galvenā atbildība par aizsardzību joprojām jāuzņemas dalībvalstīm, infrastruktūru īpašniekiem un pārvaldītājiem.

Eiropas Komisijas ierosinātais direktīvas priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm, vadoties pēc nozares robežās noteiktiem kritērijiem, būs jāidentificē, kuri tīkli uzskatāmi par Eiropas kritiskajām infrastruktūrām. Kritērijus izstrādās dalībvalstis, Eiropas Komisija un iesaistītās puses. Pēc tam, kad būs izveidots saraksts, īpašniekiem un operatoriem būs jāizveido Apsaimniekotāja drošības plāns pret teroristu uzbrukumiem.

Eiropas Parlaments piekrīt, ka ES ir jāvienojas par tiem tīkliem, kas iekļaujami Eiropas kritisko infrastruktūru sarakstā. Vienlaikus deputāti uzsver, ka galvenajai atbildībai jāpaliek dalībvalstu, operatoru un īpašnieku ziņā. Šāda prasība atbilst subsidiaritātes principam, kas ES līmenī liek rīkoties tikai tad, ja dalībvalstu individuāla rīcība ir mazāk efektīva. Apspriežu procedūrā ierosinātajos grozījumos (ES Padomei nesaistošos) deputāti arī uzsver, ka kopīgi ES pasākumi vajadzīgi tikai Eiropas mēroga infrastruktūrām — tādām, kuru "darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz trim vai vairākām dalībvalstīm".

Lai gan Eiropas Parlamenta grozījumi ES Padomei nav saistoši, Padome direktīvu var pieņemt tikai pēc Eiropas Parlamenta atzinuma.

Jeanine HENNIS-PLASSCHAERT (ALDE, NL)
Ziņojums par priekšlikumu Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
A6-0270 /2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

  
Patērētājam, nozarei un videi labvēlīgāki noteikumi par pārtikas piedevām
Patērētājam, nozarei un videi labvēlīgāki noteikumi par pārtikas piedevām  
Gadījumā, ja pārtikas piedevās, aromatizētājos un fermentos izmantoti ģenētiski modificēti organismi, tas obligāti jānorāda produkta marķējumā. Izmantojot azorkrāsvielas, ko pievieno, lai produktam piešķirtu īpaši spilgtu krāsu, jāmin, ka tās var izraisīt alerģisku reakciju. Šie ir daži no grozījumiem, ko Eiropas Parlaments prasa ieviest Eiropas Komisijas ierosinātajos četros likumprojektos par pārtikas piedevām — Parlaments tos šodien izskatīja 1. lasījumā.

Pieņemto grozījumu galvenie mērķi — uzlabot patērētāju aizsardzību, panākt, ka lēmumu pieņemšanas procedūras kļūst atklātākas, kā arī to, lai Eiropas Parlaments būtu iesaistīts tiesību noteikumu aktualizācijā.

ES noteikumus par pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem, kas pašlaik izkaisīti vairāk nekā desmit ES tiesību aktos, paredzēts saliedēt četrās jaunajās regulās, ko ierosinājusi Eiropas Komisija. Jaunajos noteikumos tiks ņemti vērā arī jaunākie zinātniskie atklājumi.

Viena no regulām noteiks vienotu ES atļauju piešķiršanas procedūru visām trim kategorijām: pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Pārējās regulas pievēršas katrai kategorijai atsevišķi, nosakot to izmantošanu un marķēšanu. Katrā kategorijā tiks izveidots atļauto vielu saraksts, ko pārvaldīs Eiropas Komisija ar Eiropas Pārtikas drošības aģentūras palīdzību, aģentūrai veicot riska novērtējumus.

Atļauju piešķiršana

Regulā par atļauju piešķiršanas nosacījumiem (Åsa WESTLUND (PES, SE) ziņojums) Eiropas Parlaments prasa noteikt, ka jebkuri lēmumi kopā ar to pamatojumiem jāpublisko.

Viens no pieņemtajiem grozījumiem paredz piecu gadu aizsardzību atļaujas saņemšanai sniegtajiem zinātniskiem datiem, ja tiem ir komercnoslēpuma raksturs.

Piedevas — nekaitīgas videi, ne tikai veselībai

Piedevas — saldinātāji, krāsvielas, konservanti, antioksidanti, stabilizatori, emulgatori — ir vielas, kuras atsevišķi uzturā nelieto, bet kuras var kļūt par pārtikas produkta sastāvdaļām.

Jaunā regula, par ko Eiropas Parlaments lēma, pieņemot otru Å. Westlund ziņojumu, paredz nosacījumus, kas jāievēro, lai varētu atļaut un laist apritē pārtikas piedevas. Priekšlikums paredz, ka piedevas nedrīkstēs apdraudēt patērētāju veselību un ka lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai. Piedevas būs aizliegtas neapstrādātos produktos. Saldinātājus un krāsvielas nedrīkstēs lielot zīdaiņiem un maziem bērniem domātā pārtikā.

Eiropas Parlaments šis prasības iesaka papildināt ar nosacījumu, ka piedevas nedrīkst būt kaitīgas videi un tās drīkst lietot tikai tad, ja no pievienošanas gūst labumu patērētājs; piedevu lietošana nedrīkst maldināt par produkta svaigumu, dabīgumu un kvalitāti. Gadījumā, ja atļauts izmantot nanotehnoloģijas, jānosprauž pieļaujamās robežvērtības. Marķējumā obligāti jānorāda, ja piedevā izmantoti ģenētiski modificēti organismi, un, ja izmantotas azokrāsvielas, jāmin, ka tās var izraisīt alerģisku reakciju.

Kā jaunā sistēma darbosies

Tās 300 piedevas, kas jau ir apritē, pārvērtēs: pārbaudes sākies gadu pēc regulas spēkā stāšanās. Ja apritē esošā viela regulas kritērijiem neatbildīs, tā no aprites būs jāizņem.

Aromatizētāji un fermenti

Starp ES reģistrētajiem 2600 aromatizētajiem ir gan mākslīgas, gan dabiskas vielas. Turpretim fermentu izmantošana un marķēšana līdz šim Kopienā nebija noteikta, lai gan fermenti pārtikas produktu struktūras uzlabošanai gan izmantoti gadsimtiem ilgi, piemēram, maizes cepšanā, alus brūvēšanā, siera, skābpiena produktu gatavošanā.

Deputāti prasa precizēt, ka fermentu lietošana atļaujama tikai tad, ja tas nemaldina patērētājus par produkta svaigumu un dabīgumu. Aromatizētāju pievienošana savukārt attaisnojama, ja ir tam ir tehnoloģiska nepieciešamība. Aromatizētājus jāļauj uzskatīt par dabiskiem vienīgi gadījumā, ja 95 % no tā veido uzrādītā dabiskā izejviela (Eiropas Komisija ierosināja 90 %). Cik vien iespējams, jāpievērš uzmanība tam, vai aromatizētāji neizraisa negatīvas sekas neaizsargātām grupām, tostarp, lai tās negatīvi neietekmē garšas izjūtas attīstību bērniem.

Tāpat kā piedevu gadījumā fermentus un aromatizētājus EP iesaka atļaut, "ja patērētāji gūst priekšrocības un labumu no to lietojuma", kā arī prasa marķējumā norādīt, ja izmantoti ĢMO.

Visos četros likumdošanas priekšlikumos Eiropas Parlaments prasa, lai, veicot tehniskas izmaiņas, tiktu piemērota jauna pārraudzības procedūra, kurā Parlamentam ir iespēja iesaistīties, ja tas uzskatāms par nepieciešamu.

Parlamenta ierosinātie grozījumi pēc balsojuma tiks nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē, kur pirmais lasījums paredzēts rudenī.


Åsa WESTLUND (PES, SE)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem
A6-0153/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

Åsa WESTLUND (PES, SE)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām
A6-0154/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

Avril DOYLE (PPE-DE, IE)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas fermentiem un par Padomes Direktīvas 83/417/EEK, Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvas 2000/13/EK un Padomes Direktīvas 2001/112/EK grozījumiem
A6-0177/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

Mojca DRČAR MURKO (ALDE, SL)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktiem un uz tiem un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1576/89, Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/91, Regulas (EK) Nr. 2232/96 un Direktīvas 2000/13/EK grozījumiem
A6-0185/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

  
Primātu izmantošanu zinātniskos eksperimentos aicina aizstāt ar alternatīvām metodēm
Primātu izmantošanu zinātniskos eksperimentos aicina aizstāt ar alternatīvām metodēm  
10.07.2007
Zaļā gaisma ES sabiedrības veselības programmai 2008.-2013. gadam
Eiropas Parlaments otrajā lasījumā atbalstīja ar ES Padomi panākto vienošanos par Kopienas veselības aizsardzības programmu laikposmam no 2008. līdz 2013.gadam. EP deputāti piekrita ES Padomes piedāvātajam budžeta apjomam, lai tās līdzekļus varētu sākt izmantot 2008. gada 1. janvārī.

Veselības rīcības programmai bija jāsāk darboties 2007. gada 1. janvārī, jo tās līdzekļi veido daļu no ES ilgtermiņa budžeta (2007.-2013. gadam). Pirmajā lasījumā Parlaments nobalsoja par 7 gadu programmai atvelēto līdzekļu palielināšanu līdz 1 500 miljoniem eiro. Taču, pieņemot ES ilgtermiņa budžetu, programmai atvēlēti tikai 365 600 000 miljoni eiro.

Eiropas Parlaments piekrita samazinājumam, taču, ņemot vērā, ka programmas uzsākšana iekavējusies, apstiprinātā summa tagad paredzēta 6, nevis 7 gadiem. Daļa no līdzekļiem gan jau izmantota šogad iepriekšējās (2003.-2008. gada) programmas ietvaros, un līdzekļi tiks attiecīgi samazināti.

Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija papildus kompromisam ir parakstījušas trīspusēju deklarāciju par papildu līdzekļu piesaisti katrā no programmas gadiem.

Sarunas Eiropas Parlamenta vārdā vadīja PPE-DE deputāts Antonios TRAKATELLIS (EL). Kompromisu atbalsta visas galvenās Eiropas Parlamenta grupas, kas nozīmē, ka apstiprināšanai plenārsesijā nevajadzētu būt šķēršļu.

Meklējot kompromisu, samazināti programmai piešķirtie līdzekļi, tomēr Eiropas Parlamenta deputāti panāca, ka tās mērķos iekļauta cīņa pret nevienlīdzību veselības aprūpē, pārrobežu aprūpes veicināšana, pacientu un medicīnas personāla mobilitāte. Pēc deputātu prasības likumprojektā iekļautas īpašas atsauces uz papildu un alternatīvo medicīnu, kā arī uz smagākajām slimībām, tostarp vēzi.

Kāpēc Kopienas programma?

Veselības aprūpe ES ir dalībvalstu pārziņā, taču tādus jautājumus kā cīņa pret epidēmijām, noteikumi par saskarsmi ar ķīmiskām vielām, traumu novēršana darba vietās dažkārt ir efektīvāk risināt ES līmenī. To dara ar kopīgu ES iniciatīvu palīdzību, veicinot dalībvalstu atbildīgo iestāžu sadarbību, datu un pieredzes apmaiņu par slimībām, to ārstēšanu, veselīgu dzīves veidu.


Antonios TRAKATELLIS (PPE-DE, EL)
Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, ko tā pieņēmusi 2007. gada 22. martā, nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2007.-2013. gadam)
A6-0184/2007
Procedūra: koplēmums, lēmuma otrais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.


  
Pieņem Guntara Krasta ziņojumu par preču statistisko klasifikāciju
Pieņem Guntara Krasta ziņojumu par preču statistisko klasifikāciju  
Balsojot par Guntara KRASTA (UEN) ziņojumu, Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu regulai, kas Eiropas preču statistisko klasifikāciju pa saimniecības nozarēm (CPA) pielāgos mūsdienu vajadzībām — tehnoloģiju attīstībai un ekonomikas struktūras izmaiņām.

Eiropas Komisijas sagatavotajā priekšlikumā izdarītie grozījumi, par ko šodien nobalsoja Eiropas Parlaments, atbilst Eiropas Statistikas biroja darba grupu —ekspertu līmenī, veiktajām izmaiņām. Tas nozīmē, ka atbalstam ES Padomē nav šķēršļu, un regulu varēs pieņemt galīgi pirmajā lasījumā.

Preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) Eiropas Savienība lieto, apkopojot produktu, patēriņa, ārējās tirdzniecības un pārvadājumu datus. Šī klasifikācija izveidota 1993. gadā un kopš tā laika tajā nav veikti nekādi nozīmīgi grozījumi. CPA ir tieši saistīta ar ES saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju NACE un ir ANO izstrādātās Centrālās produktu klasifikācijas (CPC) Eiropas variants.

Guntars KRASTS (UEN, LV)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju atbilstoši saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93
A6-0242/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Balsojums: 10.07.2007.

  
Aizliegs tirgot dzīvsudraba mērierīces
Aizliegs tirgot dzīvsudraba mērierīces  
Eiropas Parlaments šodien otrajā lasījumā apstiprināja mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba termometru un citu dzīvsudraba mērierīču tirdzniecības aizliegumu. Dzīvsudraba termometru tirdzniecība dalībvalstīs būs jāpārtrauc ne vēlāk kā 2009. gada pavasarī.

Šodien apstiprinot ar ES Padomi panākto vienošanos, Eiropas Parlaments atteicās no savas pirmā lasījuma prasības noteikt izņēmumu attiecībā uz dzīvsudraba barometriem — būs aizliegts tirgot arī tos, taču aizliegumu ieviesīs divus gadus vēlāk nekā pārējām mērierīcēm.

Direktīvas priekšlikums par mājsaimniecības dzīvsudraba mērierīču izņemšanu no tirgus ir daļa no plašākas ES stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu — metālu, kas ir ļoti toksisks cilvēkiem, dzīvniekiem un ekosistēmām.

Eiropas Savienībā jau iepriekš bija noteikta dzīvsudraba izmantošana elektriskās un elektroniskās mērierīcēs: šodien izskatītā direktīva par dzīvsudraba mērierīcēm, kas darbojas bez elektriskās strāvas, ir jaunākais likumprojekts ES dzīvsudraba stratēģijā. Tirdzniecības aizliegums skars tādas mājsaimniecībā lietojamas dzīvsudraba mērierīces kā medicīnas un istabas termometri, barometri, manometri, asinsspiediena mērītāji.

Lēš, ka 80-90 % no visa dzīvsudraba, ko lieto mērierīcēs un kontroles ierīcēs, izmanto medicīnas (ķermeņa temperatūras) un citos mājsaimniecības termometros.

Izņēmums — profesionālas ierīces un agrāk ražoti termometri

Izņēmumi paredzēti ierīcēm, ko lieto medicīnas aprūpē. Aizliegums izmantot dzīvsudrabu attieksies tikai uz jauniem instrumentiem, ko laiž tirgū: mērierīces, kas ražotas pirms aizlieguma, joprojām varēs pirkt, labot, pārdot kā lietotu preci.

ES Padome atbalstīja vairumu Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā ierosināto grozījumu, tostarp prasību Eiropas Komisijai sagatavot pārskatu par drošākām alternatīvām dzīvsudrabu saturošiem asinsspiediena mērītājiem (sfigmomanometriem) un citām ierīcēm, ko izmanto medicīnā vai kam ir cits profesionāls pielietojums. Piemēram, dzīvsudraba sfigmomanometrs medicīnas aprūpē nodrošina vajadzīgo precizitāti, ko ar alternatīvajiem asinsspiediena monitoriem vēl nav iespējams sasniegt.

Praktiski visām mērierīcēm, kuras lieto privāti mājsaimniecībās, par tādām pašām cenām ir pieejami aizvietotāji. Lielāko daļu mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba mērierīču — ap divām trešdaļām — ES importē no citām valstīm.

Antikvārie barometri

ES Padome atbalstīja Eiropas Parlamenta grozījumu, kas paredz, ka atļauts importēt dzīvsudraba mērierīces, kas ražotas vairāk nekā pirms 50 gadiem: tās uzskatāmas par antikvāriem priekšmetiem vai "kultūras precēm".

Turpretim EP pirmā lasījuma prasību direktīvu neattiecināt uz barometru ražotājiem ES Padome noraidīja, piedāvājot tā vietā noteikt divu gadu pāreju. Pēc EP atbildīgās Vides, veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma komitejas aicinājuma tādu risinājumu šodien balsojumā atbalstīja Parlaments.

Kad aizliegums stāsies spēkā?

Direktīva jāievieš dalībvalstu tiesībās ne vēlāk kā gadu pēc spēkā stāšanās, kas gaidāma nākamo nedēļu vai mēnešu laikā. Vēlākais pusotru gadu kopš šī brīža — 2009. gada pavasarī, prasības jāievieš praksē, izņemot barometru gadījumā, kur aizliegums jāievieš pēc diviem gadiem, t.i. 2009. gada rudenī.

Kāpēc dzīvsudraba izmantošana jāierobežo?

Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir toksiski. Metāls ir noturīgs un vidē var pārvērsties par dzīvsudraba vistoksiskāko formu — metildzīvsudrabu, kas jo īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenī esošajā pārtikas ķēdē. Risku veselībai rada arī tieša saskare ar dzīvsudrabu, ieelpojot tā tvaikus un uzņemot to caur ādu. Tā kā lielu daļu dzīvsudraba izmanto mājsaimniecības mērierīcēs, toksiskais metāls nonāk atkritumu poligonos. No turienes dzīvsudrabs var lēnam noplūst vidē, īpaši apdraudot virszemes ūdeņus.


María SORNOSA MARTÍNEZ (PES, ES)
Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz noteiktu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem
A6-0218/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas otrais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.

  
Strasbūrā atklāj kārtējo Eiropas Parlamenta plenārsesiju, 9.-12. jūlijs  
Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā atklāja kārtējo plenārsesiju. Tās darba kārtībā — debates par Portugāles prezidentūras prioritātēm, balsojums par ilgtermiņa finansējumu ES Rīcības programmai veselības aizsardzībā, pirmais lasījums direktīvai par pasta pakalpojumu liberalizāciju, rezolūcija par ES rīcību sirds un asinsvadu slimību jautājumā. Ārlietu jomā paredzēts pievērsties jaunajam ES nolīgumam ar Ukrainu, cilvēktiesībām Piedņestrā, Kosovas statusam, situācijai Palestīnā.

Atklājot plenārsesiju, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING aicināja noturēt klusuma brīdi terorisma upuru piemiņai — gan godinot tos, kas gāja bojā vai cieta teroristu pirms diviem gadiem Londonā 2005. gada 7. jūlijā, gan dažas dienas pēc tam sekojošajos uzbrukumos Jemenā, gan 2004. gada 11. martā Madrides metro.

"Terorisms tiešā veidā uzbrūk brīvībai, cilvēktiesībām un demokrātijai. Terorisms ir mēģinājums ar aklas vardarbības palīdzību apdraudēt vērtības, kas ir kopīgas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm," teica priekšsēdētājs. "Mums jādara viss iespējamais, lai terorismu apkarotu," aicināja priekšsēdētājs, vienlaikus uzsverot, ka pašai ES šajā cīņā stingri jāvadās pēc savām kopīgajām vērtībām un jāievēro cilvēktiesības. Ar ES aizsardzību pret terorismu ir saistīts viens no plenārsesijā izskatāmajiem ziņojumiem: Eiropas Parlaments izteiks viedokli par Eiropas Komisijas sagatavoto priekšlikumu Eiropas stratēģiski svarīgo infrastruktūru uzskaitei, klasifikācijai un aizsardzībai.

Pirmdien, 9. jūlijā

Pirmdienas vakarā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskata Eiropas Komisijas sagatavotos likumdošanas priekšlikumus par pārtikas piedevām, aromatizētājiem un fermentiem. Darba kārtībā iekļautas debates par Rīcības programmu veselības aizsardzības jomā 2008.-2013. gadam: EP atbildīgā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina ar ES Padomi panākto vienošanos par programmas budžetu apstiprināt galīgi otrajā lasījumā.

Eiropas Komisija atbildēs uz deputātu iesniegto jautājumu par ES rīcību cīņai pret sirds un asinsvadu saslimšanām. Vēlāk plenārsesijā par šo tematu paredzēts pieņemt deputātu Georga ANDREJEVA (ALDE, LV), John BOWIS (PPE-DE, UK) un Miroslav OUZKÝ (PPE-DE, CZ) kopīgi iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.

Vakarā paredzētas debates par ES gāzes un elektrības tirgus perspektīvām: šajā jautājumā otrdien Eiropas Parlaments pieņems iniciatīvas ziņojumu. Deputāti otrajā lasījumā lems par dzīvsudraba mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem un izskatīs ziņojumu par stratēģiski svarīgu Eiropas infrastruktūru — telekomunikāciju, transporta, enerģijas tīklu — aizsardzību terorisma uzbrukumu gadījumā. (Balsojumi otrdien).

Otrdien, 10. jūlijā

Plkst. 9.00 paredzētas debates par Eiropas pasta tirgus pēdējo, trešo, liberalizācijas posmu: Transporta komiteja to ieteikusi atlikt līdz 2011. gadam (balsojums trešdien). Dalībvalstu nostājām atšķiroties, vienošanās ar ES Padomi nav panākta. Tas nozīmē, ka likumprojektu būs jāturpina izskatīt otrajā lasījumā, kas gaidāms gada beigās.

Sekos debates par Eiropas darba tirgus modernizāciju un darba ņēmēju norīkošanu darbā no vienas dalībvalsts uz citu.

Eiropas Parlaments diskutēs par izmaiņām Kopienas regulā par gaisa transporta pakalpojumiem: Transporta un tūrisma komiteja iesaka likumprojektā noteikt, ka aviokompānijām ir obligāts pienākums sniegt pasažieriem izsmeļošu informāciju par visiem biļetes pamatcenai pievienotajiem maksājumiem: nodokļiem, nodevām, maksu par drošības pasākumiem (balsojums trešdien).

Darba kārtībā iekļauts balsojums (bez debatēm) par Guntara KRASTA (UEN) ziņojumu, kurā Parlaments izteiks viedokli par jaunajiem Kopienas noteikumiem preču statistiskajā klasifikācijā CPA.

Parlaments bez debatēm balsos par alkohola akcīzes nodokļa minimālajam likmēm, kas nav mainījušās kopš 1992. gada, kad tās Kopiena pieņēma. Likmes ierosināts paaugstināt par 4,5 %.

Trešdien, 11. jūlijā

Debatēs piedaloties Portugāles premjerministram José SÓCRATES un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam José Manuel BARROSO, deputāti no plkst. 9.00 līdz 11.45 apspriedīs Portugāles prezidentūras prioritātes, tai šā gada otrajā pusē vadot ES Padomi. Parlaments vēlāk pieņems nostāju par Valdību konferences pilnvarām — konferences uzdevums būs vienoties par ES līgumu reformu: paredzēts, ka konference sāks darbu jūlija beigās un pabeigs to vēl šogad.

Parlaments pieņems 2008. gada plenārsesiju kalendāru.

Eiropas Centrālās bankas prezidents Jean-Claude TRICHET, Eirogrupas priekšsēdētājs un Luksemburgas premjerministrs Jean-Claude JUNCKER un Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Joaquín ALMUNIA piedalīsies ikgadējās debatēs par eiro zonu un Eiropas Centrālo banku.

Vakara sēdē sekos debates par situāciju Palestīnā un Pakistānā. Parlaments izskatīs iniciatīvas ziņojumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākumiem ceļā uz dalību ES. ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji ziņos par Kosovas statusu: Eiropas Parlaments savā 29. marta rezolūcijā atbalstīja M. Ahrisaari plānu, norādot, piemērotākais risinājums Kosovas statusam ir starptautiski pārraudzīta suverenitāte.

Trešdien Parlaments pieņems arī rezolūciju par situāciju Darfūrā.


Ceturtdien, 12. jūlijā

Deputāti izskatīs iniciatīvas ziņojumu par ES sadarbību ar Ukrainu. Pusdienlaikā ieplānots no jūnija plenārsesijas atceltais balsojums par rezolūciju saistībā ar situāciju palestīniešu teritorijās. Laikā, kas atvēlēts cilvēktiesību un pamattiesību jautājumiem, Parlaments cita starpā pievērsīsies situācijai Piedņestrā, pēc tam pieņemot rezolūciju.

Izmaiņas darba kārtībā: deputāti nolēma nosūtīt atkārtotai izskatīšanai komitejā ziņojumu par Eiropas ceļu tīkla infrastruktūras drošību. Par Eiropas Komisijas sagatavoto direktīvas projektu bija plānots balsot pirmajā lasījumā.



  
09.07.2007  
EP nākamā plenārsesija Strasbūrā 9.-12. jūlijā  
Plenārsesijā, kas notiks Strasbūrā no 9. līdz 12. jūlijam, Eiropas Parlaments pievērsīsies ES Rīcības programmai veselības aizsardzības jomā (2008.-2013. gadam), pasta pakalpojumu liberalizācijai, jaunajiem ES noteikumiem par pārtikas piedevām un vairākiem ar transporta un telekomunikāciju nozari saistītiem ziņojumiem. Ārlietu jomā paredzēts pievērsties sadarbībai ar Ukrainu un Kosovas statusam; plānotas debates par situāciju Palestīnā un Pakistānā, kā arī par tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu.
Pirmdien, 9. jūlijā

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskatīs Eiropas Komisijas sagatavotos likumdošanas priekšlikumus par pārtikas piedevām, aromatizētājiem un fermentiem. Darba kārtībā iekļautas debates par Rīcības programmu veselības aizsardzības jomā 2008.-2013. gadam: EP atbildīgā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina ar ES Padomi panākto vienošanos par programmas budžetu apstiprināt galīgi otrajā lasījumā.

Eiropas Komisija atbildēs uz deputātu iesniegto jautājumu par plānoto ES rīcību cīņai pret sirds un asinsvadu saslimšanām. Vēlāk plenārsesijā par šo tematu paredzēts pieņemt deputātu Georga ANDREJEVA (ALDE, LV), John BOWIS (PPE-DE, UK) un Miroslav OUZKÝ (PPE-DE, CZ) kopīgi iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.

Vakarā paredzētas debates par ES gāzes un elektrības tirgus perspektīvām: šajā jautājumā otrdien plānots pieņemt iniciatīvas ziņojumu. Parlaments otrajā lasījumā lems par ES plānoto dzīvsudraba mērierīču, tostarp termometru, tirdzniecības ierobežojumiem un izskatīs ziņojumu par stratēģiski svarīgu Eiropas infrastruktūru — telekomunikāciju, transporta, enerģijas tīklu — aizsardzību terorisma uzbrukumu gadījumā (balsojumi otrdien).

Otrdien, 10. jūlijā

Plkst. 9.00 paredzētas debates par Eiropas pasta tirgus pēdējo, trešo, liberalizācijas posmu: Transporta komiteja to ieteikusi atlikt līdz 2011. gadam (balsojums trešdien). Sekos debates par Eiropas darba tirgus modernizāciju, Eiropas Komisijai atbildot uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem par darba ņēmēju nosūtīšanu darbā no vienas dalībvalsts uz citu.

Parlaments iniciatīvas ziņojumā izvērtēs dzelzceļa liberalizācijas pirmo posmu un balsos par izmaiņām Kopienas regulā par gaisa transporta pakalpojumiem: Transporta komiteja likumprojektā ierosina grozījumus, prasot noteikt, ka aviokompānijām ir obligāts pienākums sniegt pasažieriem izsmeļošu informāciju par visiem lidojuma cenai pievienotajiem maksājumiem, nodokļiem un nodevām.

Darba kārtībā iekļauts Guntara KRASTA (UEN) ziņojums (balsojums bez debatēm) par jauniem Kopienas noteikumiem preču statistiskajā klasifikācijā, kā arī ziņojums par izmaiņām Kopienas darba tirgus apsekojumu noteikumos.

Parlaments bez debatēm balsos arī par alkohola akcīzes nodokļa minimālajam likmēm, kas Kopienā nav mainījušās kopš 1992. gada, kad tās pieņēma: likmes tagad ierosināts paaugstināt par 4,5 %.

Trešdien, 11. jūlijā

Debatēs piedaloties Portugāles premjerministram José SÓCRATES un José Manuel BARROSO, deputāti apspriedīs Portugāles prezidentūras prioritātes, tai vadot ES Padomi šā gada otrajā pusē. Parlaments pieņems savu oficiālo nostāju par pilnvarām, kas piešķirtas valdību konferencei, lai tā sagatavotu ES līgumu reformu.

Trešdien paredzēts arī pieņemt Parlamenta 2008. gada plenārsesiju kalendāru.

Eiropas Centrālās bankas prezidents Jean-Claude TRICHET, Eirogrupas priekšsēdētājs un Luksemburgas premjerministrs Jean-Claude JUNCKER un Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Joaquín ALMUNIA pēcpusdienā piedalīsies ikgadējās debatēs par eiro zonu un Eiropas Centrālo banku.

Vakara sēdē sekos debates par situāciju Palestīnas teritorijās un Pakistānā; darba kārtībā arī iekļauts iniciatīvas ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākumiem ceļā uz dalību ES.

Ceturtdien, 12. jūlijā

Deputāti izskatīs iniciatīvas ziņojumu par ES sadarbību ar Ukrainu; pusdienlaikā ieplānots no jūnija plenārsesijas atceltais balsojums par rezolūciju saistībā ar situāciju Vidējos Austrumos. Pēcpusdienā paredzēts pievērsties sadarbības un attīstības, kā arī steidzami izskatāmiem, ar cilvēktiesībām un pamattiesībām saistītiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem Piedņestrā.