27.09.2007  
Eiropas Parlaments pieprasa ES stratēģiju cīņai pret vēzi  
Eiropas Parlaments prasa ES Padomei un Eiropas Komisijai izstrādāt visaptverošu stratēģiju vēža kontrolei. Stratēģijai jāaptver profilakse, agrīna diagnosticēšana, ārstēšana, aprūpe, tostarp paliatīvā. Prasību deputāti izsaka rakstiskā deklarācijā — tādas pieņemšanai nepieciešams deputātu vairākuma atbalsts paraksta veidā. 27. septembrī dokumentu jau bija parakstījuši 419 deputāti.

Deklarācijā deputāti uzsver, ka trešdaļu vēža saslimšanu iespējams noteikt agrīnā stadijā, tādējādi radot priekšnosacījumus veiksmīgai ārstēšanai. Visaptveroša stratēģija palīdzētu panākt, ka vēzis "drīz vairs nebūs galvenais mirstības cēlonis Eiropā," uzskata deklarācijas autori.

Deputāti deklarācijā aicina Eiropas Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai tie atbilstu jaunākajiem zinātnes atklājumiem. Komisijai izteikts aicinājums veicināt pētījumus un jauninājumus vēža profilaksei un agrīnai diagnosticēšanai, rīkot informācijas kampaņas sabiedrībai kopumā un profesionāļiem, papildināt ES tiesību aktus tā, lai tie motivētu ražotājus un pētniekus turpināt un veikt jaunus pētījumus, kā arī lai nodrošinātu jaunu zāļu un metožu attīstību vēža kontrolē un ārstēšanā, veicināt labākās prakses apmaiņu un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir pieejama vislabākā aprūpe.

Rakstiska deklarācija par visaptverošas stratēģijas nepieciešamību vēža apkarošanai
P6_DCL(2007)0052
27.09.2007.

  
Eiropas Parlaments apspriež Eiropas digitālās bibliotēkas ieceri  
Eiropas Parlaments vakar, Eiropas Valodu dienā, 26. septembrī, diskutēja par Eiropas Digitālās bibliotēkas ieceri. Projekta mērķis — izveidot Eiropas mākslas, literatūras, mūzikas, foto u.c. kultūras mantojuma krātuvi, kas būtu ikvienam pieejama tiešsaistē. Šodien ar 481 balsīm par un 26 pret pieņemtajā ziņojumā Parlaments iniciatīvu atbalsta, uzsverot — bibliotēka jāveido tā, lai piekļuve saturam būtu nodrošināta visās Eiropas Savienības valodās.

Eiropas Parlaments vēlas, lai ar daudzvalodu saskarnes palīdzību arī meklēšanu digitālajā bibliotēkā būtu iespējams veikt dažādās valodās.

Pakāpeniski bibliotēkā tiktu iekļauti visdažādākie kultūras mantojuma veidi, tostarp audiovizuālais materiāls. Deputāti gan norāda, ka vispirms jākoncentrējas uz tekstuālo materiālu, uz kuru neattiecas autortiesību likums.

Eiropas Digitālās bibliotēkas mērķis nebūs vis izplatīšana, bet gan piekļuves koordinācija jau digitalizētajiem darbiem. Deputāti aicina projektā izmantot jau Eiropā esošās iniciatīvas saistībā ar bibliotēku sasaisti tīklos un satura digitalizāciju • tā lai darbs nedublētos. Parlaments iesaka piesaistīt tādus finansējuma veidus kā partnerību ar privāto sektoru.

Eiropas Komisija pirmos ierosinājumus par digitālo bibliotēku publicēja 2005. gada septembrī, pēc tam, kad iniciatīvu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam adresētā vēstulē kopīgi piedāvāja sešu ES dalībvalstu (Francijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas) vadītāji.


Marie-Hélène DESCAMPS (PPE-DE, FR)
Ziņojums: Digitālās bibliotēkas
A6-0296/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 26.09.2007.
Balsojums: 27.09.2007.

  
Atšķirības sieviešu un vīriešu nodarbinātībā izlīdzinās lēni  
Eiropas Savienībā 32,3 % nodarbināto sieviešu pretstatā 7,4 % vīriešu strādā nepilnu darba slodzi, un darba samaksas atšķirība par labu vīriešiem ir 15 %, dažās dalībvalstīs tā sasniedz 30 %. Uz to norāda Eiropas Parlaments ikgadējā ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību, kurā šogad pievērsta uzmanība atšķirībām darba tirgū.

Iespēju vienlīdzība ES darba tirgū šķietami pieaug: 6 miljonos no 8 miljoniem jauno darbavietu, kas radītas ES kopš 2000. gada, strādā sievietes. Taču sieviešu nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies galvenokārt tajos sektoros, kuros sieviešu darbaspēks dominēja jau agrāk. Vairākumā gadījumu jaunās darbavietas ir nepilnas slodzes un ar zemāku atalgojumu.

Eiropas Parlaments tādēļ aicina Eiropas Komisiju apkopot un izplatīt labāko pieredzi saistībā ar darba vides politiku, kas ļauj efektīvi apvienot darba un privāto dzīvi. Deputāti arī uzstāj, lai Komisija un dalībvalstis veiktu stingrus pasākumus, kas samazinātu darba samaksas atšķirības un veicinātu, ka vīrieši izmanto gan bērna kopšanas atvaļinājumu, gan paternitātes atvaļinājumu.

Parlaments aicina dalībvalstis izstrādāt konkrētus pasākumus, lai novērstu tādus ar ģimeni saistītu karjeras pārtraukumu modeļus, kas negatīvi ietekmē profesionālo darbību, darba samaksu un tiesības uz pensiju.

Atšķirības parādās jau mācību iestādēs. "Joprojām pastāv segregācija izglītībā un plaši izplatīti dzimumu stereotipi studiju jomu izvēlē," norādīts ziņojumā. Tāpēc "īpaša vērība jāpievērš cīņai ar dzimumu stereotipiem izglītības sistēmā no skolas gaitu sākuma", — izskaužot tos no skolas mācību programmām un mācību grāmatām, kā arī nodrošinot apmācību, kas radītu izpratni skolotajos un skolēnos.


Piia-Noora KAUPPI (PPE-DE, FI)
Ziņojums: Ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2007)
A6-0290/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 27.09.2007.
Balsojums: 27.09.2007.

  
EP par Rasu vienlīdzības direktīvu: panākumi atkarīgi no iedzīvotāju informētības  
Direktīva par vienādu attieksmi pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības attiecas ne tikai uz darba iespējām, bet arī uz izglītību, sociālo aizsardzību un pakalpojumu saņemšanu, — atgādina Eiropas Parlaments šodien ar 500 balsīm par, 46 pret un, 24 atturoties, pieņemtajā nenormatīvajā ziņojumā. Tajā vērtēts, kā ES tiek īstenota Rasu vienlīdzības direktīva, kura dalībvalstīm savās tiesībās bija jāpārņem līdz 2003. gadam.

Eiropas Parlaments ar gandarījumu konstatē, ka lielākajā daļā no dalībvalstīm ir veikti pasākumi, lai direktīvu īstenotu. Tomēr deputāti pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis ir pienācīgi un pilnībā transponējušas visus direktīvas noteikumus: daudzās dalībvalstīs nepareizi ir transponēti atsevišķi direktīvas noteikumi par tiešās un netiešās diskriminācijas definīciju, kā uzmākšanos un pierādīšanas pienākumu.

Tatjana ŽDANOKA (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) debatēs norādīja, ka Eiropas Komisijai direktīvas ieviešana būtu jāveicina aktīvāk. Deputāte arī atzīmēja, ka "dažkārt valodu politikas prakse varētu tikt uzskatīta par netiešu diskrimināciju saskaņā ar direktīvu". "Piemēram, Latvijā un kaimiņos Igaunijā," teica deputāte, "valstīs, kur ir liels mazākumtautību īpatsvars, ir nesamērīgas valodas prasības nodarbinātības jomā, kā arī prasība lietot tikai vienu valodu saziņā ar iestādēm".

Labāk jāinformē iedzīvotāji

"Tiesību akti ir efektīvi tikai tad, ja iedzīvotāji izprot savas tiesības un tiesas ir viegli pieejamas, jo minētajā direktīvā paredzētā aizsardzības sistēma ir atkarīga no iedzīvotāju iniciatīvas," uzsvērts ziņojumā. Direktīvā it noteikts pienākums dalībvalstīm izplatīt sabiedrībā informāciju par direktīvas noteikumiem, atgādina deputāti.

Eiropas Komisijai ieteikts veicināt labākās prakses apmaiņu par vienlīdzību darba vietā un anonimitātes ievērošanu, iesniedzot darba pieteikumus. Deputāti uzskata, ka "romu kopienai un arī citām apsekotām etniskām kopienām ir nepieciešama īpaša sociālā aizsardzība, jo īpaši pēc paplašināšanās, jo ir aktualizējušās šo kopienu ekspluatācijas, diskriminācijas un atstumtības problēmas".

Deputāti aicina Eiropas Komisiju "arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt direktīvas pareizu īstenošanu" un "ne vēlāk kā 2007. gada beigās sākt pienākumu neizpildes procedūras". Jo īpaši rūpīgi, uzskata deputāti, jāuzrauga, kā tiek piemērots noteikums par pierādīšanas pienākumu, kas ir ļoti efektīvs noteikums ar darba tiesībām saistītu strīdu gadījumā.

Pierādīšanas pienākums
Direktīvā (2000/43/EK) ir sīki definēti diskriminācijas veidi. Gan uzmākšanās, gan rīkojums diskriminēt ir uzskatāmi par diskriminācijas veidiem, tāpat kā tieša un netieša diskriminācija. Dalībvalstīm bija jāievieš jauni direktīvas noteikumi, piemēram, prasība, ka pierādīšanas pienākums gulstas uz atbildētāju, ja no liecībām var secināt, ka notikusi diskriminācija.

Kaut gan dalībvalstīm šādi noteikumi jau bija saistoši attiecībā uz diskrimināciju starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātībā, direktīva to attiecina uz jaunām jomām, piemēram, preču un pakalpojumu pieejamību.

Ziņojums balstīts uz Eiropas Komisijas pārskatu par to, kā dalībvalstis īstenojušas direktīvas prasības.

Kathalijne Maria BUITENWEG (ZAĻIE/ALE, NL)
Ziņojums: Vienādas attieksmes principa ieviešana pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības
A6-0278/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 27.09.2007.
Balsojums: 27.09.2007.

  
Eiropas Parlaments aicina ES Padomi ANO iesniegt rezolūciju par nāvessoda moratoriju  
Eiropas Parlaments mudina ES Padomi ANO 62. Ģenerālajā asamblejā iesniegt rezolūciju par starptautisko nāvessoda moratoriju, lai tā tiktu pieņemta vēl šogad. Trešdien, 26. septembrī, ar 504 balsīm par, 45 pret, un 14 atturoties, pieņemtajā EP rezolūcijā deputāti pauž atbalstu Eiropas Dienai pret nāvessodu 10. oktobrī un aicina arī nākamo Polijas valdību atbalstīt šo iniciatīvu.

ES Padomei 18. septembrī Polijas valdības iebildumu dēļ neizdevās pieņemt lēmumu par Eiropas Dienu pret nāvessodu. Lēmums paredzētu, ka Eiropa šo dienu atzīmē 10. oktobrī. Polijas pārstāvji argumentēja, ka Eiropai tādā dienā būtu jāpauž eitanāzijas un abortu nosodījums. Parlamenta rezolūcija aicina nākamo Polijas valdību pēc 21. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām pilnībā atbalstīt šo ES iniciatīvu, kas atspoguļo Eiropas pamatvērtības.

Parlaments aicina ES prezidējošo Portugāli ANO 62. Ģenerālās asamblejas atklāšanā tai iesniegt rezolūciju par moratoriju, lai dokumentu varētu pieņemt vēl līdz šā gada beigām. ES prezidentūras pārstāvis debatēs EP deputātiem sacīja, ka prezidentūra rezolūciju iesniegs līdz oktobra vidum. ANO Ģenerālās asamblejas Sociālo, humanitāro un kultūras jautājumu (Trešā) komiteja par rezolūciju varētu balsot oktobrī, kas savukārt atļautu Ģenerālās asamblejas balsojumu decembrī.

Padomes paziņojums — Padomes lēmums par nāvessoda moratorija ieviešanu
25.09.2007.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vispārēja moratorija noteikšanu nāvessodam
RC-B6-0357/2007
Balsojums: 27.09.2007.

  
EP: jāparedz mērķtiecīgas ekonomiskas sankcijas pret Birmu  
Eiropas Parlaments (EP) šodien plenārsesijā pievienojās visas pasaules cilvēktiesību aizstāvjiem, kas protestē pret demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu Birmā. Ar 563 balsīm par, 3 pret, un 4 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments augsti novērtē demonstrantu pretestību nedemokrātiskajai Birmas varai un aicina starptautisko sabiedrību paredzēt ekonomiskas sankcijas, ja Birma nepārtrauks represijas.

Turpinot pienākt ziņām par protestējošo budistu mūku un citu civiliedzīvotāju arestiem, ievainotajiem un nāves gadījumiem, Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā rezolūcijā izvirza konkrētas prasības Birmas pārvaldei, gan starptautiskām organizācijām, kā arī Ķīnai.

Parlaments "augsti vērtē Birmas mūku un desmitiem tūkstošu pārējo demonstrantu drosmīgo rīcību, pretojoties antidemokrātiskajai un represīvajai varai Birmā". Tas pauž sašutumu par miermīlīgo demonstrantu nogalināšanu, prasa, lai drošības spēki pārtrauktu demonstrāciju apspiešanu, kā arī, lai Birmas vadība atzītu demonstrantu likumīgās prasības.

Deputāti aicina Birmas represīvo režīmu nekavējoties atbrīvot Nobela Prēmijas un EP 1990. gada Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi un citus politieslodzītos. Parlaments arī prasa Birmas pārvaldei pārtraukt notiekošo nelikumīgo konstitucionālo procesu un to aizstāt ar Nacionālo konventu, kura sastāvā būtu dažādas politiskās grupas un partijas.

Deputāti izmantoja Ķīnas parlamentārās delegācijas klātbūtni Eiropas Parlamentā, lai vērstu Ķīnas valdības uzmanību uz Birmā notiekošo un uzsvērtu šīs valsts lomu situācijā. Rezolūcijā izteikts aicinājums Ķīnai, kā arī Krievijai pilnībā atbalstīt ANO Drošības padomes paziņojumu, kurā nosodīts brutālais spēka pielietojums pret miermīlīgajiem demonstrantiem.

Parlaments aicina ANO Drošības padomi pilnvarot ANO ģenerālsekretāru rīkoties, lai Birmā panāktu mierizlīgumu un pāreju uz demokrātiju, kā arī mudina ANO Ģenerālo asambleju spert vajadzīgos soļus šī mērķa sasniegšanai.

Parlaments aicina ES Padomi steidzami sadarboties ar ASV, Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju un citiem starptautiskās sabiedrības locekļiem, lai saskaņotu pasākumus, kas papildinātu ANO darbību. Tostarp ekonomiskas sankcijas, ko varētu izmantot pret Birmas režīmu, ja tas atkal rīkotos vardarbīgi un nereaģētu uz aicinājumu atgriezties pie demokrātijas.

Aung San Suu Kyi. Birmas cilvēktiesību aktīvistes Aung San Suu Kyi vadītā politiskā partija 1990. gada maijā uzvarēja vēlēšanās, saņemot 82 % vēlētāju balsu. Tomēr valdošais militārais režīms "Valsts likuma un kārtības atjaunošanas padome" uzvaru ignorēja un apcietināja uzvarējušās partijas līderus. Aung San Suu Kyi pēdējos 16 gadus lielākoties ir pavadījusi mājas arestā.


Padomes un Komisijas paziņojumi — Situācijā Birmā
26.09.2007.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Birmu
RC-B6-0363/2007
Balsojums: 27.09.2007.


  
25.09.2007  
Aicina labāk kompensēt reformas skartos cukura ražotājus  
Eiropas Parlaments atbalsta vairumu Eiropas Komisijas plānoto papildpasākumu 2006. gadā uzsāktajai cukura nozares reformai. Tomēr, lai izvairītos no nepamatotas kvotu samazināšanas, kas var smagi skart nozares pārstāvjus, Parlaments Komisijas plānos iesaka veikt grozījumus.

Pirms gada sāktā reforma ar mērķi līdzsvarot Eiropas cukura tirgu, samazinot cenas un produkcijas apjomus, nav nesusi gaidītos rezultātus. Divu gadu laikā cukura apjoms ES tirgū sarucis tikai par 2,2 miljoniem tonnu, lai gan līdz 2010. gadam plānotais samazinājums ir 6 miljoni.

Lai mudinātu ražotājus atteikties no atlikušajiem 3,8 miljoniem tonnu, Eiropas Komisija šā gada maijā nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem: ja līdz 2010. gadam nebūs izdevies sasniegt nosprausto mērķi, Eiropas Komisija gatavojas piemērot dalībvalstu kvotu lineāro (vienādu) samazināšanu.

Kopumā Eiropas Komisijas plānus atbalstot, EP tomēr tajos iesaka izdarīt ap trīsdesmit grozījumu, galvenokārt attiecībā uz ražotājiem un reģioniem paredzētajām kompensācijām.

Deputāti vēlas, lai uzņēmumiem restrukturizāciju būtu iespējams veikt divos posmos. Tiem, kas no kvotām jau atteikušies, tiklīdz publicētas 2008./2009. tirdzniecības gada prognozes, līdz 2008. gada 30. aprīlim jāļauj iesniegt jaunus pieteikumus par atteikšanos.

Parlaments iesaka palielināt 2006. gadā ieviesto restrukturizācijas atbalstu EUR 218,15 vērtībā līdz EUR 625 attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu. Deputāti arī uzsver, ka restrukturizācijas plāns jāsagatavo sadarbībā ar ražotājiem, un viņi jāinformē savlaicīgi, t.i. pirms sējas.

Bioetanola ražotāji

Deputāti iesaka piešķirt 100 % kompensāciju gadījumā, ja uzņēmums daļēji demontē ražotnes — ar nosacījumu, ka tas pārorientējas uz bioetanola produkciju. Līdz šim atbalsts daļējas demontāžas gadījumā bija 35 %.

Jāpalielina atbalsts ražotājiem un reģioniem

Deputāti uzskata, ka cukurbiešu audzētājiem jāsaņem 25 % atbalsta, ko izmaksā no Restrukturizācijas fondiem. Eiropas Komisijas jaunākajos piedāvājumos šī atbalsta proporcija bija 10 %. Reformas pirmajos divos gados atbalsta apjoms svārstījās atkarībā no dalībvalsts, tomēr tas nebija mazāks par 10 %.

Parlaments arī vēlas no EUR 237,5 līdz EUR 260 par tonnu palielināt cukurbiešu audzētājiem paredzēto papildu atbalstu par attiekšanos no kvotām. Eiropas Komisija to ierosina piešķirt 2008./2009. tirdzniecības gadā un ar atpakaļejošu spēku tiem lauksaimniekiem, kas atteikušies no cukurbiešu audzēšanas jau reformas pirmajos divos gados. Deputāti prasa šī atbalsta sniegšanu turpināt arī 2009./2010. gadā.

Komiteja prasa, lai atbalsts, kas tiek piešķirts restrukturizācijas skartajiem reģioniem, tiktu saglabāts pašreizējā līmenī — EUR 109,5 tonnā par atteikšanos no kvotas līdz 2009./2010. tirdzniecības gadam. Noteikumi, ko pieņēma 2006. gadā, paredzēja samazinājumu līdz EUR 93,8 2008./2009. gadā un līdz EUR 78 2009./2010. gadā.

Kvotu samazinājums divos posmos

Gadījumā, ja līdz 2010. gadam būs jāveic dalībvalstu kvotu lineārais samazinājums, Parlaments iesaka to darīt divos posmos. Pirmajam jāattiecas tikai uz tām dalībvalstīm un uzņēmumiem, kas nebūs izšķīrušies par brīvprātīgu atteikšanos 2008./2009. tirdzniecības gadā vai arī būs atteikušies tikai no 13,5 % savas kvotas. Otrajā posmā tiktu piemērota Eiropas Komisijas piedāvātā formula.

Deputāti arī uzsver, ka galīgajā aprēķinā jāņem vērā, kā dalībvalstis un uzņēmumi veikuši cukura izņemšanu no tirgus jau pirms šī perioda.

Izņemšana no tirgus

Vismazāk attīstītās valstis, sākot ar 2010. gadu, saskaņā ar iniciatīvu "Viss, izņemot ieročus," varēs bez nodevām eksportēt cukuru uz ES. Deputāti uzskata, ka ir svarīgi līdz 2015. gadam saglabāt shēmu, kas ļauj preventīvu izņemšanu, ja Eiropas tirgū rodas pārprodukcija.

Parlaments iesaka, lai Eiropas Komisija gaidāmo lēmumu par produkcijas izņemšanu no tirgus 2008./2009. tirdzniecības gadam pieņem ne vēlāk kā 4. februārī (parasti tas notiek 16. martā), lai cukurbiešu audzētāji varētu lēmumus pieņemt laikus, pirms sējas perioda.

Tāpat kā citās ar lauksaimniecību saistītās jomās, Parlaments grozījumus pieņem saskaņā ar apspriežu procedūru: ES Padomei, kas pieņems lēmumu, ar Parlamentu jāapspriežas, tomēr tā grozījumi Padomei nav saistoši.

Katerina BATZELI (PSE, EL)
Ziņojums: Cukura nozares restrukturizācija
A6-0309/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 25.09.2007.
Balsojums: 25.09.2007.

  
Eiropas Parlaments aicina pieņemt saistošus noteikumus par atjaunojamo energoresursu izmantošanu  
Pirms Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu jaunam tiesiskam regulējumam par atjaunojamiem enerģijas avotiem, Eiropas Parlamenta deputāti šodien pieņemtajā ziņojumā norāda uz savām prioritātēm topošajā likumprojektā. Tā mērķis — panākt, lai atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars ES kopējā enerģijas grozā līdz 2020. gadam sasniegtu 20 %, kā to apņēmusies Eiropas Savienība. Komisārs A. PIEBALGS debatēs norādīja, ka daudzas no Parlamenta prasībām atbilst Eiropas Komisijas nodomiem.

"B. THOMSEN ziņojumam būs liela nozīme, izstrādājot Komisijas priekšlikumu par atjaunojamo enerģiju izmantojumu, ar ko es šā gada beigās gatavojos iepazīstināt Komisāru kolēģiju," 24. septembrī debatēs teica komisārs Andris Piebalgs. Projekts tiks pieņemts kopā ar priekšlikumiem par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu un emisiju tirdzniecības shēmu. Attiecībā uz ES mērķi — 20 % no visiem enerģijas resursiem līdz 2020. gadam — komisārs norādīja, ka politiski īpaši jutīgs ir jautājums par metodoloģiju, ko Komisija patlaban izstrādā, konsultējoties ar dalībvalstīm.

Valdis DOMBROVSKIS (EPP-ED) atzīmēja, ka, sadalot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru mērķus katrai dalībvalstij, ir svarīgi, lai tas tiktu darīts taisnīgi: "Jāpievērš uzmanība tam, lai lielās dalībvalstis nesaņemtu atlaides un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru mērķus zem 20 %. Ņemot vērā, ka piecas lielākās dalībvalstis veido vismaz 60 % no ES enerģijas patēriņa, atlaides lielajām valstīm nozīmētu neproporcionāli lielu slogu pārējām." Deputāts atgādināja — ES ir negatīva pieredze līdzīgā jautājumā, Eiropas Komisijai sadalot CO2 emisijas kvotas. V. Dombrovskis arī atgādināja, ka Latvija pārspēj ES nospraustos mērķus. Atjaunojamo enerģiju īpatsvars Latvijā jau ir 37 %.

"Visām dalībvalstīm ir jāpilda saistības sakarā ar atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu proporcionāli savam potenciālam un jau veiktajam ieguldījumam," norādīts Parlamenta ziņojumā, atzīstot, ka "katrai dalībvalstij brīvi jāizvēlas vispiemērotākie atjaunojamie enerģijas avoti".

Parlaments atzīst, ka pašreizējais tiesiskais regulējums atjaunojamās elektroenerģijas un biodegvielas nozarē jāpapildina ar tiesību aktiem par atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu apkurē un dzesēšanā. Parlaments mudina Komisiju piedāvāt sektorālu pieeju. Tas nozīmē noteikt saistošus mērķus pa nozarēm: elektroenerģijai, transportam, apkurei un dzesēšanai.

Parlaments aicina topošajā likumdošanas priekšlikumā "paredzēt konkrētus pasākumus, lai veicinātu atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu ar mērķi līdz 2020. gadam vismaz divkāršot tās īpatsvaru Eiropas Savienības kopējā patēriņā".

Atzinīgi vērtēts Eiropas Komisijas ierosinājums biodegvielas un citu atjaunojamo resursu izmantošanai transportā noteikt saistošu mērķi — 10 %. Tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka var pierādīt — tā ražota, aprēķinot ilgtermiņa sekas. Deputāti prasa, lai stingri tiktu kontrolēts šīs degvielas ražošanas ilgspējīgums.

Šajā nolūkā jāizstrādā saistoša sertifikācijas sistēma gan ievestai, gan vietējai biodegvielai. Sertifikācijas kritēriji: biodegvielai visā dzīves ciklā ievērojami jāsamazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija; tās ražošanas tieši vai netieši neietekmē bioloģisko daudzveidību un ūdens resursus, nemazina oglekļa krājumus, mainoties zemes lietojumam, nerada sociālās problēmas, piemēram, pārtikas cenu pieaugumu un dzīvesvietas maiņu.

EP deputāti atzinīgi vērtē Parlamenta pāreju uz atjaunojamo enerģiju elektroapgādē un mudina citas ES iestādes darīt tāpat.


Britta THOMSEN (PES, DK)
Ziņojums: Atjaunīgās enerģijas stratēģija Eiropā
A6-0287/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 24.09.2007.
Balsojums: 25.09.2007.

  
ES dzelzceļa pasažieru pamattiesības — no 2009. gada, pasažieru pārvadājumu liberalizācija — no 2010. gada  
Šodien Eiropas Parlamenta atbalstītā likumprojektu pakete par ES dzelzceļu tālāku liberalizāciju mudinās Eiropas pasažierus vairāk ceļot ar vilcienu — vienu no videi draudzīgākajiem transporta veidiem. Sākot ar 2009. gadu, ES pasažieriem būs nodrošinātas pamattiesības. Pasažieru pakalpojumu atvēršana tirgum veicinās nozares konkurētspēju ar citiem transporta veidiem, kā arī konkurenci dzelzceļa kompāniju starpā — pagaidām gan tikai starptautiskajos maršrutos.

Parlaments balsoja par trim likumprojektiem, kas sagatavoti kopīgi ar ES Padomi samierināšanas procedūrā, t.i. trešajā lasījumā. Pieņemtie tiesību akti noteiks piekļuvi dalībvalstu tirgum pasažieru pārvadājumu nozarē, pasažieru tiesības un pienākumus, kā arī un vilcienu vadītāju sertifikāciju.

Pasažieru tiesības un pienākumi

Līdz ar regulas stāšanos spēkā 2009. gada nogalē visiem dzelzceļa pasažieriem būs nodrošinātas pamattiesības, kas ietver uzņēmumu atbildību par pasažieriem un viņu bagāžu, kā arī tiesības uz pārvadājumu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

ES Padome piekrita Eiropas Parlamenta prasībai regulu par pasažieru tiesībām un pienākumiem attiecināt ne tikai uz starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kā bija paredzēts sākumā, bet arī uz iekšzemes reisiem. Lai likumprojektu paketi varētu pieņemt, likumdevējiem — Eiropas Parlamentam un ES Padomei — bija jārod kompromisi par strīdīgākajiem jautājumiem: kompensācijām, atbildību nelaimes gadījumos, apdrošināšanu, informēšanu, vilcienu kvalitāti. Vienošanos izdevās panākt, kad ES Padome piekrita Parlamenta prasībai par to, lai ik piecus gadus tiktu pārskatītas jebkuras atkāpes, kas dalībvalstīm var tikt piešķirtas attiecībā uz pasažieru tiesībām.

No 2009. gada, bet iespējamas atkāpes

Dalībvalstis pirmos piecus gadus varēs piešķirt pagaidu atbrīvojumu no pārējiem regulas noteikumiem attiecībā uz iekšējiem tālsatiksmes pakalpojumiem, pēc tam atbrīvojumu varēs divas reizes pagarināt. Tādu pašu atbrīvojumu, ja vien tas neattiecas un pasažieru galvenajām pamattiesībām, dalībvalstis drīkstēs piešķirt attiecībā uz pilsētas, piepilsētas un reģionāliem pārvadājumiem. Atbrīvojumi — pat līdz 15 gadiem — gan nebija tas, ko Parlaments vēlējās, norādīja ziņojuma autors Dirk STERCKX (ALDE, BE), tomēr vienošanās kopumā ir vērtējama atzinīgi.

"Man šķiet, ka būtiskākais panākums Eiropas Parlamentam ir stingrā nostāja pasažieru tiesībās, teica Roberts ZĪLE (UEN, LV), norādot, ka viens no ieguvumiem ir ieviestā kategorija "pasažieru pamattiesības". Būtiski, ka tās noteiktas personām ar īpašām vajadzībām, kā arī attiecībā uz atbildību par bagāžu. Deputāts tomēr izteica nožēlu par to, ka atkāpju dēļ "papildu tiesības", iespējams, vairumā valstu netiks garantētas vēl 15 gadus. Negatīvi vērtējams arī tas, ka liberalizācija skars tikai daļu dalībvalstu. "Starptautiskie pasažieru dzelzceļa savienojumi ar Eiropas Savienības valstīm dažām dalībvalstīm, ieskaitot manu dalībvalsti, tātad Latviju, īstenībā nemaz nepastāv," atzīmēja deputāts.

Vienošanās starp Parlamentu un ES Padomi paredz, ka uzņēmumiem jāinformē pasažieri par viņu tiesībām un pienākumiem. Tiem jāpiemēro nediskriminētas piekļuves noteikumi, lai nodrošinātu tiesības uz pārvadājumu invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Regula cita starpā noteiks bērnu ratiņu un ratiņkrēslu pārvadāšanu. Likumprojektā pēdējā lasījumā ieviests arī pants par velosipēdu vešanu: uzņēmumiem ir jāļauj pasažieriem, vajadzības gadījumā par maksu, ņemt līdzi divriteņus, "ja to pieļauj ritošā sastāva konstrukcija" un "ja tas negatīvi neietekmē dzelzceļa pakalpojumus".

Pasažieris varēs kompensācijā saņemt 25 % biļetes cenas, ja starptautiskais reiss kavējies par stundu, un 50 %, ja vilciens novēlojies par divām stundām vai vairāk, tomēr tikai gadījumā, ja par kavēšanos atbildīgs operators.

Regula par pasažieru tiesībām dalībvalstīm būs jāpiemēro tieši. Cita kārtība attieksies uz pārējiem diviem šodien pieņemtajiem tiesību aktiem: tās ir direktīvas, kas dalībvalstīm jāpārņem savos tiesību aktos, izvēloties veidus, kā sasniegt direktīvās noteiktos mērķus.

Tirgus liberalizācija

Starptautiskos pasažieru reisus atvērs tirgum no 2010. gada 1. janvāra. Eiropas Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc tam jāveic ietekmes novērtējums. Tas ļaus secināt, vai iespējama tālāka liberalizācija, dalībvalstu tirgus atverot arī pārvadājumiem vietējos maršrutos. Ziņojuma autors Georg JARZEMBOWSKI (PPE-DE, DE) izteica cerību, ka dzelzceļu uzņēmumi izmantos šo iespēju, lai piedāvātu pasažieriem draudzīgus risinājumus un ka tie spēs konkurēt ar aviopārvadātājiem.

Vilcienu vadītāju sertifikācija

Direktīva par vilcienu vadītāju sertifikāciju paredz, ka vilcienu lokomotīvju vadītājiem jāiegūst sertifikāts, kas apliecina viņu atbilstību obligātajām prasībām par veselības stāvokli, izglītību un profesionālajām zināšanām. Eiropas Dzelzceļu aģentūra pusotru gadu pēc direktīvas spēkā stāšanās sagatavos ziņojumu par dzelzceļa vilcienu apkalpes personālu, no kura atkarīga vilcienu drošība. Ziņojuma uzdevums būs noskaidrot, vai ir lietderīgi ieviest līdzīgu licencēšanas sistēmu arī šiem darbiniekiem. Saskaņā ar Parlamenta prasību, direktīva paredz, ka Eiropas Komisijai gadu pēc tam jāsagatavo ziņojums, bet vajadzības gadījumā — arī tiesību akta priekšlikums.


Georg JARZEMBOWSKI (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Kopienas dzelzceļa attīstība
A6-0314/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas trešais lasījums
Debates: 24.09.2007.
Balsojums: 25.09.2007.

Gilles SAVARY (PES, FR)
Ziņojums: Vilcienu vadītāju, kuri vada lokomotīves un vilcienus, sertifikācija
A6-0315/2007
Procedūra: : koplēmums, direktīvas trešais lasījums
Debates: 24.09.2007.
Balsojums: 25.09.2007.

Dirk STERCKX (ALDE, BE)
Ziņojums: Dzelzceļa pārvadājumu pasažieru tiesības un pienākumi
A6-0313/2007
Procedūra: koplēmums, regulas trešais lasījums
Debates: 24.09.2007.
Balsojums: 25.09.2007.

  
Izvirzīti Saharova balvas finālisti  
Izvirzīti Saharova balvas finālisti
Saharova balvas trīs finālisti šogad ir Salih Mahmoud OSMAN, Anna POĻITKOVSKA, Zeng JINYAN un Hu JIA — par šīm personībām pirmdien, 24. septembrī kopīgā sanāksmē vienojās Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, Attīstības komiteja un Cilvēktiesību apakškomiteja. Laureātu izraudzīsies Priekšsēdētāju konference (Parlamenta politisko grupu priekšsēdētāji) 25. oktobrī. Balvu pasniegs svinīgā sēdē Parlamenta plenārsesijā 11. decembrī Strasbūrā.

Salih Mahmoud OSMAN, ir cilvēktiesību advokāts Sudānā. S. M. Osman sadarbojas ar Sudānas Organizāciju pret spīdzināšanu, sniedzot bezmaksas juridisku palīdzību cilvēktiesību pārkāpumu upuriem un Sudānas pilsoņu karā cietušajiem.

Krievijas žurnāliste un cilvēktiesību aktīviste Anna POĻITKOVSKA izvirzīta pēcnāves apbalvojumam. A. Poļitkovska, kas bija pazīstama kā Čečenijas kara kritiķe, tika nošauta 2006. gada 7. oktobrī.

Zeng JINYAN un Hu JIA ir cilvēktiesību aizstāvji Ķīnā. Z. Jinyan ir disidente, kas ar bloga starpniecību izplata informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Viņas vīrs H. Jia ir AIDS apkarošanas un vides aktīvists.

Eiropas Parlamenta Saharova Balva, kas nosaukta padomju disidenta Andreja Saharova vārdā, kopš 1988. gada ik gadu tiek piešķirta personām vai organizācijām, kas devušas būtisku ieguldījumu cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju. Balvu pasniedz kopā ar naudas prēmiju EUR 50 000 vērtībā.

24.09.2007.


  
20.09.2007  
Nākamā plenārsesija, 2007. gada 24.-27. septembris  
Gatavojas apstiprināt jauno "dzelzceļa paketi". Kārta pasažieru pārvadājumu liberalizācijai

Debates par legālo migrāciju: vai ES jāievieš zilās kartes?

EP Lauksaimniecības komiteja aicina palielināt kompensācijas cukura ražotājiem

Nākamajā sezonā gatavojas atcelt labības sējumu ierobežojumus

Vai rotaļlietas līdz Ziemassvētkiem būs drošākas?

Lems par Eiropas Tehnoloģiju institūta struktūru un finansējumu

Ar komisāru A.PIEBALGU apspriedīs atjaunojamos energoresursus

Deputāti aicina izraudzīties Augsta ranga ierēdni ES ārējās enerģētikas politikas koordinācijai

Apspriedīs Eiropas digitālās bibliotēkas ieceri

Atšķirības sieviešu un vīriešu nodarbinātības iespējās izlīdzinās gausi

Jāatvieglo iespējas kandidēt un vēlēt EP vēlēšanās citā dalībvalstī dzīvojošajiem


  
07.09.2007  
Latvijas kino gardēži var novērtēt Eiropas Parlamenta Filmu balvas kandidātus  
Latvijas kino skatītājiem septembrī ir iespēja novērtēt divas kino lentes, kas izvirzītas Eiropas Parlamenta balvai. Atzīmējot Romas līgumu 50.gadadienu, kas radīja pamatus Eiropas integrācijai, Eiropas Parlaments iedibinājis Filmu balvu, ko ik gadu pasniegs filmai par Eiropas vērtību un kultūru daudzveidības atspoguļojumu un diskusijas par Eiropas integrācijas veicināšanu.

Šogad Eiropas Parlamenta Filmu balvas žūrija finālā izvirzījusi 3 filmas, no kurām divas septembrī ir skatāmas arī Latvijas skatītājiem festivālā "Baltijas Pērle". Tās ir " 4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas" ("4 luni, 3 saptamini si 2 zile"), Rumānija, režisors Kristians Mungiu, un "Mūžīgā skaistule" ("Belle toujours),, Francija, Portugāle, Manuels di Oliveira.


Filmas - uzvarētājas veidotāji balvā saņems Eiropas Parlamenta finansiālo atbalstu tās tulkojumam visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kas kopumā veido balvu fondu 100 tūkstoši eiro apmērā.

Filmas Eiropas Parlamenta Filmu balvai atlasa un izvirza profesionāla žūrija - filmu producenti, teātru un filmu festivālu direktori un kritiķi. Žūrijas sastāvu apstiprina EP Kultūras un izglītības komiteja. Oktobrī trīs filmas - finālistes izrādīs Eiropas Parlamentā speciāli izveidotā kino zālē, un pār tām balsos visu dalībvalstu, tai skaitā Latvijas EP deputāti. Tā filma, kura saņems visvairāk balsu, novembrī saņems uzvarētājas godalgu Eiropas Parlamenta konferences, kas veltīta kultūru daudzveidībai, ietvaros.


Kontaktpersona:

Iveta Ķelpe,

EPIB preses nodaļas vadītāja

Tālrunis: 7085468, E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu


Uzziņai par Roma 50

Eiropai pirms piecdesmit gadiem pēc Otrā pasaules kara bija jāatrisina svarīgi jautājumi - kā Eiropas valstīm veidot kopīgu nākotni un nodrošināt ilgstošu mieru. 9.maijā katru gadu atzīmē Eiropas dienu. 1950.gada 9.maijā pēc Francijas ārlietu ministra Roberta Šūmaņa aicinājuma sešas valstis - Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija - apvienoja ogļu un tērauda ražotnes nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni. 1957.gada 25.martā šīs valstis nolēma sadarboties plašāk, parakstot līgumus Romā. Tie lika pamatus tādai Eiropas Savienībai, kā to pazīstam šodien. Vienotais tirgus, brīva personu kustība, kopīga lauksaimniecības politika ir tikai daži šīs sadarbības veiksmīgākie piemēri. Tie iedrošināja citas Eiropas valstis, arī Latviju, pievienoties Eiropas Savienībai. Kopš 2007.gada Eiropas Savienībā ir 27 valstis.


  
06.09.2007  
EP: ieviest jauno zivsaimniecības pārvaldības modeli vēl pāragri  
Šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta izvērtējumā par Eiropas Komisijas paziņojumu saistībā ar "maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma" modeļa izmantošanu zivsaimniecībā EP deputāti secina, ka Eiropas Komisijas dokumentā "trūkst analīzes" un "vispārēja dziļāka vērtējuma". Deputāti uzskata, ka ieteikto modeli stingri piemērojot, drīz vien nozarē būtiski samazinātos zvejas apjomi, ienākumi un nodarbinātības iespējas.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir atsauces lielums, kura mērķis ir cik iespējams palielināt zivsaimniecības ekonomiskos rezultātus attiecībā pret konkrētas sugas bioloģisko kapacitāti.

Eiropas Komisija paziņojumā par jaunās metodoloģijas izmantošanu (COM(2006)0360) paredz izstrādāt jaunu pārvaldības modeli, kas ļautu atjaunot zivju krājumus un garantētu zivsaimniecības nozares dzīvotspēju.

Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā ziņojumā secina, ka "priekšlikums par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma ieviešanu vēl nav izstrādāts līdz galam".

Tā vietā, lai modeli pārsteidzīgi ieviestu, deputāti rosina krājumu saglabāšanas mērķus analizēt dziļāk un Eiropas Komisijai izmatot iespēju "izstrādāt tādu sistēmu par piekļuvi krājumiem, kura veicina ilgtspējību, apgrūtina zivju izmešanu, vienkāršo tehniskos pasākumus, novērš diskrimināciju un konkurences saasināšanos krājumu nozvejā, nodrošina vajadzīgo elastību un uzlabo nozares konkurētspēju".

Kompensācijas mehānismi

Deputāti uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas pārvaldības sistēmā, jāpiemēro finansiāli pieņemams kompensācijas mehānisms un tādēļ būs vajadzīgs galīgā piedāvājuma sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums.

Jaunais modelis — ES grūti piemērojams

Ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka maksimālā ilgstpējīgā daudzuma piemērošana ES ir apgrūtināta, jo vairumā reģionu raksturīga vairāku, nevis vienas zivs sugas zveja. "Izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo galvenās sugas daudzumu, citas sugas var tikt pārmērīgi izzvejotas," norādīts ziņojumā. Savukārt gadījumā, ja kā kritēriju izmantotu izsīkstošo sugu, "vajadzētu atteikties no to sugu zvejas, kuras ir labā bioloģiskā stāvoklī". Tomēr šādā gadījumā radīsies zaudējumi ekonomikai un cietīs nodarbinātība un konkurētspēja, kas ir pretrunā ar zivsaimniecības politikas mērķiem un maksimālā ilgtspējīgā daudzuma principu.

Zvejas intensitātes kontrole

Vakar, 5. septembrī, Eiropas Parlaments pieņēma citu nenormatīvu ziņojumu par ES zivsaimniecības nozari. Vērtējot dalībvalstu centienus panākt zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru, deputāti vērsa uzmanību uz to, ka, neskatoties uz zvejas flotes samazināšanu ES par aptuveni 2 % gadā, absolūtos daudzumos zivju resursu izmantošana tomēr nav samazinājusies. Tas saistīts ar to, ka tiek izmantotas jaunākas, efektīvākas jūras tehnoloģijas. Pašlaik flotu pārvaldība balstās uz kuģu ietilpības un jaudas ierobežojumiem. Deputāti tās vietā Eiropas Komisijai iesaka ieviest sistēmu, kas ļautu kontrolēt tieši zvejas intensitāti un pamatotos uz zvejas pārvaldību, kas būtu noteikta atbilstīgi ģeogrāfiskajiem apgabaliem.


Carmen FRAGA ESTÉVEZ (PPE-DE, ES)
Ziņojums: Ilgtspējības īstenošana ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu
A6-0298/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 05.09.2007.
Balsojums: 06.09.2007.

Paulo CASACA (PES, PT)
Ziņojums: Dalībvalstu 2005. gadā īstenotie centieni nolūkā panākt noturīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām
A6-0297/2007
Procedūra: iniciatīva
Balsojums: 05.09.2007.

  
Prasa konsekventāku pieeju cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm  
Šodien pieņemtā nenormatīvā ziņojumā Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju un ES Padomi uzlabot kārtību, kādā tās organizē dialogus un apspriešanos ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem. Deputāti prasa labāk informēt Parlamentu par sarunu norisi un noteikt stingrākus kritērijus un uzraudzības mehānismus.

Eiropas Parlaments norāda, ka tiesības, kas jāietver cilvēktiesību dialogos un apspriedēs ar trešām valstīm, "nozīmē ne vien pilsoņu un politiskās tiesības, bet arī sociālās, vides, ekonomiskās un kultūras tiesības". Ziņojumā uzsvērts, ka "cilvēktiesību veicināšanai un aizstāvēšanai nav jābūt atkarīgai no ģeopolitiskām un ģeogrāfiski stratēģiskām aliansēm".

"Pastāv ļoti dažādi dialogi un apspriedes, kam katram pamatā ir atšķirīga struktūra, veids, biežums un metodoloģija, tādējādi mazinot pārredzamību un radot neskaidrību par ES darbību šajā jomā," norāda EP deputāti, iesakot priekšlikumus, kā šos mehānismus uzlabot. Parlaments aicina attiecībā uz trešām valstīm "noteikt skaidrus kritērijus dialoga vai apspriedes uzsākšanai, apturēšanai vai izbeigšanai". Tas iesaka arī ieviest pēcvēlēšanu protokola mehānismu.

Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta apspriežu un dialogu mehānismiem un ES institūciju sadarbībai; vienlaikus tajā minēti piemēri par konkrētām valstīm vai valstu grupām. Parlaments aicina nodrošināt, lai "tirdzniecības attiecības ar Ķīnu būtu saistītas ar cilvēktiesību reformām" un mudina Eiropas Komisiju un ES Padomi "noteikt precīzus un detalizētus pienākumus Krievijai un izveidot efektīvus mehānismus, kuru mērķis ir pārraudzīt un pārbaudīt to saistību izpildi, ko tā ir uzņēmusies, lai Krievijā panāktu reālu cilvēktiesību situācijas uzlabošanos".

Parlaments aicina Padomi un Komisiju izmantot priekšrocību, ko sniedz pašreizējā situācija saistībā ar termiņa izbeigšanos partnerattiecību un sadarbības nolīgumiem ar dažām kaimiņvalstīm. Piemēram, Komisijai, izmantojot "precīzāku valodu un rīcības plānos un cilvēktiesību apakškomiteju mandātā paredzēt konkrētas un novērtējamas kaimiņvalstu partneru saistības".


María Elena VALENCIANO MARTÍNEZ-OROZCO (PES, ES)
Ziņojums: Divpusējas sarunas un apspriešanās ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem
A6-0302/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 05.09.2007.
Balsojums: 06.09.2007.

  
Apstiprina programmu "Narkotiku apkarošana un informēšana par tām"  
Eiropas Parlaments šodien bez balsojuma pieņēma otrā lasījuma nostāju par programmu 2007.-2013. gadam "Narkotiku apkarošana un informēšana par tām". Eiropas Parlaments tajā atbalsta ES Padomes, t.i., dalībvalstu, kopējo nostāju. Tas nozīmē, ka programma tiks pieņemta otrajā lasījumā galīgi.

Programmai kopumā atvelēti EUR 21,35 miljoni.

Viena no galvenajām izmaiņām, ko Eiropas Parlaments programmā ieviesa pirmajā lasījumā 2006. gada decembrī — pārrobežu projektus Kopienas interesēs varēs kopīgi iesniegt divas dalībvalstis, nevis trīs, kā bija paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikumā. Kopienas intereses projektus varēs iesniegt arī viena dalībvalsts kopā ar ES kandidātvalsti vai pievienošanās valsti. Programmas dalībnieces būs arī stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītās Balkānu valstis. Ja tas kalpo programmas mērķiem, projektos var iesaistīt arī trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, kas programmā nepiedalās.

Eiropas Parlaments ieviesa precizējumu par programmas mērķa grupām: pirmkārt, tās ir riskam visvairāk pakļautās sabiedrības daļas, piemēram, jaunieši un personas, kas dzīvo problemātiskā vidē. Otra mērķa grupa — personas vai organizācijas, kas ar narkotiku radītajām problēmām saskaras ikdienā: skolotāji, vecāki, sabiedriskas organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, medicīnas, tiesu iestāžu darbinieki.

Uz programmas atbalstu varēs pieteikties valsts iestādes un privātas organizācijas, kas darbojas narkomānijas apkarošanas jomā. Peļņas organizācijas varēs pretendēt uz finansējumu, ja projektu paredzēts īstenot kopā ar bezpeļņas organizāciju vai valsts iestādi.

Inger SEGELSTRÖM (PES, SE)
Ieteikums: Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju (2007-2013)
A6-0308/2007
Procedūra: koplēmums, lēmuma otrais lasījums
Balsojums: 06.09.2007.


  
Eiropas Parlaments pieprasa kvalitatīvu neatliekamās palīdzības numura 112 darbību  
Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai izvērtēt neatliekamās palīdzības tālruņa numura 112 pakalpojumu kvalitāti un panākt, lai šis pakalpojums darbotos efektīvi visā Eiropas Savienībā. Šāds aicinājums izteikts 6. septembrī pieņemtajā Eiropas Parlamenta rakstiskajā deklarācijā.

Vienotais neatliekamās palīdzības numurs 112 tika ieviests 1991. gadā ar Padomes lēmumu, tomēr pakalpojuma kvalitāte joprojām daudzviet ir slikta. Numurs radīts, lai ES iedzīvotāji, kas arvien vairāk Eiropas robežās pārvietojas no vienas valsts uz citu, to varētu izmantot, nemeklējot, kāds ir atbilstošais numurs katrā atrašanās vietā. Tālruņa numurs 112 paredzēts visiem ārkārtas gadījumiem, sākot no vajadzības pēc ātrās medicīniskās palīdzības līdz teroristu uzbrukumiem.

Eiropas Parlaments norāda uz slikto pakalpojumu kvalitāti un prasa Eiropas Komisiju ar neatkarīgu iestāžu starpniecību izvērtēt numura 112 ieviešanu visā Eiropas Savienībā. Deputāti aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju nodrošināt veikt visu nepieciešamo, lai garantētu efektīvus numura 112 pakalpojumus visā ES, un nodrošināt tam nepieciešamos resursus.

Meklējot risinājumus, par piemēru ieteikts ņemt valstis, kuras neatliekamās palīdzības jautājumos izmanto inovatīvas pieejas.

Lai pieņemtu rakstisku deklarāciju, tā jāparaksta vismaz pusei Eiropas Parlamenta deputātu. Deklarācijas projektu var iesniegt pieci vai vairāk deputāti par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Eiropas Savienības darbības jomām.

Deklarācija par Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112
06.09.2007.

  
Primātu izmantošanu zinātniskos eksperimentos aicina aizstāt ar alternatīvām metodēm  
Eiropas Parlaments aicina izbeigt primātu izmantošanu zinātniskos eksperimentos un izstrādāt ES grafiku šādu izmēģinājumu aizstāšanai ar alternatīvām. Rakstisko deklarāciju, kur prasība izteikta, parakstīja 429 no 785 Eiropas Parlamenta deputātiem.

Eiropas Parlamenta deputāti aicina izmantot iespēju, kad tiks pārskatīta direktīva par laboratorijā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, lai noteiktu, ka jāizbeidz pērtiķu un savvaļā sagūstīto mērkaķu izmantošana zinātniskos eksperimentos, un izstrādātu grafiku, kādā visu primātu izmantošana eksperimentos jāaizstāj ar alternatīvām metodēm.

Savvaļā notvertos primātus turpina izmantot laboratorijās, lai gan 26 % primātu sugu draud izmiršanas briesmas, norādīts deklarācijā. Attīstīta tehnika un metodes pašlaik kalpo kā alternatīvas metodes, kuras izrādās aizvien efektīvākas un uzticamākas nekā eksperimenti ar primātiem, piemēram, funkcionālās magnētiskās rezonanses caurskate (fMRI), mikrodozēšana, datormodelēšana vai audu un šūnu kultūra.

ES laboratorijās ik gadu eksperimentos izmanto 10 000 primātu.

Dokumentā uzsvērts, ka, neskatoties uz ģenētiskām līdzībām, starp cilvēku un citiem primātiem pastāv nozīmīgas atšķirības • eksperimenti ar primātiem nevar būt pietiekami precīzi kā pētījumā par cilvēkiem.

Deklarācija par primātiem zinātniskos eksperimentos
06.09.2007.


  
05.09.2007  
Īpaši smagie kravas auto uz Eiropas ceļiem — tikai ar stingriem nosacījumiem  
Eiropas Parlaments šodien pēc karstām debatēm pieņēma viedokli, ka 60 t smagus preču transportlīdzekļus uz Eiropas ceļiem būtu jāļauj izmantot, taču tikai ļoti ierobežotos gadījumos. Dalībvalstij šajā nolūkā būtu jāsaņem Eiropas Komisijas piekrišana, un izvērtējumā Komisijai jāņem vērā infrastruktūru kvalitāte un drošības apsvērumi.

Šāds viedoklis pausts iniciatīvas (nenormatīvā) ziņojumā par kravas transporta loģistiku Eiropā.

Debatēs daļa deputātu uzsvēra, ka, pieļaujot tik lielus auto uz Eiropas ceļiem, tiek apdraudēta vide un ceļu drošība. Tomēr vienošanos izdevās panākt, pateicoties kompromisam, kas paredz, kas 60 t smago preču transportlīdzekļu izmantošana tiks pieļauta tikai īpašos gadījumos, uz stingri noteiktiem ceļiem un, pamatojoties uz dalībvalsts pieprasījumu.

Iniciatīvas ziņojums saistīts ar Eiropas Komisijas nodomu 2007. gada rudenī iesniegt kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu. Tā uzdevums būs vērst uzmanību uz sektora prestižu, lietderību un potenciālu, jo īpaši saistībā ar jauninājumiem.

Ziņojumā pievērsta uzmanība vienota ES transporta dokumenta izveidei visiem preču pārvadājumiem, lai aizstātu pašreizējos daudzos dokumentus, Eiropas Transporta tīklu TEN-T finansējumam, transporta un loģistikas personāla apmācībai un mūžizglītībai, kā arī pilsētas transportsistēmas plānošanas aspektiem.

Inés AYALA SENDER (PES, ES)
Ziņojums: Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors
A6-0286/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 04.09.2007.
Balsojums: 05.09.2007.

  
Bīstamu kravu pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem  
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskatīja Eiropas Komisijas sagatavoto priekšlikumu par bīstamu kravu pārvadāšanu Eiropas Savienībā — šādi pārvadājumi veido 8 % no visa ES iekšzemes kravu transporta. Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo kārtību: ES regulējums attieksies ne vien uz autoceļiem un dzelzceļu, bet arī iekšējiem ūdens ceļiem, kur kopīgu Eiropas Savienības noteikumu agrāk nebija.

Jaunā direktīva atvieglos noteikumu piemērošanu, apvienojot četras pašreizējās direktīvas un divus lēmumus.

Eiropas Parlaments likumprojektā ierosina veikt grozījumu, kas paredz, ka dalībvalstis var savā teritorijā noteikt īpašas prasības vietējo un starptautisko bīstamo kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus jaunā direktīva neskar. Grozījums tādas pašas dalībvalstu tiesības paredz noteiktu maršrutu un noteiktu transporta veidu izmantošanā, kā arī bīstamu kravu pārvadājumiem ar pasažieru vilcieniem. Pieņemti arī daži tehniska rakstura grozījumi.

Kopējais bīstamo kravu transporta apjoms ES robežās veido 110 miljardu tonnkilometru gadā: 58 % bīstamās kravas pārvadā pa autoceļiem, 25 % pa dzelzceļiem un 17 % pa iekšējiem ūdensceļiem.

Eiropas bīstamo kravu pārvadāšanu būtībā nosaka starptautiski nolīgumi, kas balstīti uz ANO ieteikumiem. Nolīgumi ES iekšzemes transporta nozarē tiek īstenoti ar triju instrumentu starpniecību:

- Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR);
- Noteikumiem par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID);
- Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN). Taču tikai daļa no ES dalībvalstīm ir ADN līgumslēdzējas valstis, turklāt nolīgums joprojām atrodas ratifikācijas procesā. Šāds stāvoklis sarežģī prasību piemērošanu.

Pieņemtie grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai ES Padomē, un sagaidāms, ka Parlamentam un Padomei par galīgo redakciju izdosies panākt vienošanos jau pirmajā lasījumā.

Bogusław Marian LIBERADZKI (PES, PL)
Ziņojums: Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi
A6-0253/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 04.09.2007.
Balsojums: 05.09.2007.


  
Eiropas Parlaments izvērtē plānotās izmaiņas piena sektorā  

Šodien izsakot viedokli par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām ES piena sektorā, Eiropas Parlaments atbalstīja plānotās "minireformas" būtību, vienlaikus iesakot sagatavotajos likumdošanas priekšlikumos veikt vairākas izmaiņas. To mērķis — panākt, lai ieguvēji no izmaiņām būtu nozares pārstāvji. Deputāti arī aicina palielināt likmes atbalstam, ko piešķir skolu apgādei ar pienu, un saglabāt atbalstu par krējuma un vājpiena privātu uzglabāšanu.

Eiropas Parlaments izskatīja trīs Eiropas Komisijas ierosinātos likumdošanas priekšlikumus, kuru galvenais mērķis ir vienkāršot Eiropas piena un piena produktu Kopējā tirgus organizāciju. Likumprojekti tika izskatīti saskaņā ar apspriežu procedūru, tāpēc Eiropas Parlamenta grozījumiem ir ieteikuma raksturs.

Izmaiņas kopējā tirgus organizācijā

Eiropas Parlaments uzskata, ka budžeta ietaupījumi, ko radīs tirgus organizācijas reforma, jāizmanto nozares labā. Eiropas Komisija lēš, ka plānotās izmaiņas kopējā tirgus organizācijā laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam radīs budžeta ietaupījumus EUR 117,3 miljonu vērtībā. Parlaments iesaka no 2008. gada 1. janvāra ieviest programmu piena sektoram domāto fondu pārstrukturēšanai, kurai būtu šādi mērķi:

- palīdzēt ražotājiem un piena pārstrādātājiem turpināt darboties tirgus liberalizācijas apstākļos;
- veicināt tirdzniecību un informēt patērētāju par piena produktu uzturvērtību;
- uzturēt un modernizēt piena produkciju kalnu apvidos;
- stiprināt programmu skolu apgādei ar pienu.

Parlamenta ziņojuma autore Elisabeth JEGGLE (PPE-DE, DE) uzsver, ka, gaidot turpmākos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pasākumus, tostarp 2008. gadā plānoto KLP "veselības pārbaudi" un, ņemot vērā debates par piena kvotu sistēmas izbeigšanos, šādi pasākumi veicinātu sektora "mīkstu piezemēšanos".

Parlaments vienotu atbalsta likmi skolu apgādei ar pienu, kas vienkāršotu šīs shēmas īstenošanu, tomēr aicina palielināt no EUR 16,11 līdz 18,15 par 100 kg. Šādu ierosinājumu bija izvirzījusi arī Vācijas prezidentūra ES Padomē, lai veicinātu sabalansētu uzturu bērniem un cīnītos pret lieko svaru. Deputāti arī prasa, lai Eiropas Komisija shēmu paplašinātu arī uz citiem — jauniem, inovatīviem, veselīgiem produktiem.

Deputāti turpretim iebilst pret Eiropas Komisijas ierosināto atbalsta shēmas atcelšanu krējuma un piena pulvera privātai uzglabāšanai. Ziņojuma autore uzskata, ka atbalsts jāsaglabā tāpat kā citos lauksaimniecības sektoros. Turklāt atbalsta atcelšana, viņasprāt, ir būtisks politisks solis, par kuru jālemj saistībā ar 2008. gadā gaidāmo KLP izvērtējumu.

Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumus, kas paredz:
- samazināt intervences cenu vājpiena pulverim par 2,8 %, t.i., līdz EUR 169,8 par 100 kg;
- atcelt intervences slieksni sviestam (valsts iepirkuma mehānismu varēja iedarbināt, ja sviesta cena divas nedēļas pēc kārtas bija zemāka par 92 % no intervences cenas): mehānismu ir sarežģīti piemērot un tas ir novecojis;
- likvidēt valsts kvalitātes kategorijas sviestam: Eiropas Komisija ierosina aizstāt 27 pašreizējās valsts kvalitātes kategorijas ar vienu;
- atcelt realizācijas atbalstu iepirkumiem bruņoto spēku vajadzībām;
- atcelt prasību pēc importa sertifikātiem (tos tagad aizstāj citi kontroles mehānismi).

Vairāk dzeramā piena kategoriju

Ar dažiem precizējumiem deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinātās izmaiņas regulā par dzeramo pienu. Tās liberalizēs esošos noteikumus, ņemot vērā jaunākās patēriņa tendences, kurās priekšroka tiek dota pienam ar zemāku tauku saturu.

Pašlaik ES tirgū dzeramo pienu klasificē trīs kategorijās: vājpiens (līdz 0,5 % tauku), piens ar samazinātu tauku saturu (1,5 % -1,8 %) un pilnpiens (ar vismaz 3,5 % tauku saturu). Eiropas Komisija iesaka turpmāk atļaut šajās kategorijās neietilpstošu kategoriju piena komercializāciju, ja vien ziņas par tauku saturu skaidri norādītas uz iepakojuma. Lai izvairītos no jebkādas patērētāju maldināšanas, deputāti vēlas precizēt, ka uz iepakojuma jānorāda produkta apzīmējums/nosaukums, un iesaka atcelt piedāvāto atkāpes robežu jeb 0,2 % "novirzi" attiecībā uz tauku saturu.

Izmaiņas kondensēta piena un piena pulvera standartos

Bez grozījumiem Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par olbaltumvielu satura standartizāciju iebiezinātā pienā un piena pulverī: pašreizējo normu ar 31 % līdz 37 % intervālu paredzēts pielīdzināt starptautiskajam standartam (Codex) 34 %, lai Eiropas piena ražotājiem radītu vienlīdz izdevīgus noteikumus ar citiem eksportētājiem.


Elisabeth JEGGLE (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Konservēts piens, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (Direktīvas 2001/114/EK grozīšana)
A6-0282/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 04.09.2007.
Balsojums: 05.09.2007.

Elisabeth JEGGLE (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Piena un piena produktu tirgus kopīga organizācija (Regulas (EK) Nr. 1255/1999 grozīšana)
A6-0283/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 04.09.2007.
Balsojums: 05.09.2007.

Elisabeth JEGGLE (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Papildu noteikumi piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (Regulas (EK) Nr. 2597/97 grozīšana)
A6-0284/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 04.09.2007.
Balsojums: 05.09.2007.

  
EP iesaka Eiropas mērogā noteikt pieļaujamo alkohola līmeni asinīs autovadītājiem iesācējiem  
Eiropas Parlaments (EP) iesaka Eiropas mērogā autovadītājiem iesācējiem noteikt pieļaujamo alkohola līmeni asinīs, kas būtu pēc iespējas tuvu 0 promilēm. Tas ir viens no ierosinājumiem šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā EP nenormatīvajā ziņojumā par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu.

Pieaugošs alkohola patēriņš nepilngadīgo un jauniešu vidū visās Eiropas valstīs, 17 000 nāves gadījumu gadā ceļu satiksmes negadījumos alkohola lietošanas dēļ, mirstības gadījumu pieaugums saistībā ar alkohola patēriņu, augļa alkohola sindroms. Tās ir satraucošākās tendences, pret kurām šodien pieņemtajā ziņojumā ar konkrētiem priekšlikumiem vēršas Eiropas Parlaments.

Vairums ieteikumu adresēti dalībvalstīm, kā arī Eiropas Komisijai, aicinot iesaistīt nevalstiskas organizācijas un uzņēmumu asociācijas. Eiropas Parlaments iesaka:

- uzsākt izglītojošas kampaņas par risku, kas saistīts ar bīstamu un veselībai kaitīgu alkohola lietošanu, jo īpaši — bērniem un pusaudžiem domātas izglītības programmas skolās, programmas vecākiem, lai viņi būtu gatavi sarunām par alkohola izraisītām problēmām ģimenes lokā, programmas skolotājiem;

- ierobežot jauniešu piekļuvi alkoholiskajiem dzērieniem;

- iesaistīt mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozari pasākumos, kas palīdz novērst alkohola un alkoholu saturošu gāzētu dzērienu pārdošanu jauniešiem; ieviest šādiem dzērieniem stingrākas marķēšanas prasības;

- izstrādāt vadlīnijas vecuma ierobežojumu noteikšanai, pērkot, pārdodot un patērējot alkoholiskos dzērienus, kuras ir jāievieš katrā valstī;

- pievērst sevišķu uzmanību tādiem dzērieniem kā gāzēti alkoholiskie kokteiļi, kas galvenokārt domāti jauniešiem, lai patērētāji skaidri apzinātos, ka tie satur alkoholu;

- panākt, lai patērētāji iegaumē, ka dzeršana un transportlīdzekļa vadīšana ir nesavienojamas lietas;

- piemērot bargākas soda sankcijas dalībvalstīs par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā; maksimāli pastiprināt pārbaudes;

- mudināt dalībvalstis nodrošināt sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas autovadītājiem, kuri lietojuši alkoholu;

- ar izglītojošu pasākumu palīdzību veicināt programmas, kas balstās uz principu — kurš pie stūres, tas nedzer; izsludināt Eiropas balvu par labāko skolām un jauniešiem domāto kampaņu pret bīstamu un veselībai kaitīgu alkohola lietošanu.

Kā liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati, alkohola kaitīgajai ietekme visvairāk pakļauti gados jauni cilvēki: vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem vairāk nekā 10 % mirstības gadījumu sieviešu vidū un apmēram 25 % mirstības gadījumu vīriešu vidū ir saistīti ar bīstamu alkohola patēriņu.

Brīdinājumi par alkohola lietošanas risku

Lai gan deputātu vairākums neatbalsta brīdinājumu saskaņošanu uz alkoholisko dzērienu etiķetēm, ziņojumā atzīts, ka "patērētāji labāk jāinformē par veselībai kaitīgas alkohola lietošanas risku", jo īpaši — grūtniecības laikā. Eiropas Komisija aicināta līdz 2010. gada 1. janvārim publicēt pētījumu par jaunāko ziņošanas līdzekļu, tostarp marķējuma izmantojamību, lai mazinātu bīstamu un veselībai kaitīgu alkohola lietošanu.

Daļa no Eiropas kultūras mantojuma un dzīvesveida

Ziņojumā uzsvērti tieši sabiedrībai bīstami un veselībai kaitīgi alkohola lietošanas aspekti. Alkohola lietošanu var uzskatīt par daļu no Eiropas kultūras mantojuma un dzīvesveida, atzīts ziņojumā. "Neliels alkohola patēriņš, t. i. 10 grami dienā," dokumentā norādīts, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas pētījumu, "var noteiktos apstākļos dažiem pusmūža cilvēkiem palīdzēt novērst sirds un asinsvadu slimības un išēmiju", turklāt lielākajai daļai cilvēku ir raksturīgs mērens alkohola patēriņš.


Alessandro FOGLIETTA (UEN, IT)
Ziņojums: ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai
A6-0303/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 06.09.2007.
Balsojums: 06.09.2007.

  
Eiropas Parlaments prasa pārskatīt noteikumus par šķidrumu pārvadāšanu aviotransportā  
Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai pārskatīt regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu pārvadāšanai aviotransportā, un, ja netiek konstatēti neapstrīdami fakti par šo noteikumu efektivitāti, regulu atcelt.

Šāds viedoklis izteikts šodien ar 464 balsīm par, 159 pret un, 70 balsīm atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti vienlaikus uzsver, ka atbalsta visus "reālajai situācijai atbilstošos" un "samērīgos" pretterorisma drošības pasākumus aviācijā, lai minimizētu risku.

Tomēr Eiropas Parlaments pauž bažas, ka 2006. gada novembrī Eiropā ieviestie noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu aviopasažieru rokas bagāžā nav proporcionāli mērķim proti, lielākai drošībai, ko ar šiem pasākumiem bija cerēts sasniegt. Rezolūcijā noradīts, ka, kontrolējot rokas bagāžas šķidrumus ar rentgena iekārtu, nevar konstatēt, vai šķidrums ir sprāgstviela. Deputāti arī atzīmē, ka noteikumi nav īstenoti vienādi un konsekventi visās Eiropas Savienības lidostās.

Rezolūcijā arī uzsvērts, ka regulas īstenošana rada lielākus izdevumus lidostām un lidsabiedrībām, turklāt pasažieriem rodas zaudējumi biežo mantas konfiskāciju dēļ.

Tāpēc Eiropas Parlaments "aicina Komisiju steidzami pārskatīt un, ja netiek konstatēti citi neapstrīdami fakti, atcelt Regulu EK Nr. 1546/2006 (par šķidrumu pārvadāšanu gaisa kuģī)".

Rezolūcijā prasīts arī Eiropas Komisijai sniegt izsmeļošāku informāciju pasažieriem par viņu tiesībām — publicēt un padarīt pilsoņiem pieejamus viņiem piemērojamo aizliegumu un ierobežojumu precīzus tekstus, izņēmumu sarakstu un īstenoto pasākumu iemeslus.

Rezolūcijas priekšlikums: ES ieviestie ierobežojumi attiecībā uz šķidrumiem, kurus pasažieri var ienest lidmašīnu salonos
B6-0267/2007
Balsojums: 05.09.2007.

  
Debates Eiropas Parlamentā par ES pretterorisma stratēģiju  
ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji šodien atbildēja uz deputātu jautājumiem par ES stratēģiju terorisma apkarošanā, pēc tam Parlamentā izvēršoties plašām debatēm par to, kā cīņu pret terorismu ES padarīt efektīvāku. Deputātus interesēja jautājums par pretterorisma pasākumu, piemēram, personas datu izmantošana, samērīgumu ar pastāvošajiem draudiem. Daudzi jautāja par pretterorisma koordinatora amata turpmāko likteni, ņemot vērā G. de Vries atkāpšanos februārī.

Rezolūciju, pamatojoties uz šīsdienas debatēm, Parlaments pieņems oktobra plenārsesijā.

Eiropas komisārs iekšlietu un tieslietu jautājumos Franco FRATTINI, atbildot uz iepriekš izteikto deputātu kritiku, norādīja, ka vēl vakar Dānijas varas iestādes izjaukušas jaunas teroristu grupas plānus, kas gatavoja sprādzienu kādā ēkā, un arī Frankfurtē izdevies arestēt teroristus, kaut gan viņu uzbrukums bijis gandrīz nenovēršams. "Vai jūs tiešām vēlaties teikt, ka Eiropai cīņā pret terorismu nav nekādu panākumu?" jautāja komisārs.

F. Frattini ieskicēja Komisijas pašreizējo darbu terorisma apkarošanā: novembrī paredzēts publiskot Eiropas rīcības plānu aizsardzībai pret sprāgstvielām. Piemēram, uzbrukumi Madridē, komisārs argumentēja, tika veikti ar sprāgstvielām, ko varēja nopirkt mazumtirdzniecībā. Top priekšlikums par interneta izmantošanu terorisma nolūkos, kā arī par ES sistēmu pasažieru datu uzglabāšanai. Komisija arī izvērtēs, kā dalībvalstis īstenojušas ES pamatlēmumu par terorismu.

Komisārs atgādināja, ka Eirobarometra dati liecina — 84 % ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzīgas pilnvaras cīņai pret terorismu.

Politisko grupu pārstāvji

Šorīt Vācijas pilsoņi piecēlās ar ziņu, ka Frankfurtes lidostā varēja notikt teroruzbrukums, taču, šķiet, ES valstu ministri ir ieslīguši letarģijā, uzstājoties PPE/DE grupas vārdā, teica Manfred WEBER (DE). Šo dienu notikumi, pēc deputāta domām, vēlreiz apliecinājuši vajadzību pēc kopīgas ES rīcības. Deputāts uzsvēra, ka par terorismu jārunā un tā cēloņi jāmeklē ne vien politikas, bet kultūras kontekstā.

Jan Marinus WIERSMA (NL), kas uzstājās PSE grupas vārdā, norādīja, ka joprojām nav saņemta atbilde par G. de Vries, ES pretterorisma koordinatora amata vietas iespējamo kandidātu, kā arī šī amata nākotni vispār. Tāpat kā iepriekšējais runātājs J. M. Wiersma atzinīgi novērtēja komisāra F. Frattini darbu. Īpaši svarīgs deputāta skatījumā cīņā pret terorismu ir jautājums par vervēšanu: "Mums jāpievēršas jautājumam, kāpēc jaunieši Eiropā iesaistās terorisma darbībās."

"Manas grupas pārstāvji ir vienisprātis, ka mums vajadzīga ciešāka tieslietu iestāžu sadarbība, lai EUROPOL un EUROJUST būtu cik vien iespējams efektīvāki," teica Graham R. WATSON (UK) ALDE grupas vārdā, vienlaikus uzsverot, ka visiem pretterorisma pasākumiem jābūt proporcionāliem draudiem. Deputāts atzīmēja, ka neviena no ES iniciatīvām nav pamatīgi izvērtēta no efektivitātes viedokļa; viņaprāt, pārspīlētas ir arī prasības attiecībā uz šķidrumiem gaisa transportā

Konrad Krzysztof SZYMAŃSKI (PL) UEN grupas vārdā atzina, ka pēc 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem ES dalībvalstu sadarbība ir uzlabojusies. Bažas par datu apmaiņas drošību, pēc deputāta domām, nedrīkst šo sadarbību kavēt. Svarīgi ir arī, lai ES pielāgotos starptautiskajai situācijai.

Cem ÖZDEMIR (DE), uzstājoties Zaļo/ALE vārdā aicināja rūpīgāk pievērsties pretterorisma pasākumu samērīgumam, ētiskajiem aspektiem un demokrātiskajai kontrolei. Eiropas Komisijai tāpēc būtu jāņem vērā, cik svarīgi jebkurā iniciatīvā ir iesaistīt Eiropas Parlamentu. Deputāts izteica bažas par to, ka teroristu sarakstos bieži nokļūst nevainīgu cilvēku vārdi, un prasīja Padomei sniegt G. de Vries darbības novērtējumu pretterorisma koordinatora amatā.

"Neviens nerunā par to, cik lielā mērā bojā gājušo skaits Irākā attaisno cīņu pret terorismu," pievēršot uzmanību pretterorisma pasākumu efektivitātei un samērīguman, teica GUE/NGL grupas pārstāvis Tobias PFLÜGER (DE).

Arī Johannes (Hans) BLOKLAND (IND/DEM, NL) uzsvēra: "Jāraugās, lai piemērotie pasākumi būtu proporcionāli." Jāņem vērā, ka cīņā pret terorismu nedrīkst aizmirst ētiskos principus. Viena no ES problēmām cīņā pret terorismu ir demokrātiskas kontroles trūkums pār dalībvalstu sadarbību.

Andreas MÖLZER (AT) ITS vārdā vērsa uzmanību uz to, ka terorisms nav ārējs drauds. "Teroristi tiek audzināti tepat korāna skolās, kur jaunieši radikālismu uzsūc jau no pirmajiem dzīves gadiem," noradīja deputāts, "mums nevajadzētu būt iecietīgiem pret pilnīgi visu."

ES Padomes vārdā uz deputātu jautājumiem atbildēja Portugāles valsts sekretārs ārlietu jautājumos Manuel LOBO ANTUNES, atgādinot, ka ES pretterorisma stratēģijas izvērtējumu Padome veic reizi pusgadā. Dalībvalstis izvērtēšanā apspriež tādus jautājumus kā rīcības plāns, teroristu vervēšana, pasākumi, kas nav īstenoti pareizi. Pašlaik aktuāli ir jautājumi par kopējo aresta orderi, EUROPOL, pasākumi, kas saistīti ar bioterorismu un datu apmaiņu.

M. Lobo Atunes atzina, ka ES jāpanāk labāka informācijas apmaiņa starp valstu izlūkdienestiem: "EUROPOL jau darbojas efektīvi, bet šo sadarbību var uzlabot." Attiecībā uz jauno pretterorisma amata kandidatūru Padomes pārstāvis norādīja, ka šo jautājumu pašlaik izvērtē ES Padomes ģenersālsekretārs un augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Javier SOLANA.


Debates: Cīņa pret terorismu
04.09.2007.


  
04.09.2007  
Eiropas Parlamenta ieteikumi šķēršļu novēršanai vienotajā tirgū  
Jāizstrādā stratēģija intelektuālā īpašuma tiesībām, jāveido konkurētspējīga enerģētikas politika, kas palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām. Jāievieš praktiski pasākumi, lai atbalstītu mazu un vidēju uzņēmumu potenciālu jauninājumu jomā. Tie ir daži no ieteikumiem, kas pausti šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta nenormatīvajā ziņojumā par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu, lai padarītu to efektīvāku.

Vienotais tirgus, ko veido preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās "ir lielākais sasniegums Eiropas kontekstā, kuram nav precedenta un kurš patērētājam nodrošina plašāku izvēli par zemākām cenām, rada konkurētspējīgu, radošu un dinamisku uzņēmējdarbības vidi," teikts šodien ar 534 balsīm par, 119 pret, un 27 deputātiem atturoties, pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā.

Deputāti tomēr atzīst, ka vienotajā tirgū joprojām saglabājas daudz šķēršļu. Lai ES valstu ekonomika un iedzīvotāji no vienotā tirgus gūtu vairāk, Parlaments:

- aicina īstenot praktiskus pasākumus, lai atbalstītu amatniecības un mazo uzņēmumu jauninājumu potenciālu;
- mudina Eiropas Komisiju pieņemt visaptverošu stratēģiju attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un pastiprināt šo tiesību aizsardzību;
- atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, lai novērstu vienotā tirgus noteikumu neskaidrības vispārējas nozīmes veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomā.

Uzsverot, ka vienotajam tirgum jādarbojas saskaņā ar "samērīgiem noteikumiem", deputāti atzīst, ka atsevišķās jomās, it īpaši finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecībā un nodokļu sistēmas darbībā var būt nepieciešama lielāka saskaņošana.

ES "nav pietiekami uzsvērts potenciālais kodolenerģijas ieguldījums"

Ziņojumā atzīts, ka risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas un panākt ilgtspējīgu attīstību iespējams "tikai ar energoresursu līdzsvarotu kombinēšanu" un šajā nolūkā vienotajā tirgū jāveicina ilgtspējīga un konkurētspējīga enerģētikas politika.

Deputātu vairākums uzskata, ka Eiropas Savienībā "nav pietiekami uzsvērts potenciālais kodolenerģijas ieguldījums", kā liecina 8. un 9. marta Eiropadomes secinājumi. Par punktu balsojot atsevišķi, 412 deputāti šādu viedokli atbalstīja, 217 bija pret un 40 atturējās.

Ziņojumā Eiropas Parlaments izsaka nostāju par Eiropas Komisijas paziņojumu "Vienotais tirgus pilsoņiem — starpposma ziņojums 2007. gada Eiropadomes pavasara sanāksmei" (COM(2007)0060), kā arī citām ar vienoto tirgu saistītām iniciatīvām.


Jacques TOUBON (PPE-DE, FR)
Ziņojums: Vienotā tirgus noteikumu pārskatīšana — šķēršļu un neefektivitātes novēršana, uzlabojot īstenošanu un izpildi
A6-0295/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 04.09.2007.
Balsojums: 04.09.2007.


  
Pēc ugunsgrēkiem Grieķijā un plūdiem Apvienotajā Karalistē aicina nekavējoties mobilizēt ES Solidaritātes fondu  
Eiropas Parlaments pauž līdzjūtību un ciešu solidaritāti šīs vasaras dabas katastrofās bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem. Šodien pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina bez jebkādas kavēšanās mobilizēt ES Solidaritātes fondu šīs vasaras plūdos un ugunsgrēkos cietušo atbalstam, izvairoties no ilglaicīgām procedūrām un administratīviem šķēršļiem.

Šovasar ugunsgrēki Eiropā skāra vairāk nekā 700 000 hektārus, visvairāk ciešot Grieķijai, kur dega vairāk nekā 250 000 hektāru meža un krūmāju, bojā gāja vairāk nekā 60 cilvēku un daudzi guva ievainojumus. Citās Eiropas daļās tika piedzīvoti spēcīgi plūdi, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, izraisot vismaz 10 cilvēku bojāeju un nodarot kaitējumu EUR 5 miljardu apmērā ēkām, skolām, infrastruktūrai un lauksaimniecībai.

No ugunsgrēkiem smagi cieta arī Itālija, Bulgārija, Kipra, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Spānija, Ukraina, Turcija un Albānija.

Eiropas Parlaments uzskata, ka nekavējoties ir jābūt pieejamiem resursiem, lai atbalstītu cietušos, "izmantojot ES Solidaritātes fonda un jebkura cita Kopienas instrumenta līdzekļus (piemēram, struktūrfondus vai Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai), vai jebkurus citus iespējamus finansiālus līdzekļus".

ES Padomei bez turpmākas kavēšanās jāpanāk, lai tiktu pieņemta jaunā regula attiecībā uz ES Solidaritātes fondu, kurā noteikts pazemināts slieksnis ES Solidaritātes fonda mobilizācijai. Šādas izmaiņas, uzsvērts ziņojumā, ļaus postījumu problēmu risināt efektīvāk un savlaicīgāk.

Deputāti mudina Eiropas Komisiju ieviest Kopienas ārkārtas, jo īpaši finansiāla atbalsta pasākumus smagi cietušo reģionu rehabilitācijai, kā arī, lai atjaunotu ražošanas potenciālu skartajās teritorijās un censtos atsākt darba vietu izveidi.

Kopīgiem spēkiem ārkārtas situācijās

Eiropas Parlaments aicina izveidot Eiropas spēkus, kas nekavējoties varētu reaģēt ārkārtas situācijās. Tikmēr Eiropas Savienībai jāturpina pilnveidot ātras reaģēšanas spējas, kas balstās uz civilās aizsardzības sistēmām dalībvalstīs. Pēc deputātu domām, solidaritātes princips šādās situācijās jāveicina jo īpaši, jo šādu katastrofu ietekme bieži vien pārsniedz reģionālos un valstu līmeņus.

Ugunsgrēki jānovērš priekšlaicīgi

Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis "izšķirīgi rīkoties, lai uzlabotu un īstenotu mežu aizsardzības tiesisko regulējumu, kā arī atturēties no komercializācijas, reklasifikācijas un privatizācijas pasākumiem, tādējādi ierobežojot iejaukšanos un spekulāciju."

Deputāti arī "pauž nosodījumu par nelikumīgu būvju legalizācijas praksi aizsargājamās un vispārēja lieguma teritorijās". Parlaments prasa nekavējoties pārtraukt jebkuru mēģinājumu vājināt mežu aizsardzību, veicot izmaiņas Grieķijas konstitūcijā.

Sodi par ļaunprātīgu dedzināšanu

Īpašas bažas deputāti pauž par to, ka Eiropā pieaug to mežu ugunsgrēku skaits, ko izraisījusi ļaunprātīgas dedzināšana. Rezolūcijā pausts viedoklis, ka "ātra un efektīva izmeklēšana, kura nosaka atbildību un pēc kuras seko atbilstīgs sods, varētu atturēt no nevērīgas un tīšas rīcības."

Uz valstīm, kuras nesenās dabas katastrofas skāra visvairāk, Eiropas Parlaments arī gatavojas nosūtīt delegāciju, lai novērtētu postījumu līmeni un analizētu, kā nākotnē novērst līdzīgas ekstrēmas situācijas un labāk uz tām reaģēt.


Komisijas paziņojums: Meža ugunsgrēki Grieķijā, to sekas un secinājumi, kas jāievēro novēršanas un trauksmes pasākumiem
Debates: 03.09.2007.

Rezolūcijas priekšlikumi: Dabas katastrofas
RC-B6-0323/2007
Balsojums: 04.09.2007.


  
Eiropas Parlamenta plenārsesijas atklāšana (Strasbūra, 3.-6. septembris)  
Eiropas Parlaments šodien atklāja pirmo plenārsesiju pēc vasaras pārtraukuma. Tās darba kārtībā kā pirmais punkts iekļautas debates par aizvadītās vasaras dabas katastrofām un ugunsgrēkiem Grieķijā. Otrdien Eiropas Komisija ziņos par Gdaņskas kuģu būvētavas slēgšanas risku, Parlamentā viesosies Portugāles prezidents. Trešdien plānotas debates par cīņu pret terorismu un nestabilitāti starptautiskajā finanšu tirgū.

Ievadot plenārsesiju, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING atgādināja par traģiskajām šīs vasaras dabas katastrofām un nelaimes gadījumiem: plūdiem Apvienotajā Karalistē, karstuma vilni Vidusjūras reģiona austrumdaļā, kas kulmināciju sasniedza nesenajos ugunsgrēkos Grieķijā, prasot vairāk nekā 60 upurus. Priekšsēdētājs pieminēja 15. augustā Peru notikušo zemestrīci, kurā bojā gāja vairāk kā 500 cilvēku; tos tūkstošus, kas kopš vasaras sākuma gājuši bojā sadursmēs Irākā, un bēgļus, kas šovasar zaudēja dzīvības, cenšoties šķērsot Atlantijas okeānu, lai sasniegtu Eiropas Savienības krastus. Deputāti upuru piemiņai noturēja klusuma brīdi.

Galvenie plenārsesijas temati

Pirmdien, 3. septembrī

Eiropas Parlaments diskutēs par regulējuma iniciatīvu, ko Eiropas Komisija uzsāka 2005. gadā, lai uzlabotu un vienkāršotu likumdošanas procedūras Eiropas Savienībā un mazinātu administratīvo slogu. (Balsojums otrdien.)

Eiropas Komisija atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem par EURES darbību — šis tīkls izveidots, lai Eiropā veicinātu darbaspēka mobilitāti. Otrdien, balstoties uz šīm debatēm, Parlaments pieņems rezolūciju "Ceļā uz vienotu darba tirgu".

Otrdien, 4. septembrī

Eiropas Komisija ziņos par Gdaņskas kuģu būvētavai izvirzītajām prasībām saistībā ar Kopienas valsts atbalsta politiku. Pastāvot riskam, ka būvētava varētu tikt slēgta, deputāti prasīja šo jautājumu iekļaut plenārsesijas darba kārtībā.

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskatīs Eiropas Komisijas sagatavoto priekšlikumu par bīstamu kravu pārvadāšanu Eiropas Savienībā — šādi pārvadājumi veido 8 % no visa ES iekšzemes kravu transporta. Sekos diskusija par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā: Transporta komitejas deputāti ierosina uz Eiropas ceļiem atsevišķos gadījumos pieļaut 60 t jaudīgus transportlīdzekļus. (Balsojumi trešdien.)

Rīta sēdes laikā paredzētas arī debates par ES stratēģiju cīņai pret alkohola kaitīgo ietekmi un plānotajām reformām piena nozarē. (Balsojumi trešdien.)

Plkst. 12.00 notiks svinīga sēde, ar uzrunu uzstājoties ES Padomes prezidējošās valsts Portugāles prezidentam Aníbal CAVACO SILVA.

Plkst. 15.00 ES Padome ziņos par ES 2008. gada budžeta projektu, par ko Parlamenta pirmā lasījuma balsojums plānots oktobra beigās.

Trešdien, 5. septembrī

Plenārsesijas galvenās debates no plkst. 9.00 līdz 12.00 būs veltītas ES cīņai pret terorismu.

Parlaments pieņems rezolūciju par ierobežojumiem šķidrumu pārvadāšanai aviopasažieru rokas bagāžā. Rezolūcijas projektā deputāti prasa pārskatīt spēkā esošos noteikumus.

Plkst. 15.00, ņemot vērā šīs vasaras notikumus starptautiskajos finanšu tirgos un gaidot nākamajā dienā, 6. septembrī, paredzēto Eiropas Centrālās bankas sanāksmi, darba kārtībā iekļautas debates ar ES Padomi un Eiropas Komisiju par finanšu tirgu nestabilitāti.

Ceturtdien Parlaments pieņems rezolūciju par starptautisko Konvenciju cīņai pret pārtuksnešošanos (balsojums ceturtdien).

Plašāk par plenārsesiju
Plenārsesijas darba kārtība
EP plenārsesijas debates, kurām var sekot tiešraidē