30. oktobrī Daugavpilī viesosies Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, lai Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu foruma ietvaros diskutētu ar Daugavpils Universitātes studentiem un pasniedzējiem par Latvijas iespējām ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus un kopā ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Ritu Strodi piedalītos tiešraides diskusijā Dautkom TV.
Pilsoņu Forumu organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā (EPIB) sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi un Daugavpils Universitāti. Tā mērķis ir aicināt uz kopīgu sarunu Eiropas Parlamenta deputātus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, studentus, kā arī plašāku sabiedrību.

Lauksaimniecības reformas un subsīdijas, patērētāju tiesības, izmaiņas augstākās izglītības jomā, aviopārvadājumu noteikumi, - šie ir tikai daži no jautājumiem, kas tiek risināti ES līmenī, tomēr ietekmē katras dalībvalsts iedzīvotājus. EP deputāti un EP Informācijas biroja pārstāvji aicina daugavpiliešus piedalīties Pilsoņu forumā un noskaidrot, kā tiek pieņemti ES lēmumi un kādas ir Latvijas iespējas šos lēmumus ietekmēt.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties un/vai informēt Ivetu Ķelpi, ja ir interese tikties ar EP deputātu individuālām intervijām plkst. 15:30 - 16:30

Foruma programma

• plkst. 13.30 - Daugavpils Universitātes pasniedzēji un studenti, kā arī NVO pārstāvji un vecāko klašu skolēni tiksies ar Valdi Dombrovski un pārrunās ES politikas atbilstību Latvijas interesēm.

• plkst. 19.00 - Dautkom TV sāksies tiešraides diskusija ar V. Dombrovski un R.Strodi. Diskusijas laikā Daugavpils iedzīvotāji aicināti zvanīt un uzdot savus jautājumus par Eiropas Parlamenta darbību un ES politikas atbilstību Latvijas un Daugavpils interesēm.

Plašāku informāciju par to, kā darbojas EP deputāti, kādi jautājumi pašlaik ir EP dienaskārtībā un kādi pasākumi notiek par godu ES dibināšanas 50. gadadienai, kā arī vispārēju informāciju par EP un ES iespējams iegūt Daugavpils Eiropas Savienības Informācijas punktā (ESIP), kā arī internetā: Eiropas Parlamenta Informācijas biroja mājas lapā (http://www.europarl.lv/) vai Eiropas Parlamenta centrālajā mājas lapā (http://www.europarl.europa.eu/news/public/default_lv.htm)

Aicinām iepazīties ar EP darbību un sagatavot savus jautājumus EP deputātam V.Dombrovskim.

Kontaktpersonas:
Iveta Ķelpe, EPIO Preses nodaļas vadītāja
Tālr.: 6708 5468, M.t.: 2948 9481
E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu

Zane Bojāre. Projekta koordinatore
Tālr: 6761 0010, M.t.: 2970 6733

Uzziņai:
Šogad aprit piecdesmit gadi kopš Eiropas Savienības dibināšanas - 1957.gada 25.martā Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Vācijas pārstāvji tikās Romā, lai parakstītu Eiropas Ekonomikas kopienas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, t.s. "Romas līgumi". Piecdesmit gadu laikā Eiropas Savienība no sešu valstu apvienības ir izveidojusies par nozīmīgu politisko spēku, kura sastāvā ir jau 27 valstis.
Atzīmējot šo vēsturiski nozīmīgo notikumu gan Eiropā, gan Latvijā visa gada garumā norisinās virkne dažādu kultūras, sporta, izklaides un informatīvo pasākumu. Rīgā un Latvijā organizētas atvērto durvju dienas Latvijas valsts pārvaldes iestādēs un "ES mājā" Rīgā, koku stādīšanas akcija "Zaļais vilnis", vairākas konferences, ceļojošas izstādes, konkursi un citi pasākumi.
Romas līgumu parakstīšanas piecdesmitajai gadadienai veltīto pasākumu ciklā iekļaujas arī Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā organizētie informatīvie pasākumi "Eiropas Parlamenta Pilsoņu forumi", kas norisinās četros Latvijas reģionos (pirmais Valkā un Valgā 9. marta). Pasākumu mērķis ir veicināt diskusiju par Latvijas lomu un ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā, kā arī vairot izpratni par Eiropas Parlamenta darbību un deputātu darba ikdienu.

Eiropas Parlamenta Informācijas biroji darbojas visās ES valstu galvaspilsētās. EPIB Latvijā galvenie uzdevumi ir veicināt sabiedrības informētību par Eiropas Parlamentu, organizēt un atbalstīt pasākumus un aktivitātes, kas saistīti ar EP darbību, veicināt informācijas apmaiņu ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī palīdzēt jebkuram interesentam saņemt tam nepieciešamo informāciju par Eiropas Parlamentu.  

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē pašreizējo politisko attīstību Serbijā: jauno konstitūciju, jaunās valdības izveidi, nolīgumu ar Eiropas Savienību vīzu režīma atvieglojumiem. Deputāti vienlaikus uzstāj, ka nekādas atlaides Serbijai nav pieļaujamas attiecībā uz pienākumu cieši sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY), kā arī kara noziedznieku apcietināšanu.
"Serbijas nākotne ir saistīta ar iekļaušanos Eiropas Savienībā," uzsvērts šodien ar 368 par, 49 pret, un 25 balsīm atturoties, pieņemtajā EP ziņojumā. Parlaments atzīst: "Serbija ir pelnījusi īpašu uzslavu par to, ka pēdējo gadu laikā tā ir miermīlīgā ceļā atrisinājusi daudzas nopietnas problēmas, tostarp Serbijas un Melnkalnes valstu savienības sadali, godīgu un brīvu parlamenta vēlēšanu organizēšanu un jaunas, eiropeiski noskaņotas valdības izveidi."

Ziņojumā atgādināts, ka Serbijai cieši jāsadarbojas ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu un ka "šīs sadarbības rezultātā ir jāapcietina un jāpārsūta visi atlikušie apsūdzētie". Tas ir priekšnosacījums Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanai ar ES, kas paver ceļu tālākai sadarbībai ar Eiropas Savienību. Deputāti aicina Serbijas parlamentu nosodīt genocīdu Srebreņicā, par to pieņemot deklarāciju.

Parlaments uzsver, ka "jautājuma par Kosovas galīgo statusu atrisināšana stiprinās stabilitāti Rietumbalkānos un veicinās reģiona integrāciju Eiropas Savienībā".

Jelko KACIN (ALDE, SL)
Ziņojums: Eiropas Savienības un Serbijas attiecības
A6-0325/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 24.10.2007.
Balsojums: 25.10.2007.  

Eiropas Parlaments iesaka izvērtēt, kādas ir iespējas Afganistānā īstenot nelielus pilotprojektus, kas nelikumīgo opija produkciju ļautu aizstāt ar likumīgu pretsāpju līdzekļu ražošanu. Tāds viedoklis izteikts šodien ar 386 balsīm par, 49 pret un 25 atturoties pieņemtajā Parlamenta ziņojumā.
Saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja datiem Afganistāna aizņem 93 % pasaules opiātu tirgus. Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka gandrīz 40 % no Afganistānas iekšzemes kopprodukta ir saistīti ar opija ražošanu. Nelikumīgā opija ražošana traucē valsts ekonomisko un politisko attīstību: "Nemiernieki, militāristi, talibu kaujinieku un teroristu grupas veic nelegālu tirdzniecību ar aizliegtajām narkotikām, lai iegūtu finanšu līdzekļus savām darbībām," uzsvērts ziņojumā.

ES Padomei (ES dalībvalstu ministriem) ieteikts iesniegt Afganistānas valdībai visaptverošu plānu, kā kontrolēt narkotiku ražošanu Afganistānā, uzlabojot pārvaldību un cīnoties pret korupciju.

Pilotprojekti legālo pretsāpju līdzekļu ražošanai būtu jāīsteno ciešā uzraudzībā sadarbībā ar ANO Narkotiku apkarošanas programmu.

Marco CAPPATO (ALDE, IT)
Ziņojums: Opija ražošana medicīniskiem nolūkiem Afganistānā
A6-0341/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 23.10.2007.
Balsojums: 25.10.2007.  

Parlamenta ieteiktais ES budžeta apjoms 2008. gadam ir 124,2 miljardi eiro (maksājumos), kas ir lielāks nekā Eiropas Komisijas, kā arī ES dalībvalstu ministru ieteiktais. Deputāti prasa būtisku līdzekļu palielinājumu Galileo programmai, Kosovai un Palestīnai.
Pirmoreiz ES budžeta projektā izaugsmei un nodarbinātībai paredzēts piešķirt vairāk līdzekļu nekā lauksaimniecības politikai.

Parlamenta piedāvātais budžeta apjoms ir EUR 124,2 miljardi maksājumos un 129,7 saistībās. Tas pārsniedz Komisijas priekšlikumu (0,97 % no ES nacionālā kopienākuma) un ES Padomes piedāvāto projektu (0,95%). Vienlaikus Parlaments aicina nepārsniegt 0,99 % NKP robežu.

Eiropas Komisija piedāvāja EUR 121,5 maksājumos un EUR 129,1 miljardus saistībās. ES Padome (dalībvalstis) budžeta finansēšanai attiecīgi iesaka EUR 119,1 un EUR 128,4 miljardus.

ES budžets 2007. gadā bija EUR 126,6 miljardi saistībās un 115,5 maksājumos.

Eiropas Parlaments kā prioritātes 2008. gada budžetā izvirzījis izaugsmi un attīstību, jeb Lisabonas mērķus, tostarp satelītnavigācijas sistēmu Galileo, Eiropas Tehnoloģiju institūtu, pētniecības un jauninājumu projektus, arī Eiropas Transporta tīklus. Parlaments prasa atjaunot ES Padomes samazinātās summas kohēzijas politikai, kas domāta reģionu nevienlīdzības novēršanai. Par prioritāru deputāti uzskata atbalstu palestīniešu teritorijām un Kosovai.

Parlaments arī apstiprināja sarakstu ar tā dēvētajām sagatavošanas darbībām. Tās ļauj finansēt laikā ierobežotus pasākumus, kam nav paredzēts atbalsts citur budžetā. To vidū — projekts satiksmes drošībai trīs ES un Krievijas robežšķērsošanas vietās: Terehovā, Narvā un Vālimā. Šim mērķim Parlaments prasa EUR 3,5 miljonus saistībās un EUR 3 miljonus maksājumos.

Galileo un Eiropas Tehnoloģiju institūts

Uzskatot, ka prioritāte ir tehnoloģiju attīstība un ES konkurētspēja, deputāti ierosina palielināt ES finansējumu Galileo programmai par EUR 739 miljoniem, ES līdzdalības summai projektā 2008. gadā kopumā sasniedzot EUR 890 miljonus. Parlaments uzskata, ka projekts pilnībā jāfinansē no Kopienas budžeta, pretējā gadījumā ES jārēķinās ar risku, ka tas paliks neīstenots.

ES Padome budžeta pirmajā lasījumā Galileo finansēšanai nolēma atvēlēt tikai EUR 151 miljonus. Lai finansējumu palielinātu, kā prasa Parlaments, nepieciešamas izmaiņas ES ilgtermiņa budžetā, bet par to jāpanāk vienošanās ar ES Padomi.

Tas pats attiecas uz Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) finansējumu. Parlaments nobalsoja par ES finansējumu EUR 2,9 miljonu apjomā ETI Valdes vajadzībām un jaunas budžeta pozīcijas izveidei institūta darbībai.

Gadījumam, ja par Galileo un ETI neizdosies panākt vienošanos ar ES Padomi, abi projekti varētu tikt finansēti no Septītās pētniecības pamatprogrammas, kas paredzēta ES zinātnes un jauninājumu projektiem.

Ārpolitika un drošība

Resursus Kopējai ārējai un drošības politikai, ieteikts ierobežot par 20 % un ārpolitikas finansēšanai izmanot tā dēvēto elastīguma instrumentu, kas ļauj ES labāk reaģēt uz neparedzētām situācijām.

Deputāti atbalsta Eiropas Komisijas ieteikto palīdzības palielinājumu Kosovai un palestīniešu teritorijām, vienlaikus prasot papildu EUR 10 miljonu atbalstu katrai.

Eiropas Parlamenta budžets. Eiropas Parlaments nobalsoja arī par savu budžetu EUR 1,452 miljardu apjomā, uzsverot — dalībvalstīm, kā arī Parlamentam "jāņem vērā ES pilsoņu viedoklis par Parlamenta ģeogrāfisko izkliedētību trīs darba vietās, kā arī ar to saistītās izmaksas un ietekmi uz vidi".

EP budžets top, vispirms atzinumus par savas kompetences jautājumiem gatavojot EP specializētajām komitejām. Transporta un tūrisma komitejas atzinumu 2008. gada budžetam gatavoja Roberts ZĪLE (UEN); Konstitucionālo lietu komitejas atzinuma autors bija Rihards PĪKS (PPE-DE). R. Pīks debatēs uzsvēra, ka Reformu līguma ieviešanai būs nepieciešami atbilstoši līdzekļi saziņai ar iedzīvotājiem, un aicināja atbalstīt palielinājumu šim nolūkam.

Nākošie soļi

Sarunas ar Padomi notiks līdz 23. novembrim. Budžetu paredzēts pieņemt Parlamenta otrajā lasījumā decembrī.

Eiropas Parlaments veic ES budžeta galīgo apstiprināšanu, to pieņemot vai noraidot kopumā. Par t.s. obligātajiem izdevumiem — lauksaimniecības izdevumiem un izdevumiem, kuri ir saistīti ar starptautiskiem nolīgumiem — pēdējais vārds pieder Padomei.

Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2008. gada izpilde
Balsojums: 25.10.2007.

Kyösti Tapio VIRRANKOSKI (ALDE, FI)
Ziņojums: 2008. gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa)
A6-0397/2007
Procedūra: budžeta
Debates: 23.10.2007.
Balsojums: 25.10.2007.

Ville ITÄLÄ (PPE-DE, FI)
Ziņojums: 2007. gada vispārējā budžeta projekts (I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX iedaļas)
A6-0394/2007
Procedūra: budžeta
Debates: 23.10.2007.
Balsojums: 25.10.2007.  

Nobažījušies par labības, piena un gaļas produktu kraso cenu pieaugumu, Eiropas Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju, sekot, lai pārtikas cenas netiktu paaugstinātas nesamērīgi, situāciju izmantojot ļaunprātīgi. Deputāti arī aicina īslaicīgi palielināt piena kvotas un atļaut iepriekšējus tiešos maksājumus lopkopjiem.
Tādus pasākumus Eiropas Parlaments ierosina šodien ar 464 par, 30 pret, un 44 balsīm atturoties, pieņemtā rezolūcijā.

Eiropas Parlaments otrdien, 23. oktobrī, plenārsēdē iztaujāja Eiropas Komisiju par sekām, ko Eiropā var izraisīt labības cenu kāpums pasaulē sliktās ražas dēļ, augošais pieprasījums attīstības valstīs, ilgi nepieredzēts labības rezervju samazinājums, kā arī ar to saistītais piena un gaļas cenu pieaugums.

Deputāti aicina Eiropas Komisiju steidzami rīkoties, lai novērstu nelabvēlīgu ilgtermiņa ietekmi uz lauksaimniekiem un patērētājiem Eiropas Savienībā.

Parlaments iesaka uz noteiktu laiku palielināt piena kvotas, lai līdzsvarotu cenas ES tirgū, kā arī analizēt nesamērīgo atšķirību starp lauku saimniecību un lielāko mazumtirgotāju cenām.

Parlaments uzsver, ka izejvielu izmaksas veido salīdzinoši nelielu daļu no daudzu pārtikas preču izmaksām. Piemēram, Lielbritānijā, kviešu cena veido mazāk kā 10 % maizes klaipa cenas, ko maksā patērētājs, Francijā — mazāk nekā 5 %.

Deputāti mudina Komisiju ļaut lopkopjiem saņemt iepriekšējus tiešos maksājumus, jo īpaši tiem, kuru saimniecības ir skāruši slimību uzliesmojumi.

Vienlaikus Parlaments uzsver, ka neatbalsta eksporta kvotas un tarifus ES lauksaimniecības ražojumiem, kā arī ievedmuitas nodokļa atcelšanu importa graudaugiem.

Parlaments rezolūcijā arī pievēršas biodegvielas izmantošanas iespējām. Uzsverot, ka biodegviela varētu palīdzēt samazināt siltumīcefekta gāzu emisijas, tas tomēr aicina apsvērt, kā novērst turpmāku pārtikas resursu samazināšanos — to var izraisīt tendence aizstāt labības platību ar biodegvielas ražošanai domātajām kultūrām.


Eiropas Parlamenta rezolūcija par barības un pārtikas cenu pieaugumu
Debates: 23.10.2007.
Balsojums: 25.10.2007.  

Eiropas Parlamenta Saharova Balva par domas brīvību šogad piešķirta Sudānas cilvēktiesību advokātam Salih Mahmoud OSMAN. Par tādu Parlamenta politisko grupu priekšsēdētaju lēmumu šodien plenārsēdē paziņoja EP priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING. Balvu pasniegs svinīgā ceremonijā Strasbūras plenārsesjā 11. decembrī.
Salih Mahmoud OSMAN sadarbībā ar Sudānas Organizāciju pret spīdzināšanu jau divdesmit gadus sniedz bezmaksas juridisku palīdzību savas valsts cilvēktiesību pārkāpumu upuriem.

Saharovai balvai ka finālisti šogad bija nominēti arī Ķīnas cilvēktiesību aizstāvji Zeng JINYAN un Hu JIA, un Krievijas žurnāliste Anna POĻITKOVSKA, kas bija izvirzīta pēcnāves apbalvojumam.

Eiropas Parlamenta Saharova Balva nosaukta padomju disidenta Andreja Saharova vārdā. Kopš 1988. gada tā ik gadu tiek piešķirta personām vai organizācijām, kas devušas būtisku ieguldījumu cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju. Balvu pasniedz kopā ar naudas prēmiju EUR 50 000 vērtībā. Pagājušogad balvu piešķīra Baltkrievijas opozīcijas līderim Aleksandram Milinkevičam.

Priekšsēdētāju konference
25.10.2007.

Eiropas Parlaments atzinīgi novērtē Turcijas pēdējās parlamenta vēlēšanas un valdības apņemšanos turpināt reformas, vienlaikus norādot uz jomām, kurās Turcijai jāvelta papildu pūles: konstitucionālā reforma, vārda brīvība, labas kaimiņattiecības. Šāds viedoklis pausts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Debatēs pirms balsojuma īpašu uzmanību deputāti pievērsa attiecībām ar kaimiņvalstīm un situācijai pie Irākas robežas.
Parlaments rezolūcijā atbalsta sarunu sākšanu par enerģētikas sadaļu un mudina Turciju pievienoties Eiropas Enerģētikas kopienai kā pilntiesīgai tās dalībniecei, ņemot vērā valsts stratēģiski nozīmīgi pozīciju enerģijas tranzītā. Turcija ES pievienošanās sarunas uzsāka pirms diviem gadiem, 2005. gada 3. oktobrī.

Parlaments atgādina agrāk pausto nostāju, ka "sarunu sākšana ir sākums procesam bez noteikta beigu datuma". Deputāti arī atzīmē, ka ES spēja uzņemt jaunas valstis joprojām ir viens no pievienošanās nosacījumiem.

Paužot gandarījumu par parlamenta un prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kā arī valdības apņemšanos veikt reformas, deputāti uzsver — Turcijā steidzami jāpastiprina cīņa pret jebkāda veida ekstrēmismu un neiecietību un jāpieliek papildu pūles, lai nodrošinātu pilnīgu civilās sabiedrības kontroli pār bruņotajiem spēkiem. Ziņojumā pievērsta uzmanība pārkāpumiem vārda un preses brīvības jomā.

Pievēršoties nenoregulētajam Kipras jautājumam, deputāti uzsver, ka Turcijas spēku izvešana atvieglotu sarunas par konflikta noregulējumu. Parlaments atkārto aicinājumu Turcijas un Armēnijas valdībām, lai tās uzsāk samierināšanās procesu par pašreizējiem un pagātnes notikumiem. Rezolūcijas sākotnējam priekšlikumam bija arī iesniegts papildinājums, aicinot Turciju oficiāli atzīt armēņu genocīdu, tomēr tas neguva pieņemšanai nepieciešamo atbalstu (260 par, 309 pret, 31 atturējās).

Parlaments asi nosoda Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) vardarbību, pauž solidaritāti Turcijai cīņā pret terorismu un atkārtoti aicina PKK nekavējoties pasludināt uguns pārtraukšanu.

Deputāti "pauž dziļu satraukumu par sekām, ko radītu Turcijas spēku iespējamās militārās pārrobežu darbības ziemeļu Irākā un aicina Turciju atturēties no vienpusējiem pasākumiem, kas skar Irākas teritoriju". Ziņojumā aicinājums rast risinājumu sarunu ceļā.

Debatēs pirms rezolūcijas pieņemšanas daudzi no runātājiem pievērsās iespējamajām Turcijas militārajām darbībām ziemeļu Irākā. Daudzi pauda satraukumu par Kurdistānas Strādnieku partijas īstenoto vardarbību, kā arī vārda brīvību Turcijā. Vienlaikus daudzi no runātajiem atbalstīja pievienošanās sarunu turpināšanu.

Rezolūcijas autore Ria OOMEN-RUIJTEN (PPE-DE, NL): mēs ceram, ka Turcijas valdība turpinās reformu. Parlaments ir centies paplašināt un padziļināt debates ar Turciju.

Johannes (Hannes) SWOBODA (PSE, AT): kurdu jautājumam ir nepieciešams politisks un miermīlīgs risinājums. Taču to nav iespējams panākt, kamēr turpinās terora akti. Cerams, ka kurdu politiķi ņems vērā šo ziņu.

Alexander LAMBSDORFF (ALDE, DE): Turcijā ir stipra valdība, kas saņēmusi tautas uzticību. Tā jāizmanto, lai turpinātu reformas sabiedrības interesēs. Pretterorisma pasākumiem ir jābūt proporcionāliem, ierobežotiem laikā, to mērķim — panākt mieru.

Sebastiano (Nello) MUSUMECI (UEN, IT): gadu pēc iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par Turciju vairāki tās jautājumi ir aizvien aktuāli. Turcija neatzīst ES dalībvalsti Kipru, genocīds pret armēņiem aizvien ir tabu.

Joost LAGENDIJK (Zaļie/EFA, NL): diemžēl šodienas debates ir aizēnojuši terora akti. Taču militāra iejaukšanās nebija risinājums. Problēma meklējama nevis "Irākas kalnos, bet gan Turcijas iekšienē".

Kyriacos TRIANTAPHYLLIDES (GUE/NGL): mēs uzskatām, ka ir jāpaātrina Turcijas virzība uz ES. Mums ir jāiedrošina Turcija veikt nepieciešamās reformas, taču Turcijai ir jāatzīst genocīds pret armēņiem.

Georgios GEORGIOU (IND/DEM) iebilda pret secinājumu, kas izriet no paplašināšanās komisāra Olli REHN teiktā: ikviens, kurš cīnās par brīvību, ir terorists. Nedrīkst pārsteigties ar secinājumu, ka Turcija pakļauta uzbrukumam.

Philip CLAEYS (ITS): "Gandrīz nekāda attīstība nav notikusi kopš Turcijas pievienošanās sarunu sākšanas, jo īpaši par cilvēktiesību un minoritāšu jautājumiem."

Jim ALLISTER (NI): reliģijas brīvība ļoti bieži ir atskaites punkts cilvēktiesību ievērošanai valstī. Turcijai šajā ziņā ir vēl daudz darāmā.

Eiropas Komisija ikgadējo progresa ziņojumu par Turciju gatavojas publicēt 6. novembrī.

Padomes un Komisijas paziņojumi — ES/Turcijas attiecības
Debates: 24.10.2007.  

Trešdien, 24. oktobrī, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING nosauca LUX balvas ieguvēju — Fatih Akin filmu "Otrā pusē" (Auf der anderen Seite).
Filma uzvarēja konkurencē ar divām citām profesionālas žūrijas nominētajam filmām: 4 luni, 3 saptamini si 2 zile (4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas), režisors Cristian Mungiu, un Belle toujours (Mūžīgā skaistule), režisors Manoel de Oliveira.

Par uzvarētāju balsoja deputāti, kas laikā no 1. līdz 18. oktobrim noskatījās trīs nominētās filmas.

Ar LUX balvu finansēs filmas subtitrēšanu 23 oficiālajās Eiropas Savienības valodās un pārnešanu 35 mm formātā demonstrācijai kinozālēs. Filmas oriģinālversija tiks pielāgota nedzirdīgu un cilvēku ar dzirdes traucējumiem vajadzībām.

Balvu, ko pasniedza Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Pöttering, veidojusi beļģu māksliniece Jocelyne Coster, iedvesmojoties no Bābeles torņa tēla.

"Šodien mēs piedalāmies pirmizrādē," balvu pasniedzot, teica Parlamenta priekšsēdētājs. "50. gadadienā pēc Romas Līguma parakstīšanas Parlaments piešķir jaunizveidoto LUX filmu balvu. Šo balvu mēs vēlamies piešķirt ik gadu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas ir svarīgi mūsu kontinentam un Eiropas integrācijai. Balvas mērķis ir arī uzsvērt Eiropas Savienības valodu un kultūru daudzveidību un atbalstīt māksliniecisko jaunradi kino jomā."

LUX balvas pasniegšanas ceremonija
24.10.2007.  

Pirms piektdien, 26. oktobrī, paredzētās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Portugālē, Mafrā, Eiropas Parlamenta deputāti debatēs izteica viedokļus par sammita darba kārtības jautājumiem: jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, enerģētiku, gaidāmajām Krievijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Pēc deputāta Christopher J.P. BEAZLEY (PPE-DE, UK) lūguma debašu stenogramma sammitā tiks nodota Krievijas pārstāvjiem.
Parlaments ar 321 balsi par un 309 pret nolēma atlikt ES un Krievijas attiecībām veltītas rezolūcijas pieņemšanu uz plenārsesiju, kas sekos sammitam.

José Ignacio SALAFRANCA SÁNCHEZ-NEYRA (PPE-DE, ES) norādīja, — lai gan stratēģiskās attiecības ar Krieviju ES ir ļoti svarīgas, jāņem vērā, ka "laika apstākļi Mafras sanāksmē būs vairāk atkarīgi no Krievijas nekā Eiropas Savienības". Deputāts arī aicināja attiecībās ar Krieviju saglabāt ES vienotību: "Visi Krievijas lēmumi un darbības pret vienu dalībvalsti jāuzskata par tādiem, kas vērsti pret visu Eiropas Savienību".

Jan Marinus WIERSMA (PSE, NL) savukārt uzsvēra ES un Krievijas kopīgās intereses, norādot, ka tās nedrīkstētu aizēnot ar atsevišķām domstarpībām. "Ceru, ka sasalums jautājumā par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu beigsies," deputāts norādīja, izsakot cerību, ka Polijas un Krievijas valdības spēs sadarboties labāk. Paužot bažas par demokrātisku gaidāmo velēšanu norisi, deputāts ieteica, ka ES būtu jāstrādā kopā ar EDSO to novērošanā.

Samāras sammits spilgti parādīja trūkumus abu pušu partnerībā, — norādīja Graham R. WATSON (ALDE, UK). Deputāts asi kritizēja Krievijas prezidentu V. Putinu, kā arī Krievijas varas attieksmi pret Eiropas vērtībām: "Ja klonēšana būtu labāk attīstīta, V. Putins, iespējams, mēģinātu ieņemt gan premjerministra, gan prezidenta amatus, sekojot Polijas piemēram."

Konrad Krzysztof SZYMAŃSKI (UEN, PL) uzsvēra — Eiropas Savienība nedrīkst pieļaut, ka Krievija ignorē ES paplašināšanos. Deputāts nožēloja, ka Parlaments nolēmis nepieņemt rezolūciju, kas ES un Krievijas līderiem paustu skaidru EP nostāju.

"Krievija ir nozīmīgs partneris, taču tās politika raisa bažas," norādīja Inese VAIDERE (UEN), "Krievijas ielās pagaidām nav uzstādītas Putina statujas, tomēr parādās personības kulta iezīmes." Deputāte atgādināja arī par Krievijas atteikumu uzņemt Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegāciju.

"Bīstamas ir Krievijas manipulācijas ar tautiešiem ārzemēs," uzsvēra deputāte, aicinot ES vērsties pret jebkāda veida manipulācijām. Attiecībā uz dialogu enerģētikas jomā deputāte noradīja — Enerģētikas hartas principiem un ratifikācijai jābūt jaunā nolīguma neatņemamai sastāvdaļai.

Vai ES ir svarīga tikai nauda un tirdzniecība? Vai tas ir svarīgāk nekā demokrātija un cilvektiesības? — vaicāja Bart STAES (ZAĻIE/ALE, BE), paužot uzskatu, ka "Krievija slīd diktatūras virzienā". "Brīvas vēlēšanas Krievijā ir utopija. Jebkurš, kas pret šādu parādību ir iecietīgs, to atbalsta," uzskata deputāts.

Helmuth MARKOV (GUE/NGL, DE) aicināja dialogu ar Krieviju veicināt, meklējot kopīgo, nevis atšķirīgo. Kopīga pieeja īpaši nepieciešama, lai risinātu tādus jautājumus kā attiecības ar Irānu, Kosovas statuss, situācija Piedņestrā. Deputāts arī aicināja ieviest bezvīzu režīmu ar Krieviju.

"ES jābūt vienotai. Mums jāturas pret politisko spiedienu," uzsvēra Jana BOBOŠÍKOVÁ (NI, CZ). Deputāte arī uzskata, ka ES līdz šim nav ar Krieviju runājusi vienotā balsī par nopietnām tirdzniecības attiecībām.

Politiskās grupas
PPE/DE Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa
PSE Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā
ALDE Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa
UEN Nāciju Eiropas grupa
Zaļie/ALE Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
GUE/NGL Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa
IND/DEM Neatkarīgo spēku un demokrātu grupa
ITS Identitātes, tradīciju, suverenitātes grupa
NI Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti


Padomes un Komisijas paziņojumi — ES un Krievijas galotņu tikšanās
Debates: 24.10.2007.

Eiropas Parlaments aicina visā Eiropas Savienībā stingrāk ierobežot smēķēšanu sabiedriskās vietās un sekot, lai tabakas produktus nevarētu iegādāties nepilngadīgie. Tāds viedoklis pausts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā.
Eiropas Savienībā ik gadu no smēķēšanas sekām mirst vismaz 650 000 cilvēku, no kuriem 80 000 — tieši pasīvās smēķēšanas rezultātā. Lai tabakas kaitīgo ietekmi mazinātu, deputāti prasa Eiropas Savienībā klasificēt tabakas dūmus kā pirmās kategorijas vēzi izraisošu vielu maisījumu un mudina dalībvalstis ieviest smēķēšanas aizliegumu visās slēgtās darba vietās, tostarp ēdināšanas iestādēs, kā arī visās slēgtās sabiedriskās vietās un transportlīdzekļos.

Deputāti prasa Eiropas Komisijai sagatavot ziņojumu par izmaksām, kādas smēķēšana un tabakas dūmu piesārņojums rada valstu veselības aizsardzības sistēmām un Eiropas Savienības tautsaimniecībai.

Eiropas Komisijai izteikts arī papildināt 2001. gada Tabakas produktu direktīvu: tai jānosaka stingrākas prasības par tabakas izstrādājumu piedevām, kas izraisa vēzi un pastiprina atkarību. Direktīvā jāiekļauj katalogs ar jauniem iespaidīgiem brīdinājumiem, kas obligāti būtu jāizvieto uz visiem tabakas izstrādājumiem Eiropas Savienībā.

Parlaments arī uzskata, ka Eiropas Komisijai jāizvērtē, vai visā Eiropas Savienībā nebūtu jāaizliedz tabakas izstrādājumu pārdošana jauniešiem jaunākiem par 18 gadiem, un jāaizliedz cigarešu tirdzniecība no mazumtirdzniecības pašapkalpošanās stendiem.

Uzskatot, ka Parlamentam jārāda piemērs, deputāti aicina noteikt smēķēšanas aizliegumu bez izņēmuma visās Eiropas Parlamenta telpās.

Eiropas Parlamenta pieņemtais ziņojums gatavots kā atbildē uz Eiropas Komisijas apspriežu dokumentu.

Karl-Heinz FLORENZ (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Zaļā grāmata "Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem — politikas iespējas ES līmenī
A6-0336/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 23.10.2007.
Balsojums: 24.10.2007.

Ap 19 % CO2 emisiju Eiropas Savienībā rada pasažieru un vieglie kravas automobiļi, un ražotāju brīvprātīgā apņemšanās izmešu daudzumu samazināt nav izrādījusies efektīva, uzsvērts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā. Deputāti tajā aicina līdz 2015. gadam panākt, ka auto emisiju vidējais apjoms ES nepārsniedz 125 g CO2 /km.
"Lai gan tehnoloģija ļauj panākt ievērojamas pārmaiņas salīdzinoši īsa laikā, ražotāji, samazinot CO2 izmešu apjomus, kavējas," debatēs norādīja ziņojuma autors Chris DAVIES (ALDE, UK). Deputāts piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka obligātas prasības palīdzēs pildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam kopējo CO2 izmešu daudzumu samazināt par 20 %, salīdzinot ar 1990. gadu.

Eiropas Parlaments ierosina noteikt saistošus ikgadējus emisiju mērķus no 2011. gada.

Atbalstot Eiropas Komisijas nostāju, deputāti prasa, lai visu no 2015. gada ES tirgū laisto vieglo automobiļu vidējais emisiju apjoms nepārsniegtu 125 g CO2/km. Vienlaikus deputāti uzsver, ka samazinājums jāpanāk vienīgi ar tehnisku pilnveidojumu palīdzību.

Līdz 2020. gadam vidējais emisiju līmenis nedrīkstētu pārsniegt 95 g CO2/km, vēlāk ES noteiktu jaunus mērķus.

Parlaments iesaka ņemt vērā, ka dažiem specializētiem ražotājiem, samazinot vidējo emisiju līmeni ierobežotam skaitam automobiļu, varētu rasties īpašas grūtības. Deputāti tāpēc iesaka noteikt, ka katram ražotājam vai importētājam jābūt tiesībām ik gadu no emisiju datu aprēķiniem izslēgt 500 transportlīdzekļus.

Parlaments ierosina no 2011. gada ieviest Oglekļa emisiju licencēšanas sistēmu (CARS). Tā paredzētu, ka ražotājiem un importētājiem jāmaksā naudas sodi par visiem pārsniegtajiem emisiju ierobežojumiem, turklāt par katru pārdoto automobili. Šos sodus varētu dzēst ar kompensācijas punktiem par pasažieru automobiļiem (par pirmo reģistrāciju), kuru emisijas būs zem noteiktajiem CO2 griestiem.

20 % reklāmas lauka

Deputāti arī ierosina noteikt, lai reklāmās un komercinformācijā skaidrā un salīdzināmā veidā tiktu ievietota informācija par automobiļu degvielas ekonomiju (patēriņu 100 km), kā arī CO2 piesārņojumu (g/km). Datiem par degvielas ekonomiju un CO2 izmešiem jāaizņem vismaz 20 % šādas reklāmas.

Eiropas Komisija likumdošanas priekšlikumu iesniegs decembrī.


Chris DAVIES (ALDE, UK)
Ziņojums par Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai
A6-0343/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 23.10.2007.
Balsojums: 24.10.2007.  

Debatēs par 18. un 19. oktobrī Lisabonā notikušo Eiropadomes sanāksmi vairākums lielāko politisko grupu pārstāvju atzinīgi novērtēja dalībvalstu vienošanos par Reformu līgumu. Vairāki no runātājiem tomēr kritizēja, ka līguma galīgai pieņemšanai nav paredzēti referendumi visā Eiropas Savienībā.
Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, pievēršoties Eiropadomes kompromisam par Eiropas Parlamenta deputātu vietu skaita palielināšanu par vienu vietu — līdz 751, uzsvēra: "Es vēlos vēlreiz uzsvērt: Eiropadomē netika apspriestas Eiropas Parlamenta priekšsēdētaja tiesības balsot. EP priekšsēdētājs turpinās izmantot savas balsstiesības."

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs Joseph DAUL (FR): "Vairākums no mums būtu vēlējies vēl tālejošāku risinājumu. Daudzviet līgums tiek kritizēts. Es personiski šodien sveicu šo Lisabonas vienošanos. Tā ir zīme jaunai Eiropas dinamikai."

Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martin SCHULTZ (DE): "Jūs izdarījāt fantastisku darbu uz panācāt brīnišķīgu rezultātu [..]. Eiropa beidzot var ķerties pie politikas izaicinājumiem. Lūk, kur slēpjas pagājušās nedēļā panāktās vienošanās būtība. [..] Mēs visi atbalstām šo līgumu."

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Graham R. WATSON (UK): "Žēl, ka tas nav vienkāršs līgums. Nacionālās intereses tā nozīmi samazināja un darīja nesaprotamas politikas un pieejas, kas bija mūsu visu interesēs.[..] Tomēr apsveicu jūs, tostam par Lisabonas līgumu paceļot pustukšu glāzi."

Nāciju Eiropas grupas priekšsēdētājs Brian CROWLEY (IE): "Mēs varam saskatīt pozitīvu attīstību: soļus, kas sperti uz priekšu, [..] jo īpaši tajās jomās, kur tagad paredzēta koplēmuma procedūra. Ar jauno līgumu mums būs iespēja vadīt globalizāciju, nevis no tās slēpties."

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas līdzpriekšsēdētāja Monica FRASSONI (IT): mēs negribam slavēt šo vienošanos. Salīdzinājumā ar Konstitucionālo līgumu esam atkāpušies atpakaļ. Par laimi tas [līguma teksts] ir salīdzinoši īss. Tajā ir daudz šķēršļu, barjeru, laipu. Mēs gribam demokrātiju, un uz to vēl ejams garš ceļš.

"ES pilsoņiem ir jāskaidro, ko nozīmē Eiropas Savienība. Mēs skaidrojam, bet neuzklausām. Vai vienreiz šo jautājumu nevajadzētu apspriest atklāti?" jautāja Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšsēdētājs Francis WURTZ (FR), prasot lielāku atbildību.

Nigel Paul FARAGE (UK) Neatkarības un demokrātijas grupas vārdā: nedomāju, ka tas, kas notika Lisabonā, bija veiksme. Jūs izlaižat vārdu "Konstitūcija", tomēr pasniedzat to pašu, tikai citā iesaiņojumā.

Jean-Marie LE PEN (FR) Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupas vārdā: "Tā kā šis teksts tika pārkopēts no Konstitucionālā līguma, tas ir referenduma vērts katrā valstī, sākot jau ar Franciju un Nīderlandi."

Irena BELOHORSKÁ (SK) pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu vārdā: vienošanās situāciju uzlabo. Taču, ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt uzticību, mums jārūpējas par to, lai Eiropas Pamattiesību harta būtu noenkurota.

Eiropas Parlamenta pārstāvji ministru sanāksmēs, kur līguma galīgais teksts tika sagatavots (Starpvaldību konferencē), — Elmar BROK (PPE-DE, DE), Enrique BARÓN CRESPO (PSE, ES)un Andrew Nicholas DUFF (ALDE, UK), uzsvēra, ka pēc līguma apstiprināšanas Eiropas Parlaments varēs lemt par 95 % Eiropas Savienības lēmumu. Līgums uzlabo ES rīcībspēju, un sammitā panākts gudrs kompromiss par dalībvalstu ārkārtas veto tiesībām. A. N. Duff tomēr nožēloja attiecībā uz Apvienoto Karalisti pieļautos izņēmumus.

Reformu līgums tiks parakstīts 13. decembrī Lisabonā. Pirms tam, 12. decembrī, Strasbūrā notiks Pamattiesību hartas oficiālās parakstīšanas ceremonija.

Padomes un Komisijas paziņojumi — Valsts vadītāju un valdību Lisabonas 2007. gada 18. un 19. oktobra Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti
Debates: 23.10.2007.

Pēc iespējas samazināt pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi — ar šādu mērķi ierosināti divi likumprojekti, ko Eiropas Parlaments šodien izskatīja pirmajā lasījumā. EP deputāti vēlas ieviest stingrākus noteikumus par pesticīdu atļauju termiņiem un lietošanas ierobežojumiem, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Likumprojektu grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.

Pesticīdu atļaušana un komercializācija

Viens no izskatītajiem likumprojektiem — regula par pesticīdu laišanu tirgū —paredz, ka ES tiek izveidots saraksts ar atļautajām, pesticīdus veidojošajām aktīvajām vielām. Eiropas Parlaments ieviesa tajā virkni grozījumu, saīsinot atļauju termiņus un izslēdzot no saraksta bīstamākos pesticīdus, papildus EK ierosinātajiem.

Atļauju termiņus Eiropas Komisija saista ar pesticīdu risku videi un veselībai. Tā ierosina katru jaunu pesticīda veidu apstiprināt, dodot atļauju vispirms uz 10 gadiem, pēc tam to atjaunojot. Vielas ar mazu risku apstiprinātu uz 15 gadiem.

Pesticīdus, ko var aizstāt ar mazāk toksiskām vielām, paredzēts atļaut tikai 7 gadus. Eiropas Parlaments vēlas šo termiņu samazināt līdz 5 gadiem, lai veicinātu alternatīvu izmantošanu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaujas atjaunotu uz nenoteiktu laiku, savukārt Parlaments uzskata, ka nepieciešama lielāka piesardzība. Tas iesaka atļaujas atjaunot tikai uz 10 gadiem.

Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt vielas, kas izraisa vēzi, grauj endokrīno sistēmu, kas ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai, vielas, kas kairina ādu. Tam papildus deputāti vēlas kategorijā iekļaut arī pesticīdus, kas ir toksiski nervu un imūnsistēmai.

Parlaments arī prasa vērtēt ne tikai atsevišķu vielu kaitīgumu, bet arī to, cik bīstamas ir to kombinācijas.

Eiropas Komisija pesticīdu apstiprināšanai ierosina Eiropas Savienības teritoriju iedalīt trīs ģeogrāfiskās zonās. Parlaments pret šādu dalījumu iebilst, tā vietā iesakot turēties pie vienotas sistēmas visā ES. Sistēma balstītos uz savstarpēju atzīšanu, bet katrai dalībvalstij būtu tiesības apstiprināt, atteikt atļauju vai ierobežot produkta izmantošanu atkarībā no vietējiem apstākļiem.

Regula grozīs kopš 1991. gada spēkā esošu tiesību aktu.

Pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, mežkopībā parkos, dārzos

Līdz šim Eiropas Savienības mērogā ierobežojumi atļauto pesticīdu izmantošanai nebija noteikti. Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu — otrs izskatītais likumprojekts — paredz šādus noteikumus ieviest.

Direktīva:
- prasa aizliegt pesticīdu smidzināšanu (ar atsevišķiem izņēmumiem);
- uzdod dalībvalstīm pienākumu sagatavot nacionālos rīcības plānus;
- liek noteikt reģionus, kur pesticīdi jāizliedz vai to lietojums stingri jāierobežo.

Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt pesticīdu smidzināšanu no gaisa. Aizliegumam Komisijas priekšlikumā gan noteikti izņēmumi, un deputāti prasa tos pieļaut tikai ar stingriem nosacījumiem.

Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu vai to pēc iespējas samazināt teritorijās, ko izmanto sabiedrība — parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļu laukumos. Vienlaikus deputāti prasa šo sarakstu paplašināt, iekļaujot tajā dzīvojamos rajonus, slimnīcu teritorijas, atpūtas vietas.

Eiropas Parlaments arī prasa, lai īpaši bīstamu vielu lietošana tiktu samazināta uz pusi līdz 2013. gadam, tomēr tas nepieņēma grozījumu, kas paredzēja saistošus mērķus attiecībā uz visiem pesticīdiem.

Turpmākie soļi. Grozījumi tagad nosūtīti ES Padomei, kurā tos paredzēts izskatīt ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru sanāksmē novembrī. Parlaments par abiem likumprojektiem — regulu un direktīvu — lemj saskaņā ar koplēmuma procedūru, kurā Parlamentam un ES Padomei (dalībvalstīm) ir vienādas likumdevēja tiesības. Sagaidāms, ka pēc tam likumprojekti atkal atgriezīsies izskatīšanai Eiropas Parlamentā otrajā lasījumā.

Christa KLASS (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva
A6-0347/2007
Procedūra: koplēmums, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 22.10.2007.
Balsojums: 23.10.2007.

Hiltrud BREYER (ZAĻIE/ALE, DE)
Ziņojums: Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū
A6-0359/2007
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 22.10.2007.
Balsojums: 23.10.2007.  

Eiropas Savienības dalībvalstis 2006. gadā vienojās, ka informācija par Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņēmējiem ir jāpublicē. Vērtējot Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto priekšlikumu par publicēšanas nosacījumiem, Eiropas Parlaments ierosināja tajā grozījumus, kuru nolūks — veicināt atklātību un iedzīvotāju izpratni par līdzekļu piešķiršanu, kā arī labāk aizsargāt saņēmēju datus.

Trīspadsmit dalībvalstis, tostarp Latvija, jau tagad internetā nodrošina piekļuvi saņēmēju reģistriem.

Deputāti prasa, lai saņēmēju vārdi/nosaukumi tiktu publiskoti internetā un būtu pieejami no Eiropas Komisijas un dalībvalsts maksātājiestāžu mājas lapām — tāpat kā tas notiek 13 valstīs, kur publicēšana ir obligāta jau tagad.

Deputāti uzskata — nepietiek, ka saņēmēju vārdus/nosaukumus publicē; tiem jābūt ērti salīdzināmiem. Parlaments piedāvā ieviest minimālos kritērijus, kas dalībvalstīm jāievēro savos reģistros, un Lauku attīstības fonda (FEDER) gadījumā aicina datus publicēt tā, lai būtu pēc iespējas vieglāk identificēt galvenos mērķus, kam atbalsts visvairāk tiek novirzīts.

Parlaments vienlaikus iesaka labāk aizsargāt saņēmēju datus: grozītajā ES Padomes regulā, deputātu skatījumā jāparedz, ka pirms publicēšanas atbalsta saņēmējs par publicēšanu jāinformē. Deputāti arī vēlas noteikt, ka lietotājiem, kas vēlas piekļūt internetā publicētajai informācijai, jāreģistrējas: "Lai nodrošinātu pārredzamību abām pusēm, jebkurš Kopienas maksājumu saņēmējs, kura dati ir publiskoti, var piekļūt ziņojumam par lietotājiem, kuri ir izmantojuši ar saņēmēju saistīto informāciju tīmekļa vietnē." (23.groz.)

Lai novērstu pārkāpumus, deputāti iesaka: ja katru gadu publiskotajā dalībvalstu informācijā konstatē nopietnus pārkāpumus saistībā ar atklātumu par naudas līdzekļu piešķiršanu, tad maksājumus attiecīgajai maksātājai iestādei samazina 2 % apmērā par katru gadu, kurā pārkāpumi nav novērsti. Tāds nosacījums tiktu ieviests divus gadus pēc regulas stāšanās spēkā.

Tāpat kā citās ar lauksaimniecību saistītās jomās Eiropas Parlaments grozījumus pieņem saskaņā ar apspriežu procedūru: ES Padomei, kas lēmumu pieņems, ar Parlamentu jāapspriežas, tomēr grozījumi tai nav saistoši.

Jorgo CHATZIMARKAKIS (ALDE, DE)
Ziņojums: Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana
A6-0321/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 10.10.2007.
Balsojums: 11.10.2007.

Eiropas Parlaments šodien atbalstīja t.s. atvērto debesu nolīgumu starp ES un ASV, ar ko paredzēts pakāpeniski izveidot brīvu gaisa pakalpojumu tirgu, tostarp paverot ieguldīšanas iespējas abām līgumslēdzējām pusēm. Nolīgumu ES un ASV parakstīja 2007. gada 30. aprīlī, un to pagaidu kārtībā paredzēts ieviest 2008. gada 30. martā. Vēlāk plānots izstrādāt jaunu papildinātu nolīgumu.

Ziņojums pieņemts ar 513 balsīm par, 13 pret un, 35 deputātiem atturoties.

Nolīgums cita starpā paredz:

ES aviokompānijām veikt kravu aviopārvadājumus no ASV uz trešām valstīm arī tad, ja pakalpojuma sniegšana nesākas ES teritorijā;
ASV ar nolīgumu vienpusēji piešķir ES aviokompānijām tiesības nodrošināt lidojumus starp ASV un vairākām Eiropas valstīm, kas nepieder ES;
iespēju jebkuram Eiropas Kopienas lidojumu operatoram veikt reisus starp jebkuru ES un ASV lidostu bez jebkādiem cenu vai jaudu ierobežojumiem;
ES operatoriem — tiesības uz īpašumu un ieguldījumiem ASV aviokompānijas un kontroli tajās;
iespēju ES ierobežot ASV investīcijas ES aviokompānijās;
piekļuves tiesības ASV pasažieru pārvadājumu programmai "Fly America", ko finansē ASV valdība.
Eiropas Parlamenta Ziņojuma autors Saïd EL KHADRAOUI uzskata, ka no transatlantiskā gaisa satiksmes tirgus izveides labumu gūs tieši patērētāji.

Parlaments nolīgumu pirmoreiz izvērtēja 2007. gada 14. martā, pirms puses to bija noslēgušas. Deputāti uzsvēra, ka par pirmajā nolīgumā neatrisinātajiem jautājumiem jāvienojas, slēdzot nākamo, otro nolīgumu. Neatrisinātais attiecas uz kabotāžu — vienas valsts kompāniju tiesībām veikt pārvadājumus otras teritorijā, kā arī par kompāniju reģistrācijas un īpašuma tiesībām.

Parlaments arī aicināja ieviest "vienas pieturas drošības sistēmu", lai pasažierus un bagāžas nepārbaudītu katrā pārsēšanās punktā, bet tikai ceļojuma sākumā. Deputāti arī prasīja pievērst nolīgumā uzmanību ar aviācijas ietekmi uz vidi saistītiem aspektiem.

Gaisa satiksmes pakalpojumi starp ES un ASV pašlaik tiek sniegti, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem starp atsevišķām dalībvalstīm un ASV. Eiropas Kopienu Tiesa 2002. gada novembrī pieņēma nolēmumu, ka divpusējos nolīgumos ietvertie noteikumi nav savienojami ar Kopienas tiesību normām. ES nolēma atsevišķos divpusējos nolīgumus aizstāt ar vienu nolīgumu, kura līgumslēdzējas būtu Eiropas Kopiena, no vienas puses, un ASV, no otras.

Saïd EL KHADRAOUI (PSE, BE)
Ziņojums: EK un ASV gaisa satiksmes nolīgums
A6-0320/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 11.10.2007.
Balsojums: 11.10.2007.

Paužot dziļas bažas par humāno krīzi Gazas joslā un smagajām sekām, ko var izraisīt cilvēku pārvietošanās un preču aprites blokāde, infrastruktūru izpostīšana un nepietiekama piekļuve pārtikai, dzeramajam ūdenim un elektrībai, Eiropas Parlaments prasa Izraēlu atcelt blokādi Gazas joslā un garantēt kopš 2007. gada 25. septembra apturēto finanšu plūsmu.

Deputāti aicina visas konfliktējošās puses pārtraukt vardarbību un ES Padomi un Eiropas Komisiju kopā ar starptautisko sabiedrību arī turpmāk nodrošināt humāno palīdzību Gazas joslas iedzīvotājiem.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicina Izraēlu pildīt starptautiskās saistības, lai Gazas joslā garantētu humānās palīdzības plūsmu un pamatpakalpojumus, kā arī nodrošināt cilvēku pārvietošanās brīvību. Palestīniešu pašpārvalde un "Hamas" aicinātas sekmēt varas iestāžu darbu, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināti nepieciešamākie pakalpojumi un lai netiktu traucētas starptautiskās humānās palīdzības operācijas.

Deputātu ierosinājums pieņemt rezolūciju sekoja pēc Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas delegācijas vizītes Gazas joslā no 18. līdz 21. septembrim.

Rezolūcijas priekšlikums par humanitāro stāvokli Gazas sektorā
B6-0375/2007
Balsojums: 11.10.2007.

Eiropas Parlaments šodien pieņēma priekšlikumu par deputātu vietu jauno sadalījumu 2009.-2014. gada sasaukumam. Deputāti vienlaikus aicina pirms 2014. gadā paredzētajām EP vēlēšanām piedāvāto vietu sadalījumu pārskatīt. Lai Parlamenta priekšlikums tiktu pieņemts galīgi, nepieciešams vienprātīgs dalībvalstu atbalsts ES Padomē, kam sekos Eiropas Parlamenta piekrišanas balsojums. Eiropas Parlaments ziņojumu pieņēma ar 378 balsīm par, 154 pret, un 109 atturoties.

Pirms nākamā EP sasaukuma beigām ES būs jāizstrādā ilgtermiņa sistēma, kas ļautu deputātu vietu sadalījumu noteikt pēc skaidriem kritērijiem ikreiz, kad nepieciešami pielāgojumi.

Dalībvalstis, šā gada jūnijā vienojoties par Reformu līguma projektu, noteica arī galvenos principus jaunajam Eiropas Parlamenta sastāvam. Izstrādāt konkrētu priekšlikumu par asamblejas deputātu vietu sadalījumu starp dalībvalstīm Eiropadome uzticēja Eiropas Parlamentam, izvirzot šādus kritērijus:

deputātu skaits Eiropas Parlamentā nedrīkst pārsniegt 750;
vienas dalībvalsts deputātu maksimālais skaits jāsamazina no 99 līdz 96 (pašlaik tikai Vāciju pārstāv 99 deputāti);
vienas dalībvalsts deputātu minimālais skaits jāpalielina no 5 līdz 6 (Malta ir vienīgā, kuru pārstāv tikai 5 deputāti);
vietu skaits jādala pēc "degresīvās proporcionalitātes" principa.
Parlaments "degresīvo proporcionalitāti" skaidro kā principu, kas veicina solidaritāti starp lielākām un mazākām dalībvalstīm. Princips nozīmē, ka katrs deputāts no dalībvalsts ar lielāku iedzīvotāju skaitu pārstāv vairāk pilsoņu nekā deputāts no dalībvalsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu un otrādi.

Izmantojot šo principu, deputāti vienojās par šādu sadalījumu:
Vietu sadalījums Eiropas Parlamentā

Dalībvalsts  Nicas Līgums 2009.-2014. gada sasaukumam  EP priekšlikums 2009.-2014. gada sasaukumam  
Vācija  99  96  
Francija  72  74  
Anglija  72  73  
Itālija  72  72  
Spānija  50  54  
Polija  50  51  
Rumānija  33  33  
Nīderlande  25  26  
Grieķija  22  22  
Portugāle  22  22  
Beļģija  22  22  
Čehija  22  22  
Ungārija  22  22  
Zviedrija  18  20  
Austrija  17  19  
Bulgārija  17  18  
Dānija  13  13  
Slovākija  13  13  
Somija  13  13  
Īrija  12  13  
Lietuva  12  12  
Latvija  8  9  
Slovēnija  7  8  
Igaunija  6  6  

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji 2007. gada jūnija Eiropadomē aicināja Eiropas Parlamentu sagatavot priekšlikumu par turpmāko asamblejas sastāvu, nosakot, ka deputātu skaits tajā nedrīkst pārsniegt 750. Pirms rīt, 11. oktobrī, paredzētā balsojuma par Parlamenta atbildīgās komitejas priekšlikumu, šovakar Parlamentā notika debates par to, kāds būtu vispareizākais vietu sadalījums nākamajā sasaukumā un kāda sistēma būtu vistaisnīgākā, veicot pielāgojumus turpmāk.

Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja 2. oktobrī ar trīs ceturtdaļu vairākumu pieņēma Alain LAMASSOURE (PPE-DE, FR) un Adrian SEVERIN (PSE, RO) sagatavoto priekšlikumu. A. Lamassoure paskaidroja: "Ja nebūs jaunu lēmumu, mēs turpināsim strādāt 736 cilvēku sastāvā, kā to nosaka Nicas Līgums." Tagad dalībvalstis ir vienojušās par citiem nosacījumiem: deputātu skaits nepārsniegs 750; vienu dalībvalsti pārstāvēs ne mazāk kā 6 deputāti un ne vairāk kā 96. Vietas starp valstīm dalot, jāievēro degresīvās proporcionalitātes princips, kas nozīmē — katrs deputāts no dalībvalsts ar lielāku iedzīvotāju skaitu pārstāv vairāk pilsoņu nekā deputāts no dalībvalsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu.

A. Lamassoure tomēr uzsvēra, ka piedāvātais risinājums ir provizorisks: nākotnē vietu skaita aprēķināšanai jāievieš skaidra matemātiska formula

A. Severin uzsvēra, ka komitejas priekšlikums veicinās solidaritāti starp lielākām un mazākam dalībvalstīm. Deputāts norādīja, ka vietu sadalījuma aprēķinos pašlaik jāņem vērā Eiropas Statistikas biroja dati par iedzīvotāju skaitu, kas uzskatāms par optimālu risinājumu, jo Eiropas Parlaments pārstāv pilsoņus un valstis vienlaikus. Tomēr deputāts arī atzina, ka jānoskaidro Eiropas pilsonības koncepcija, piebilstot, ka to Parlaments darīs tuvākajā nākotnē.

Ingo FRIEDRICH (DE), uzstājoties PPE-DE grupas vārdā, norādīja, ka ilgtermiņā vietu sadalījuma aprēķināšanai jāizstrādā loģiska, noturīga sistēma. Grupa dod priekšroku atšķirīgai aprēķina sistēmai, nekā rosināts Konstitucionālo lietu komitejas priekšlikumā, un aicina izmaiņas ieviest ne agrāk kā no 2014. gada. Grupas pārstāvis tomēr solīja, ka frakcija jebkura gadījumā balsos par A. Lamassoure un A. Severin priekšlikumu.

Richard CORBETT (PSE, UK) savas grupas vārdā Konstitucionālo lietu komitejas izstrādātajam priekšlikumam pauda pilnīgu atbalstu. Deputāts uzsvēra, ka nevienai dalībvalstij deputātu vietu skaits nesamazināsies, izņemot Vāciju, bet šo ierobežojumu ir noteikušas dalībvalstis.

Atbalstu A. Lamassoure un A. Severin priekšlikumam izteica arī ALDE grupa, kuras vārdā uzstājās Andrew DUFF. Pievēršoties jautājumam, vai deputātu skaits jāaprēķina, ņemot vērā iedzīvotāju, pilsoņu skaitu vai elektorātu, deputāts norādīja: "Šis ir sarežģīts jautājums, kas atrodas suverēnu dalībvalstu kompetencē. Mēs nevaram atrisināt šādas problēmas vienas nedēļas laikā."

Brian CROWLEY (UEN, IE), kas ir iesniedzis grozījumu, piedāvājot atšķirīgu deputātu vietu dalījumu, aicināja aprēķinos ņemt vērā ES demogrāfisko attīstību: 15 valstu gadījumā aprēķinā izmantoti pagaidu dati. Pretējā gadījumā tādas valstis kā Īrija, kur iedzīvotāju skaits kopš Nicas līguma pieņemšanas palielinājies par pusmiljonu, nebūs pārstāvētas taisnīgi. Īrijai pašlaik ir 13 vietas, bet komitejas priekšlikumā piedāvātas 12.

Johannes VOGGENHUBER (AT), uzstājoties Zaļo/ALE vārdā, norādīja, ka grupa priekšlikumu neatbalstīs. "Parlaments nav ES sociāli ekonomisko spēju pārstāvniecība," uzsvēra deputāts, piebilstot, ka tādēļ Parlamentam būtu jāpārstāv nevis iedzīvotāji, bet savi vēlētāji, proti, Eiropas pilsoņi — to skaitu aprēķināt ir vienkārši. GUE/NGL pārstāve Sylvia-Yvonne KAUFMANN (DE) savukārt komitejas priekšlikumu atbalstīja, vienlaikus atzīstot, ka grupā valda dažādi viedokļi.

Priekšlikumu kritiski vērtē Bernard Piotr WOJCIECHOWSKI (IND/DEM, PL), kurš ierosina vietu skaitu pārdalīt, samazinot deputātu skaitu Vācijai, bet palielinot to Polijai, Īrijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei. Arī Luca ROMAGNOLI (ITS, IT) apšaubīja Komitejas piedāvātās sistēmas taisnīgumu, to ilustrējot ar Maltas un Igaunijas piemēru: iedzīvotāju skaita ziņā tik atšķirīgās valstis EP saņem vienādu deputātu vietu skaitu.

Neatkarīgā deputāte Irena BELOHORSKÁ (SK) vērsa uzmanību uz to, ka proporcionalitāti vajadzētu ievērot visos ES politikas aspektos, tostarp palielinot 12 jauno dalībvalstu nodarbināto skaitu ES iestādēs.

Saskaņā ar spēkā esošo Nicas līgumu pēc 2009. gada vēlēšanām vietu skaits Eiropas Parlamentā samazinātos no pašreizējām 785 vietām līdz 736. Pašreizējā situācija, Parlamentā esot 785 deputātiem, ir pagaidu risinājums, kas ieviests kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās. Nicas līgums paredzēja, ka Latvijas deputātu skaits samazināsies no pašreizējām 9 līdz 8 vietām. Saskaņā ar EP Konstitucionālo lietu komitejas priekšlikumu Latviju Eiropas Parlamentā arvien pārstāvēs 9 deputāti.

Deputāti ir ierosinājuši vairāk nekā 55 grozījumus, piedāvājot atšķirīgus vietu dalījumus, ieviešanas termiņus un formulas vietu sadalījuma pielāgojumiem nākotnē atkarībā no demogrāfiskajām izmaiņām un iespējamās jaunu valstu pievienošanās.

Alain LAMASSOURE (PPE-DE, FR)
Adrian SEVERIN (PES, RO)
Ziņojums: Priekšlikums grozīt Līguma noteikumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu
A6-0351/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 10.10.2007.
Balsojums: 11.10.2007.

Nāvessods ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums, jo īpaši pret tiesībām uz dzīvību. Eiropas Parlamenta vārdā vēlos uzsvērt mūsu stingro apņemšanos cīnīties pret nāvessodu. Mēs tam piešķiram ļoti lielu nozīmi attiecībās ar mūsu kaimiņiem un partneriem visā pasaulē, — plenārsesijas ievadā 10. oktobrī — Eiropas Padomes pasludinātajā Eiropas Dienā pret nāvessodu, uzsvēra Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING.

Deputāts sveica plenārsesijas īpašos viesus, Bulgārijas mediķus, kuriem vēl nesen Lībijā draudēja nāvessods. Sods šajā valstī mediķiem bija piespriests, pamatojoties uz apsūdzību par vairāku simtu bērnu tīšu inficēšanu ar HIV vīrusu. Šā gada 24. jūlijā pēc astoņiem Lībijā ieslodzījumā pavadītiem gadiem viņi atgriezās Bulgārijā.

H. G. Pöttering izteica atzinību valstīm, kas no nāvessoda atteikušās vēl pavisam nesenā pagātnē, īpaši uzsverot Ruandas piemēru, kas rāda — pat tās valstis, kuru iedzīvotāji ļoti ilgstoši un pastāvīgi cietuši no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, spēj atteikties no nāvessoda. Vienlaikus priekšsēdētājs aicināja izmantot Olimpiskās spēles Ķīnā, lai mudinātu šo valsti atteikties no nāvessoda.

Priekšsēdētājs norādīja, ka Eiropas Savienība ANO Ģenerālajai asamblejai ir iesniegusi rezolūcijas priekšlikumu par nāvessoda moratoriju un aicināja ES Padomē prezidējošo Portugāli šo rezolūciju Apvienoto Nāciju Organizācijā aktīvi atbalstīt.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojums
10.10.2007.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, atklājot plenārsēdi 10. oktobrī — Starptautiskajā dienā pret nāvessodu, sveica klātesošos Bulgārijas mediķus, kas vēl šā gada jūlijā, notiesāti uz nāvi, atradās apcietinājumā Lībijā. Deputāti apstiprināja darba kārtību, kurā iekļauts balsojums par deputātu vietu turpmāko sadalījumu Eiropas Parlamentā un debates par Reformu līgumu, kam 18.-19. oktobrī paredzētajā Lisabonas sammitā pievērsīsies ES valstu un valdību vadītāji.

Šodien mēs neatzīmējam Starptautisko dienu pret nāvessodu vien: arī Eiropas Padome 10. oktobri pasludinājusi par Eiropas Dienu pret nāvessodu, — atklājot sēdi, atgādināja Parlamenta priekšsēdētājs. Hans-Gert PÖTTERING izteica gandarījumu par to, ka tieši šajā dienā Eiropas Parlamentā viesojas Bulgārijas medmāsas un ārsti, kam vēl nesen no nāvessoda izdevies izglābties. Priekšsēdētājs atgādināja, ka Parlaments vairākkārt prasījis Lībijai uz nāvi notiesātos mediķus atbrīvot.

Bulgārijas medmāsas Kristiana Vulcheva, Nasya Nenova, Valentina Siropulo, Valya Chervenyashka un Snezhana Dimitrova, palestīniešu ārsts Ashraf al-Haiui, kuram ir Bulgārijas pilsonība, un bulgāru ārsts Zdravko Georgiev 24. jūlijā atgriezās Bulgārijā pēc astoņiem ieslodzījuma gadiem Lībijā, kur viņi bija apsūdzēti par vairāku simtu bērnu tīšu inficēšanu ar HIV vīrusu.

Trešdien, 10. oktobrī

Deputāti ar ES Padomes prezidentūras pārstāvi Portugāles valsts sekretāru Manuel LOBO ANTUNES apspriedīs gatavošanos 18. un 19. oktobra neformālajai galotņu sanāksmei Lisabonā. Galvenais temats — ES Reformu līgums. Prezidentūra cer, ka par līguma redakciju izdosies vienoties līdz gada beigām, lai dalībvalstis pagūtu to ratificēt līdz 2009. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Parlaments šovakar diskutēs par turpmāko vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā. Šā gada jūnijā dalībvalstis vienojās, ka no 2009. gada tajā būs 750 deputātu, par 14 vairāk, nekā paredzēja Nicas Līgums. Saskaņā ar Konstitucionālo lietu komitejas apstiprināto priekšlikumu Latvija saglabātu 9 deputātu vietas. Deputāti apspriedīs arī vairāk nekā 50 šī priekšlikuma grozījumus.

Situācija Gazā. ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji ziņos par humanitārās situācijas pasliktināšanos Gazas joslā, no kurienes nesen atgriezās Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas delegācija (balsojums par rezolūciju ceturtdien).

Lauksaimniecība. Dalībvalstis 2006. gadā vienojās, ka informācija par Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņēmējiem ir jāpublicē. Parlaments izvērtēs Eiropas Komisijas sagatavoto likumdošanas priekšlikumu.

Ceturtdien, 11. oktobrī

Aviācija. Eiropas Parlaments apspriedīs iespējas uzlabot Eiropas lidostu jaudu un sniegs atzinumu par ES un ASV nolīgumu gaisa pārvadājumu jomā.
Ceturtdien notiks balsojumi par visiem plenārsēdē izskatītajiem jautājumiem.