Ar jauniem noteikumiem ES paredzēts pastiprināt cīņu pret šaujamieroču nelegālu iegādi, tirdzniecību un glabāšanu. Eiropas Parlamenta šodien ar 588 balsīm par, 14 pret, un 11 atturoties, apstiprinātais teksts atspoguļo ar ES Padomi (dalībvalstīm) panākto vienošanos. Ar to iecerēts veicināt sabiedrības drošību, tomēr neuzliekot nevajadzīgu administratīvu slogu likumīgiem ieroču turētājiem, piemēram, medniekiem un sporta šāvējiem.

Likumprojekts papildina kopš 1991. gada spēkā esošās prasības, attiecinot tās arī uz ieroču tirdzniecību internetā, pilnveidojot šaujamieroču marķēšanu, liekot to datorizēt, paildzinot laiku, kurā ziņas par ieročiem jāglabā dalībvalstu datu bāzēs, kā arī uzlabojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm.

Izmaiņas ES ļaus arī pielāgoties prasībām, ko izvirza ANO Protokols par šaujamieroču nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu. Eiropas Kopiena tam pievienojās 2001. gadā.

Eiropas Parlamenta deputāti sarunu gaitā uzstāja, lai direktīva neattiektos tikai uz šaujamieroču iegādi un glabāšanu, bet arī uz daļām, munīciju, un importu no trešām valstīm.

Direktīvas sākotnējais projekts papildināts ar jaunu šaujamieroča definīciju, iekļaujot tajā pārveidojamus ieročus: izlūkošanas dati liecina, ka aizvien vairāk šādus šaujamrīkus ES izmanto noziedznieki.

Dati jāglabā vismaz 20 gadus

Noziegumu atklāšanā svarīgi ir spēt izsekot darbībām, kas ar ieroci veiktas. Tāpēc direktīva pilnveido ieroču marķēšanu. Marķējumā ciparu un burtu simbolu veidā būs jāietver ražotāja nosaukums, ražošanas vieta, gads un sērijas numurs.

Visām dalībvalstīm dati par šaujamieročiem būs jāglabā "centralizētā datorizētā datu apstrādes sistēmā", kurā katram šaujamierocim piešķirts savs identifikācijas numurs. Tā kā šaujamieroču lietošanas mūžs ir ilgs, deputāti uzstāja, lai informācija tiktu glabāta vismaz 20 gadus, nevis 10 — minimālais ilgums, ko prasa ANO saistības. Deputāti arī prasīja, lai papildus Eiropas Komisijas ierosinātajiem datiem dalībvalstis datu bāzēs iekļautu ziņas par ieroču modeli, kalibru, piegādātāja nosaukumu un adresi, bijušajiem un esošajiem īpašniekiem.

Jāapmainās ar informāciju

Deputāti uzstāja uz ciešāku dalībvalstu sadarbību, apmainoties ar informāciju — paredzēts, ka Eiropas Komisija šajā nolūkā izveidos dalībvalstu kontaktgrupu.

Attiecībā uz likumīgiem īpašniekiem dalībvalstis likumprojektā aicinātas administratīvās procedūras vienkāršot, apvienojot ieroču iegādes un glabāšanas atļaujas saņemšanu vienā procedūrā.

Direktīva noteiks, ka, medību un sporta šaujamieroča pārvešanai no vienas ES dalībvalsts uz citu obligāti būs nepieciešama Eiropas Šaujamieroču apliecība.

Dalībvalstis tomēr, ja vēlas, pār ieroču kontroli var noteikt stingrākus noteikumus, nekā paredz direktīva.

Paredzēts, ka direktīva stāsies spēkā 2008. gadā. Dalībvalstīm tās prasības savos tiesību aktos būs jāievieš līdz 2010. gadam.

Gisela KALLENBACH (ZAĻIE/ALE, DE)
Ziņojums: Ieroču iegādes un glabāšanas kontrole
A6-0276/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas otrais lasījums
Debates: 28.11.2007.
Balsojums: 29.11.2007.  

Eiropas Parlaments "aicina Gruzijas iestādes ievērot vārda brīvības principu, tostarp pulcēšanās brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību", kā arī veikt "objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu par nopietnajiem cilvēktiesību un plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumiem". Šāda nostāja izteikta šodien atbalstītajā rezolūcijā.
Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Gruzijas prezidenta M. Saakašvili lēmumu rīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un lūdz valdību nodrošināt, lai visiem kandidātiem kampaņas laikā būtu vienlīdzīga un objektīva piekļuve plašsaziņas līdzekļiem.

Jāsāk atklātas debates par izšķirošiem politiskiem jautājumiem

Parlaments mudina Gruzijas visus politiskos spēkus sākt diskusiju par izmaiņām, kas pieļautu atklātas debates par izšķirošiem politiskiem jautājumiem, tostarp "Krievijas faktoru" Gruzijas iekšpolitikā un "iesaldētiem konfliktiem".

ES jābūt izlēmīgākai

"ES jāpauž stingrāka nostāja reģiona izšķirošajos jautājumos un jāiesaistās ciešāk, neraugoties uz Krievijas pašreizējo negatīvo attieksmi pret ES lomu kopīgajās kaimiņvalstīs," teikts rezolūcijā, norādot, ka "Krievijas varas iestādēm ir beidzot jāsaprot, ka Krievijas ietekmi tās kaimiņvalstīs ne tik daudz mazina ģeopolitiskā sacensība ar ES, kā pašas Krievijas attieksme pret dažām tās kaimiņvalstīm".

Rezolūcija pieņemta, pamatojoties uz 14. novembrī notikušajām Eiropas Parlamenta debatēm. Deputāti tajās pievērsās politiskajam saspīlējumam Gruzijā, kur sešu dienu ilgās opozīcijas manifestācijas izvērtās vardarbīgās izpausmēs, kad drošības spēki demonstrāciju pārtraukšanai pielietoja ūdensmetējus, gumijas lodes, asaru gāzi un ievainoja ap pieciem simtiem protestētāju. Prezidents M. Saakašvili 7. novembrī pasludināja 15 dienu ilgu ārkārtas stāvokli Tbilisi. Tas tika atcelts 2007. gada 16. novembrī. Prezidents kā izlīguma žestu ir ierosinājis rīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas 5. janvārī, kas bija viena no opozīcijas prasībām.

Rezolūcijas priekšlikumi — Stāvoklis Gruzijā
Balsojums: 29.11.2007.  

Eiropas Parlaments šodien apstiprināja Eiropas Pamattiesību hartu, ko 12. decembrī Strasbūrā svinīgi pasludinās triju ES iestāžu vadītāji: Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO un Portugāles premjerministrs José SÓCRATES, kas līdz gada beigām vada ES Padomi.
Svinīgā hartas pasludināšana Strasbūrā notiks dienu pirms Lisabonas sammita, kurā tiks parakstīts jaunais Lisabonas līgums. Harta nav iekļauta Līgumā, bet pievienota tai ar deklarāciju, kas gan neietekmē dokumenta juridisko statusu. Eiropas Parlamenta deputāti uzskatīja, ka simboliska hartas pasludināšana uzsvērs tās unikālo — Eiropas pamattiesību kataloga, raksturu un veicinās hartas atpazīstamību. Jaunajā Lisabonas līgumā uz pasludināšanu atsauksies arī atsevišķs pants, kas hartu padara juridiski saistošu.

Kad visas dalībvalstīs būs ratificējušas jauno Līgumu, harta iegūs tādu pašu spēku kā citi pamatlīgumi.

Eiropas Pamattiesību hartā apvienotas vispārējās cilvēktiesības, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kas līdz šim bija izteiktas atsevišķos nacionālajos, Eiropas mēroga un starptautiskos tiesību aktos.

Hartu veido sešas sadaļas: Cieņa, Brīvības, Vienlīdzība, Solidaritāte, Pilsoņu tiesības, Tiesiskums.

Hartu sagatavoja Konvents, kurā bija iesaistīti Eiropas un dalībvalstu parlamentu deputāti, dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji. To parakstīja 2000. gada 7. decembrī Nicā, vēlāk papildinot, galvenokārt saistībā ar sociālajām tiesībām.

Apvienotā Karaliste un Polija. Lisabonas Līgumam pievienota protokolā Apvienotajai Karalistei un Polijai noteikti izņēmumi. Tie attiecas uz Eiropas Kopienu tiesas un nacionālo tiesu jurisdikciju hartas aizsargāto tiesību jautājumos.

Deputāti hartai pievienotajā rezolūcijā tomēr mudina Apvienoto Karalisti un Poliju "pielikt maksimālas pūles, lai tomēr panāktu vienošanos par neierobežotu hartas piemērojamību".

Ziņojumu Parlaments apstiprināja ar 534 balsīm par, 85 pret, 21 deputātam atturoties.


Jo LEINEN (PSE, DE)
Ziņojums: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšana Eiropas Parlamentā
A6-0445/2007
Procedūra: apspriežu
Debates: 28.11.2007.
Balsojums: 29.11.2007.  

Eiropas līmeņa politiskās partijas 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā varēs izmantot līdzekļus, kas tām piešķirti no ES budžeta. Jaunie finansēšanas noteikumi, ko deputāti apstiprināja šodien ar 538 balsīm par, 74 pret, 10 deputātiem atturoties, palīdzēs Eiropas mēroga partijām savu rīcību plānot racionālāk, ilgākā termiņā un ļaus tām veidot Eiropas politiskos fondus.

"Politiskas partijas Eiropas līmenī ir svarīgas kā Savienības integrācijas faktors. Tās veicina Eiropas apziņu un Eiropas Savienības pilsoņu politiskās gribas izpausmi," teikts Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā, kas pamato šim nolūkam paredzēto ES atbalstu.

Vēlēšanu kampaņas

Lai pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām veicinātu debates visas Eiropas mērogā — ne tikai nacionālā līmenī, un ļautu sabiedrībai labāk izprast EP vēlēšanu pārnacionālo raksturu, vēlēšanu kampaņai varēs izmantot arī ES piešķirto atbalstu. Likumprojektā skaidri noteikts — ES budžeta līdzekļus nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši finansētu citas (vietējās) politiskās partijas vai kandidātus.

Līdz šim Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņai varēja izmantot ziedojumu, sabiedroto partiju un atsevišķu biedru iemaksātās summas, bet ne līdzekļus, kas Eiropas partijām piešķirti no ES budžeta.

Atbalstu Eiropas līmeņa partijām no ES budžeta piešķir ik gadu. Jaunie noteikumi neattiecas uz finansējuma apjomu, bet gan tā izmantojumu.

Varēs finansēt arī politiskos fondus

Ja līdz šim ES regulēja tikai Eiropas līmeņa politisko partiju finansējumu, tagad noteikumus paredzēts attiecināt arī uz Eiropas politiskajiem fondiem, kam ir iespējas īstenot ilgāka termiņa pasākumus nekā partijām. Fondi veic tādas darbības kā diskusiju rīkošana, politisko procesu analīze, izpēte. Tie atbalsta akadēmisko sadarbību, publikācijas.

Lai saņemtu finansējumu, fondiem jābūt oficiāli saistītiem ar Eiropas politiskajām partijām.

Gada uzkrājumi

Eiropas politiskajām partijām paredzēta jauna iespēja — līdz 25 % no gada kopējiem uzkrātajiem ienākumiem pārcelt uz nākamā gada pirmo ceturksni. Pašlaik, ja partija šādus uzkrājumus veido, nākamajā gadā attiecīgi samazinās ES atbalsta daļa.

Paredzēts atļaut veidot uzkrājumus no pašu partiju vairākos gados gūtajiem ienākumiem — ziedojumiem, sabiedroto partiju un atsevišķu biedru iemaksām. Šāda rezerve tomēr nedrīkst pārsniegt partijas vidējos gada ienākumus.

Līdz šim ES atbalsta daļa Eiropas līmeņa politiskās partijas budžetā nevarēja pārsniegt 75 %; tagad griestus paredzēts noteikt 85 % līmenī.

Pašlaik ES ir desmit Eiropas līmeņa politiskās partijas, kas saņem ES finansējumu Šādās partijās apvienojas vairāku Eiropas valstu politiskās organizācijas.

Gaidāms, ka ar dalībvalstu pārstāvjiem panāktā vienošanās regulu ļaus ieviest jau no nākamā gada.
Jo LEINEN (PSE, DE)

Ziņojums: Noteikumi par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu
A6-0412/2007
Procedūra: koplēmuma, regulas pirmais lasījums
Balsojums: 29.11.2007.

Atbalstot Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīvu, Eiropas Parlaments šodien apstiprināja jaunās ES prasības par reklāmu un "produktu izvietošanu" televīzijā. Atšķirībā no direktīvas par Televīziju bez robežām, kas ir spēkā pašlaik, jaunā kārtība skars arī interneta televīziju un pakalpojumus, ko skatītāji saņem pēc pieprasījuma. Dalībvalstīm izmaiņas būs jāievieš līdz 2009. gada beigām.
Deputāti direktīvu pieņēma bez balsojuma, jo galīgā likumprojekta redakcija jau bija pilnībā saskaņota gan Parlamentā, gan ar ES dalībvalstīm, t.i., Padomi.

Reklāmas pauzes un produkta izvietošana

Viens no tiem jauninājumiem ir noteikumi par produkta izvietošanu — noteiktas markas preces demonstrāciju reklāmas nolūkā. Tā būs aizliegta bērniem domātos raidījumos, ziņu programmās, informatīvos un informatīvi izglītojošos, kā arī dokumentālos raidījumos. Produktu izvietošana tomēr atļauta, rādot filmas, seriālus, sporta un vieglas izklaides raidījumus.

Parlaments panāca — būs skaidri jānorāda, kad sākas un kad beidzas produkta izvietošanu saturošs raidījums. Paziņojumam arī jāparādās pēc reklāmas pauzes, kas šādu raidījumu pārtrauc.

Kinofilmas, televīzijas filmas un ziņu raidījumus ar reklāmas pauzēm drīkstēs pārtraukt ne biežāk kā reizi 30 minūtēs, stundā nepārsniedzot 12 minūtes. Reklāmas pauzes nav pieļaujamas bērnu raidījumos, ja vien tie nav ilgāki par pusstundu. Reklāmas ierobežojumi neattiecas uz citiem raidījumiem, piemēram, seriāliem un izklaides programmām.

Dalībvalstis, ja vēlēsies, varēs noteikt stingrākus ierobežojumus.

Bērnu aizsardzība

Likumprojekts paredz, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jāmudina, lai raidorganizācijas attīstītu labas rīcības kodeksus bērnu aizsardzībai — piemēram, lai novērstu bērnu auditorijai domātas nepilnvērtīgas pārtikas reklāmas.

Parlaments panāca, ka direktīvā iekļauta prasība par to, lai raidorganizācijas pakāpeniski uzlabotu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, kā arī to, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai direktīvas piemērošanu uzraudzītu neatkarīgas organizācijas.

ES noteikumi par audiovizuālajiem pakalpojumiem tagad būs attiecināmi ne tikai uz tradicionālo televīziju, bet arī uz televīzijai pielīdzināmiem pakalpojumiem, piemēram, pārraidi internetā.

Raidījumiem pēc pieprasījuma tiks piemērotas prasības par bērnu aizsardzību un produktu izvietošanu, taču parastajai televīzijai saistošie reklāmas ierobežojumi uz tiem neattieksies.

Likumprojektu Parlaments pirmajā lasījumā izskatīja 2006. gada decembrī, pēc tam Parlamenta un ES dalībvalstu pārstāvjiem (Padomei) sarunās panākot politisku vienošanos par galīgo redakciju. Formālu apstiprināju dalībvalstu ministri direktīvai deva 15. oktobrī.


Ruth HIERONYMI (PPE-DE, DE)
Ieteikums otrajam lasījumam: Dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšana, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos
A6-0442/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas otrais lasījums
Debates: 28.11.2007.
Balsojums: 29.11.2007.

Spānijas valdības vadītājs José Luis Rodríguez ZAPATERO šodien uzrunā Eiropas Parlamentam uzsvēra savas valsts pārliecinošo eirooptimismu, norādot — tas, ko Spānijai izdevies panākt pēdējo divdesmit gadu laikā kopš totalitārisma pārvarēšanas, lielā mērā sasniegts, pateicoties dalībai Eiropas Savienībā. Tāpēc jaunajām dalībvalstīm jāgūst līdzvērtīgi labumi. Vairāki no runātājiem Spāniju minēja kā piemēru citām dalībvalstīm.
Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, ievadot premjerministra uzrunu, atgādināja, ka Spānija bija pirmā valsts, kas rīkoja referendumu par konstitucionālo līgumu, un 77 % Spānijas pilsoņu līguma projektu atbalstīja. Vēlāk, atbildot uz deputātu komentāriem par Spānijas izvēli referenduma rīkošanā, premjerministrs norādīja, ka nākotnē ES varētu domāt par īpašu ratifikācijas modeli.

Eiropas vērības — tiesiskums, iecietība, sieviešu un vīriešu vienlīdzība; ekonomikas un ārējās tirdzniecības atvērtība; sociālā aizsardzība; solidaritāte, jo īpaši imigrācijas jomā un cīņa pret nelegālo imigrāciju; aktīvāka ES iesaiste miera nodrošināšanā pasaulē, šos mērķus Spānijas valdības vadītājs J. L. R. Zapatero uzskata par galvenajiem, lai Eiropa arī turpmāk varētu veicināt savu iedzīvotāju labklājību. ES arī jāatbalsta citas pasaules valstis, kur cilvēku sociālā aizsardzība ir tālu no tās, ko bauda Eiropas Savienības pilsoņi.

"Eiropas pilsoņi pasaulē ir vislabāk aizsargātie pilsoņi, bet mēs neesam vientuļa sala. Mums ir pienākums šīs vērtības darīt pieejamas citur. Tas ir Eiropas ētiskais pienākums," teica premjerministrs.

J. L. R. Zapatero arī aicināja nekavēties, ES pilnībā īstenojot iekšējā tirgus brīvības un atverot savu tirgu, pamatojoties uz godīgu konkurenci. Ekonomiskai attīstībai maksimāli jāizmanto Eiropas zinātnieku potenciāls.

Premjerministrs vairākkārt uzrunā uzvēra, ka ekonomiskajai attīstībai jāiet rokrokā ar sociālo aizsardzību. Kopumā Eiropa var kļūt stiprāka tikai tad, ja tajā valda dalībvalstu solidaritāte: "Spānija, kas ir ļoti daudz guvusi no dalības ES, uzskata, ka jaunajām dalībvalstīm jāiegūst tādi paši labumi, un ir gatava dalīties savā pieredzē, lai tā tiktu lietderīgi izmantota."

Imigrācijas politika, ES darba kārtībā kļūs arvien aktuālāka. Spānija ir pārliecināta par tās pozitīvo potenciālu, taču prasa no dalībvalstīm solidaritāti nelegālo imigrācijas tīklu apkarošanai un ārējo robežu stiprināšanai. ES jāvairo rīcībspēja, lai novērstu krīzes situācijas pasaulē un ar ANO pilnvarām nodrošinātu mieru.

Enerģētikas jomā Spānija atbalsta patiesas Eiropas enerģētikas politikas izveidi ar pārskatāmu enerģijas tirgu.

Debates
Eiropai nepieciešams papildu politiskais impulss. Ar inerci un tukšiem vārdiem mēs līdz mērķim nenonāksim: vajadzīga konsekvence gan par Kioto protokola mērķiem, gan direktīvu ieviešanu. Pieradināsim eiropiešus pie domas, ka viņiem jāpieliek pūliņi, lai sagaidītu rezultātus. Mums jāstiprina gan Eiropas Savienība, gan Eiropas valstis, — tā premjerministra teikto komentēja Jaime MAYOR OREJA PPE-DEgrupas vārdā.

Priecājos, ka 72 stundas pēc jūsu nominēšanas nākamajām vēlēšanām esat ieradies uzstāties EP, — teica Martin SCHULZ (PSE), minot Spāniju kā paraugu citām ES valstīm. Ja ES reģionālā politika jaunajās dalībvalstīs radīs tādus pašus ekonomiskos rezultātus kā Spānijā, varam uzskatīt, ka paplašināšanās ir izdevusies. Grupas priekšsēdētājs arī uzsvēra J. L. R. Zapatero nepārspējamo ieguldījumu dzimumu līdztiesībā. "Tas kas ir pareizs Spānijai, ir noderīgs visai Eiropai," uzskata deputāts.

Mana grupa jums pateicas par to, ka cenšaties paātrināt Eiropas procesus. Tā neatbalsta "kādas viedo komitejas", kas atkal ķertos pie Eiropas nākotnes apspriešanas, šādu uzskatu pauda Graham R. WATSON ALDE grupas vārdā. Deputāts atgādināja, ka, J. L. R. Zapatero savu entuziasmu un iniciatīvu pārliecinoši paudis, Madridē izveidojot 18 Konstitūcijas atbalstītāju grupu. Šāda politika ir vajadzīga, lai veidotu ambiciozu un pārtikušu Eiropu.

Brian CROWLEY UEN uzsvēra: "Jebkurā jomā Eiropā vajadzīgas individuālas izvēles iespēja." Atsaucoties uz kādreizējo Spānijas iniciatīvu par Konstitūcijas draugu klubu, deputāts norādīja: "Jūs centāties izveidot avangardu, kas varētu iet Eiropas priekšgalā," novēlot, lai šo savu spēju, aizraut ar savām idejām citus, Spānija izmantotu arī turpmāk, pārliecinot citas valstis pieņemt demokrātijas vērtības.

Monica FRASSONI (Zaļie/ALE) uzsvēra—mūsu grupa augstu novērtēja jūsu drosmi rīkot referendumu par konstitucionālo līgumu. Deputāte nožēloja, ka līgums dienas gaismu neieraudzīja, un kritizēja to, ka premjerministrs maz uzmanības pievērsis klimata pārmaiņu jautājumam. Francis WURTZ GUE/NGL grupas vārdā pauda atbalstu J. L. R. Zapatero teiktajam, vienlaikus izsakot bažas, ka solītais varētu atšķirties no realitātes.

Graham H. BOOTH (IND/DEM) un neatkarīgais deputāts Frank VANHECKE savukārt pievērsās leģitimitātes jautājumam, kritizējot J. L. R. Zapatero par to, ka Spānijai nav dotas tiesības Lisabonas līgumu apstiprināt referenduma ceļā, kā tas bija konstitucionālā līguma gadījumā.

Guntars KRASTS debatēs norādīja, ka Lisabonas līgums vērtējams trejādi: ar prieku par to, ka Eiropa spēj vienoties; ar piesardzību, jo galvenie noteikumi stāsies spēkā pēc vairākiem gadiem; un negatīvi, jo daļa iedzīvotāju līguma saturu noraidīja. Tā kā viens no nolūkiem bijis darīt ES tās iedzīvotājiem saprotamāku, kritiski vērtējams tas, ka Konstitūcijas vietā tagad pieņemta pašreizējā līguma versija.

Debates ar Spānijas premjerministru turpina kopš 2006. gada ar ES valstu un valdību vadītājiem aizsākto Eiropas Parlamenta debašu ciklu. Tajā piedalījušies Beļģijas premjerministrs Guy VERHOFSTADT, Īrijas premjerministrs Bertie AHERN, Itālijas premjerministrs Romano PRODI, Nīderlandes valdības vadītājs Jan Peter BALKENENDE un Francijas prezidents Nicolas SARKOZY.

Debates par nākotnes Eiropu ar Spānijas ministru prezidenta, Eiropadomes locekļa, piedalīšanos
Debates: 28.11.2007.

Eiropas Parlaments šodien Briselē atklāja kārtējo plenārsesiju, kurā paredzēts izskatīt jauno kārtību Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanai, noteikumus par šaujamieroču kontroli ES un direktīvu par audiovizuālajiem pakalpojumiem, kas noteiks prasības par reklāmu televīzijā. Kā īpašais viesis debatēs par Eiropas nākotni piedalīsies Spānijas premjerministrs J. L. R. Zapatero. Balstoties uz iepriekšējās sesijas debatēm, Parlaments pieņems rezolūciju par situāciju Gruzijā.

Izmaiņas darba kārtībā
  
Balsojums par direktīvu saistībā ar Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpējo atbilstību pārcelts uz decembra plenārsesiju Strasbūrā. Tas pats attiecas uz rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.
  
Trešdien, 28. novembrī
  
Pirms ES oficiāli šī gada 12. decembrī Strasbūrā pasludina Eiropas Pamattiesību hartu, Eiropas Parlamentam dokuments formāli jāapstiprina. Par Hartu paredzētas debates, apstiprinājuma balsojums notiks ceturtdien, 29. novembrī.
  
Jaunā audiovizuālo pakalpojumu direktīva. Jaunie ES noteikumi par televīzijas reklāmu jau varētu tikt apstiprināti pirms jaunā gada. Saskaņā ar tiem filmas un ziņu programmas nedrīkstēs pārtraukt ar reklāmas pauzēm biežāk par reizi pusstundā (pašlaik reizi 45 minūtēs). Stingri būs jāierobežo produktu izvietošana, kas reklāmu raidījumos ļauj iepludināt bez pauzēm.
  
Ziņas par šaujamieročiem nacionālajās datu bāzēs jāsaglabā vismaz 20 gadus, un kontrole pār to iegādi un glabāšanu jāpastiprina. Ar šādām prasībām deputāti papildina likumprojektu, kura mērķis — cīnīties pret šaujamieroču nelikumīgu iegādi un izmantošanu. Gaidāms, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts galīgi jau ar pirmo lasījumu.
  
Parlaments pieņems ziņojumus par iespējām veicināt Eiropas tūrisma nozari. Atbildīgās komitejas deputāti šajā nolūkā rosina saskaņot daudzās kvalitātes norādes.
  
Plānotas arī debates par referendumu Venecuēlā saistībā ar ierosinātajām izmaiņām valsts konstitūcijā.
  
Ceturtdien, 29. novembrī
  
Pārrobežu tiesāšanās ES. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā gatavojas balsot par Rome I regulu. Tā noteiks, kuras valsts likumi jāpiemēro, ja komercstrīda vai civilstrīda puses ir no dažādām ES dalībvalstīm un nav par strīda risināšanas veidu vienojušās iepriekš.
  
Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Hubert Weber deputātus iepazīstinās ar pārskatu par ES 2006. gada budžetu, vērtējot, kā sagatavoti ES finanšu pārskati un veikti darījumi 2006. gadā.
  
Gaidāms, ka 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā Eiropas līmeņa politiskās partijas varēs izmantot līdzekļus, kas tām piešķirti no ES budžeta. Jaunie finansēšanas noteikumi, ko paredzēts apstiprināt šajā plenārsesijā, palīdzēs partijām savu rīcību plānot ilgākā termiņā un veidot Eiropas politiskos fondus. Katru gadu Eiropas līmeņa politiskajām partijām ES budžetā tiek atvēlēti aptuveni EUR 10 miljoni.
  
Pamatojoties uz iepriekšējās plenārsesijas debatēm, Parlaments pieņems rezolūciju par situāciju Gruzijā.
  
Visi balsojumi notiks ceturtdien, 29. novembrī.

Ukrainas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) veicinās valsts saimniecisko attīstību un ļaus sākt ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Tas vēl vairāk nostiprinās abu pušu tirdzniecības saites, norādīts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā par ES un Ukrainas tirdzniecības attiecībām. Papildus pamudinājumam ES dalībvalstīm atbalstīt Ukrainu sarunās ar PTO, deputāti aicina Ukrainu pielikt papildu pūles, lai novērstu atlikušos dalības šķēršļus.

"Nevar nepamanīt, ka Ukrainas ekonomikā vēl aizvien daudzi tautsaimniecības sektori ir pārregulēti," uzstājoties savas politiskās grupas vārdā, norādīja Guntars KRASTS (UEN). "Valsts iejaukšanās nav pamatota ar likumiem, turpina pieaugt savstarpēji nesaderīgu tiesību aktu radīšanas inflācija, kas labi noder tiem, kas meklē likumos spraugas un tiem, kas nodarbojas ar likumdošanas aktu traktēšanu," uzsvēra deputāts, kā piemēru minot enerģētikas sektoru — to raksturo sarežģītas struktūras, nepārskatāmas naudas plūsmas, kā datu trūkums, piemēram, par gāzes tranzīta sistēmas drošību. Pievēršoties Ukrainas vēlmei pievienoties ES, deputāts uzsvēra: "Skaidra perspektīva dalībai ir efektīgākais reformu instruments, ko Ukrainai var piedāvāt Eiropas Savienība."  
  
Ziņojumā pausts pārliecinošs Parlamenta atbalsts ES lēmumam par tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ukrainai un tās virzībai uz dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Vienlaikus deputāti atzīst, ka par spīti Ukrainas valdības pūliņiem korupcija valstī joprojām ir plaši izplatīta — tā lielā mērā vainojama pie ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un ārvalstu kapitāla ieplūdes krituma.
  
Parlaments aicina Ukrainu uzlabot enerģijas piegāžu drošību un kodoldrošību, modernizēt enerģijas, tostarp cauruļvadu infrastruktūras, veicināt energoefektivitāti. Ziņojumā pievērsta uzmanība arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības problēmām PTO noteikumu kontekstā: deputāti mudina Ukrainas iestādes veikt nepieciešamo, lai efektīvi apkarotu viltošanu un pirātismu.
  
Zbigniew Franciszek ZALESKI (PPE-DE, PL)
Ziņojums: Tirdzniecības un ekonomikas sakari ar Ukrainu
A6-0396/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 14.11.2007.
Balsojums: 15.11.2007.

Rezolūcijā par Eiropas Kaimiņattiecību politiku (EKP) Eiropas Parlaments atbalsta brīvās tirdzniecības zonas izveidi ilgtermiņā ar visām EKP partnervalstīm, vīzu režīmu atvieglojumus un pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmas, vienlaikus uzsverot — kaimiņattiecību politikā svarīgi ņemt vērā ievērojamās atšķirības starp iesaistītajām valstīm. Deputāti arī aicina ES aktīvāk iesaistīties iesaldēto konfliktu risināšanā.

Deputāte Inese VAIDERE (UEN) debatēs pievērsa uzmanību ES politikai Gruzijā: "Pēc Rožu revolūcijas Gruzija nodemonstrēja savu vēlēšanos pievienoties Eiropas vērtībām. Tā sagaidīja mūsu pretimnākšanu un iejūtību. Diemžēl mēs esam bijuši visai ignoranti pret šo vēlmi." Deputāte norādīja, ka jau pērn aicinājusi aizstāt NVS miera uzturēšanas spēkus ar starptautiskajiem miera uzturētājiem, pārskatīt Krievijas pasu izsniegšanas likumību Abhāzijā un Dienvidosetijā, pielāgot Gruzijai tādus pašus vīzu atvieglojumus, kādi šodien valda Krievijā, taču šādi aicinājumi nav raduši dzirdīgas ausis. "Šī ignorance lielā mērā ir veicinājusi pašreizējo situāciju," uzskata deputāte.
  
Ziņojumā ieteikts steidzami noslēgt nolīgumu par atvieglotu vīzu piešķiršanu ar Gruziju — to prasa ES un Krievijas atvieglotā vīzu režīma "neparedzētā negatīvā ietekme uz konfliktu risināšanu Dienvidosetijā un Abhāzijā".
  
Dokumentā uzsvērts — "ES vairāk jāiesaistās tā saucamo iesaldēto konfliktu risināšanā," deputātiem atzinīgi vērtējot palīdzību, kas ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu piešķirta uzticības veicināšanas pasākumiem Gruzijā, Abhāzijā un Dienvidosetijā. Deputāti arī aicina izskatīt iespēju sniegt palīdzību Kalnu Karabahai ar pilsoniskās sabiedrības un ekonomiskās atveseļošanas atbalsta projektiem.
  
"Demokrātiskas kaimiņvalstis, kuras nepārprotami uzskatāmas par Eiropas valstīm un kuras ievēro tiesiskuma principu, [..] var lūgt tās uzņemt ES," ziņojumā uzsver deputāti. Par Ukrainu norādīts — sarunu mērķim "jābūt asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas [..] uzsāktu attiecīgo procesu, kurā ietverta iespēja dalībai ES". Līdzīga pieeja jāizmanto attiecībās ar Moldovu.  
  
Ziņojumā uzsvērts, ka ES jāturpina centieni austrumu kaimiņus iekļaut Eiropas Enerģētikas kopienā. Ieteikts arī izveidot parlamentāro asambleju, kurā apvienotos ES valstis un Kaimiņattiecību politikas partnervalstis no Eiropas austrumiem.
  
Pievēršoties dienvidu partnervalstīm, deputāti uzsver —  slēdzot nākamos nolīgumus ar tām, svarīgi paredzēt mehānismus cilvēktiesību klauzulu efektīvai piemērošanai.
  
Eiropas Kaimiņattiecību politikas uzdevums ir veidot īpašas attiecības ar Austrumeiropas, Vidusjūras dienvidu reģiona un Dienvidkaukāza valstīm. Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments aizstāj līdzšinējo TACIS un MEDA tehnisko palīdzību.
  
Raimon OBIOLS i GERMÀ (PSE, ES), Charles TANNOCK (PPE-DE, UK)
Ziņojums: Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšana
A6-0414/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 14.11.2007.
Balsojums: 15.11.2007.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Edward H.C. McMILLAN-SCOTT (PPE-DE, UK) šodien plenārsēdē paziņoja par Eiropas Parlamenta ITS grupas darbības beigām. Vairākiem deputātiem grupu atstājot, ITS grupas locekļu skaits vairs nesasniedz 20, kas nepieciešams, lai EP izveidotu politisko grupu.

Priekšsēdētāja vietnieks šodien, 14. novembrī, balsojumu izskaņā paziņoja, ka no Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupas locekļiem Daniela BURUIANĂ APRODU (RO) un Cristian STĂNESCU (RO) saņemtas vēstules, abiem deputātiem paziņojot, ka no grupas izstājas.
  
Ņemot vērā šonedēļ saņemtos paziņojumus, ka grupu atstāj vēl trīs citi deputāti, es secinu, ka ITS grupas locekļu skaits vairs nesasniedz Parlamenta Reglamentā noteikto deputātu skaita minimumu, kas ir divdesmit, — norādīja sēdes vadītājs. "Parlaments pieņem zināšanai, ka ITS grupa vairs neatbilst Reglamenta noteikumiem par grupas izveidi. Līdz ar šo paziņojumu grupa beidz savu darbību."
  
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka paziņojums
14.11.2007.

Šodien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju Krievijā un aicina valsti garantēt gaidāmo prezidenta un Valsts domes vēlēšanu brīvu un godīgu norisi. Vienlaikus atzīstot, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Mafrā netika gūti ievērojami rezultāti, deputāti atzinīgi vērtē tās atmosfēru, kas varētu palīdzēt izkļūt no strupceļa jaunā partnerattiecību nolīguma jautājumā.

Rezolūcijā Eiropas Parlaments pauž bažas par demokrātisko brīvību ierobežojumiem Valsts domes un prezidenta vēlēšanu priekšvakarā un norāda — Krievijas varas iestāžu kavēšanās ielūgt EDSO novērotājus, kā arī tas, ka Krievija nolēmusi ierobežot EDSO novērotāju skaitu Domes vēlēšanās, var būtiski pasliktināt vēlēšanu uzraudzības kvalitāti.
  
Deputāti arī pauž ļoti nopietnu satraukumu par to, ka Krievijas puse nav atbildējusi uz agrāk EP izteiktajām bažām par situāciju cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības jomā, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt varasiestāžu veikto darbību pareizību.
  
Deputāti arī vērš uzmanību uz žurnālistu sarežģītajiem darba apstākļiem Krievijā, viņu ietekmēšanu un iebiedēšanu.
  
Parlaments rezolūcijā uzsver, ka situācija Čečenijā arvien ir šķērslis ES un Krievijas attiecību attīstībā un atkārtoti nosoda tur īstenoto Krievijas politiku un cilvēktiesību pārkāpumus.
  
Starptautiskās attiecības
  
Parlaments aicina Krieviju pārskatīt plānus, kas paredz apturēt dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un nepieļaut līguma iziršanu, "kas var radīt jaunu bruņošanās sacensību un konfrontāciju". Parlaments arī aicina Krieviju turpināt sadarboties tādos starptautiskās dienas kārtības jautājumos kā Kosovas statuss un Irānas kodolprogramma.  
  
Ekonomiskās un tirdzniecības attiecības
  
Paužot cerību, ka "drīz būs iespējams panākt vienošanos par nosacījumiem, lai Krievijas Federācija ātri varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai", Parlaments aicina Krieviju novērst atlikušos šķēršļus.  
  
Uzsverot, cik svarīgi ir uzlabot vidi ES ieguldījumiem Krievijā ar nediskriminējošiem un atklātiem biznesa noteikumiem, deputāti vienlaikus pauž bažas par Krievijas atbildīgo iestāžu neprognozējamību likumu piemērošanā.
  
Eiropas Savienībai ir jāpanāk, lai jaunajā partnerattiecību nolīgumā būtu iekļauti Enerģētikas hartas līguma principi. Tajā jāiekļauj papildu nosacījumi par energoefektitāti un atjaunojamām enerģijām, turklāt šie principi jāpiemēro tādiem kopīgiem infrastruktūru projektiem kā gāzes cauruļvads Baltijas jūrā.  
  
Eiropas Parlamentam "nepieņemamas ir smago automašīnu rindas pie robežām, kas ES pusē stiepjas pat 50 kilometru garumā"; tas aicina Krieviju veikt vajadzīgās darbības sastrēgumu mazināšanai, savukārt ES — izmantot jaunās kaimiņattiecību un partnerības programmas un pārrobežu sadarbībai paredzētos līdzekļus.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
Balsojums: 14.11.2007.

Augsnes aizsardzības direktīva, par ko šodien pirmajā lasījumā balsoja Eiropas Parlaments, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvieno ES prasības par pesticīdiem, atkritumiem un dabas aizsardzību. Eiropas Parlaments savā nostājā uzsver vajadzību saglabāt dalībvalstu rīcības brīvību.
Piesārņoto vietu reģistri

Direktīva liks dalībvalstīm izveidot piesārņotu vietu sarakstus, kam jābūt publiski pieejamiem. Eiropas Parlaments uzsver, ka jābūt iespējai piesārņoto vietu sarakstus veidot arī reģionālā līmenī, par to izlemjot pašām dalībvalstīm.

Grozījumos prasīts, lai tādas piesārņotās vietas, kur atrodas vai agrāk atradušās atkritumu izgāztuves vai kalnrūpniecības uzņēmumi dalībvalstīs tiktu identificētas sešu gadu laikā no direktīvas ieviešanas. Dalībvalstīm dota zināma rīcības brīvība, kā piesārņotas vietas noteikt. Tās var arī balstīties uz direktīvā iekļauto uzskaitījumu un novērtējumus veikt esošo un bijušo lidostu un ostu zonās, agrāko militāro objektu teritorijās, degvielas uzpildes staciju, rūpniecisko ķīmisko tīrītavu, noteiktas kategorijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu zonās un pie bīstamu vielu cauruļvadiem.

Jāinformē zemes pircēji un īpašnieki

Likumprojekts paredz, ka ar zemi saistītos darījumos potenciālie pircēji jāinformē par augsnes piesārņotību. Deputāti precizē — veids, kā tas tiek darīts, jānosaka dalībvalstij. Tai jānodrošina, ka īpašnieks vai potenciālais pircējs ir informēts par bīstamo vielu koncentrāciju augsnē. Dalībvalstis var šajā nolūkā pieprasīt ķīmisku analīzi, turklāt novērtējums vienmēr jāpabeidz pirms jaunu celtniecības darbu sākuma.

Piecu gadu laikā kopš direktīvas ieviešanas dalībvalstīm būtu jānosaka "prioritārās" (riska) zonas, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība pret eroziju, organisko vielu un augsnes bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, zemes sablīvēšanos, sāļu uzkrāšanos augsnē, nogruvumiem, pārtuksnešošanos un paskābināšanos. Dalībvalstīm, kas to jau ieviesušas, tiktu piemērots izņēmums.

Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai novērstu augsnes sablīvēšanos, vai arī, ja sablīvēšanās jau ir notikusi, mazinātu tās ietekmi: lai saglabātu upju baseinus un piekrastes zonas, veicinātu piekļuvi zaļajām zonām augošās pilsētās, saglabātu arheoloģisko izrakumu vietas, veicinātu teritorijas plānošanu vietās, kam jau kaitējusi rūpniecība vai pilsētplānošana.

Par likumprojektu Parlaments lemj koplēmuma procedūrā, kurā Parlamentam un dalībvalstu ministriem ES Padomē ir vienādas likumdevēja tiesības. Grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai ES Padomē.

Grozīto likumprojektu Parlaments pieņēma ar 496 balsīm par, 161 pret, un 22 atturoties.


Cristina GUTIÉRREZ-CORTINES (PPE-DE, ES)
Ziņojums: Pamatnostādņu noteikšana augsnes aizsardzībai
A6-0410/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 12.11.2007.
Balsojums: 14.11.2007.

Vittorio PRODI (ALDE, IT)
Ziņojums: Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai
A6-0411/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 12.11.2007.
Balsojums: 13.11.2007.

Šodien uzrunā Eiropas Parlamentam Francijas prezidents Nicolas SARKOZY pauda savu skatījumu uz Eiropas nākotni un ieskicēja Francijas prioritātes 2008. gada otrajā pusē, kad Francija vadīs ES Padomes darbu. Prezidents uzsvēra, cik svarīgi Eiropā ir saglabāt kultūru dažādību, pauda gandarījumu saistībā ar vienošanos par jauno Līgumu un pievērsās viņa skatījumā būtiskākiem Eiropas nākotnes politiskajiem jautājumiem.

Pilnu Francijas prezidenta uzrunu franču valodā varat lasīt Eiropas Parlamenta mājas lapā.

Preses relīzes pilns teksts

Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas paredz iekļaut aviāciju vispārējā ES siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības shēmā (ETS). Deputāti direktīvas projektā tomēr ieviesa grozījumus, prasot no 2011. gada ETS piemērot visiem, arī starpkontinentālajiem, lidojumiem, vairāk ierobežot atļauju kopējo daudzumu un vairāksolīšanā pārdot 25 % atļauju.
Debatēs deputāts Guntars KRASTS, uzstājoties Nāciju Eiropas grupas vārdā atzina — siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecība ir pareizais risinājums, lai samazinātu aviācijas radīto piesārņojumu. Tomēr kvotu ieviešanas nosacījumi ir rūpīgi jāizvērtē, lai neradītu nevienādus konkurences apstākļus ES dalībvalstu aviokompānijām, kā arī, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem ir vienādas mobilitātes iespējas. "Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmumiem ar dažādu sākuma stāvokli, daļa kvotu būtu jārezervē gaisa kuģu ekspluatantiem ar strauju jaudu pieaugumu," uzsvēra deputāts.

Kopējais kvotu daudzums

Kopējo aviācijas nozarei piešķiramo CO2 emisiju atļauju daudzumu paredzēts noteikt, pamatojoties uz tā dēvēto vēsturisko emisiju daudzumu: saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu kopējais atļaujās piešķiramais daudzums atbilstu 100 % no vidējā ikgadējā aviācijas emisiju daudzuma laikā no 2004. līdz 2006. gadam.

Deputāti prasa, lai tas tiktu ierobežots vēl vairāk — līdz 90 % salīdzinājumā ar 2004.-2006. gada periodu.

Parlaments vēlas, lai Eiropas Komisija izstrādātu atsevišķu priekšlikumu, kā izveidot kvotu rezervi, lai tiktu ņemti vērā potenciālie jaunpienācēji tirgū. Savukārt priekšlikums par rezerves izveidi uzņēmumiem, kas strauji attīstās, vairākuma atbalstu Parlamentā neguva.

Vairāksolīšanā — 25 % kvotu

Emisiju Tirdzniecības sistēma lidojumu operatoriem piešķirs noteiktu skaitu atļauju, ar katru no tām dodot tiesības uz 1 tonnu oglekļa dioksīda izmešu gadā. Daļa no atļaujām operatoriem tiks piešķirta bez maksas un, lai izmešu daudzumu samazinātu vadoties no ekonomiskā izdevīguma, daļa tiks iztirgota vairāksolīšanā. Eiropas Komisijas priekšlikumā vairāksolīšanā iztirgojamo kvotu daudzums nebija precizēts.

Eiropas Parlaments prasa, lai no 2011. gada izsolēs tiktu pārdotas 25% kvotu.

No 2011. gada jāattiecas uz visiem lidojumiem

Deputāti prasa, lai Emisiju tirdzniecības sistēma attiektos uz visiem lidojumiem no 2011. gada. Eiropas Komisija ir ierosinājusi shēmu no 2011. gada piemērot tikai iekšējiem ES lidojumiem, un reisiem starp ES un citām valstīm to ieviest no 2012. gada.

Vairāksolīšanā iegūtie ieņēmumi jāizmanto, lai mazinātu CO2 emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām, šajā nolūkā veicinātu pētniecību, kā arī mazinātu ar direktīvu saistīto administratīvo slogu dalībvalstīm. Parlaments iesaka — lai samazinātu jaunās sistēmas ietekmi uz iedzīvotājiem, ieņēmumus izmantotu arī, lai samazinātu nodokļus un nodevas par videi draudzīgu transportu.

Grozījumus tagad izskatīs ES Ministru padome, ar ko Eiropas Parlaments par likumprojektu lemj ar vienlīdzīgām likumdevēja pilnvarām. Ja ES Padomei ir pilnībā pieņemami visi Parlamenta pirmā lasījuma grozījumi, likumprojekts var tikt pieņemts galīgi. Pretējā gadījumā tas atgriezīsies Parlamentā uz otro lasījumu.


Peter LIESE (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Direktīvas 2003/87/EK grozīšana, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai
A6-0402/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 12.11.2007.
Balsojums: 13.11.2007.

Lai veicinātu veselīgu dzīves veidu un cīnītos pret lieko svaru, kas Eiropā skar arvien vairāk bērnu un jauniešu, fiziskajai audzināšanai skolās jābūt obligātai. Nedēļā vēlamas vismaz trīs nodarbības, norāda Eiropas Parlaments šodien ar 590 balsīm par, 56 pret, un 21 deputātam atturoties, pieņemtajā ziņojumā.

EP deputāti aicina dalībvalstis pamatskolās un vidusskolās ieviest obligātu fizisko audzināšanu un nedēļas stundu sarakstā iekļaut vismaz 3 fiziskās audzināšanas stundas. Parlaments arī mudina izmantot ES struktūrfondus, lai uzstādītu vai uzlabotu sporta aprīkojumu skolās, kā arī rajonos ar nelabvēlīgu sociālo vidi.

Ziņojumā uzsvērts — papildus tam, ka sports sagatavo bērnus veselīgam dzīvesveidam, tas iemāca svarīgas sociālas vērtības — godprātību, pašdisciplīnu, komandas garu un godīgu spēli.

Tiek lēsts, ka bērnu skaits, kas cieš no liekā svara un aptaukošanās, Eiropas Savienībā ik gadu pieaug par 400 000, papildinot to ES iedzīvotāju skaitu, kuriem jau ir liekais svars, — vairāk nekā 14 miljoni. Taču, neraugoties uz satraucošo tendenci, kopš 2002. gada sportam atvēlētais laiks ES skolās ir samazinājies: no 121 līdz 109 minūtēm nedēļā sākumskolās un no 117 līdz 101 minūtei vidusskolās.

"Esmu priecīgs, ka Lisabonas [Reformu] līgumā sporta loma nav aizmirsta," debatēs norādīja ziņojuma autors, bijušais olimpiskais čempions paukošanā Pál SCHMIT (PPE-DE, HU).


Pál SCHMITT (PPE-DE, HU)
Ziņojums: Sporta loma izglītībā
A6-0415/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 12.11.2007.
Balsojums: 13.11.2007.

Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā atklāja kārtējo plenārsesiju, kurā EP deputāti izskatīs likumdošanas priekšlikumus par augsnes aizsardzību, aviācijas iekļaušanu Eiropas emisiju tirdzniecības shēmā, pieņems ziņojumu par sporta lomu izglītībā un rezolūcijā izteiks vērtējumu par pašreizējām ES un Krievijas attiecībām. Otrdien plkst. 12.00 deputātus svinīgā sēdē uzrunās Francijas prezidents Nicolas SARKOZY, pēcpusdienā paredzētas debates par Šengenas zonas paplašināšanu.
Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, atklājot plenārsesiju, izteica līdzjūtību pagājušonedēļ Somijas pilsētas Tūsulas skolā notikušās apšaudes upuru tuviniekiem.

Pievēršoties 10. gadskārtai, kopš parakstīta Otavas konvencija par kājnieku mīnu aizliegumu un iznīcināšanu, priekšsēdētājs atgādināja par ES ieguldījumu cīņā pret šo nāvējošo un kropļojošo ieroci, kas arvien tiek izmantots 69 pasaules valstīs. Lai gan Konvenciju ir parakstījušas trīs ceturtdaļas valstu, starptautiskajai sabiedrībai ir daudz darāmā, lai kājnieku mīnas izskaustu visā pasaulē.

Priekšsēdētāja paziņojumi: 18. decembrī plkst. 15.00 notiks Eiropas Parlamenta īpašā sēde, lai ar ES Padomē prezidējošās Portugāles pārstāvjiem izvērtētu prezidentūras paveikto un decembrī paredzētās ES galotņu sanāksmes rezultātus.

Izmaiņas darba kārtībā: trešdien pēc debatēm par kaimiņattiecību politiku, kas paredzētas ap plkst. 16.30-17.00, darba kārtībā iekļauta diskusija par situāciju Gruzijā. Rezolūciju Parlaments pieņemtu nākamajā sesija Briselē 19. novembrī.

Galvenais plenārsesijā

Pirmdien, 12. novembrī
Plenārsesija vakarā sāksies ar diskusiju par sporta lomu izglītībā. Atbildīgās Parlamenta komitejas deputāti uzskata — sporta izglītībai skolās jābūt obligātai, un nedēļā jābūt vismaz trim nodarbībām. (Balsojums otrdien).

Eiropas Komisija ziņos par ES noteikumiem saistībā ar ES pilsoņu tiesībām uzturēties citās dalībvalstīs.

Otrdien, 13. novembrī
Plkst. 12.00 deputātus uzrunās Francijas prezidents Nicolas SARKOZY, atvēlētajā pusstundā iepazīstinot ar savu skatījumu uz Eiropas nākotni un galvenajiem ES izaicinājumiem.

Sekos debates par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu. Pirmā lasījuma grozījumus likumprojektā Eiropas Parlaments pieņems ceturtdien. (Sākotnēji balsojums bija paredzēts trešdien).

Plkst. 15.00 sāksies debates par deviņu dalībvalstu iekļaušanos Šengenas līgumu zonā.

Otrdienas vakarā paredzētas debates par jaunu dokumentu, "Eiropas konsensu" par humāno palīdzību. Ar to iecerēts Eiropas sniegto palīdzību padarīt efektīvāku un taisnīgāk sadalīt slogu ES un tās dalībvalstu starpā. Triju ES iestāžu priekšsēdētāji dokumentu gatavojas parakstīt decembra plenārsesijā.

Trešdien, 14. novembrī
Plenārsesijas galvenajās debatēs trešdien deputāti pievērsīsies ES dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē 18.-19. oktobrī Lisabonā pieņemtajam dokumentam par Eiropas iespējām globalizācijas laikmetā. Debatēs piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO.

EP pārstāvji šā gada decembrī Bali piedalīsies ANO Konferencē par jaunu starptautisku vienošanos klimata pārmaiņu iegrožošanai pēc tam, kad 2012. gadā beigsies Kioto Protokola darbība. Deputāti pieņems rezolūciju par prasībām, kas ES konferencē jāaizstāv (ceturtdien).

Pamatojoties uz iepriekšējās plenārsesijas debatēm, Parlaments pieņems rezolūciju par ES attiecībām ar Krieviju.

Pēcpusdienā Parlaments pievērsīsies situācijai Pakistanā. Deputāti pārrunās Eiropas Kaimiņattiecību politiku, par kuru Parlaments ceturtdien pieņems rezolūciju.

Ceturtdien, 15. novembrī
Parlaments balsos par diviem atsevišķiem ziņojumiem, kurā vērtētas ES un Ukrainas tirdzniecības attiecības un ES Kaimiņattiecību politika.

Paredzētas debates par situāciju Uzbekistānā, Somālijā, kā arī par kristiešu kopienu tiesībām Tuvējos Austrumos.
Plašāk par plenārsesiju

Plenārsesijas darba kārtība

EP plenārsesijas debates, kurām var sekot tiešraidē
Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, atklājot plenārsesiju, izteica līdzjūtību pagājušonedēļ Somijas pilsētas Tūsulas skolā notikušās apšaudes upuru tuviniekiem.

Pievēršoties 10. gadskārtai, kopš parakstīta Otavas konvencija par kājnieku mīnu aizliegumu un iznīcināšanu, priekšsēdētājs atgādināja par ES ieguldījumu cīņā pret šo nāvējošo un kropļojošo ieroci, kas arvien tiek izmantots 69 pasaules valstīs. Lai gan Konvenciju ir parakstījušas trīs ceturtdaļas valstu, starptautiskajai sabiedrībai ir daudz darāmā, lai kājnieku mīnas izskaustu visā pasaulē.

Priekšsēdētāja paziņojumi: 18. decembrī plkst. 15.00 notiks Eiropas Parlamenta īpašā sēde, lai ar ES Padomē prezidējošās Portugāles pārstāvjiem izvērtētu prezidentūras paveikto un decembrī paredzētās ES galotņu sanāksmes rezultātus.

Izmaiņas darba kārtībā: trešdien pēc debatēm par kaimiņattiecību politiku, kas paredzētas ap plkst. 16.30-17.00, darba kārtībā iekļauta diskusija par situāciju Gruzijā. Rezolūciju Parlaments pieņemtu nākamajā sesija Briselē 19. novembrī.

Galvenais plenārsesijā

Pirmdien, 12. novembrī

Plenārsesija vakarā sāksies ar diskusiju par sporta lomu izglītībā. Atbildīgās Parlamenta komitejas deputāti uzskata — sporta izglītībai skolās jābūt obligātai, un nedēļā jābūt vismaz trim nodarbībām. (Balsojums otrdien).

Eiropas Komisija ziņos par ES noteikumiem saistībā ar ES pilsoņu tiesībām uzturēties citās dalībvalstīs.

Otrdien, 13. novembrī
Plkst. 12.00 deputātus uzrunās Francijas prezidents Nicolas SARKOZY, atvēlētajā pusstundā iepazīstinot ar savu skatījumu uz Eiropas nākotni un galvenajiem ES izaicinājumiem.

Sekos debates par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu. Pirmā lasījuma grozījumus likumprojektā Eiropas Parlaments pieņems ceturtdien. (Sākotnēji balsojums bija paredzēts trešdien).

Plkst. 15.00 sāksies debates par deviņu dalībvalstu iekļaušanos Šengenas līgumu zonā.

Otrdienas vakarā paredzētas debates par jaunu dokumentu, "Eiropas konsensu" par humāno palīdzību. Ar to iecerēts Eiropas sniegto palīdzību padarīt efektīvāku un taisnīgāk sadalīt slogu ES un tās dalībvalstu starpā. Triju ES iestāžu priekšsēdētāji dokumentu gatavojas parakstīt decembra plenārsesijā.

Trešdien, 14. novembrī
Plenārsesijas galvenajās debatēs trešdien deputāti pievērsīsies ES dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē 18.-19. oktobrī Lisabonā pieņemtajam dokumentam par Eiropas iespējām globalizācijas laikmetā. Debatēs piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO.

EP pārstāvji šā gada decembrī Bali piedalīsies ANO Konferencē par jaunu starptautisku vienošanos klimata pārmaiņu iegrožošanai pēc tam, kad 2012. gadā beigsies Kioto Protokola darbība. Deputāti pieņems rezolūciju par prasībām, kas ES konferencē jāaizstāv (ceturtdien).

Pamatojoties uz iepriekšējās plenārsesijas debatēm, Parlaments pieņems rezolūciju par ES attiecībām ar Krieviju.

Pēcpusdienā Parlaments pievērsīsies situācijai Pakistanā. Deputāti pārrunās Eiropas Kaimiņattiecību politiku, par kuru Parlaments ceturtdien pieņems rezolūciju.

Ceturtdien, 15. novembrī
Parlaments balsos par diviem atsevišķiem ziņojumiem, kurā vērtētas ES un Ukrainas tirdzniecības attiecības un ES Kaimiņattiecību politika.
Paredzētas debates par situāciju Uzbekistānā, Somālijā, kā arī par kristiešu kopienu tiesībām Tuvējos Austrumos.
Plašāk par plenārsesiju
Plenārsesijas darba kārtība
EP plenārsesijas debates, kurām var sekot tiešraidē
Plašāk par plenārsesiju
Plenārsesijas darba kārtība
EP plenārsesijas debates, kurām var sekot tiešraidē

  
Liepājnieki aktīvi iesaistās Eiropas Parlamenta Pilsoņu foruma diskusijās

Liepājnieki aktīvi iesaistās Eiropas Parlamenta Pilsoņu foruma diskusijās
9. novembrī Liepājā viesojās Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts, lai diskusijā ar liepājniekiem un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentiem un pasniedzējiem novērtētu Latvijas ieguvumus no iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī lai skaidrotu EP deputātu darba ikdienu un iespēju ietekmēt kopējus ES lēmumus.
Liepājā notikušo EP Pilsoņu Forumu organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB), un tas pulcēja gan Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentus un pasniedzējus, gan arī nevalstisko organizāciju un plašākas sabiedrības pārstāvjus.

Pirms diskusijas ar sabiedrību EP deputāts Guntars Krasts tikās ar Liepājas pilsētas Domes un Liepājas rajona padomes pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika akcentēta Kurzemes reģionam aktuāla tematika, piemēram, dažādu zivsaimniecības regulu ieviešana, sanitārās prasības zivju tirgus izveidē, kā arī jautājumi, kas būtiski visas valsts mērogā, piemēram, studentu un skolēnu izglītības iespējas ES, Latvijas valdības politika dažādu ES prasību ieviešanā praksē, kā arī EP deputātu, valdības un reģionālo pašvaldību sadarbība.

Silva Golde (Liepājas Domes priekšsēdētāja 1. vietniece) norādīja, ka bieži var konstatēt gadījumus, kad Latvijas ierēdņi "pārcenšas" dažādu ES regulu ieviešanā. Viņa aicināja EP deputātus iesaistīties aktīvāk šīs problēmas aktualizēšanā un nākt klajā ar paziņojumu, kas konstatē šo faktu.
Ilga Skābarde (Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja) akcentēja, ka vietējās sabiedrības uzmanības lokā iepriekš nonāca viena no it kā ES diktētām direktīvām - nomainīt zvejnieku tīklu "acu" lielumu, lai tajos nevarētu iekļūt cūkdelfīni. Zvejnieki uzskata šo prasību par Latvijai nepiemērotu, jo cūkdelfīni Latvijas teritoriālajos ūdeņos iepeldot varbūt reizi trijos gados, savukārt, investīcijas, kas nepieciešamas tīklu pārveidošanai, ir nesamērojamas ar reālo zivsaimniecības situāciju Latvijā.

Uz tikšanos ar EP deputātu un EPIB pārstāvjiem bija ieradušies vairāk nekā 50 Liepājas Pedagoģijas augstskolas pārstāvjiem. Īpaši aktuāli studentiem un pasniedzējiem bija jautājumi par Eiropas Savienības politiku izglītības jomā un studentiem radītajām iespējām, Latvijas augstskolu diplomu atzīšanu un salīdzināšanu ar citām Eiropas augstskolām, Turcijas uzņemšanas sarunām un deputātu pozīciju šajā jautājumā. Ieva Ozola (LPA zinātnes prorektore) diskusija norādīja:"LPA studentiem viedoklis par ES un EP veidojas, daudz ko uzzinot no preses, nevis pirmavotiem. Tāpēc ļoti pozitīvi vērtējami Pilsoņu Forumam līdzīgi pasākumi, kuros studentiem tiek dota iespēja tikties un runāt ar deputātiem."

Uz atvērto diskusiju ar EP deputātu Guntaru Krastu bija ieradušies skolēni no Priekules vidusskolas, Liepājas 2.vidusskolas, Grobiņas ģimnāzijas, Pāvilostas vidusskolas un J.Čakstes 10.vidusskolas, pārstāvji no vairākām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, vācu-latviešu tikšanās centra, ukraiņu kopienas, Liepājas Diabēta biedrības, kā arī vairāki pensionāri un sabiedrības pārstāvji. Kopumā aktuālākās tēmas bija par ES finansējuma apgūšanu un izmantošanu, kā arī ES un Latvijas valdības politiku dažādu sociāli un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Inese Trimdala (pensionāre) interesējas, vai Latvija varēs apgūt visus ES līdzekļus, jo, gadījumā, ja nespēs, būs 40 miljoni eiro, kas ies Latvijai secen jeb tiks zaudēti, neiesniedzot pietiekami daudz projektu. Jānis Endziņš (Grobiņas ģimnāzijas skolēns) velējās uzzināt, pēc kāda principa tiek izdalītas prioritātes, kam piešķirt ES finansējumu? Eva Millere (Liepājas 10.vsk. skolniece) norādīja, ka Latvija drīz būs viena no Šengenas zonā esošajām valstīm un vēlējās uzzināt G.Krasta viedokli, vai līdz ar ieguvumiem neparādās arī kādi riski, piemēram, noziedzības jomā?

Diskusijas noslēgumā vidusskolnieki ar G.Krastu neformālā gaisotnē pārrunāja studiju iespējas, kādas paveras jauniešiem ES.

Uzzinai:
Eiropas Parlamenta Pilsoņu forumu Liepājā organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā (EPIB) sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi un Liepājas Pedagoģijas akadēmiju. Pilsoņu forumu mērķis ir aicināt uz kopīgu sarunu Eiropas Parlamenta deputātus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, studentus, kā arī plašāku sabiedrību. šogad Pilsoņu Forumi norisinājušies Valkā, Valmierā un Daugavpilī.

9. novembrī Liepājā notiks Eiropas Parlamenta Pilsoņu forums, kurā pilsētas iedzīvotāji tiksies ar Eiropas Parlamenta deputātu Guntaru Krastu, lai pārrunātu Latvijas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus. EP deputātam paredzēta arī diskusija Liepājas Pedagoģijas akadēmijā par ES politikas atbilstību mazo valstu interesēm.
Eiropas Parlamenta Pilsoņu forumu Liepājā organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā (EPIB) sadarbībā ar Liepājas pilsētas domi un Liepājas Pedagoģijas akadēmiju. Tā mērķis ir aicināt uz dialogu Eiropas Parlamenta deputātus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, studentus, skolēnus, kā arī plašāku sabiedrību.

Lauksaimniecības reformas un subsīdijas, patērētāju tiesības, izmaiņas augstākās izglītības jomā, aviopārvadājumu noteikumi, enerģētikas politika - šie ir tikai daži no jautājumiem, kas tiek risināti ES līmenī, tomēr ietekmē katras dalībvalsts iedzīvotājus. EP deputāti un EP Informācijas biroja pārstāvji aicina liepājniekus piedalīties Pilsoņu forumā un izteikt savus viedokļus par vēlamo virzību Eiropas Savienībā, kā arī noskaidrot, kādas ir viņu un Latvijas iespējas ietekmēt ES lēmumus.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties un/vai informēt Ivetu Ķelpi (mob.29489481) , ja ir interese tikties ar EP deputātu individuālām intervijām plkst. 15.30 - 16.00 Liepājas pedagoģijas akadēmijas zālē.

Foruma programma

• plkst. 13.30 - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzēji un studenti tiksies ar EP deputātu un pārrunās ES politikas atbilstību Latvijas interesēm.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas aktu zāle

• plkst. 16.30 - EP deputāta tikšanās ar sabiedrības, NVO un skolu pārstāvjiem. Liepājas iedzīvotāji ir aicināti ierasties un uzdot savus jautājumus par Eiropas Parlamenta darbību un ES politikas atbilstību Latvijas un Liepājas interesēm. Pasākumu vadīs Guntis Viļumsons.
Vakara noslēgumā neformālas sarunas pie vīna glāzes.
Liepājas Latviešu biedrības nams


Plašāku informāciju par to, kā darbojas EP deputāti, kādi jautājumi pašlaik ir EP dienaskārtībā un kādi pasākumi notiek ES dibināšanas 50. gadadienas zīmē, kā arī vispārēju informāciju par EP un ES iespējams iegūt Liepājas Eiropas Savienības Informācijas punktā (ESIP), kā arī internetā: Eiropas Parlamenta Informācijas biroja mājas lapā (http://www.europarl.lv/) un Eiropas Parlamenta centrālajā mājas lapā (http://www.europarl.europa.eu/news/public/default_lv.htm).
Aicinām iepazīties ar EP darbību un sagatavot savus jautājumus EP deputātiem.

Kontaktpersonas:
Iveta Ķelpe, EPIO Preses nodaļas vadītāja
Tālr.: 6708 5468, M.t.: 2948 9481
E-pasts: iveta.kelpe@europarl.europa.eu

Zane Bojāre. Projekta koordinatore
Tālr: 6761 0010, M.t.: 2970 6733

Uzziņai:
Šogad aprit piecdesmit gadi kopš Eiropas Savienības dibināšanas - 1957.gada 25.martā Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Vācijas pārstāvji tikās Romā, lai parakstītu Eiropas Ekonomikas kopienas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, t.s. "Romas līgumi". Piecdesmit gadu laikā Eiropas Savienība no sešu valstu apvienības ir izveidojusies par nozīmīgu politisko spēku, kura sastāvā ir jau 27 valstis.
Atzīmējot šo vēsturiski nozīmīgo notikumu gan Eiropā, gan Latvijā visa gada garumā norisinās virkne dažādu kultūras, sporta, izklaides un informatīvo pasākumu. Rīgā un Latvijā organizētas atvērto durvju dienas Latvijas valsts pārvaldes iestādēs un "ES mājā" Rīgā, koku stādīšanas akcija "Zaļais vilnis", vairākas konferences, ceļojošas izstādes, konkursi un citi pasākumi.
Romas līgumu parakstīšanas piecdesmitajai gadadienai veltīto pasākumu ciklā iekļaujas arī Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā organizētie dialogi ar sabiedrību "Eiropas Parlamenta Pilsoņu forumi", kas norisinās četros Latvijas reģionos Valkā un Valgā, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā). Pasākumu mērķis ir veicināt diskusiju par Latvijas lomu un ietekmi Eiropas Savienības politikā, iesaistot sabiedrību dialogā par kopējiem mērķiem. Tikšanās sniedz iespēju vairot izpratni par Eiropas Parlamenta darbību un deputātu darba ikdienu.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroji darbojas visās ES valstu galvaspilsētās. EPIB Latvijā galvenie uzdevumi ir veicināt dialogu ar sabiedrību, organizēt un atbalstīt pasākumus un aktivitātes, kas saistīti ar EP darbību, veicināt informācijas apmaiņu ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī palīdzēt jebkuram interesentam saņemt tam nepieciešamo informāciju par Eiropas Parlamentu.

30. oktobrī Daugavpils Universitātē (DU) pulcējās DU studenti un pasniedzēji, lai sarunā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Valdi Dombrovski novērtētu Latvijas ieguvumus no iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī lai izprastu EP deputātu darba ikdienu un iespēju ietekmēt kopējus ES lēmumus. Dautkom TV tiešraides diskusijā Valdis Dombrovskis un Rita Strode atbildēja uz daugavpiliešu jautājumiem par Eiropas Parlamentu un tā lomu Latvijas interešu aizstāvībā.
Daugavpilī notikušo EP Pilsoņu Forumu organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB). Diskusija Daugavpils Universitātē pulcēja ap 50 Daugavpils Universitātes studentu, kā arī vidusskolu vecāko klašu skolēnus.

Deputātam un EPIB pārstāvjiem tiekoties ar DU studentiem un pasniedzējiem tika pārrunāta Latvijas interešu aizstāvība ES līmenī. Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis akcentēja, ka jautājums par to, kāda ir daugavpiliešu attieksme pret ES, ir atklāts un reizē arī ļoti aktuāls. Viņaprāt, tieši studentiem kā sabiedrības aktīvākajai daļai būtu jāiesaistās šī un citu ar ES saistītu jautājumu noskaidrošanā.

Kā liecināja diskusijas gaita, studentu vidū visaktuālākie bija jautājumi par Latvijas valdības politiku ES prasību ieviešanā, problēmām lauksaimniecības un cukura pārstrādes jomā, pievienotās vērtības nodokļa likmes maiņu pārtikas precēm, kā arī Latvijas EP deputātu iespējām aizstāvēt Latvijas intereses.

Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns Dmitrijs Oļehnovičs uzsvēra studentu ieguvumus no Latvijas iestāšanās ES, piemēram, dažādās studentu apmaiņas programmas un stipendiju iegūšanas iespējas. Sociālo zinātņu fakultātes studente īpaši interesējās par ES politiku pārtikas preču aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli. Kā akcentēja V. Dombrovskis, šis jautājums lielā mērā ir saistīts ar Latvijas valdības plāniem attiecībā uz valsts budžetu, ne tik daudz ES prasībām, jo lielākajā daļā ES valstu pārtikas precēm ir samazināts PVN. Attiecībā uz pašlaik notiekošajām protesta akcijām Latvijā, tika aktualizēts jautājums par EP deputātu ētikas kodeksu un nepieciešamību reaģēt uz norisēm sabiedrībā. V. Dombrovskis atbildēja, ka ES līmenī reti kad notiek agresīvas protesta akcijas, jo EP nav tāda institūcija kā konkrētās valsts valdība, tomēr viņš uzsvēra to, ka jebkuram deputātam ir svarīgi ieklausīties dažādu sabiedrības locekļu viedokļos.

Pēc diskusijas ar studentiem EP deputāts Valdis Dombrovskis tikās ar Daugavpils pilsētas domes un Daugavpils rajona padomes pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika apspriestas Daugavpils attīstības tendences un ieceres, tai skaitā, lidostas būvniecība, Daugavpils cietokšņa attīstības plāni, Marka Rotko muzeja izveide, ES struktūrfondu apguve. Tika pārrunātas arī Ignalinas atomstacijas un cittautiešu integrācijas problēmas. Domes priekšsēdētāja Rita Strode īpaši uzsvēra Daugavpils pozitīvās tendences ES struktūrfondu naudas apguvē, kā arī krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijā un skolu reformā.

Atvērtajā diskusijā Dautkom TV piedalījās EP deputāts Valdis Dombrovskis un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode. Svarīgākie no pārrunātajiem jautājumiem bija ES enerģētikas politika un Ignalinas atomstacijas būvniecības plāni, lauksaimniecības reformas un to ietekme uz reģionu iedzīvotājiem, cenu pieauguma problēma un valsts politika bezdeficīta budžeta veidošanā, kā arī ES struktūrfondu apgūšana un Daugavpilī realizētie projekti. Kā liecināja skatītāju jautājumi, Daugavpils apkaimē cilvēkus visvairāk uztrauc lauksaimniecības reformas un subsīdijas, savukārt, pilsētā cilvēki raizējas par arvien pieaugošo inflāciju un cenām, kas viņuprāt nav samērojamas ar algām.

Eiropas Parlamenta Pilsoņu forumu Daugavpilī organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā (EPIB) sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi un Daugavpils Universitāti. Pilsoņu forumu mērķis ir aicināt uz kopīgu sarunu Eiropas Parlamenta deputātus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, studentus, kā arī plašāku sabiedrību. 9. novembrī arī Liepājas iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties Pilsoņu Forumā un tikties ar EP deputātiem.