Arhivs 12/2007

20.12.2007

Pamattiesību harta - svarīga robežzīme Eiropas apvienošanās procesā  

Hans-Gert Pöttering,
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs

Panākot vienošanos par Lisabonas jeb Reformu līgumu, Eiropa ir pacēlusi enkuru un pēc ieilguša bezvēja perioda atkal devusies ceļā. Šobrīd vēl jājautā, vai izdosies šajā procesā iesaistīt Eiropas iedzīvotājus. Pēc būtiskajām iestāžu un balsošanas noteikumu reformām vairs nevajadzētu rasties šaubām par paplašinātās Eiropas Savienības spēju rīkoties, jo līgums būtiski palielina Eiropas Savienības manevrētspēju. Bet vai Eiropas rīcībā ir arī kompass, proti, kopīgas vērtības, kas mums kalpotu par ceļa rādītāju? Galveno atbildi uz šo jautājumu sniedz Pamattiesību harta, kas sākas ar zīmīgiem vārdiem: "Eiropas tautas, veidojot arvien ciešāku savstarpēju sadarbību, ir nolēmušas veidot mierpilnu nākotni, kuras pamatā ir kopējas vērtības." Pamattiesību hartas tekstu pirms septiņiem gadiem sagatavoja konvents, un patlaban pienācis izšķirošais brīdis apliecināt tās būtisko nozīmi. Hartā noteiktās tiesības kā saistošas apstiprinātas Lisabonas līgumā, paredzot izņēmuma noteikumus vienīgi Apvienotajai Karalistei un Polijai, abām valstīm, kuras vēl nav varējušas panākt neierobežotu Hartas piemērošanu. Hartas 54 pantos apvienotas pamattiesības, uz kurām pamatojoties, vērtējamas Eiropas Savienības tiesības un darbība. Šīs pamattiesības jāievēro visām ES iestādēm un pārējām institūcijām, kuras piemēro Kopienas tiesības, un nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji var atsaukties uz tām tiesā. Harta uzskatāma par visai nozīmīgu sasniegumu, jo savā būtībā tā atbilst konstitūcijas pamattiesību katalogam.

Mūsu galvenās vērtības — brīvība, ko sargā Eiropas tiesiskuma un demokrātijas principi, solidaritāte, kas būtībā izpaužas sociālās tirgus ekonomikas principos, un taisnīgums — iemieso idejas, kas precīzi raksturo Eiropu. Eiropas Savienība, ar Pamattiesību hartu iegūstot minētajos principos sakņotu tiesisko kārtību, kļūst par tiesību un dzīves modeli, ko mēs ar dziļu pārliecību varam saukt arī par "Eiropas dzīvesveidu" ("European Way of Life)". Tas, ko Reformu līgums nespēja panākt Eiropas Konstitūcijas veidā, ir svinīgi apstiprināts Pamattiesību hartā. Hartas galvenie aspekti ir cilvēka cieņa, cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte un subsidiaritāte. Tās pamatā ir princips, ka cilvēks ir atbildīgs savā un sabiedrības priekšā. Tomēr Hartā nav aplūkoti tikai vispārēji principi vien — tā pavisam konkrēti paredz cilvēka cieņas aizsardzību vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērnu labklājības aizsardzību un klonēšanas aizliegumu.

Pamattiesību harta ir iespaidīgs apliecinājums tam, ka Eiropas Savienībā vara ir pakļauta tiesībām, nevis tiesības — varai. Tā iezīmē jaunu posmu tādas Eiropas Savienības veidošanā, kurai raksturīga apņemšanās aizstāvēt cilvēka cieņu un kuras likumi sniedz aizsardzību ikvienam indivīdam.

2007. gada 12. decembrī Eiropas Parlamenta plenārsēdē Hartu svinīgi pasludināja un kopīgi parakstīja Padomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Parlamenta priekšsēdētājs, padarot zināmu plašai sabiedrībai Eiropas Savienības cilvēktiesību un pilsoņu tiesību attīstības jauno posmu. Eiropas Parlaments, jau pašā sākumā būdams šīs idejas dzinējspēks, 2007. gada novembra beigās apstiprināja Hartu ar pārliecinošu balsu vairākumu.

Paplašinoties Šengenas zonai, tiek likvidētas robežas starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Atvērtās robežas, tikšanās ar citu valstu iedzīvotājiem un dinamiskā valodu, kultūru un tradīciju daudzveidība bagātina mūsu dzīvi. Hartā svinīgi apstiprinātās pilsoņu tiesības un brīvības tiek aizstāvētas, īstenojot kopēju cīņu pret noziedzību. Nebūtībā aizgājuši savstarpēja naida un norobežošanās laiki — par neatņemamu eiropeiskās identitātes sastāvdaļu kļuvusi pārrobežu sadarbība.

Pamattiesību harta vienlaikus ir arī politiska robežzīme Eiropas apvienošanas procesā. Tā liecina, ka Eiropas Savienības valstu un iedzīvotāju dzīve un kopīgā darbība ir unikāls kopā būšanas veids. Mūsdienu Eiropa nav tikai liels kopējais tirgus un tiekšanās pēc sasniegumiem ekonomikā un interešu saskaņošanas. Arvien skaidrāk kļūst saskatāma "vērtību kopienas" ideja — teju 500 miljonu lielo Eiropas iedzīvotāju saimi vieno kopīgu vērtību saites. Harta iezīmēs skaidrākas aprises un dos spēcīgus impulsus patlaban vēl vāji attīstītajai eiropeiskajai identitātei. Lisabonas līgums Eiropas Savienību un tās struktūras apveltīs ar mūsdienīguma spēku. Taču Eiropas vienotības sirdspuksti dun šajā hartā, kurā apvienotas pamattiesības un pamatvērtības. Harta sniedz izdevību ne tikai modernizēt iestādes, bet arī uzrunāt tieši iedzīvotājus, liekot plaukt un zelt jaunai eiropeiskai apziņai un kopības sajūtai. Ir labi, ka cilvēki izjūt ciešas saites ar savu dzimto zemi un savu valsti, taču vienlaikus viņiem jāapzinās sava piederība Eiropai. Nav stiprāku saišu starp cilvēkiem, kā kopīgas vērtības. Ciešāka kopības izjūta Eiropas iedzīvotājiem dos spēku apliecināt sevi, risinot globalizētās pasaules sarežģītās problēmas. Ir daudzi mērķi, kurus varam īstenot tikai kopīgiem spēkiem.

Harta ir mūsdienīgs pamattiesību katalogs, kas iedzīvotājiem garantē aizsardzību sabiedrības attīstības un ar globalizāciju saistīto pārmaiņu kontekstā.

Šī Harta ir kā kompass, ar kura palīdzību var nekļūdīgi noteikt savu atrašanās vietu. Tā veido pamatu prasībai aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības arī ārpus Eiropas robežām. Zīmīgi, ka tieši pirms Hartas svinīgās proklamēšanas Strasbūrā notika cita ceremonija ar simbolisku nozīmi — ikgadējo Saharova balvu par domas brīvību saņēma cilvēktiesību aizstāvis no Sudānas Salihs Mahmuds Osmans (Salih Mahmoud Osman).

Pamattiesību harta ir mūsdienīgs, saprotami formulēts un pašreizējai situācijai atbilstošs pamattiesību kodekss. Tajā oficiāli apstiprinātas Eiropas iedzīvotāju vispārējās pamattiesības. Vienlaikus šī Harta Eiropas sadarbības partneriem visā pasaulē ļauj izprast vērtību konsensu, kas veido apvienotās Eiropas pamatu. Pamattiesību harta — mūsu eiropeiskās pašapziņas un identitātes apliecinājums!
Paplašinoties Šengenas zonai, tiek likvidētas robežas starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Atvērtās robežas, tikšanās ar citu valstu iedzīvotājiem un dinamiskā valodu, kultūru un tradīciju daudzveidība bagātina mūsu dzīvi. Hartā svinīgi apstiprinātās pilsoņu tiesības un brīvības tiek aizstāvētas, īstenojot kopēju cīņu pret noziedzību. Nebūtībā aizgājuši savstarpēja naida un norobežošanās laiki — par neatņemamu eiropeiskās identitātes sastāvdaļu kļuvusi pārrobežu sadarbība.  

19.12.2007

Atskats uz 2007. gadu Eiropas Parlamentā

Gada nogalē esam apkopojuši spilgtākos Eiropas Parlamenta plenārsēžu notikumus, pārskatā iekļaujot ziņas par nozīmīgākajiem 2007. gada likumdošanas un politiskajiem lēmumiem.
Parlaments 2007. gadā darbu sāka, ievēlot jaunu priekšsēdētāju, apstiprinot jaunu Parlamenta struktūrvienību sastāvu un uzņemot savā vidū Bulgārijas un Rumānijas kolēģus, deputātu skaitam pieaugot no 732 līdz 785. Tuvojoties gada noslēgumam, Eiropas Parlaments izstrādāja un pieņēma priekšlikumu par jauno asamblejas vietu sadalījumu nākamajā, 2004.-2009. gada sasaukumā, un kopā ar Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju pasludināja Eiropas Pamattiesību hartu, uz kuru atsaucas pants jaunajā Lisabonas Līgumā. Līgums, kas stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis, Eiropas Parlamentam piešķirs plašākas likumdošanas un politiskās pilnvaras.

Nodibinot jaunu tradīciju, Parlaments pirmo reizi piešķīra Eiropas Parlamenta LUX Filmu balvu. Tās mērķis — popularizēt Eiropas filmas, vienlaikus ar kino starpniecību rosinot debates par Eiropas identitāti.

Eiropas Parlaments 2007. gadā pabeidza darbu pie vairākiem apjomīgiem likumprojektiem: par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifiem, reklāmu televīzijā, bezskaidras naudas norēķiniem ES iekšienē, pasažieru dzelzceļa pakalpojumu liberalizāciju, degvīna klasifikāciju, gaisa kvalitāti, plūdu riska pārvaldību, finansējumu programmai Daphne cīņai pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm. Parlaments deva zaļo gaismu Šengenas zonas paplašināšanai, tajā pilnībā iekļaujoties deviņām dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā.

Parlaments vairākkārt aicināja dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes būt vienotām un konsekventām ārējās attiecībās, piemēram, mudinot uz vienotību sarunās ar Krieviju politiskajos, tirdzniecības un enerģētikas jautājumos vai uzstājot, lai, veidojot partnerattiecības ar trešām valstīm, ES prasītu ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Parlaments jau 2007. gadā pievērsās jautājumiem, kas ietekmēs 2008. darba kārtību, kad būs jāpieņem vairāki izšķiroši lēmumi, īpaši enerģētikas un imigrācijas jomās.

Pilnīgāku pārskatu par 2007. gadu atradīsiet Eiropas Parlamenta mājas lapā publicētajos plenārsesiju pārskatos "Iepriekšējā plenārsesija" (rubrikā Ziņas/Preses dienests/Plenārsesijas).
http://www.europarl.europa.eu/news/expert/thematic_note_page/008-15632-345-12-50-901-20071217TMN15631-11-12-2007-2007/default_lv.htm

18.12.2007

Eiropas Parlaments izvērtē Portugāles prezidentūru

Ar decembra Eiropadomes sanāksmi 14. decembrī Briselē noslēdzās Portugāles prezidentūra ES Padomē. Vairākums deputātu atzinīgi novērtēja paveikto — tās laikā dalībvalstis vienojušās par Lisabonas Līgumu, Eiropas satelītu navigācijas projekta Galileo finansējumu, notikušas augstākā līmeņa sanāksmes ar Brazīliju un Āfriku.
ES valstu vadītāji 13. decembrī Lisabonā parakstīja jauno Lisabonas Līgumu, lai pēc tam Briselē pievērstos Portugāles prezidentūras uzdevumiem. Portugāles premjerministrs José Socrates par paveikto pauda gandarījumu: "Mums ir labs pamats būt apmierinātiem. Pēc šiem sešiem mēnešiem Eiropa ir labākā formā." Prezidentūra izpildījusi savus trīs svarīgākos uzdevumus: parakstīts reformu līgums, notikušas augstākā līmeņa tikšanās ar Brazīliju un Āfriku.

"Mums arī izdevās vienoties par Eiropas dienu cīņai pret nāvessodu," uzvēra Padomes priekšsēdētājs.

Padomes priekšsēdētājs norādīja, ka Portugālei izdevies pabeigt tehniski sarežģīto Šengenas zonas paplašināšanos: "Portugāle var apgalvot: ar mūsu apņēmību un tehnoloģijām jaunās dalībvalstīs var nodrošināt pilnīgu pārvietošanās brīvību saviem pilsoņiem."

Panākta vienošanās par finansējumu Galileo, kas Portugāles premjerministra skatījumā ir "viens no svarīgākajiem infrastruktūras projektiem, kāds vispār jebkad Eiropā realizēts."

Kā sasniegumu J. Socrates, tāpat kā vēlāk debatēs Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO, sveica prezidentūras noslēgumā izveidoto Eiropas nākotnes pārdomu grupu, ko vadīs bijušais Spānijas premjerministrs M. Felipe González Márquez kopā ar līdzpriekšsēdētājiem Vairu Vīķi-Freibergu un Nokia vadītāju Jorma Ollila.

Politisko grupu viedokļi

"Lisabonas Līgums parakstīts, ratifikācijas process ir sācies," atzina Joseph DAUL, Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs, atsaucoties uz ratifikāciju vakar Ungārijas parlamentā. "Mums šis līgums jāskaidro pilsoņiem, un tas jādara vienkārši. Tajā ir dalītas kompetences. Mums jāprasa no ES tas, kas ietilpst ES kompetencēs, un no dalībvalstīm tas, kas ietilpst to kompetencēs." Arī J. Daul atzinīgi vērtēja pārdomu grupas izveidi.

"Portugāles prezidentūra bija veiksmīga," vērtēja Martin SCHULZ, uzstājoties Sociāldemokrātu grupas vārdā. Par to liecina, piemēram, ES un Brazīlijas sammita rīkošana un tas, ka Portugālei izdevās panākt vienošanos par Eiropas dienu pret nāvessodu. Vienlaikus deputāts aicināja pārsteidzīgi nepārvērtēt parakstīto līgumu. Deputāts brīdināja Eiropas Komisiju pārsteidzīgi nepieņemt un nevirzīt likumprojektus par vispārējas intereses un veselības pakalpojumiem, neņemot vērā ES pilsoņu viedokli.

"Jūs parādījāt, ka spējat izdarīt neiespējamo un atdzīvinājāt šo praktiski mirušo līgumu," atzina Graham WATSON (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa). Tomēr deputāts arī norādīja, ka Lisabonas līgums, iespējams, attālinājis Eiropu no Āfrikas: "Kur gan ir subsīdiju atcelšana ārējā tirdzniecībā? Kur ir CO2 emisiju samazinājums?" Vienlaikus deputāts atzina, ka vienošanās par budžetu un ES "konstruktīvā atturēšanās" Kosovas jautājumā ir Portugāles prasmes pierādījums.

Brian CROWLEY (Nāciju Eiropas grupa) pievienojās iepriekšējiem runātājiem, uzteicot prezidentūru par panākto vienošanos līguma jautājumā. "Tagad ES ir iespējas runāt vienā balsī un pieņemt globāla mēroga lēmumus," norādīja grupas priekšsēdētājs. Deputāts atzina, ka Āfrika ir Eiropas "tuvākais kaimiņš" un Eiropas interesēs būtu panākt, ka tās valstis veido sadarbību pēc Eiropas Savienības parauga.

"Eiropas Savienība spēs demonstrēt Lisabonas līguma ieguvumus, ja varēs vienoties par straujām un tālejošām ekonomiskām reformām," uzsvēra Guntars KRASTS (UEN). "Ir daudz Eiropas Savienības politiku piedāvāto risinājumu, kurus respektē visā pasaulē," norādīja deputāts, kā piemērus minot darbības klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tomēr vairākās jomās Eiropas Savienība ir neizlēmīga, piemēram, jautājumā par energoapgādes drošības politiku vai elektrības un gāzes tirgus liberalizāciju, bet tas ietekmēs ES lomu pasaulē: "Iekšējo reformu spējas noteiks Eiropas Savienības ārējās darbības iespējas." Deputāts arī pauda atbalstu Ukrainas centieniem: "Es ceru, ka Ukrainai drīz tiks dota iespēja pierādīt savu vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai."

Arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve Monica FRASSONI atzinīgi novērtēja līgumu, tomēr norādīja, ka veids, kādā Apvienotā Karaliste un citas valstis sev panākušas izņēmumus, bijis skandalozs. Deputāte vienlaikus izteica šaubas par pārdomu grupas lietderību un pārmeta ES līderiem, ka attiecībās ar trešajām valstīm to vienīgās intereses ir aizstāvēt savus uzņēmumus.

"Vai tiešām šodien ir pareizi attīstīt brīvo konkurenci, atsakoties no sociālajām garantijām," šādas bažas par Eiropas nākotni pauda Francis WURTZ Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā. "Tā jau nu mēs negūsim iedzīvotāju atbalstu."

Savukārt Nigel Paul FARAGE, uzstājoties Neatkarības/demokrātijas grupas vārdā, citu deputātu apsveikumiem nepievienojās: "Tā nav godīga spēle. Tas, kas tika parakstīts, ir Konstitucionālais līgums, kas agrāk tika noraidīts referendumos Francijā un Nīderlandē." Līdzīgu viedokli pauda neatkarīgais deputāts Maciej Marian GIERTYCH, norādot: "Reformu līgums ir pārdēvēta Konstitūcija. Cilvēki pat nezināja, ko paraksta, jo nebija konsolidētas versijas."

ES Padomes vadību 1. janvārī no Portugāles pārņems Slovēnija. Debates par nākamā prezidentūras prioritātēm paredzētas janvāra pirmajā plenārsesijā, 16.janvārī.

13.12.2007

Pieņemts Eiropas Savienības 2008. gada budžets

Eiropas Parlaments šodien apstiprināja Eiropas Savienības 2008. gada budžetu EUR 120,346 miljardu vērtībā, kas veido 0,96 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING norāda, ka ES 2008. gada budžetā Parlamentam izdevies nosargāt savas intereses: "Sarunās Eiropas Parlamentam izdevās vienoties ar ES Padomi, ka Galileo projekts un Eiropas Tehnoloģiju institūts tiks pilnībā finansēti no ES budžeta. Attiecībā uz ārpolitiku Parlamentam, izmantojot elastīguma instrumentu, izdevās nodrošināt finansējumu Palestīnai un Kopējai ārējai un drošības politikai un citām ES politiskajām saistībām."

Parlaments atbalstīja EUR 3,5 miljonu finansējumu sagatavošanas darbībām automašīnu stāvvietu izveidei trīs ES un Krievijas robežšķērsošanas vietās: Terehova-Burački, Vālimā-Torpjanovka un Narva-Ivangoroda. Kopienas līdzfinansējuma mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un risināt vides un sociālās problēmas, ko pierobežas zonās rada garās automašīnu rindas.

Sagatavošanas darbībām, lai veicinātu saimniecisko, vides un transporta sadarbību Baltijas jūras reģionā, paredzēti EUR 1,5 miljoni. Finansējums paredzēts atsevišķiem izmēģinājuma projektiem: sēra dioksīda emisiju tirdzniecībai Baltijas jūras reģionā atvēlēts EUR 1 miljons; preventīviem un atjaunojošiem pasākumiem saistībā ar Baltijas jūras gultni — EUR 2,5 milj., par kuriem finansēto projektu mērķis ir novērst iespējamu piesārņojumu no zemūdens atkritumu poligoniem un pārbaudīt Baltijas jūras dziļūdens slāņu atjaunošanas metodes. EUR 1 milj. paredzēti Baltijas jūras integrētas piekrastes sakaru un riska pārvaldības sistēmas projektiem.

Galileo un Eiropas Tehnoloģiju institūts. Viena no galvenajām Eiropas Parlamenta prasībām sarunās ar otru Eiropas Savienības budžeta lēmējiestādi, ES Padomi (dalībvalstīm), bija pietiekams finansējums Eiropas Tehnoloģiju institūtam (EIT), kā arī ES satelītnavigācijas projektam GALILEO, kas būtu neatkarīgs no ASV, Krievijas un Ķīnas sistēmām.

Abas programmas pilnībā finansēs no ES budžeta. Tas neietekmē finansējumu, kas paredzēts Lisabonas (izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas) mērķiem, piemēram, mūžizglītībai un Eiropas enerģētikas un transporta tīkliem. Līdz 2013. gadam nepieciešamos EUR 2,4 miljardus ES smels no sava 2007.-2013. gada ilgtermiņa budžeta, līdzekļus pārdalot. Kopumā GALILEO un EIT un līdz 2013. gadam paredzēti EUR 3,7 miljardi.

Kopējai ārējai un drošības politikai, tostarp ES policijas misijai Kosovā, 2008. gada budžetā atvēlēti EUR 285 miljoni, kas ir par EUR 125 miljoniem vairāk, salīdzinot ar 2007. gadu. EUR 70 miljoni šīs summas ņemti no neparedzētām ārkārtas situācijām izveidotā fonda, galvenokārt, lai finansētu ES augošās saistības Kosovā. ES ārējās politikas līdzekļus cita starpā izmanto tādam darbībām kā makroekonomikas atbalsts, institūciju izveide un nostiprināšana, policijas misijas.

Budžeta pieaugums salīdzinājumā ar 2007. gadu ir 5,7 %.

Pirmo reizi lielāko budžeta iedaļu veidos sadaļa "Izaugsme un nodarbinātība", kam atvēlēts vairāk līdzekļu nekā lauksaimniecībai, kuras finansējums iekļauts iedaļā "Dabas resursu saglabāšana".

Par izdevumiem, ko sauc par "obligātajiem" — lauksaimniecībai domātajiem un tādiem, kas saistīti ar starptautisku nolīgumu izpildi, — ES budžeta procedūrā pēdējais vārds pieder ES Padomei. Par pārējiem, "neobligātajiem" galīgo lēmumu pieņem Parlaments.

Eiropas Parlaments veic ES budžeta galīgo apstiprināšanu, to pieņemot vai noraidot kopumā. Līdz ar to šodien ES 2008. gada budžets pieņemts galīgi.

ES Budžets 2008. gadā

  
  
Saistības (EUR)
Maksājumi (EUR)

1.
Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
  
  

1 a) Konkurētspēja
11 086 000 000
9 772 639 600

1 b) Kohēzija
46 877 941 445
40 551 565 026

2.
Dabas resursu saglabāšana
55 041 123 496
53 177 320 053

3.
3 a) Brīvība, drošība un tiesiskums
728 034 000
533 196 000

3 b) Pilsonība
614 843 000
708 253 006

4.
ES nozīme pasaules līmenī
7 311 218 000
8 112 728 400

5.
Administrācija
7 283 860 235
7 284 420 235

6.
Kompensācijas
206 636 292
206 636 292

KOPĀ
  
129 149 656 468
120 346 758 612

1,03% NKI
0,96% NKI

Saistības (EUR) Maksājumi (EUR)
Programma Galileo (EUR) 100 000 000
890 000 000 200 000 000
Galileo uzraudzības iestāde — Subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu 7 059 000 7 460 000
Galileo uzraudzības iestāde — Subsīdija saskaņā ar 3. sadaļu 2 933 500 3 100 000
Sadarbība — Transports (ieskaitot aeronautiku) 338 383 000 196 902 000

Eiropas Tehnoloģiju institūts (EUR) 2 900 000 2 900 000

Eiropas kaimiņattiecības un partnerība, finansiālā palīdzība Palestīnai, miera procesam 300 000 000 200 000 000

Atbalsts Kosovai
Makroekonomiskā palīdzība 152 000 000 112 000 000
Pārejas posma un iestāžu veidošanas atbalsts potenciālajām kandidātvalstīm 436 700 000 98 625 400



Kyösti Tapio VIRRANKOSKI (ALDE, FI), Ville ITÄLÄ (PPE-DE, FI)
Ziņojums: 2008. finanšu gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (visas iedaļas)
A6-0492/2007
Procedūra: budžeta
Debates: 12.12.2007.
Balsojums:13.12.2007.

13.12.2007

Eiropas Parlaments pauž bažas par ekstrēmisma atdzimšanu  

Eiropas Parlaments aicina liegt publisko finansējumu politiskajām partijām un plašsaziņas līdzekļiem, kas apzināti mudina uz naidu, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību. Par vainu pastiprinošu apstākli būtu jāuzskata, ja uz naidīgu attieksmi mudina sabiedrībā labi pazīstamas personas.
Tāds viedoklis izteikts šodien Strasbūrā ar 527 balsīm par, 15 pret, un 39 atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti tajā pauž bažas par ekstrēmisma pieaugumu Eiropā, kur vairākas valstis nesen piedzīvoja naidīgus, vardarbīgus notikumus un slepkavības.

Parlaments mudina dalībvalstis "paredzēt iespēju liegt valsts finansējumu tām politiskajām partijām, kuras neievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ES Pamattiesību hartā noteiktās cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātiju un tiesiskumu". Deputāti arī aicina Eiropas Komisiju "nodrošināt, lai ES finansējums nebūtu pieejams tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tiek izmantoti par platformu plašam rasistisku, ksenofobisku un homofobisku ideju atbalstam."

"Sabiedrībā pazīstamām personām būtu jāatturas sniegt paziņojumus, kuros tās pauž atbalstu naidīgai attieksmei pret cilvēku grupām, pamatojoties uz izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību," norādīts rezolūcijā.

Brīdinot, ka nākamajās vēlēšanās ekstrēmistu partijas varētu iegūt pārstāvību Eiropas Parlamentā, rezolūcija aicina politiskās grupas nodrošināt, ka "demokrātisku iestādi neizmanto par platformu pretdemokrātisku vēstījumu atbalstīšanai un paušanai".

Deputāti aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pret ekstrēmismu vērsties, izglītojot jauniešus un informējot sabiedrību, tostarp, "mācot par totalitārismu un nostiprinot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, lai dzīvā atmiņā turētu Eiropas vēsturi". Turklāt, lai izzinātu ekstrēmistu struktūru darbību, ES Pamattiesību aģentūrai jāpiešķir skaidras pilnvaras to pētīšanai.

Neminot konkrētas organizācijas, rezolūcijā noradīts uz tādām parādībām kā ekstrēmistu kustība, paramilitāras grupas un partijas, kuru ideoloģija un politiskais diskurss, rīcība un uzvedība ir balstīta uz diskrimināciju, tostarp rasismu, neiecietību, reliģiskā naida celšanu, atstumšanu, ksenofobiju, antisemītismu, naidīgu attieksmi pret čigāniem, homofobiju, sieviešu nīšanu un ultranacionālismu. Rezolūcijā arī pausts satraukums par "islāma fundamentālistu vervēšanas un vardarbības propagandas kampaņu ar teroristu uzbrukumiem".

Padomes un Komisijas paziņojumi — Cīņa pret ekstrēmisma paaugstināšanos Eiropā
Debates: 12.12.2007.

Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par ekstrēmisma pieauguma apkarošanu Eiropā
B6-0512/2007
Balsojums: 13.12.2007.

12.12.2007

Eiropas Parlaments nosauc 2008. gada darba un likumdošanas prioritātes

Eiropas Parlaments šodien pieņēma rezolūciju par Eiropas Komisijas 2008. gada darba un likumdošanas plānu, akcentējot pasākumus, kas asamblejas vairākuma skatījumā ir prioritāri.
Parlaments atzinīgi vērtē nozīmi, kas Eiropas Komisijas darba plānā piešķirta izaugsmei, darbavietām, klimata pārmaiņām, enerģētikai, migrācijai, labākam regulējumam un Eiropas starptautiskajai lomai, bet prasa tālejošākas iniciatīvas iekšējā tirgus, pamattiesību un sociālās integrācijas jomās. Parlaments rezolūcijā uzsver vajadzību izstrādāt ES Baltijas jūras stratēģiju un aicina Komisiju to paveikt 2008. gadā.

Deputāti "aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību Pakalpojumu direktīvas savlaicīgai un saskaņotai īstenošanai" un "mudina uzlabot noteikumu par publisko iepirkumu efektivitāti".

Parlaments mudina pielikt papildu pūles, lai panāktu attīstību saistībā ar direktīvu par darbinieku īslaicīgu norīkošanu darbā uz citu valsti.

Deputāti mudina ES iestādes panākt vienošanos par patentu sistēmas patiesu uzlabošanu un atgādina: "Preču, piemēram, zāļu viltošana ir liela problēma un steidzami Eiropas līmenī risināms jautājums."

Vienlaikus rezolūcijā pausta nožēla, ka "Komisija neplāno ierosināt iniciatīvu saistībā ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi".

Deputāti uzskata, ka "ar telekomunikāciju jomu saistīto tiesību aktu pārskatīšana ir nākamā gada prioritāte," tāpat kā apņemšanās izveidot liberalizētu un integrētu enerģijas iekšējo tirgu, kurā "jābūt atšķirīgai pieejai attiecībā uz elektoenerģijas tirgus attīstību un gāzes tirgus attīstību".

Rezolūcija arī "aicina izstrādāt visaptverošu un kopēju tiesisko regulējumu atjaunojamās enerģijas veicināšanai un izmantošanai Eiropas Savienībā, paredzot arī saistošus mērķus".

Deputātu skatījumā viena no galvenajām politikas prioritātēm ir migrācijas politika. Ar to netieši saistīts kultūru dialogs. Tā uzdevums ir veicināt savstarpējo sapratni paplašinātā Eiropā, bet vienlaikus tas jāveicina arī ārpus Eiropas robežām.

Pamatojoties Michel BARNIER ierosinājumu, deputāti iesaka Eiropā veidot civilās aizsardzības spēkus, kas spētu nekavējoties iesaistīties ārkārtas situāciju risināšanā. Parlaments arī uzsver nepieciešamību pastiprināt pasažieru, it īpaši tālsatiksmes vilcienu pasažieru, tiesības.

Attiecībā uz plāniem saistībā ar Eiropu pasaulē, Parlaments atzinīgi vērtē, ka "Rietumbalkāni tiek uzskatīti par prioritāru zonu" Kosovas jautājumā.

Parlaments pauž cerību, ka "tiks iesniegti turpmāki novērtējumi un priekšlikumi ES palīdzībai Kosovai".

Parlaments uzsver, ka "jāveic turpmāki pasākumi kopējai ārējās enerģētikas politikas izveidei," un "prasa Komisijai sarunās ar Krieviju ieņemt skaidru un konstruktīvu nostāju".

Debates par Komisijas darba un likumdošanas plānu notika šā gada 13. decembrī.
Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2008. gadam
RC-B6-0500/2007
Balsojums:12.12.2007.  

12.12.2007

Parlaments iesaka risinājumus strīdīgākajiem vīna nozares reformas jautājumiem  

Eiropas Parlaments šodien plenārsesijā pieņēma dažādu politisko spēku starpā panākto kompromisu par plānoto Eiropas vīna nozares reformu. Parlaments noraida stādīšanas atļauju sistēmas automātisku liberalizāciju, nodomus novirzīt līdzšinējo atbalstu lauku attīstībai, prasa arī turpmāk ļaut bagātināt vīnu ar cukuru un neatcelt atbalstus bagātināšanai ar misu. Deputāti arī prasa stingrākus marķēšanas noteikumus un paplašināt vīna nozares finansējumu, ko piešķirs dalībvalstīm.
Lai gan Parlamenta viedoklim ir ieteikuma raksturs, šodien pieņemtie grozījumi dalībvalstīm, lemjot par reformu ES Padomē 17.-19. decembrī, var kalpot kā ierosme, lai samierinātu dažādās intereses, kas šķeļ dalībvalstis.

Bagātināšana ar cukuru vai vīnogu misu. Eiropas Parlaments neatbalstīja Eiropas Komisijas plānu no atļautajām vīndarības metodēm izslēgt vīna bagātināšanu ar cukuru, ko pamatā izmanto Eiropas ziemeļos, lai palielinātu alkohola saturu līdz vīnam nepieciešamajam minimumam. Tieši tāpat deputāti iebilda pret plānu atcelt atbalstu par vīnogu misas izmantošanu vīna bagātināšanai. Tomēr deputāti piekrita, ka pieļaujamais pievienotā cukura vai misas daudzums no 2012. gada pakāpeniski jāsamazina.

Atbalsts, pēc deputātu domām, jāsaglabā arī vīna blakusproduktu destilācijai, lai ražotu alkoholiskos dzērienus: to varētu piešķirt no dalībvalstīm piešķirtā atbalsta.

Reformā plānots atcelt atbalstu krīzes destilācijai, ko piešķīra, ja vīnu nācās destilēt pārprodukcijas dēļ. Deputāti iesaka to aizstāt ar maksājumiem, kas būtu proporcionāli vīna vai vīnogu pārprodukcijas novēršanai veiktajām darbībām.

Atbalsts vīndariem. Reformā dalībvalstu vīna nozarēm paredzēts piešķirt noteiktu finansējuma apjomu, ko katra dalībvalsts varēs izmantot pēc vajadzības. Valstīm piešķirto atbalstu deputāti iesaka jo īpaši novirzīt vīna noieta veicināšanai — ne vien ārpus ES, bet arī tās iekšienē, pētniecībai un jauninājumiem. Vienlaikus deputāti noraida līdzšinējā atbalsta novirzīšanu lauku attīstībai.

Stādīšanas tiesību ierobežojumi. Atļauju sistēmu, kas ierobežo stādīšanas tiesības, paredzēts atcelt no 2014. gada. Deputāti iebilst pret šādu automātisku liberalizāciju vīnogu stādiem, no kurām ražo vīnu, kuru nosaukumu ir īpaši aizsargāti. Par pārējo vīnu ražošanu deputāti prasa veikt iepriekšēju pētījumu.

Darbības pārtraukšana. Eiropas Komisija ir piedāvājusi piemaksu par brīvprātīgu lauku izaršanu vīnkopjiem, kas vēlēsies darbību pārtraukt. Eiropas Parlamenta deputāti priekšlikumu atbalsta, taču uzskata, ka 5 gadu periodam paredzētie līdzekļi jāizmanto 3 gados, lai tie, kas vēlas veikt pārorientēšanos, to varētu izdarīt pēc iespējas savlaicīgi.

Marķējums. Deputāti iebilst pret plānu atļaut norādīt vīnogu šķirni un ražas gadu vīniem uz galda vīniem: pēc deputātu domām, tādas pienākas tikai augstas kvalitātes vīniem, t.i., vīniem, kuru ģeogrāfiskā izcelsme vai ģeogrāfiskais nosaukums ir aizsargāti. Šiem vīniem savukārt būtu obligāti jānorāda uzņēmums jeb vieta, kur vīns iepildīts pudelē.

Citu augļu un ogu vīns. Deputāti uzskata, ka dalībvalstis drīkst atļaut par vīnu saukt dzērienus, kas iegūti, fermentējot citus augļus un ogas, nevis vīnogas — ja vien izejvielas minētas nosaukumā, piemēram, "aveņu vīns", "ābolu vīns".

Ziņojumā arī norādīts, ka Eiropas Komisijas ieteiktais termiņš, kad regulai jāstājas spēkā, — 2008. gada 1. augusts — nav reālistisks, un ierosina to atlikt līdz 2009. gada 1. augustam.

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 497 balsīm par, 109 pret, 89 atturoties.

Giuseppe CASTIGLIONE (PPE-DE, IT)
Ziņojums: Vīna tirgus kopīgā organizācija
A6-0477/2007
Procedūra: apspriežu
Debates:11.12.2007.
Balsojums:12.12.2007.  

12.12.2007

EP: cīņā pret terorismu nedrīkst pārkāpt cilvēktiesības  

Eiropas Parlaments prasa stingri sekot, lai cīņā pret terorismu netiku pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi: diskriminācija, vārda brīvības ierobežojumi un pārmērīga iejaukšanās privātajā dzīvē.

"Atbildot uz teroristu uzbrukumu izraisīto ārkārtējo spiedienu, Eiropas iestādes pieņēma tiesību aktus, kas Eiropas un dalībvalstu parlamentos nebija pienācīgi apspriesti un ko Eiropas Kopienu Tiesa pamatoti atcēla, jo tie pārkāpa tiesības uz taisnīgu tiesu, datu aizsardzību un piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem," norāda Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā rezolūcijā par ES cīņu pret terorismu.

Deputāti rezolūcijā "aicina Eiropas Komisiju veikt vispārēju novērtējumu par pretterorisma tiesību aktiem, analizējot to efektivitāti un "izpētot pozitīvo un negatīvo ietekmi gan attiecībā uz drošību, gan pilsoņtiesībām".

Deputāti pauž bažas, ka Šengenas sistēmas, Pasažieru reģistru un Eurodac datu bāzes cīņā pret terorismu varētu tikt izmantotas ļaunprātīgi vai nesamērīgi. Īpašu satraukumu rada iespēja veidot potenciālo teroristu profilus: "Jebkāda veida "profilēšana" pretterorisma pasākumos ir nepieņemama," norādīts rezolūcijā.

Deputāti arī pauž bažas par vārda brīvības ierobežošanu internetā: tā nav pieļaujama, "ja vien attiecīgā informācija nav paredzēta kā aicinājums uz terora aktiem un nav pamatota iemesla uzskatīt, ka tā pati par sevi var izraisīt šādu darbību".

Lai novērstu jebkādus pārspīlējumus, Parlaments aicina dalībvalstis pēc iespējas savlaicīgi pieņemt solīto pamatēmumu par to personas datu aizsardzību, kurus apstrādā saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Rezolūciju, kas pieņemta ar 359 balsīm par, 293 pret un 38 atturoties, izstrādāja EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, analizējot ES pēdējo gadu laikā veiktos pretterorisma pasākumus.


Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par cīņu pret terorismu
B6-0514/2007
Balsojums: 12.12.2007.

12.12.2007  

Eiropas Parlaments sammita priekšvakarā diskutē par Lisabonas Līgumu un Portugāles prezidentūru

Eiropas Parlamenta deputāti 12. decembrī pārrunāja Eiropadomes sanāksmi, kas 13. un 14. decembrī notiks Briselē. Dalībvalstu vadītāji 13. decembrī Lisabonā parakstīs Lisabonas Līgumu un Eiropadomē Briselē apspriedīs uzdevumus, kas bija jārisina Portugāles prezidentūrai, tostarp cīņu pret terorismu, Šengenas zonas paplašināšanos, migrāciju, izaugsmi un nodarbinātību, klimata pārmaiņas, ES un Āfrikas attiecības.
Joseph DAUL (Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) uzvēra, ka galvenais prezidentūras sasniegums ir vienošanās par Pamattiesību hartu un jauno līgumu, kuri uzliek Eiropas iestādēm lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Deputāts pauda atbalstu pārdomu grupas izveidei, lai plānotu Eiropas nākotni ilgākā termiņā. No jauno dalībvalstu viedokļa, īpaša nozīme, pēc J. Daul domām, ir Šengenas zonas paplašināšanai.

Turpinot pievērsties paveiktajam iekšlietu un tieslietu jomā, Martin SCHULZ (Sociāldemokrātu grupa EP) atgādināja, ka valdību sadarbība, kādu paredz Šengenas Līgumi, līdz šim ļāvusi svarīgu lēmumu bloķēšanu: "Šāda pieeja bija kļūda. Līdz ar to dažām valstīm jāuzņemas viss nelegālās migrācijas slogs." Tāpēc, lai arī cik nozīmīga nebūtu Pamattiesību hartas un Lisabonas Līguma parakstīšana, "tas ir tikai starpsolis", pēc kura nepieciešama tālāka rīcība.

Andrew Nicholas DUFF (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) piekrita, ka Lisabonas Līgums un Pamattiesību Harta ievērojami veicinās ES demokrātiju, un pauda gandarījumu, ka Apvienotās Karalistes premjerministrs Gordons Brauns izšķīries piedalīties Līguma parakstīšanā. "Tomēr jāraugās," viņš teica, "lai Brauna kungs paraksta Hartu ar pildspalvu, nevis zīmuli". Rītdienas tikšanās, pēc deputāta domām, ir arī iespēja uzsākt veidot nopietnu un izšķirīgu ES politiku Kosovā.

Brian CROWLEY (Nāciju Eiropas grupa) atgādināja, ka viņa pārstāvētā Īrija ir vienīgā valsts, kas noturēs referendumu par Lisabonas Līguma ratifikāciju. Deputāts izteica pārliecību, ka rezultāts būs pozitīvs, ja vien informācijas kampaņa būs kvalitatīva. Piekrītot iepriekšējiem runātājiem, deputāts norādīja, ka Eiropas iedzīvotājiem Līgums "nozīmē gudrāku un viedāku Eiropu", kā arī Eiropas spēju reaģēt uz viņu ikdienas problēmām.

Daniel Marc COHN-BENDIT (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) pievērsās Kosovas jautājumam, prasot stingru ES nostāju un aicinot izstrādāt darba programmu visām Balkānu reģiona valstīm. ES politikas mērķim reģionā, pēc deputāta domām, jābūt visu tās valstu integrācijai ES.

Francis WURTZ (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) savukārt norādīja, ka Līguma parakstīšana vēl nenozīmē, ka novērsta plaisa starp ES un tās pilsoņiem: "Problēma saglabājas, un būtu labāk to atzīt un risināt."

Jens-Peter BONDE (Neatkarības/demokrātijas grupa) iebilda pret Līguma nedemokrātisko pieņemšanas veidu: "Rīt pusdivpadsmitos premjerministri parakstīs līgumu, ko neviens no viņiem nav lasījis." Deputāts norādīja, ka viņa politiskā grupa aicina parakstīšanu atcelt. Arī pie grupām nepiederošais deputāts Jim ALLISTER kritizēja Līgumu, norādot — ES turpina ignorēt Eiropas iedzīvotāju viedokli, neskatoties uz 2005. gada referendumos gūto mācību.


Padomes un Komisijas paziņojumi — Eiropadomes sanāksmes sagatavošana (Brisele, 2007. gada 13. un 14. decembris).
12.12.2007.  

12.12.2007

Strasbūrā pasludina Eiropas Pamattiesību hartu

Šodien Strasbūrā svinīgā ceremonijā triju Eiropas Savienības iestāžu vadītāji — Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel BARROSO un Portugāles premjerministrs José SÓCRATES (pašreizējais ES Padomes priekšsēdētājs) — parakstīja Eiropas Pamattiesību hartu.
Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING pasludināšanai veltītajā svinīgajā sēdē norādīja: "Tagad mūsu priekšā ir apjomīgs uzdevums un lieliska iespēja Eiropas Savienības iedzīvotājiem — apmēram 500 miljoniem pilsoņu, kā arī nākamajām paaudzēm skaidrot, kāda ir Eiropas apvienošanās īstā vērtība.

Eiropas Savienība nenozīmē tikai aprēķinus par ekonomiskajām izmaksām un ieguvumiem. Tie ir būtiski un turpinās ietekmēt mūsu dzīvi Eiropas Savienībā. Taču pirmām kārtām mēs esam vērtību kopiena. Šo vērtību pamatā, kā arī Eiropas apvienošanās pamatā, ir cilvēka cieņa, kas atzīts hartas pirmajā pantā, uzsvēra priekšsēdētājs.

Dokumenta svinīgajai pasludināšanai ir simboliska un vienlaikus formāla nozīme. Tā uzsver Pamattiesību hartas īpašo nozīmi un rada tiesisku pamatu Lisabonas Līguma 6. pantam, kurā uz hartu būs atsauce. Harta pasludināta 12. decembrī — dienā, pirms ES valstu un valdību vadītāji Portugāles galvaspilsētā paraksta Lisabonas (reformu) Līgumu.

Atsauce Līgumā

Šā gada jūnijā Eiropadome — ES valstu un valdību vadītāji, — vienojoties par jauno Reformu Līgumu, nolēma Pamattiesību hartu tajā nevis iekļaut, bet gan pievienot deklarācijas veidā. Eiropas Parlaments tomēr panāca citu pieeju, uzskatot, ka ir jāuzsver hartas īpašais — Eiropas pamattiesību kataloga raksturs. Līdz ar to pamatlīgumus deklarācija vairs nepapildinās. Tiesisku pamatu hartai piešķirs pants Līgumā.

Lisabonas līguma 6. pants noteiks: "Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kura pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem."

Hartas saturs

Eiropas Pamattiesību hartā apvienotas vispārējās cilvēktiesības, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kas līdz šim bija izteiktas atsevišķos nacionālajos, Eiropas mēroga un starptautiskos tiesību aktos. Hartas noteikumi, uzsvērts Līgumā, nepaplašina Eiropas Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.

Hartu veido sešas sadaļas: Cieņa, Brīvības, Vienlīdzība, Solidaritāte, Pilsoņu tiesības, Tiesiskums.

Konventa darbā pie hartas sagatavošanas, kas sākās 1999. gada decembrī un tika pabeigts 2000. gada oktobrī, bija iesaistīti Eiropas un dalībvalstu parlamentu deputāti, dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji. Hartu vispirms parakstīja 2000. gada 7. decembrī Nicā. Pēc tam to bija iecerēts iekļaut Konstitucionālajā līgumā, kuru nepieņēma negatīvo Francijas un Nīderlandes referendumu rezultātu dēļ.

Izņēmumi Apvienotajai Karalistei un Polijai

Atsevišķā Līgumam pievienotā protokolā Apvienotajai Karalistei un Polijai piešķirtas atkāpes attiecībā uz Eiropas Kopienu Tiesas un nacionālo tiesu jurisdikciju hartas atzītajās tiesībās. Novembrī, Eiropas Parlamentam hartu apstiprinot, EP deputāti mudināja abas valstis "pielikt maksimālas pūles, lai tomēr panāktu vienošanos par neierobežotu hartas piemērojamību".

Polemika plenārsēdes noslēgumā

Hartas pasludināšanu vairākkārt centās pārtraukt neliela deputātu grupa no plenārsēžu zāles beigu rindām, protestējot pret hartu. Deputātu vairākums viņus apklusināja, atbildot ar aplausiem. Sēdes vadītāja vēlāk norādīja, ka Parlaments par hartu jau nobalsojis šā gada 29. novembrī, to apstiprinot ar 534 balsīm par, 85 pret, 21 atturoties. Vairāki deputāti — Martin SCHULZ (PSE, DE), Joseph DAUL (PPE-DE, FR), Francis WURTZ (GUE/NGL, FR), Graham R. WATSON (ALDE, UK), Daniel Marc COHN-BENDIT (ZAĻIE/ALE, DE), Brian CROWLEY (UEN, IE) vēlāk pauda savu negatīvo attieksmi pret veidu, kādā sēdes traucētāji pauduši viedokli. Jens-Peter BONDE (IND/DEM, DK) savukārt norādīja, ka šādā veidā centies protestēt gan pret hartu, gan pret nedemokrātisko veidu, kādā tiek virzīts Lisabonas Līgums.

Pamattiesību hartas proklamēšana un parakstīšana
12.12.2007.  

12.12.2007

Auto rezerves daļu dizainparaugu aizsardzība jāatceļ pakāpeniski  

Eiropas Parlaments šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz visā ES atcelt dizainparaugu tiesisko aizsardzību automobiļu rezerves detaļām. Vienlaikus deputāti prasa pāreju veikt pakāpeniski— piecu gadu laikā.
Saskaņā ar priekšlikumu uzņēmumiem, nepārkāpjot dizaina aizsardzības tiesības, būs iespēja ražot auto rezerves detaļas, kas ir identiskas oriģināliem. Šodien izskatītā direktīva attiecas uz detaļām, kas paredzētas, lai atjaunotu auto sākotnējo izskatu un funkciju, un izmaiņas skar tikai tā dēvēto sekundāro tirgu, kurā detaļas pārdod patērētājiem, nevis ražotājiem.

Dizainparaugu tiesības joprojām tiks aizsargātas dekoratīvām detaļām, proti, tādām, kas domātas tikai auto izskata atjaunošanai vai maiņai.

Direktīva neieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas, tāpat kā Beļģijas, Īrijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Spānijas un Apvienotās Karalistes tirgos, kur šāds rezerves daļu brīvs tirgus jau paredzēts.

Lai auto ražotājiem dotu pietiekamu laiku piemēroties jaunajiem apstākļiem, deputāti direktīvas ieviešanai prasa 5 gadu pārejas periodu. Viņuprāt, arī jānosaka, ka patērētāji par ražojuma izcelsmi jāinformē tā, lai par izcelsmi nerastos šaubas: ar preču zīmi vai firmas nosaukumu.

Klaus-Heiner LEHNE (PPE-DE, DE)
Ziņojums: Dizainparaugu tiesiska aizsardzība
A6-0453/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas pirmais lasījums
Debates: 11.12.2007.
Balsojums:12.12.2007.  

11.12.2007

Būs ciešāk jāsadarbojas jūras vides aizsardzībā

Lai aizsargātu un saglabātu jūras vidi, jūru ekosistēmas un to saimniecisko potenciālu, Eiropas Savienība turpmāk veidos saskaņotas jūras stratēģijas, kas aptvers vairākas nozares. To paredz jaunā Jūras vides stratēģijas direktīva, kas šodien tika pieņemta, Eiropas Parlamentam otrajā lasījumā apstiprinot ar ES Padomi (dalībvalstīm) panākto vienošanos.
Direktīva ne vien paredz aizsargāt un saglabāt jūras vidi, bet arī atjaunot to tur, kur jūras vide jau ievērojami cietusi. Tā paredz vērsties arī pret piesārņojumu, resursu izsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu.

Līdz šim, lai aizsargātu jūras vidi, katra nozare Eiropas Savienībā ir piemērojusi savu pieeju. Jaunā direktīva līdzšinējas individuālās nozaru un dalībvalstu stratēģijas apvienos vienā sistēmā, tā ļaujot jūru aizsargāt efektīvāk.

Dalībvalstīm saskaņā ar direktīvu līdz 2020. gadam būs jānodrošina "labs jūras vides stāvoklis". Saskaņā ar direktīvu tas ir jūras ūdeņu vides stāvoklis, kurā nodrošināti ekoloģiski daudzveidīgi okeāni un jūras, "kas ir tīras, veselīgas un produktīvas sev raksturīgos apstākļos, un kurā jūras vidi izmanto ilgtspējīgi, tādējādi saglabājot izmantošanas un darbību potenciālu pašreizējām un turpmākajām paaudzēm".

Direktīva paredz izveidot šādus "jūras reģionus": Baltijas jūra, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Vidusjūra un Melnā jūra, kā arī apakšreģionus. Dalībvalstīm, pildot direktīvas saistības, būs jāizstrādā stratēģija par saviem jūras ūdeņiem, ņemot vērā, ka to ūdeņi iekļaujas vienā no šiem reģioniem.

Panākt "labu jūras vides stāvokli" palīdzēs direktīvā paredzētie pilotprojekti: dalībvalstīm būs iespēja identificēt reģionus, kur tādi nepieciešami visvairāk.
Marie-Noëlle LIENEMANN (PSE, FR)
Ieteikums: Kopienas jūras vides politika
A6-0389/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas otrais lasījums
Debates: 10.12.2007.
Balsojums:11.12.2007.

11.12.2007

Novērsīs tehniskos šķēršļus Eiropas dzelzceļu sistēmā

Daudzi eiropieši diendienā ar vilcienu dodas uz darbu vai mācībām kaimiņvalstī. Tomēr raitu dzelzceļa satiksmi Eiropā arvien kavē atšķirīgie drošības un tehniskie standarti. Lai tos mazinātu, Eiropas Savienība ieviesīs jaunus noteikumus par dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību.
Par direktīvu, kas mazinās tehniskos šķēršļus Eiropas dzelzceļu sistēmā, Eiropas Parlaments nobalsoja šodien, tā pabeidzot pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu paketi, kurā ietverti arī pagājušajā plenārsesijā pieņemtie tiesību akti par atbildību nelaimes gadījumos un Eiropas Dzelzceļu aģentūras lomu.

Atļaujas. Dalībvalstu procedūras lokomotīvju lietošanas atļauju izsniegšanai tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē raitu pārrobežu satiksmi.

Tas, ka ritošo sastāvu ļauts laist ekspluatācijā vienā valstī, nenozīmē, ka tas automātiski spēkā citās dalībvalstīs. Vajadzīgas papildu atļaujas, ko izsniedz saskaņā ar "savstarpējās izmantojamības" noteikumiem. Kārtību vienkāršojot, kā to paredz Eiropas Komisijas priekšlikums, Eiropas Parlaments arī rosina mazināt administratīvās izmaksas.

Drošība. Deputāti iepriekšējā plenārsesijā, izskatot direktīvu par dzelzceļu drošību, prasīja precizēt, ka obligāti jānosaka atbildīgais par katra vilciena tehnisko stāvokli, kas ir īpaši svarīgi, ja notiek nelaimes gadījumi. Atbildība par ritošā sastāva izmantošanu jāuzņemas tā apsaimniekotājiem, t.i., attiecīgajai dzelzceļa kompānijai.

Eiropas Dzelzceļa aģentūra. Deputāti pagājušajā plenārsesijā prasīja plašākas pilnvaras piešķirt Eiropas Dzelzceļu aģentūrai un ieteica, lai no 2015. gada ritošā sastāva atļaujas izsniegtu aģentūra, nevis dalībvalstu iestādes.

Grozījumi tagad tiks nosūtīti izskatīšanai ES Padomē dalībvalstu ministriem.


Josu ORTUONDO LARREA (ALDE, ES)
Ziņojums: Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība (kodificētā versija)
A6-0345/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas otrais lasījums
Balsojums: 11.12.2007.

Pagājušajā plenārsesijā pieņemtie tiesību akti:
Paolo COSTA (ALDE, IT)
Ziņojums: Grozījumi Direktīvā 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos
A6-0346/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas otrais lasījums
Debates: 28.11.2007.
Balsojums: 29.11.2007.

Paolo COSTA (ALDE, IT)
Ziņojums: Grozījumi Regulā (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu
A6-0350/2007
Procedūra: koplēmuma, regulas otrais lasījums
Debates: 28.11.2007.
Balsojums: 29.11.2007.

11.12.2007

Sudānas cilvēktiesību advokāts S.M.Osman saņem Saharova Balvu par domas brīvību  

"Es esmu bijis ieslodzīts un spīdzināts mana darba dēļ. Darfūras bruņotās vienības spīdzināja un ar varu pārvietoja manus ģimenes locekļus. Esmu redzējis tūkstošiem spīdzināto. Esmu redzējis simtiem sieviešu un meiteņu, kas cietušas no seksuālas vardarbības. Esmu redzējis četrus miljonus ar varu pārvietoto," saņemot Eiropas Parlamenta piešķirto apbalvojumu par domas brīvību, teica Salih Mahmoud Mohamed Osman.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, pasniedzot balvu, atgādināja, ka Saharova balvu 2007. gada laureātam politiskās grupas nolēmušas piešķirt vienbalsīgi: "Tas apstiprina Eiropas Parlamenta solidaritāti ar Darfūras iedzīvotajiem un pierāda mūsu pārliecību, ka jebkurš ilgstoša miera risinājums nav iespējams bez tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesībām."

Piešķirot balvu, Parlaments apliecina, ka tas tāpat kā balvas laureāts nesamierinās ar pašreizējo situāciju un prasa, lai vainīgie saņemtu sodu, norādīja priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs atgādināja, ka M. S. Osman riskē ar savu dzīvību ikdienā. Viņš ir viens no retajiem, kas Sudānā aizstāv sieviešu tiesības un seksuālās vardarbības upurus.

S.M.Osman: mēs gaidām jūsu rīcību

Pateicoties par Parlamenta piešķirto balvu, M. S. Osman atgādināja par grūtībām, ar kādām kara plosītās Darfūras iedzīvotājiem jāsaskaras ikdienā: "ANO pieņēmusi vairākas rezolūcijas par situāciju Darfūrā. Diemžēl neviena no tām nav īstenota. Upuri ir vīlušies un gaida ziņas no jums, no Eiropas cilvēkiem. Jūsu pārstāvji ir stingri aizstāvējuši savas pozīcijas sarunās ar Sudānas pārstāvjiem, bet līdz šīm mēs neesam izjutuši konkrētus rezultātus."

Runāt tieši ar Eiropas politiķiem Darfūras konflikta upuru pārstāvim ir vienreizēja iespēja. "Darfūras iedzīvotāji lūdz, lai jūs viņus aizsargājat no vardarbības, kas ir viņu ikdiena," teica M. S. Osman, norādot, ka šāda aizsardzība iespējama, izvietojot Darfūrā ES un ANO kopīgos spēkus. Turklāt "Darfūras iedzīvotāji lūdz, lai jūs atbalstītu Starptautiskās Krimināltiesas darbu, kas ir kompetentāka iestāde, lai novērstu nesodāmību".

Salih Mahmoud Mohamed Osman

Salih Mahmoud Mohamed Osman ir dzimis 1957. gadā. Viņš strādā Sudānas Organizācijā pret spīdzināšanu, bez maksas kā advokāts aizstāvot cilvēktiesību pārkāpumu upurus Darfūrā, kur kopš konflikta sākuma 400 000 cilvēku nogalināti un miljoniem ar varu pārvietoti. Bezmaksas pakalpojumus advokāts tupina sniegt jau gandrīz divdesmit gadus.

Saharova Balva par domas brīvību

Eiropas Parlamenta Saharova Balva nosaukta padomju disidenta Andreja Saharova vārdā. Kopš 1988. gada tā ik gadu tiek piešķirta personām vai organizācijām, kas devušas būtisku ieguldījumu cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju, un to pasniedz kopā ar naudas prēmiju EUR 50 000 vērtībā.

Saharova Balvas laureāti

2006 Aleksandrs Milinkevičs
2005 "Sievietes baltā", Hauwa Ibrahim un "Žurnālisti bez robežām"
2004 Zhanna Litvina, Baltkrievijas žurnālistu asociācijas prezidente
2003 ANO un tās ģenerālsekretārs Kofi Annan
2002 Oswaldo José Payá Sardiñas
2001 Izzat Ghazzawi, Nurit Peled-Elhanan un Dom Zacarias Kamwenho
2000 ¡ Basta Ya !
1999 José Alejandro 'Xanana' Gusmão
1998 Ibrahim Rugova
1997 Salima Ghezali
1996 Wei Jingsheng
1995 Líela Zana
1994 Taslima Nasreen
1993 Oslobodjenje
1992 Las Madres de la Plaza de Mayo
1991 Adem Demaçi
1990 Aung San Suu Kyi
1989 Alexander Dubcek
1988 Nelson Rolihlahla Mandela un Anatoli Marchenko (pēc nāves)

Saharova Balvas piešķiršana — 2007
11.12.2007.

11.12.2007

Pieņemta direktīva par gaisa kvalitāti  

Gaisa kvalitātes direktīva noteiks mērķus un ierobežojumus veselībai kaitīgo piesārņojuma daļiņu koncentrācijai Eiropā gaisā. Tieši vissmalkākās (PM 2,5) daļiņas jeb sīkie putekļi, kuru koncentrāciju ES regulēs pirmo reizi, tiek vainotas pie arvien biežākas cilvēku saslimstības ar elpceļu slimībām. Likumprojekts šodien pieņemts, Eiropas Parlamentam atbalstot ar dalībvalstīm (ES Padomi) panākto vienošanos.
Direktīva dalībvalstīm būs jāpārņem savos tiesību aktos divu gadu laikā.

Direktīva ietver jaunākās zinātnes atziņas un saliedē piecus līdzšinējos ES tiesību aktus vienā, padarot prasības skaidrākas un vieglāk piemērojamas.

Smalkās cietās daļiņas PM 2,5

No 2010. gada smalkāko daļiņu koncentrācijas ierobežojums būs 25 µg (µm — metra miljonā daļa) uz kubikmetru. Sākumā šis ierobežojums izvirzīts tikai kā mērķis, bet no 2015. gada tas dalībvalstīm kļūs saistošs.

Parlaments panāca, ka tiek noteikts vēl viens — vēlamais mērķis, kas būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam — 20 µg/m3. Galīgo lēmumu pieņemtu vēlāk, vadoties no iegūtajiem datiem.

PM 10 un PM 2,5 ir dažāda ķīmiska sastāva cietās daļiņas jeb putekļi. PM 2,5 daudzums līdz šim — atšķirībā no rupjākajām PM 10 daļiņām — obligāti jāmēra nebija. Taču jaunākie pētījumi parāda, ka tās cilvēka veselībai ir viskaitīgākās, jo organismā nosēžas vieglāk un mazina imunitāti.

Pretēji tam, kā notiek ar rupjākām daļiņām, vismazākās daļiņas rodas gandrīz vienīgi cilvēka darbības rezultātā.

Rupjākās daļiņas — PM 10

Deputāti piekrita ES Padomes nostājai par dienas maksimālo koncentrāciju, kas paredz kā maksimālo pieļaujamo daudzumu noteikt 50 µg/m3. Tādu līmeni nedrīkstētu pieļaut vairāk par 35 dienām gadā.

Savukārt PM 10 vidējā koncentrācija gadā, sākot ar 2010. gadu jāsamazina līdz 40 µg/m3 līmenī: šādas prasības izvirzīja jau spēkā esošā direktīva, kas kopš 2005. gada prasa kontrolēt PM 10, sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu un svina koncentrāciju gaisā.

Izņēmumi

Zonās, kur PM 10 ierobežot ir īpaši grūti, tiktu pieļauts triju gadu pārejas periods. Atkāpe ieviesta tāpēc, ka piesārņojuma līmeni ietekmē arī laika apstākļi, ģeogrāfiskās īpatnības, turklāt to var radīt kaimiņvalstī esošs avots.

Dalībvalstīm būs jānosaka paraugu ņemšanas punkti apdzīvotās vietās, kur ir vairāk nekā 250 000 iedzīvotāji. Vismaz vienam punktam būs jādarbojas lauku rajonos 100 000 km2 platībā.

Parlaments jau agrāk ir prasījis Eiropas Komisijai izstrādāt likumdošanas priekšlikumus par gaisa piesārņojumu, ko rada smagās automašīnas (Euro IV), mājokļu apkure, kuģu transports un lauksaimniecība. Atbildot uz deputātu prasību, Eiropas Komisija direktīvai ir pievienojis deklarāciju par likumdošanas priekšlikumiem, ko plānots iesniegt 2008. gadā. Tie attieksies uz smago automobiļu aprīkojumu, sēra saturu kuģu degvielā un degvielas uzpildes radīto piesārņojumu.


Holger KRAHMER (ALDE, DE)
Ieteikums otrajam lasījumam: Apkārtējā gaisa kvalitāte un tīrāks gaiss Eiropai
A6-0398/2007
Procedūra: koplēmuma, direktīvas otrais lasījums
Debates: 10.12.2007.
Balsojums:11.12.2007.

11.12.2007  

Parlaments prasa dalībvalstīm dot lielāku rīcības brīvību PVN likmju noteikšanā  

Lēmums pagarināt pašreizējo pagaidu kārtību PVN jomā noteiktām dalībvalstīm arī turpmāk ļaus atsevišķām precēm un pakalpojumiem piemērot PVN likmes, kas ir zemākas par ES standartu. Eiropas Parlaments šādam risinājumam piekrīt, bet uzskata, ka dalībvalstīm principā jāļauj vietējiem pakalpojumiem un galvenajām precēm piemērot pazeminātas likmes, ja valsts to vēlas un tam ir ekonomisks, sociāls vai ekoloģisks pamats.
Eiropas Parlaments atzinumu pieņēma ar 582 balsīm par, 9 pret, 25 atturoties.

Jau vairākus gadus ES ir mēģinājusi izveidot vienotu, uz izcelsmes valsts likmi balstītu PVN sistēmu. Taču ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē dalībvalstīm vienprātību šajā jautājumā panākt neizdosies, bet vienprātība lēmumu pieņemšanai nodokļu jomā ir obligāta. Tāpēc Eiropas Komisija ir ierosinājusi pagaidu kārtības galvenos principus vēl kādu laiku saglabāt. Pamatā tas nozīmē, ka tiks turpināta kopš 1993. gada spēkā esošā sistēma, kurā nodokļus iekasē patērētāja valstī.

Pašlaik vairākām dalībvalstīm dotas dažādas atkāpes, ļaujot noteikt zemākas likmes. Dažos gadījumos tās ir beztermiņa, bet valstīm, kas ES iestājās 2004. gadā, tās ir laikā ierobežotas un drīz zaudēs spēku. Pagaidu kārtība beidzas 2010. gadā, tāpat kā noteikums par minimālo 15 % likmi. Līdz tam jāpieņem jauni noteikumi.

Ņemot vērā, ka jauns lēmums par ilgtermiņa režīmu tuvākajā laikā nav sagaidāms, Eiropas Komisija ierosina vairumu pašreizējo izņēmumu piemērot arī turpmāk.

Tāpat kā citos ar nodokļiem saistītos jautājumos arī par šo likumprojektu dalībvalstīm lēmumi jāpieņem vienprātīgi: Parlamenta grozījumi nav saistoši, tomēr Padomei ar Parlamentu jāapspriežas.

Deputāti, kas Eiropas Komisijas priekšlikumu atbalsta, vēlas izmantot šo iespēju, lai izteiktu viedokli par plašāku ar nodokļiem saistītu jautājumu loku. Ņemot vērā, ka doma par visaptverošu izcelsmes valsts PVN likmes ieviešanu atlikta uz nezināmu laiku, deputāti ierosina ES Padomei pārdomāt, vai no šī mērķa nebūtu jāatkāpjas pavisam: "Saskaņā ar subsidiaritātes principu ES nedrīkst ierobežot dalībvalstu kompetenci vairāk, nekā tas nepieciešams."

Dalībvalstīm, uzskata deputāti, jādod iespējas piemērot samazinātas likmes — pat nulles likmi, tādām galvenajām precēm ka pārtika un medikamenti. Tāda pati pieeja jāattiecina uz pakalpojumiem un precēm, kas ir vietēja rakstura un tādējādi neietekmē iekšējo tirgu — saistībā ar izglītību, labklājību, sociālo nodrošināšanas darbu un kultūru.

Ieke van den BURG (PSE, NL)
Ziņojums: Pārejas perioda noteikumi saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa likmi
A6-0469/2007
Procedūra: apspriežu
Balsojums:11.12.2007.
Pētījumu par PVN likmēm dalībvalstīs var atrast šeit (dokuments SEC(2007)0910).

07.12.2007

Taisnīgākas un labākas pasaules vārdā: 2007.gada Saharova balva

Kopš 1988.gada Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu par domas brīvību personām un organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības un cīnās pret apspiestību un netaisnību - gan Dienvidāfrikā, gan Baltkrievijā, gan Kubā, gan Bangladešā, gan citur pasaulē. Šogad Saharova balvu saņems Salih Mahmoud Osman.
Noskatīties animāciju: http://www.europarl.europa.eu/sakharov_2007_package/module_lv.htm

Salih Mahmoud Osman ir advokāts, kas sadarbojas ar Sudānas Organizāciju spīdzināšanas novēršanai (SOAT), un sniedz juridisku, medicīnisku un psiholoģisku palīdzību Sudānas pilsoņu kara upuriem. Jau vairāk nekā divdesmit gadus viņš tos bez atlīdzības pārstāv tiesas prāvās pret cilvēktiesību pārkāpējiem. Salih Mahmoud Osman pārstāv arī tos, ko apsūdzējusi Sudānas valdība, un vairākos gadījumos sadarbībā ar SOAT spējis novērst nāves sodu vai amputāciju.
Nesavtīgajam advokātam cīņa pret netaisnību ir dārgi maksājusi - vairāki viņa ģimenes locekļi tikuši spīdzināti un nogalināti. Viņš pats 2004.gadā tika apcietināts uz septiņiem mēnešiem - bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas vai tiesas sprieduma.

Balvu - 50 000 eiro - pasniegs svinīgā sēdē Strasbūrā 11.decembrī (plenārsesijas laikā), dienu pēc ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 59.gadadienas.

Par Saharova balvu
Balva ir nosaukta Andreja Saharova vārdā (1921.g.-1989.g.), kas pasaulē kļuva pazīstams kā viens no padomju ūdeņraža bumbas izgudrotājiem. Apzinādamies tās potenciālos draudus, viņš daudz laika veltīja, lai veicinātu izpratni par kodolieroču sacensību. Viņš turklāt ne tikai cīnījās par citādi domājošo cilvēku atbrīvošanu savā valstī, bet iedziļinājās arī zinātnes un sabiedrības attiecībās, mierīgas līdzāspastāvēšanas un garīgas brīvības problēmās.
Cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana, demokrātija un tiesiskums ir Eiropas Parlamenta pamatvērtības, un Saharova balva - viens no daudzajiem veidiem, kā šīs vērtības aktīvi aizstāvēt.

06.12.2007

Nākamā plenārsesija, 2007. gada 10.-13. decembris

Pirmdien, 10.decembrī
Lai aizsargātu un saglabātu jūras vidi, Eiropas Savienība veidos saskaņotas jūras stratēģijas, kas aptvers vairākas nozares. To paredz jaunā Jūras vides stratēģijas direktīva, ko, sagaidāms, Eiropas Parlaments plenārsesijā apstiprinās galīgi.
Tieši smalkāko putekļu augsto koncentrāciju gaisā, jo īpaši pilsētās un rūpniecības zonās, vaino pie arvien biežākas cilvēku saslimstības ar elpceļu slimībām. ES direktīva, par ko Parlaments lems 2. lasījumā, noteiks mērķus gaisa kvalitātei, tostarp kaitīgāko, smalkāko piesārņojuma PM 2,5 daļiņu, koncentrācijai.
Eiropas Komisija pēc deputātu uzaicinājuma ziņos par rotaļlietu drošumu, viesnīcu ugunsdrošību un līgumtiesību pamatprincipiem.

Otrdien, 11. decembrī
Lauksaimniecības komiteja atbalsta plānoto vīna nozares reformu, kuras mērķis — atcelt nelietderīgus atbalstus, kas veicina vīna pārprodukciju. Deputāti tomēr iebilst pret vairākiem Eiropas Komisijas ierosinātajiem pasākumiem: aizliegumu vīnu bagātināt ar cukuru un vīna nozares atbalsta pārcelšanu uz lauku attīstību.
Parlaments izteiks viedokli par plānoto procedūru vienkāršošanu lauksaimniekiem, kas pretendē uz Kopienas atbalstu.
Rīta sēdes darba kārtībā iekļauts arī ziņojums par PVN likmēm kā arī Zaļo grāmatu jeb apspriežu dokumentu par ES iedzīvotāju diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešās valstīs.
Plkst. 12.00 notiks ikgadējā Saharova balvas pasniegšanas ceremonija. Šogad balva piešķirta sudāniešu advokātam Saliham Mahmudam Osmanam.
Plkst. 15.00 sāksies debates par ES 2008. gada budžetu, ko paredzēts galīgi apstiprināt ceturtdien, jo par strīdīgākajiem punktiem vienošanās ar dalībvalstu pārstāvjiem jau panākta. Gaidāms, ka ES budžetu nākamgad veidos 0,96 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma jeb EUR 120,346 mljrd.
ES Padome un Eiropas Komisija iepazīstinās ar ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē, kā arī ES un Āfrikas sammita rezultātiem.
ES plānots atcelt dizaintiesību aizsardzību auto rezerves daļām: regulas priekšlikumu deputāti izskatīs vakara plenārsēdē.

Trešdien, 12. decembrī
Rīta plenārsēdē notiks debates par 13.-14. decembrī plānoto ES valstu un valdību vadītāju galotņu sanāksmi Briselē.
Plkst. 11.30 notiks Eiropas Pamattiesību hartas pasludināšanas ceremonija, hartu parakstot triju Eiropas Savienības iestāžu — Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas —priekšsēdētājiem.
Vakarā paredzēta diskusija par ekstrēmisma izpausmēm Eiropā, un deputāti izskatīs ziņojumu par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Melnkalni, kuru Parlaments gatavojas apstiprināt ceturtdien.
Darba kārtībā arī iekļauts Eiropas Komisijas paziņojums par Starptautisko dienu cīņai pret AIDS, ko pasaule atzīmēja 1. decembrī.

Ceturtdien, 13.decembrī
Deputāti iztaujās Eiropas Komisiju par Eiropas tekstila nozares nākotni, ņemot vērā nesen ar Ķīnu noslēgto vienošanos par tekstilpreču importa uzraudzību.
Plkst. 11.30-13.00 notiks balsojumi, tostarp par 2008. gada budžetu.
Īpašā plenārsēde Briselē 18. decembrī plkst. 15.00
Eiropas Parlamenta deputāti tajā apspriedīs 14. decembrī notikušā Eiropadomes rezultātus un izvērtēs Portugāles prezidentūras darbu.